Jehovas vārdi ir dzīvi

Ezras grāmata

EZRAS grāmata sākas ar to, ar ko ir aprāvies stāstījums Otrajā Laiku grāmatā, un šo grāmatu ir sarakstījis priesteris Ezra. Viņa stāstījums sākas ar to, kā Persijas valdnieks Kīrs izziņoja, ka atlikušie no Babilonijā nometinātajiem ebrejiem drīkst atgriezties dzimtenē, un beidzas ar to, kā Ezra rīkojās, lai padarītu Dieva priekšā tīrus tos, kas ir apgānījušies, saistoties ar citām tautām. Kopumā grāmatā ir aplūkots 70 gadu ilgs laika posms — no 537. gada līdz 467. gadam p.m.ē.

Rakstot šo grāmatu, Ezram ir bijis konkrēts mērķis: parādīt, kā Dievs Jehova ir izpildījis solījumu atbrīvot savu tautu no Babilonas gūsta un atjaunot Jeruzalemē patieso pielūgsmi. Tāpēc Ezra pievērš uzmanību tikai tiem notikumiem, kas atbilst šim mērķim. Ezras grāmatā ir stāstīts par to, kā tika no jauna uzcelts templis un kā tika atjaunota Jehovas pielūgsme, kaut arī Jehovas tautai bija jāsaskaras ar pretestību un bija jālabo pašu pieļautās kļūdas. Šim stāstījumam ir liela nozīme arī mūsu dienās, jo arī mēs dzīvojam laikā, kad ir atjaunota patiesā pielūgsme. Daudz cilvēku plūst uz ”tā Kunga kalnu”, un drīz visa ”zeme tiks piepildīta ar tā Kunga godības atziņu”. (Jesajas 2:2, 3; Habakuka 2:14.)

TEMPĻA ATJAUNOŠANA

(Ezras 1:1—6:22)

Pēc tam kad Kīrs ir paziņojis par ebreju atbrīvošanu, apmēram 50 tūkstoši ebreju trimdinieku pārvaldnieka Zerubābela jeb Šešbacara vadībā atgriežas Jeruzalemē. Pārnācēji nekavējoties uzceļ altāri tā vecajā vietā un sāk nest upurus Jehovam.

Nākamajā gadā izraēlieši liek Jehovas nama pamatus. Ienaidnieki nemitīgi cenšas kavēt darbu, un pēc kāda laika viņiem izdodas panākt, ka valdnieks aizliedz turpināt tempļa atjaunošanu. Pravieši Hagajs un Cakarija mudina tautu atsākt darbu, tā ka par spīti aizliegumam tempļa būvēšana turpinās. Oficiālas izmeklēšanas gaitā tiek atrasta sākotnējā Kīra pavēle par ”Dieva namu Jeruzalemē”, un ebreju ienaidnieki, baidīdamies no tā, kādas sekas būtu, ja viņi pretotos negrozāmam Persijas valdnieka rīkojumam, pārstāj kavēt celtniecību. (Ezras 6:3.) Darbs sekmīgi rit uz priekšu, un templis tiek pabeigts.

Bībeles pantu skaidrojums.

1:3—6. Vai tiem izraēliešiem, kas nedevās atpakaļ uz tēvzemi, trūka ticības? Iespējams, daži neatgriezās Jeruzalemē tāpēc, ka bija noskaņoti materiālistiski vai arī ne sevišķi tiecās pēc patiesās pielūgsmes, bet to nevar teikt par visiem palicējiem. Pirmkārt, jāņem vērā, ka 1600 kilometru garais ceļš uz Jeruzalemi prasīja četrus piecus mēnešus. Otrkārt, lai apmestos uz dzīvi zemē, kas 70 gadu bija bijusi pamesta, un no jauna celtu tur mājas, bija vajadzīgs daudz spēka. Tātad daļu izraēliešu noteikti atturēja tādi apstākļi kā slimības, vecums un pienākumi pret ģimenes locekļiem.

2:43. Kas bija ”tempļa kalpotāji”? Tie bija cilvēki, kas nebija cēlušies no izraēliešiem. Daudzos Bībeles tulkojumos ir lietots vārds ”netinim”. Viņu vidū bija pie Jozuas atnākušo gibeoniešu pēcnācēji un citi, ”ko Dāvids un viņa labieši bija piešķīruši levītiem par apkalpotājiem”. (Ezras 8:20.)

2:55. Kas bija Salamana kalpu dēli? Tie bija cilvēki, kas nepiederēja pie Izraēla tautas, bet kam bija piešķirtas īpašas priekšrocības kalpošanā Jehovam. Iespējams, viņi veica pārrakstītāju pienākumus templī vai pildīja tos kādā administratīvā amatā.

2:61—63. Vai dzimtenē pārnākušajiem trimdiniekiem bija pieejams urīms un tumīms, ko agrāk izraēlieši izmantoja, lai uzzinātu Jehovas viedokli? Tie, kas apgalvoja, ka cēlušies no priesteriem, bet nevarēja to pierādīt, būtu varējuši iegūt priestera tiesības, ja viņu apgalvojums apstiprinātos ar urīma un tumīma palīdzību. Ezra tikai piemin, ka tā būtu bijis iespējams pierādīt šo apgalvojumu. Bībelē nav teikts, ka tajā laikā vai kaut kad vēlāk kāds būtu lietojis urīmu un tumīmu. Saskaņā ar ebreju tradīciju, urīms un tumīms pazuda 607. gadā p.m.ē., kad tika nopostīts templis.

3:12. Kāpēc ”veci vīri, kas bija redzējuši pirmo namu”, tas ir, agrāko Jehovas templi, raudāja? Viņi atcerējās, cik varens bija Salamana celtais templis, un salīdzinājumā ar to jaunā tempļa pamati viņu acīs bija ”it kā nekas”. (Hagaja 2:2, 3.) Viņi saprata, ka agrākā tempļa krāšņumu viņiem neizdosies sasniegt, un tāpēc sarūgtināti raudāja.

3:8—10; 4:23, 24; 6:15, 16. Cik ilgā laikā templis tika uzcelts? Tempļa pamatus ielika ”otrā viņu pārnākšanas gadā”, tas ir, 536. gadā p.m.ē., bet 522. gadā, kad valdīja Artakserkss, būvniecība apstājās. Aizliegums turpināt tempļa celtniecību bija spēkā līdz 520. gadam — otrajam Dārija valdīšanas gadam —, bet templi pabeidza viņa valdīšanas sestajā gadā — 515. gadā p.m.ē. (Skat. ”Persijas valdnieki 537.—467. g. p.m.ē.”) Tātad tempļa atjaunošana prasīja aptuveni 20 gadu.

4:8—6:18. Šī Ezras grāmatas daļa ir sarakstīta aramiešu, nevis senebreju valodā. Kāpēc? Šo grāmatas daļu lielākoties veido valdniekiem adresēto ierēdņu vēstuļu un valdnieku atbilžu noraksti. Ezra pārrakstīja šīs vēstules no atklātībai pieejamajiem arhīvu dokumentiem, kas bija rakstīti aramiešu valodā, kura tolaik bija tirdzniecībā un valsts pārvaldē izmantotā valoda. Šajā senajā semītu valodā vēl ir sarakstīti šādi Bībeles fragmenti: Ezras 7:12—26, Jeremijas 10:11 un Daniēla 2:4b—7:28.

Ko mēs varam mācīties.

1:2. Tas, ko Jesaja bija pravietojis aptuveni 200 gadu iepriekš, piepildījās. (Jesajas 44:28.) Jehovas vārdos rodamie pravietojumi vienmēr piepildās.

1:3—6. Daļa izraēliešu palika Babilonijā, un tāpat daudzi Jehovas liecinieki nevar kalpot pilnu slodzi vai pārcelties uz turieni, kur ir liela vajadzība pēc sludinātājiem. Tomēr viņi atbalsta un uzmundrina tos, kas to var darīt, un labprāt ziedo līdzekļus, lai veicinātu Valstības sludināšanu un mācekļu gatavošanu.

3:1—6. 537. gada p.m.ē. septītajā mēnesī (tišri, kas atbilst septembrim/oktobrim) dzimtenē pārnākušie trimdinieki ziedoja Dievam pirmo upuri. Babilonieši bija iegājuši Jeruzalemē 607. gada p.m.ē. piektajā mēnesī (aba mēnesī, kas atbilst jūlijam/augustam), un pēc diviem mēnešiem pilsēta bija izpostīta. (2. Ķēniņu 25:8—17, 22—26.) 70 gadi, kuru laikā Jeruzaleme bija izpostīta un pamesta, beidzās tieši tad, kad bija pravietots. (Jeremijas 25:11; 29:10.) Viss, kas Bībelē paredzēts, vienmēr piepildās.

4:1—3. Jehovam uzticīgie izraēlieši noraidīja piedāvājumu, kas būtu nozīmējis veidot reliģisku savienību ar cilvēkiem, kuri pielūdz viltus dievus. (2. Mozus 20:5; 34:12.) Arī mūsu laikos Jehovas kalpi neiesaistās kustībās, kas vērstas uz dažādu ticību apvienošanos.

5:1—7; 6:1—12. Jehova var vadīt notikumus par labu savai tautai.

6:14, 22. Dedzīga piedalīšanās Jehovas darbā sagādā viņa atzinību un svētību.

6:21. Redzot, kā Jehovas darbs virzās uz priekšu, samarieši, kas dzīvoja ebreju dzimtajā zemē, un ebreji, kas pēc atgriešanās dzimtenē bija padevušies pagānisma ietekmei, mainīja savu dzīvi. Vai mums nebūtu ar entuziasmu jāpiedalās Dieva uzdotajā darbā, kurā ietilpst arī Valstības sludināšana?

EZRA IERODAS JERUZALEMĒ

(Ezras 7:1—10:44)

Ir pagājuši piecdesmit gadi, kopš ir svinīgi atklāts no jauna uzceltais Jehovas nams. Ir 468. gads p.m.ē. Kopā ar vēl daudziem izraēliešiem Ezra dodas no Babilonijas uz Jeruzalemi, vezdams līdzi daudz ziedotu līdzekļu. Ko viņš ierauga Jeruzalemē?

Tautas dižciltīgie Ezram pastāsta: ”Israēla tauta, pat priesteri un levīti, nav nošķīrušies no tās zemes tautām ar viņu elku dievībām.” Turklāt ”šai neuzticībā vadoņi un priekšnieki ir bijuši pārkāpumā pirmie”. (Ezras 9:1, 2, LB-65r.) Ezra ir satriekts, un viņam saka: ”Esi stiprs un rīkojies!” (Ezras 10:4.) Ezra paziņo, kas jādara, lai labotu situāciju, un tauta atsaucas.

Bībeles pantu skaidrojums.

7:1, 7, 11. Vai šajos pantos ir runāts par to Artakserksu, kurš apturēja celtniecību? Nē, nav vis. Artakserkss ir vārds vai tituls, kas piederēja diviem Persijas valdniekiem. Viens no viņiem bija vai nu Bardija, vai Gaumata, kas 522. gadā p.m.ē. pavēlēja pārtraukt būvniecību. Tajā laikā, kad Ezra devās uz Jeruzalemi, valdīja Artakserkss Garrocis.

7:28–8:20. Kāpēc daudzi ebreji, kas dzīvoja Babilonijā, vilcinājās kopā ar Ezru doties uz Jeruzalemi? Lai gan bija pagājuši vairāk nekā 60 gadi, kopš pirmā ebreju grupa bija atgriezusies tēvzemē, Jeruzaleme joprojām bija reti apdzīvota. Atgriezties Jeruzalemē nozīmēja veidot visu dzīvi no sākuma grūtos un bīstamos apstākļos. Ebrejiem, kas Babilonijā, iespējams, bija kļuvuši turīgi, dzīve Jeruzalemē tajā laikā nesolīja spožas izredzes materiālā ziņā. Jāņem vērā arī briesmas, kas draudēja ceļā. Lai atgrieztos, bija vajadzīga stipra ticība Jehovam, dedzība par patieso pielūgsmi un drosme. Pat Ezra stiprināja sevi, un pār viņu bija Jehovas roka. Uz Ezras aicinājumu atsaucās 1500 ģimenes — iespējams, kādi 6000 cilvēki. Pēc vēl viena Ezras aicinājuma atsaucās 38 levīti un 220 tempļa kalpotāji.

9:1, 2. Cik smags grēks bija tas, ka ebreji bija apprecējuši cittautietes? Tautai bija jāsargā Jehovas pielūgsme līdz Mesijas atnākšanai, bet apprecēšanās ar cittautietēm nopietni apdraudēja patiesās pielūgsmes pastāvēšanu. Tā kā daļa ebreju bija ņēmuši sievas no tautām, kas kalpoja elkiem, ar laiku visa ebreju tauta varēja saplūst ar pagānu tautām, un tad tīrā pielūgsme izzustu no zemes virsas. Pie kā tad būtu nācis Mesija? Nav brīnums, ka Ezra bija satriekts, redzot, kas ir noticis.

10:3, 44. Kāpēc reizē ar sievām tika aizsūtīti prom arī bērni? Ja bērni tiktu atstāti, būtu liela varbūtība, ka prom aizsūtītās sievas atgrieztos, par attaisnojumu minot bērnus. Turklāt maziem bērniem parasti ir vajadzīga māte.

Ko mēs varam mācīties.

7:10. Ezra labi pārzināja Dieva Rakstus un prasmīgi mācīja tos citiem, un tāpēc viņš ir labs paraugs mums. Viņš ar lūgšanām sagatavoja savu sirdi, lai meklētu padomu Jehovas bauslībā. Iedziļinoties bauslībā, Ezra rūpīgi pievērsa uzmanību tam, ko saka Jehova. Ezra izmantoja to, ko bija uzzinājis, un no visas sirds centās mācīt citus.

7:13. Jehova vēlas redzēt labprātīgus kalpus.

7:27, 28; 8:21—23. Ezra deva godu Jehovam, viņš sirsnīgi lūdza Jehovu pirms došanās garajā un bīstamajā ceļā uz Jeruzalemi, un viņš bija gatavs riskēt ar personīgo drošību, lai sagādātu godu Jehovam. Tas ir labs paraugs mums.

9:2. Mums jāklausa padomam precēties, ”tikai turoties pie tā Kunga”. (1. Korintiešiem 7:39.)

9:14, 15. Izveidojot ciešas attiecības ar cilvēkiem, kas nepielūdz Jehovu, var iemantot Jehovas nelabvēlību.

10:2—12, 44. Tie, kas bija apprecējuši cittautietes, pazemīgi nožēloja savu grēku un izmainīja to, kas viņiem savā dzīvē bija jāmaina. No viņu attieksmes un rīcības patiešām ir vērts mācīties.

Jehova tur savus solījumus

Mums Ezras grāmata ir ļoti vērtīga. Jehova tieši paredzētajā laikā izpildīja solījumu atbrīvot savu tautu no Babilonas gūsta un atjaunot Jeruzalemē patieso pielūgsmi. Vai tas nestiprina mūsu ticību Jehovam un viņa solījumiem?

Ezras grāmatā var lasīt par daudziem cilvēkiem, no kuriem mēs varam mācīties. Ezra un tautas atlikums, kas atgriezās tēvzemē, lai piedalītos tīrās pielūgsmes atjaunošanā Jeruzalemē, apliecināja izcilu uzticību Dievam. Šajā grāmatā var lasīt arī par dievbijīgu cittautiešu ticību un par pazemību, ar kādu ebreji, kas bija pārkāpuši bauslību, nožēloja savus grēkus. Dieva iedvesmotā Ezras grāmata skaidri pierāda, ka ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs”. (Ebrejiem 4:12.)

[Tabula/Attēls 18. lpp.]

PERSIJAS VALDNIEKI 537.—467. G. P. M. Ē.

Kīrs Lielais (Ezras 1:1) gāja bojā 530. g. p.m.ē.

Kambīzs jeb Ahasvers (Ezras 4:6) 530.—522. g. p.m.ē.

Artakserkss — Bardija vai Gaumata (Ezras 4:7) 522. g. p.m.ē. (Nogalināts, kad bija valdījis tikai septiņus mēnešus)

Dārijs I (Ezras 4:24) 522.—486. g. p.m.ē.

Kserkss jeb Ahasversa 486.—475. g. p.m.ē. (496.—486. g. p.m.ē. Dārija I līdzvaldnieks)

Artakserkss Garrocis (Ezras 7:1) 475.—424. g. p.m.ē.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls]

Ahasvers

[Attēls 17. lpp.]

Kīrs

[Attēls 17. lpp.]

Uz Kīra cilindra var lasīt, ka gūstekņiem ļāva atgriezties dzimtenē

[Norāde par autortiesībām]

Cilindrs: Photograph taken by courtesy of the British Museum

[Attēls 20. lpp.]

Vai jūs zināt, kāpēc Ezra tik labi prata mācīt Svētos Rakstus?