Likums pirms Kristus

”Cik Tava bauslība man ir mīļa! To es pārdomāju ik dienas.” (PSALMS 119:97)

 1. Kam ir pakļauta debess ķermeņu kustība?

KOPŠ bērnības Ījabs droši vien ar apbrīnu bija vēries debesīs. Jādomā, vecāki viņam bija iemācījuši lielo zvaigznāju nosaukumus un to, ko paši zināja par likumiem, pēc kuriem zvaigznāji pārvietojas debesīs. Cilvēki senajos laikos taču izmantoja milzīgo, krāšņo zvaigžņu sistēmu vienmērīgo kustību, lai noteiktu gadalaiku robežas. Tomēr, lai gan Ījabs daudzkārt godbijīgi lūkojās augšup, viņš nezināja, kādi vareni spēki satur šos zvaigžņu veidojumus kopā. Tāpēc viņam nebija, ko atbildēt, kad Dievs Jehova pajautāja: ”Vai tu zini debesu likumus?” (Ījaba 38:31—33.) Jā, zvaigznes ir pakļautas likumiem — tik precīziem un sarežģītiem likumiem, ka mūsdienās zinātnieki tos neizprot līdz galam.

 2. Kāpēc var teikt, ka viss radītais ir pakļauts likumiem?

² Jehova ir Visaugstākais Likumdevējs Visumā. Viss viņa radītais ir pakļauts likumiem. Dieva mīļotais Dēls, ”visas radības pirmdzimtais”, uzticīgi klausīja Tēva likumiem, kad materiālais Visums vēl neeksistēja! (Kolosiešiem 1:15.) Arī eņģeļi ir pakļauti likumiem. (Psalms 103:20.) Pat dzīvnieki ir atkarīgi no likumiem — tos vada instinkti, ko tajos ir ieprogrammējis Radītājs. (Salamana Pamācības 30:24—28, NW; Jeremijas 8:7.)

 3. a) Kāpēc cilvēkiem ir vajadzīgi likumi? b) Kā Jehova vadīja Izraēlas tautu?

³ Ko var teikt par cilvēkiem? Kaut arī mēs esam svētīti ar tādām dāvanām kā saprāts, tikumība un garīgums, ir vajadzīgs kāds daudzums Dieva likumu, lai mēs mācētu izmantot šo potenciālu. Pirmie cilvēki — Ādams un Ieva — bija pilnīgi, tāpēc viņiem pietika ar dažiem likumiem, pēc kuriem vadīties. Mīlestībai pret debesu Tēvu bija jābūt labam pamatam, lai viņi ar prieku paklausītu. Tomēr viņi nepaklausīja. (1. Mozus 1:26—28; 2:15—17; 3:6—19.) Iznākumā pirmo cilvēku pēcnācēji bija grēcīgi, un tiem bija nepieciešams daudz vairāk likumu. Laikam ritot, Jehova ar mīlestību apmierināja šo vajadzību. Viņš deva Noam konkrētus likumus, kas tam bija jānodod tālāk savai ģimenei. (1. Mozus 9:1—7.) Vairākus gadsimtus vēlāk Dievs ar Mozus starpniecību deva jaunajai Izraēlas tautai detalizētu, rakstītu likumu kodeksu. Tā bija pirmā reize, kad Jehova vadīja veselu tautu ar dievišķu likumu palīdzību. Šī Likuma jeb bauslības izpēte mums palīdzēs saprast, cik būtiska nozīme kristiešu dzīvē mūsdienās ir Dieva likumiem.

Mozus bauslība — tās mērķis

 4. Kāpēc bija problemātiski, ka no izredzētajiem Ābrahāma pēcnācējiem celtos apsolītais Dzimums?

⁴ Apustulis Pāvils, nopietns bauslības pētnieks, jautāja: ”Kāpēc tad nu dota bauslība?” (Galatiešiem 3:19.) Lai atbildētu, mums jāatceras Jehovas solījums viņa draugam Ābrahāmam, ka Ābrahāma ģimenes līnijā parādīsies Dzimums, ar kura starpniecību visas tautas saņems lielas svētības. (1. Mozus 22:18.) Taču bija kāda problēma: ne visi izredzētie Ābrahāma pēcnācēji, izraēlieši, bija cilvēki, kas mīlēja Jehovu. Laika gaitā vairākums no viņiem izrādījās spītīgi un nepaklausīgi, bet dažus gandrīz vai nebija iespējams vadīt! (2. Mozus 32:9; 5. Mozus 9:7.) Tādi cilvēki piederēja pie Dieva tautas tikai savas izcelsmes, nevis izvēles dēļ.

 5. a) Ko Jehova mācīja izraēliešiem ar Mozus bauslības palīdzību? b) Kā bauslībai bija jāietekmē tai pakļauto cilvēku uzvedība?

⁵ Kā no tādas tautas varēja celties apsolītais Dzimums un dot tai labumu? Jehova nevis kontrolēja cilvēkus kā robotus, bet mācīja viņus ar likumu palīdzību. (Psalms 119:33—35; Jesajas 48:17.) Ebreju valodas vārds tōrā, kas tulkojams likums, nozīmē ’mācīšana’. Kas cilvēkiem tika mācīts? Galvenokārt izraēlieši mācījās, ka viņiem ir vajadzīgs Mesija, kas viņus atbrīvos no grēcīgā stāvokļa. (Galatiešiem 3:24.) Tāpat bauslība mācīja dievbijību un paklausību. Saskaņā ar solījumu, kas bija dots Ābrahāmam, izraēliešiem bija jāliecina par Jehovu visām citām tautām. Tāpēc bija nepieciešams, lai bauslība viņiem mācītu cildenas, tikumīgas uzvedības normas, kas darītu godu Jehovam un palīdzētu izraēliešiem izsargāties no kaimiņtautu kaunpilnajām paražām. (3. Mozus 18:24, 25; Jesajas 43:10—12.)

 6. a) Cik likumu aptuveni bija Mozus bauslībā, un kāpēc tas nav jāuzskata par pārmērīgu daudzumu? (Skatīt zemsvītras piezīmi.) b) Ko mēs varam iepazīt, pētot Mozus bauslību?

⁶ Tāpēc nav jābrīnās, ka Mozus bauslībā bija daudz likumu — vairāk nekā 600a. Šis rakstītais kodekss regulēja pielūgsmes, pārvaldes, morāles, taisnīguma, pat uztura un higiēnas sfēras. Bet vai tas nozīmē, ka bauslība bija vienkārši sausu noteikumu un skopu pavēļu krājums? Nekādā gadījumā! Šī likumu kodeksa izpēte lielā mērā ļauj iepazīt mīlestības pilno Jehovas personību. Lūk, daži piemēri.

Likums, kurā bija izcelta žēlsirdība un līdzjūtība

7., 8. a) Kā bauslībā bija uzsvērta žēlsirdība un līdzjūtība? b) Kā Jehova žēlsirdīgi izmantoja bauslību gadījumā ar Dāvidu?

⁷ Bauslībā bija uzsvērta žēlsirdība un līdzjūtība, sevišķi pret visiem, kas bija neievērojami vai bezpalīdzīgi. Īpaši bija norādīts aizsargāt atraitnes un bāreņus. (2. Mozus 22:21—23.) Darba dzīvnieki tika pasargāti no nežēlības. Tika cienītas galvenās īpašuma tiesības. (5. Mozus 24:10; 25:4.) Kaut gan bauslība par slepkavību prasīja nāvessodu, nejaušas nogalināšanas gadījumā bija iespējama žēlsirdība. (4. Mozus 35:11.) Tiesnešiem Izraēlā acīmredzot bija zināma brīvība izlemt, kādu sodu piemērot par dažiem nodarījumiem atkarībā no pārkāpēja nostājas. (Salīdzināt 2. Mozus 22:6 un 3. Mozus 5:20—26.)

⁸ Jehova rādīja tiesnešiem priekšzīmi, izmantodams bauslību ar stingrību, kad bija nepieciešams, un ar žēlsirdību, kad vien bija iespējams. Dievs bija žēlsirdīgs pret ķēniņu Dāvidu, kas bija pārkāpis laulību un izdarījis slepkavību. Tiesa, Dāvids nepalika nesodīts — Jehova viņu nepasargāja no grēka briesmīgajām sekām. Tomēr tāpēc, ka pastāvēja derība par Valstību, kā arī tāpēc, ka Dāvids bija pēc dabas žēlsirdīgs cilvēks un no visas sirds nožēloja izdarīto, viņš netika sodīts ar nāvi. (1. Samuēla 24:5—8; 2. Samuēla 7:16; Psalms 51:3—6; Jēkaba 2:13.)

 9. Cik liela nozīme Mozus bauslībā bija mīlestībai?

⁹ Turklāt Mozus bauslībā bija izcelta mīlestība. Iedomājies mūsdienās kādā valstī likumu kodeksu, kas pieprasītu mīlestību! Piemēram, Mozus bauslība ne tikai aizliedza slepkavību, bet arī pavēlēja: ”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (3. Mozus 19:18.) Tā ne tikai neļāva netaisnīgi izturēties pret svešinieku, bet arī pavēlēja: ”Tev viņu būs mīlēt kā sevi pašu, jo jūs esat bijuši svešinieki Ēģiptes zemē.” (3. Mozus 19:34.) Bauslība ne tikai noliedza pārkāpt laulību, bet arī lika vīram iepriecināt sievu! (5. Mozus 24:5.) Piektajā Mozus grāmatā vien ebreju valodas vārdi, kas apzīmē mīlestību, ir lietoti apmēram 20 reižu. Jehova apliecināja izraēliešiem savu mīlestību — agrāko, tagadējo un nākamo. (5. Mozus 4:37; 7:12—14.) Galvenā pavēle Mozus bauslībā bija šāda: ”Tev būs to Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku!” (5. Mozus 6:5.) Jēzus teica, ka visas bauslības kodols ir šī pavēle, kā arī pavēle mīlēt savu tuvāko. (3. Mozus 19:18; Mateja 22:37—40.) Nav pārsteigums, ka psalmu dziesminieks rakstīja: ”Cik Tava bauslība man ir mīļa! To es pārdomāju ik dienas!” (Psalms 119:97.)

Nepareiza bauslības lietošana

10. Kāda lielākoties bija jūdu attieksme pret Mozus bauslību?

¹⁰ Cik bēdīgi, ka izraēliešiem lielā mērā pietrūka atzinības par Mozus bauslību! Cilvēki neklausīja bauslībai, nepievērsa tai uzmanību vai aizmirsa par to. Viņi piesārņoja tīro pielūgsmi ar citu tautu pretīgajām reliģiskajām paražām. (2. Ķēniņu 17:16, 17; Psalms 106:13, 35—38.) Un viņi pārkāpa bauslību arī citādi.

11., 12. a) Kādu kaitējumu nodarīja reliģisko vadītāju grupas pēc Ezras laika? (Skatīt ielogojumu.) b) Kāpēc senie rabīni domāja, ka ir nepieciešams ”uzcelt aizsargžogu ap bauslību”?

¹¹ Vienu no lielākajiem kaitējumiem bauslībai nodarīja tieši tie, kas uzdevās par bauslības mācītājiem un glabātājiem. Tas notika pēc Dievam uzticīgā rakstu mācītāja Ezras laika piektajā gadsimtā p.m.ē. Ezra neatlaidīgi bija vērsies pret citu tautu nelabvēlīgo ietekmi un uzsvēris, ka bauslība ir jālasa un jāmāca. (Ezras 7:10; Nehemijas 8:5—8.) Daži bauslības skolotāji apgalvoja, ka viņi ejot Ezras pēdās, un izveidoja tā saukto ”lielo sinagogu”. Tās izteikumu vidū bija šāds rīkojums: ”Uzcel aizsargžogu ap bauslību.” Šie skolotāji sprieda, ka bauslība ir kā vērtīgs dārzs. Lai neviens neielauztos šajā dārzā un nepārkāptu tā likumus, viņi izveidoja papildu likumus, ”mutvārdu likumus”, kuru uzdevums bija nepieļaut ne mazāko pārkāpuma iespēju.

¹² Kāds varētu teikt, ka jūdu vadītājiem bija iemesls tā domāt. Pēc Ezras laika pār jūdiem valdīja svešas varas, īpaši Grieķija. Lai mazinātu grieķu filozofijas un kultūras ietekmi, jūdu vidū radās reliģisko vadītāju grupas. (Skatīt ielogojumu 10. lappusē.) Ar laiku dažas no šīm grupām sāka sacensties bauslības mācīšanā ar Levija cilts priesteriem un tos pat pārspēt. (Salīdzināt Maleahija 2:7.) 200. gadā p.m.ē. mutvārdu likumi jau pamazām bija sākuši ietekmēt jūdu dzīvi. Sākotnēji šos likumus nedrīkstēja pierakstīt, lai tie netiktu pielīdzināti rakstītajam Likumam — bauslībai. Tomēr pakāpeniski cilvēku domām tika piešķirta lielāka nozīme nekā Dieva domām, un iznākums bija tāds, ka ”aizsargžogs” būtībā nodarīja ļaunumu ”dārzam”, kura aizsardzībai tas bija paredzēts.

Farizeju pieļautie izkropļojumi

13. Kā daži jūdu reliģiskie vadītāji attaisnoja daudzu likumu izveidošanu?

¹³ Rabīni sprieda tā: Tora jeb Mozus bauslība ir pilnīga, tātad tajā jābūt atbildei uz jebkuru jautājumu, kāds varētu rasties. Šāds priekšstats nebija īsti godbijīgs. Faktiski tas deva rabīniem iespēju ar izveicīgiem cilvēciskiem spriedumiem radīt iespaidu, ka Dieva vārdi ir pamats, uz kura balstīti likumi visdažādākajos jautājumos — gan personiskos, gan pavisam nenozīmīgos.

14. a) Kā jūdu reliģiskie vadītāji pārspīlēja Rakstu pavēli būt nošķirtiem no citām tautām, nonākdami galējībās, kam nebija pamatojuma Rakstos? b) Kas liecina par to, ka rabīnu likumi nepasargāja jūdu tautu no pagāniskas ietekmes?

¹⁴ Daudzkārt reliģiskie vadītāji pārspīlēja Rakstos dotos norādījumus, nonākdami galējībās. Piemēram, Mozus bauslība atbalstīja nošķirtību no citām tautām — bet rabīni sludināja nesaprātīgi nicīgu attieksmi pret visu nejūdisko. Viņi mācīja, ka jūdiem nav tiesību atstāt liellopus iebraucamā vietā, kas pieder cittautiešiem, jo nejūdi ”ir turami aizdomās par kopošanos ar dzīvniekiem”. Jūdietes nedrīkstēja palīdzēt nejūdu sievietēm dzemdībās — tā viņas ”palīdzētu dzemdēt bērnu elku pielūgšanai”. Tā kā rabīni ar pamatotām aizdomām izturējās pret grieķu gimnasijiem, viņi aizliedza jebkādas sporta nodarbības. Vēsture rāda, ka tas viss gandrīz neko nedeva, lai pasargātu jūdus no citu tautu ticējumiem. Vēl vairāk — farizeji paši sāka mācīt pagānisko grieķu doktrīnu par dvēseles nemirstību! (Ecēhiēla 18:4.)

15. Kā jūdu reliģiskie vadītāji izkropļoja likumus par šķīstīšanos un incestu?

¹⁵ Tāpat farizeji izkropļoja likumus par šķīstīšanos. Tika teikts, ka farizeji šķīstītu arī Sauli, ja rastos tāda izdevība. Viņu likums noteica, ka vilcināšanās ”nokārtot dabiskās vajadzības” aptraipa cilvēku! Roku mazgāšana kļuva par sarežģītu rituālu, bija jāievēro likumi par to, kura roka jāmazgā vispirms un kā tas jādara. Sievietes tika uzskatītas par īpaši nešķīstām. Pamatojoties uz Rakstos minēto aizliegumu ”pieiet” asinsradiniekam (patiesībā tas bija pret incestu vērsts likums), rabīni noteica, ka vīrs nedrīkst iet aiz sievas; viņam nebija atļauts sarunāties ar sievu tirgus laukumā. (3. Mozus 18:6.)

16., 17. Kādi mutvārdu likumi tika pievienoti pavēlei katru nedēļu ievērot sabatu, un kāds bija tā iznākums?

¹⁶ Sevišķi plaši pazīstama ir garīgā parodija, kādā mutvārdu likumi pārvērta likumus par sabatu. Dievs bija devis izraēliešiem vienkāršu pavēli: nedarīt nekādus darbus septītajā nedēļas dienā. (2. Mozus 20:8—11.) Taču mutvārdu likumi papildināja šo pavēli un noteica 39 dažādus aizliegtā darba veidus: nebija atļauts sasiet vai atraisīt mezglu, šujot izdarīt divus dūrienus, uzrakstīt divus ebreju burtus utt. Katrs no minētajiem darba veidiem prasīja nebeidzamus tālākus norādījumus. Kādi mezgli bija aizliegti, un kādi — atļauti? Mutvārdu likumi to patvaļīgi izšķīra. Ārstēšanu sāka uzskatīt par aizliegtu darbu. Piemēram, sabatā nebija atļauts lauzta locekļa kaulus novietot pareizā stāvoklī. Cilvēks, kam sāpēja zobs, drīkstēja pievienot ēdienam etiķi, bet nedrīkstēja sūkt etiķi caur zobu. Tā viņš būtu varējis izdziedināt zobu!

¹⁷ Tā likums par sabatu vairākumam jūdu zaudēja savu garīgo nozīmi — to aizēnoja simtiem rīkojumu, ko bija izdomājuši cilvēki. Kad Jēzus Kristus, ’kungs pār sabatu’, darīja iespaidīgus, aizkustinošus brīnumus sabatā, rakstu mācītāji un farizeji palika vienaldzīgi. Viņiem rūpēja tikai tas, ka Jēzus, kā likās, neievēroja viņu noteikumus. (Mateja 12:8, 10—14.)

Mācīties no farizeju nesaprātīgās rīcības sekām

18. Kādas bija sekas Mozus bauslības papildināšanai ar mutvārdu likumiem un tradīcijām? Paskaidro ar piemēru.

¹⁸ Īsumā varētu teikt, ka papildu likumi un tradīcijas bija pielipuši Mozus bauslībai, tāpat kā jūras vēzīši pielīp kuģa korpusam. Kuģa īpašnieks nežēlo pūles, lai noskrāpētu šos kaitīgos radījumus, kas palēnina kuģa gaitu un bojā nerūsējošo krāsojumu. Tāpat arī mutvārdu likumi un tradīcijas padarīja bauslību smagnēju un veicināja tās aplamu izmantošanu, iedarbojoties kā rūsa. Tomēr rabīni nevis atmeta liekos likumus, bet pievienoja arvien jaunus. Kad Mesija ieradās piepildīt bauslību, ”kuģis” bija tādā mērā pārklājies ar ”vēzīšiem”, ka tik tikko turējās virs ūdens! (Salīdzināt Salamana Pamācības 16:25.) Reliģiskie vadītāji nebūt nepasargāja bauslības derību — viņi to nesaprātīgi pārkāpa. Bet kāpēc viņu noteikumu ”aizsargžogs” cieta neveiksmi?

19. a) Kāpēc ”aizsargžogs ap bauslību” neizpildīja savu uzdevumu? b) Kas liecina par to, ka jūdu reliģiskajiem vadītājiem nebija patiesas ticības?

¹⁹ Jūdaisma līderi neizprata, ka cīņa pret pagrimšanu tiek izcīnīta sirdī, nevis likuma grāmatu lappusēs. (Jeremijas 4:14.) Uzvaras atslēga ir mīlestība — mīlestība pret Jehovu, viņa likumiem un viņa taisnīgajiem principiem. No šādas mīlestības izaug arī naids pret to, ko Jehova ienīst. (Psalms 97:10; 119:104.) Cilvēki, kuru sirdi pilda mīlestība, pat šajā pagrimušajā pasaulē paliek uzticīgi Jehovas likumiem. Jūdu reliģiskajiem vadītājiem bija liela privilēģija — mācīt cilvēkus, lai vairotu un iedvestu mīlestību. Kāpēc viņiem tas neizdevās? Acīmredzot viņiem pietrūka ticības. (Mateja 23:23.) Ja reliģiskie vadītāji būtu ticējuši, ka Jehovas gars spēj darboties Dievam uzticīgo cilvēku sirdī, viņi nebūtu jutuši vajadzību stingri kontrolēt cilvēku dzīvi. (Jesajas 59:1; Ecēhiēla 34:4.) Jūdu reliģiskajiem vadītājiem nebija ticības, un viņi nespēja nevienam to dot; viņi tikai apgrūtināja citus ar pašizdomātām pavēlēm. (Mateja 15:3, 9; 23:4.)

20., 21. a) Kā uz tradīcijām balstīta domāšana ietekmēja jūdaismu kopumā? b) Ko mēs mācāmies no tā, kas notika ar jūdaismu?

²⁰ Jūdu vadītāji nevairoja mīlestību. No viņu tradīcijām radās reliģija, ko bija pārņēmušas ārišķības un mehāniska paklausība skata pēc — ražīga augsne liekulībai. (Mateja 23:25—28.) Pašizveidotie noteikumi deva neskaitāmus iemeslus tiesāt citus. Lepnajiem, valdonīgajiem farizejiem likās attaisnojami nosodīt pat Jēzu Kristu. Viņi aizmirsa bauslības galveno mērķi un atraidīja vienīgo patieso Mesiju. Tāpēc Jēzum bija jāvēršas pie jūdu tautas ar šādiem vārdiem: ”Redzi, jūsu nams tiks jums atstāts postā.” (Mateja 23:38; Galatiešiem 3:23, 24.)

²¹ Ko mēs no tā varam mācīties? Nav šaubu, ka neelastīga domāšana, kas balstīta uz tradīcijām, nenāk par labu tīrajai Jehovas pielūgsmei! Bet vai no tā izriet, ka Jehovas kalpiem mūsdienās nav vajadzīgi vispār nekādi likumi, ja vien tie nav īpaši izskaidroti Svētajos rakstos? Nepavisam. Lai uzzinātu pilnīgu atbildi, apspriedīsim, kā Jēzus Kristus nomainīja Mozus bauslību ar jaunu un labāku likumu.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs varat paskaidrot?

◻ Kādā ziņā viss radītais ir pakļauts Dieva likumiem?

◻ Kāds bija galvenais Mozus bauslības mērķis?

◻ Kas liecina par to, ka Mozus bauslībā bija uzsvērta žēlsirdība un līdzjūtība?

◻ Kāpēc jūdu reliģiskie vadītāji papildināja Mozus bauslību ar neskaitāmiem likumiem, un kādas bija tā sekas?

[Papildmateriāls 10. lpp.]

Jūdu reliģiskie vadītāji

Rakstu mācītāji. Viņi uzskatīja sevi par Ezras pēctečiem un bauslības izskaidrotājiem. Kā teikts grāmatā A History of the Jews (Jūdu vēsture), ”ne visiem rakstu mācītājiem piemita cēls gars, un viņi, cenšoties sameklēt bauslībā apslēptu jēgu, bieži radīja bezjēdzīgus noteikumus un muļķīgus ierobežojumus. Pieaugot spēkā, tie pārtapa par paražu, kas drīz kļuva par nepielūdzamu tirānu.”

Hasīdi. Šis nosaukums nozīmē ’svētbijīgie’ vai ’svētie’. Grupa pirmoreiz minēta ap 200. g. p.m.ē., un pie tās piederēja politiskā ziņā ietekmīgi cilvēki, kas fanātiski sargāja bauslības tīrību un vērsās pret grieķu tirānisko ietekmi. Hasīdi sašķēlās trīs grupās: farizejos, saducejos un esenos.

Farizeji. Daži pētnieki uzskata, ka šis nosaukums ir cēlies no vārdiem ar nozīmi ’nošķirtie’ jeb ’separātisti’. Farizeji tiešām fanātiski pūlējās būt nošķirti no nejūdiem, bet tāpat viņi uzskatīja, ka viņu brālība ir nošķirta arī no vienkāršajiem jūdiem un ir pārāka par tiem, jo tie nezināja sarežģītos mutvārdu likumus. Kāds vēsturnieks par farizejiem teica: ”Kopumā viņi izturējās pret cilvēkiem kā pret bērniem, normējot un skaidrojot vissīkākās rituāla detaļas.” Cits pētnieks izteicās: ”Farizeji radīja milzum daudz likumu, kuros bija apskatītas visas situācijas, un neizbēgamais iznākums bija tāds, ka nieki tika padarīti būtiski, bet būtiskais — noniecināts (Mt. 23:23).”

Saduceji. Šī grupa bija cieši saistīta ar aristokrātiju un priesteriem. Tās locekļi enerģiski pretojās rakstu mācītājiem un farizejiem, apgalvodami, ka mutvārdu likumiem nav rakstīto likumu spēka. Šo cīņu viņi zaudēja, kā redzams no pašas Mišnas: ”Rakstu mācītāju vārdi [jāievēro] ar lielāku stingrību nekā [rakstītās] bauslības vārdi.” Talmudā, kurā plaši komentēti mutvārdu likumi, vēlāk pat paziņots: ”Rakstu mācītāju vārdi ir.. dārgāki nekā Toras vārdi.”

Eseni. Šajā grupā bija askēti, kas izolēja sevi savrupās kopienās. Saskaņā ar vārdnīcu The Interpreter’s Dictionary of the Bible, eseni nošķīrās no citiem vēl lielākā mērā nekā farizeji un ”reizēm bija farizejiskāki par pašiem farizejiem”.

[Attēls 8. lpp.]

Ījaba vecāki droši vien viņam mācīja likumus, kam pakļauti zvaigznāji