Apsolītā zeme — praktisku pamācību avots

BĪBELĒ aprakstītā Apsolītā zeme patiešām ir unikāla vieta. Šajā relatīvi nelielajā teritorijā ir ārkārtīgi daudzveidīga ģeogrāfiskā ainava. Ziemeļos slejas sniegoti kalni, dienvidos atrodas saules kveldēti apgabali. Te ir gan auglīgas zemienes, gan neauglīgas tuksnešaines, gan paugurains apvidus, kur zeļ augļu dārzi un ganās lopi.

Šajā zemē ir atšķirīgs augstums virs jūras līmeņa, kā arī daudzveidīgi klimatiskie apstākļi un augsnes, tāpēc te aug visdažādākie koki, krūmi un citi augi; daži no tiem zaļo vēsajos kalnu apgabalos, citi aug svelmainajā tuksnesī, bet vēl citi plaukst aluviālajā līdzenumā vai klinšainajā plato. Kāds botāniķis ir noteicis, ka te sastopamas aptuveni 2600 augu pasugas. Pirmie izraēlieši, kas izlūkoja šo zemi, atrada acīm redzamus pierādījumus iespējām, kādas tajā paveras. Viņi atnesa no kādas upes ielejas tik milzīgu vīnogu ķekaru, ka diviem vīriem tas bija jānes uz kārts! Ielejai tika dots patiešām piemērots nosaukums — Eškola, kas nozīmē ’[vīnogu] ķekars’.a (4. Mozus 13:21—24.)

Bet tagad iepazīsimies tuvāk ar šī unikālā reģiona ģeogrāfiskajām īpatnībām un pievērsīsim uzmanību tā dienvidu daļai.

Šefela

Rietumos Apsolīto zemi apskalo Vidusjūra. Zemes iekšienē, apmēram 40 kilometru no jūras krasta, atrodas Šefela. Vārds Šefela nozīmē ’zemiene’, taču īstenībā tas ir paugurains apvidus, un par zemu to var nosaukt vienīgi salīdzinājumā ar Jūdas kalniem austrumos.

Aplūko zemes šķērsgriezuma karti un pievērs uzmanību Šefelas izvietojumam attiecībā pret apkārtējām teritorijām. Austrumos atrodas Jūdas kalni, rietumos — Filistijas piekrastes līdzenums. Tātad Šefela bija aizsargjosla, barjera, kas Bībeles laikos atdalīja Dieva tautu no tās senajiem ienaidniekiem. Jebkurai armijai, kas uzbruktu no rietumiem, būtu jāšķērso Šefela, pirms iebrucēji varētu doties triecienā pret Izraēlas galvaspilsētu Jeruzalemi.

Devītajā gadsimtā p.m.ē. tā arī notika. Bībelē stāstīts, ka Sīrijas ķēniņš Hazaēls ”devās uzbrukumā un kaŗoja pret Gātu [kas, jādomā, atradās pie Šefelas robežas], un viņš to ieņēma. ..Hazaēls pagrieza savu vaigu, lai dotos augšā uz Jeruzālemi.” Ķēniņam Joasam izdevās Hazaēlu apstādināt, atpērkoties no viņa ar izraudzītām vērtslietām, kas tika paņemtas no tempļa un no pils. Tomēr šis apraksts parāda, ka Šefelai bija izšķirīga nozīme Jeruzalemes drošības saglabāšanā. (2. Ķēniņu 12:18, 19.)

No šī atgadījuma mēs varam gūt praktisku mācību. Hazaēls vēlējās ieņemt Jeruzalemi, taču viņam vispirms bija jātiek cauri Šefelai. Līdzīgi arī Sātans Velns ”meklē, ko tas varētu aprīt” no Dieva kalpu vidus, taču parasti Sātanam vispirms jāizlaužas cauri nocietinātai aizsargjoslai — Dieva kalpotāju uzticībai Bībeles principiem, piemēram, tiem, kuri attiecas uz sliktu sabiedrību un materiālismu. (1. Pētera 5:8; 1. Korintiešiem 15:33; 1. Timotejam 6:10.) Bībeles principu neievērošana bieži ir pirmais solis pretī nopietniem grēkiem. Tāpēc rūpējies, lai tava ”aizsargjosla” būtu droša. Ja tu sekosi Bībeles principiem šodien, tu nepārkāpsi Dieva likumus rīt.

Jūdas kalnāji

Dziļāk iekšzemē aiz Šefelas atrodas Jūdas kalnāji. Tas ir kalnains apvidus, kur audzē labību, ražo olīveļļu un vīnu. Tā kā Jūdas apgabals atradās augstu kalnos, tā bija arī lieliska patvēruma vieta. Tāpēc ķēniņš Jotāms uzcēla tur ”nocietinātas pilis un sargu torņus”. Briesmu gadījumā ļaudis varēja bēgt uz turieni un patverties drošībā. (2. Laiku 27:4.)

Jeruzaleme, saukta arī par Ciānu, bija ievērojama vieta Jūdas kalnājos. Jeruzaleme likās droši nocietināta, jo to no trīs pusēm ieskāva ielejas ar stāvām nogāzēm un ziemeļos, kā stāsta pirmā gadsimta vēsturnieks Josefs Flāvijs, pilsētu aizsargāja trīskāršs mūris. Bet nepietiek tikai ar mūriem un ieročiem, lai patvērumā varētu justies drošībā. Tajā ir jābūt arī ūdenim. Aplenkuma laikā ūdens ir ārkārtīgi svarīgs, jo bez tā ielenktie pilsētnieki pavisam drīz būtu spiesti padoties.

Jeruzalemes iedzīvotāji ņēma ūdeni no Ziloas dīķa. Astotajā gadsimtā p.m.ē. ķēniņš Hiskija, gatavodamies asīriešu uzbrukumam un pilsētas aplenkumam, uzcēla ārējo mūri, lai aizsargātu Ziloas dīķi un iekļautu to pilsētas teritorijā. Viņš arī aizbēra avotus ārpus pilsētas, lai aplencējiem būtu grūti atrast ūdeni savām vajadzībām. (2. Laiku 32:2—5; Jesajas 22:11.) Taču tas vēl nebija viss. Hiskija atrada iespēju novadīt tieši uz Jeruzalemi papildu ūdens krājumu!

Hiskija izraka tuneli no Gihonas strautab uz Ziloas dīķi — tas ir nosaukts par vienu no izcilākajiem senatnes inženiertehniskajiem sasniegumiem. Tuneļa garums bija 533 metri, bet vidējais augstums — 1,8 metri. Tikai padomā — puskilometru garš tunelis, kas izcirsts klintī! Mūsdienās, apmēram 2700 gadu vēlāk, Jeruzalemes viesi var izbrist cauri šim inženiertehniskajam meistardarbam, kas parasti tiek saukts par Hiskijas tuneli. (2. Ķēniņu 20:20; 2. Laiku 32:30.)

Hiskijas pūles aizsargāt un papildināt Jeruzalemes ūdens krājumus var mums sniegt praktisku pamācību. Jehova ir ’dzīvā ūdens avots’. (Jeremijas 2:13.) Viņa domas, kas ietvertas Bībelē, uztur dzīvību. Tāpēc ir būtiski personīgi studēt Bībeli. Taču iespēja studēt un iegūt zināšanas pati no sevis tev neiekritīs klēpī. Tev varbūt ”jārok tuneļi” — piemēram, ”jārokas cauri” savam noslogotajam dienas režīmam —, lai atrastu laiku studijām. (Salamana Pamācības 2:1—5; Efeziešiem 5:15, 16.) Kad esi tās uzsācis, ievēro savu grafiku un uzskati personīgās Bībeles studijas par ļoti svarīgām. Esi uzmanīgs un neļauj nekam un nevienam tevi atraut no šī dārgā ūdens krājuma. (Filipiešiem 1:9, 10.)

Tuksnešainais apvidus

Austrumos no Jūdas kalniem atrodas Jūdas tuksnesis, saukts arī par Ješimonu, kas nozīmē ’tuksnesis’. (1. Samuēla 23:19.) Nāves jūras piekrastē šim neauglīgajam reģionam raksturīgas akmeņainas aizas un izrobotas klintis. Jūdas tuksneša kritums 24 kilometros ir aptuveni 1200 metru, tāpēc šo apgabalu nesasniedz mitrie rietumu vēji un nokrišņu te ir maz. Šis noteikti ir tas tuksnesis, kurā gadskārtējā Salīdzināšanas dienā tika aizdzīts āzis Azazēlam. Uz šejieni no Saula bēga Dāvids. Šeit Jēzus gavēja 40 dienas, un pēc tam viņu šajā vietā kārdināja Velns. (3. Mozus 16:21, 22; Psalms 63:1; Mateja 4:1—11.)

Apmēram 160 kilometru uz dienvidrietumiem no Jūdas tuksneša atrodas Pāranas tuksnesis. Tajā bija izvietotas daudzas no izraēliešu nometnēm viņu 40 gadu ilgajā ceļojumā no Ēģiptes uz Apsolīto zemi. (4. Mozus 33:1—49.) Mozus rakstīja par ’plašu un briesmīgu tuksnesi, kur bija dzēlīgas čūskas un skarpiji un izkaltušas vietas bez ūdens, kuŗās mocīja slāpes’. (5. Mozus 8:15.) Jābrīnās, kā vairāki miljoni izraēliešu tur varēja izdzīvot! Taču Jehova viņus uzturēja.

Tas ir atgādinājums, ka Jehova var uzturēt arī mūs — pat šajā garīgi neauglīgajā pasaulē. Jā, arī mēs dzīvojam starp ”čūskām” un ”skorpioniem”, kaut gan varbūt ne burtiskā nozīmē. Mums, iespējams, ik dienas jāsastopas ar cilvēkiem, kas bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem runā ”indīgus” vārdus, kuri viegli var piesārņot mūsu domāšanu. (Efeziešiem 5:3, 4; 1. Timotejam 6:20.) Tie, kas par spīti šādām grūtībām cenšas kalpot Dievam, ir pelnījuši uzslavu. Viņu uzticība ir pārliecinošs pierādījums, ka Jehova viņus patiešām atbalsta.

Karmela kalni

Vārds Karmels nozīmē ’augļu dārzs’. Šis auglīgais ziemeļu apvidus ir aptuveni 50 kilometru garš, un to rotā vīna dārzi, olīvu birzis un augļu koki. Karmela kalnu grēdas zemesrags ir neaizmirstams savā brīnišķīgajā skaistumā. Jesajas 35:2 minētais ”Karmela kalna košums” simbolizē atjaunotās Izraēlas zemes bagātīgo krāšņumu.

Karmelā norisinājās vairāki ievērības cienīgi notikumi. Šajā vietā Elija izaicināja Baāla praviešus un ”tā Kunga uguns nokrita”, pierādot Jehovas pārākumu. No Karmela kalna virsotnes Elija pievērsa uzmanību mazajam mākonītim, kas atnesa spēcīgu lietusgāzi un brīnumainā veidā pārtrauca sausumu Izraēlā. (1. Ķēniņu 18:17—46.) Elijas pēctecis Elīsa atradās Karmela kalnā, kad sunamiete nāca pēc palīdzības savam mirušajam bērnam, ko Elīsa pēc tam atdzīvināja. (2. Ķēniņu 4:8, 20, 25—37.)

Karmela nogāzēs joprojām zaļo augļu dārzi, olīvu birzis un vīnogulāji. Pavasarī tas pārklājas ar brīnumjauku, bagātīgu ziedu segu. ”Tava galva uz tava ķermeņa ir kā Karmela kalns,” Salamans sacīja jaunavai Sulamītei — iespējams, viņš šos vārdus teica par jaunavas matu krāšņumu vai arī par to, cik cēli viņa turēja savu skaisto galvu. (Augstā Dziesma 7:6.)

Karmela kalnu košums mums atgādina, kādu garīgu skaistumu Jehova ir dāvājis savu kalpotāju organizācijai mūsdienās. (Jesajas 35:1, 2.) Jehovas liecinieki patiešām dzīvo garīgā paradīzē, un viņi ir vienisprātis ar ķēniņu Dāvidu, kas rakstīja: ”Man mana daļa tikusi jaukā vietā, tiešām, skaists ir mans mantojums.” (Psalms 16:6.)

Tiesa, mūsdienās Dieva garīgajai tautai ir jāiztur grūti pārbaudījumi, tāpat kā senajiem izraēliešiem bija jāsastopas ar pastāvīgu Dieva ienaidnieku pretestību. Taču patiesie kristieši vienmēr patur prātā svētības, ko Jehova ir devis: nepārtraukti pieaugošu Bībeles patiesības gaismu, pasaules mēroga brālību un iespēju iegūt mūžīgu dzīvi paradīzē uz Zemes. (Salamana Pamācības 4:18; Jāņa 3:16; 13:35.)

”Kā tā Kunga dārzs”

Apsolītā zeme senatnē bija acij tīkama vieta. To labi raksturoja vārdi ’zeme, kur piens un medus tek’. (1. Mozus 13:10; 2. Mozus 3:8.) Mozus to nosauca par ”auglīgu zemi, ..zemi ar ūdens strautiem, ūdens kritumiem un avotiem, kas rodas ielejās, bet arī nāk no kalniem, ..zemi, kur ir kvieši un mieži, vīna stādi un vīģu koki un granātābolu koki, ..olīvu koku zemi, kuŗā tek eļļa un medus, ..zemi, kur tu maizi vairs neēdīsi trūkumā, kur tev nekā netrūks, ..zemi, kuŗas akmeņos ir dzelzs un no kuŗas kalniem tu vari izcirst vaŗu”. (5. Mozus 8:7—9.)

Ja Jehova varēja sagādāt savai tautai senatnē šādu greznu un patīkamu mājvietu, viņš noteikti spēj dot saviem uzticīgajiem mūsdienu kalpiem brīnišķīgu paradīzi, kas aptvers visu zemeslodi — kalnus un ielejas, upes un ezerus. Jā, Apsolītā zeme senatnē visā savā daudzveidībā ļāva tikai nojaust, kāda būs garīgā paradīze, kurā mūsdienās mitinās Jehovas liecinieki, kā arī nākotnē gaidāmā paradīze uz Zemes — jaunā pasaule. Tur piepildīsies solījums, kas pierakstīts 37. psalma 29. pantā: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” Kad Jehova dos paklausīgajai cilvēcei šo mājvietu — paradīzi —, ar kādu prieku cilvēki iepazīs visas tās ”istabas” un cik līksmi viņi būs, ka varēs to darīt mūžīgi!

[Zemsvītras piezīmes]

[Karte 4. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

GALILEJA

Karmela kalns

Galilejas jūra

SAMARIJA

ŠEFELA

Jūdas kalni

Nāves jūra

[Norāde par autortiesībām]

NASA fotoattēls

[Karte 4. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Šefela bija šķērslis starp Dieva tautu un tās ienaidniekiem

JDZ 0 5 10

KM 0 8 16

Filistijas līdzenums

Šefela

Jūdas kalnāji

Jūdas tuksnesis

Austrumāfrikas lūzumzona

Nāves jūra

Amona un Moāba zeme

[Karte/Attēls 5. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Hiskijas tunelis; 533 metrus garš, izcirsts cauri monolītai klintij

Tiropoenas ieleja

Ziloas dīķis

DĀVIDA PILSĒTA

Kidronas ieleja

Gihona

[Attēli 6. lpp.]

Jūdas tuksnesī Dāvids meklēja patvērumu no Saula. Vēlāk šeit Velns kārdināja Jēzu

[Norāde par autortiesībām]

Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.

[Attēli 7. lpp.]

Karmela kalns, kur Elija apkaunoja Baāla praviešus

[Norāde par autortiesībām]

Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.

[Attēli 8. lpp.]

”Tas Kungs, tavs Dievs, tevi vada uz auglīgu zemi, uz zemi ar ūdens strautiem, ūdens kritumiem un avotiem, kas rodas ielejās, bet arī nāk no kalniem.” (5. Mozus 8:7)