Pazemīgi staigāsim sava Dieva priekšā

 1. Ko Dāvids teica par Jehovu?

VAI tiešām var teikt, ka Jehova ir pazemīgs? Jā, var. Dāvids reiz, vērsdamies pie Jehovas, sacīja: ”Tu man dod savu glābšanas vairogu, un tava pazemība mani paaugstina.” (2. Sam. 22:36, NW.) Iespējams, Dāvids atsauca atmiņā dienu, kad pravietis Samuēls ieradās pie viņa tēva Isaja, lai svaidītu nākamo Izraēlas ķēniņu. Kaut gan Dāvids bija jaunākais no Isaja astoņiem dēliem, tieši viņu Jehova izvēlējās par to, kurš stāsies ķēniņa Saula vietā. (1. Sam. 16:1, 10—13.)

 2. Kas ir aplūkots šajā rakstā?

² Dāvids noteikti piekrita psalmu dziesminieka vārdiem, kurš par Jehovu teica: ”Viņš paceļ no pīšļiem un paaugstina nabaga nelaimīgo no dzīves dubļiem, lai nosēdinātu viņu blakus dižciltīgajiem.” (Ps. 113:6—8.) Vispirms apskatīsim, ko par pazemību var mācīties no Jehovas. Pēc tam pievērsīsim uzmanību, ko par šo īpašību var mācīties no tā, kas Bībelē stāstīts par ķēniņu Saulu, pravieti Daniēlu un Jēzu.

 3. Kā Jehova pret mums izturas, un par ko tas liecina?

³ Par Jehovas pazemību liecina tas, kā viņš izturas pret cilvēkiem, kas viņam kalpo. Viņš ne tikai pieņem mūsu kalpošanu, bet arī raugās uz mums — nepilnīgiem cilvēkiem — kā uz saviem draugiem. (Ps. 25:14.) Lai mēs varētu būt viņa draugi, Jehova sūtīja uz zemi savu dēlu, kurš upurēja dzīvību par mūsu grēkiem. Kādu gan žēlsirdību un līdzjūtību viņš mums tā ir parādījis!

 4. Ko Jehova mums ir dāvājis, un kāpēc?

⁴ Padomāsim par vēl kādu Jehovas pazemības izpausmi. Būdams mūsu Radītājs, Jehova varēja nedāvāt mums iespēju pašiem izvēlēties, kā dzīvot. Taču viņš mūs ir veidojis pēc sava tēla un līdzības un ir dāvājis mums gribas brīvību. Kaut arī mēs salīdzinājumā ar viņu esam mazi un necili, viņam rūp, kādus lēmumus mēs dzīvē pieņemam. Viņš vēlas, lai mēs kalpotu viņam tāpēc, ka mīlam viņu un apzināmies, ka paklausība viņam nāk mums par labu. (5. Moz. 10:12; Jes. 48:17, 18.) Cik gan pateicīgi mēs varam būt par šo Jehovas pazemības izpausmi!

 5. Kā Jehova mums māca būt pazemīgiem? (Sk. vāka attēlu.)

⁵ Jehova māca saviem kalpiem pazemību ar to, kā viņš pret tiem izturas. Kaut arī Jehova ir gudrākā persona Visumā, viņš ir gatavs sadarboties ar citiem un labprāt uzklausa viņu viedokli. Piemēram, Jehova ļāva savam Dēlam piedalīties visa radīšanā. (Sal. Pam. 8:27—30; Kol. 1:15, 16.) Un, kaut arī Jehova ir visvarens, viņš piešķir zināmu varu citiem. Piemēram, viņš ir iecēlis Jēzu par debesu valstības ķēniņu. Viņš arī dāvās zināmu varu tiem 144 tūkstošiem no cilvēku vidus, kas valdīs kopā ar Jēzu. (Lūk. 12:32.) Protams, Jehova ir apmācījis Jēzu, lai tas varētu būt ķēniņš un Augstais priesteris. (Ebr. 5:8, 9.) Tāpat viņš sniedz apmācību Jēzus līdzvaldniekiem, taču viņš visos sīkumos nekontrolē, kā tie veic savus uzdevumus. Viņš paļaujas, ka tie rīkosies saskaņā ar viņa gribu. (Atkl. 5:10.)

6., 7. Ko no Jehovas var mācīties par uzdevumu uzticēšanu citiem?

⁶ Ja jau mūsu debesu Tēvs, kuram nav vajadzīgs, lai kāds viņam palīdzētu, dalās uzdevumos ar citiem, cik gan daudz svarīgāk tā ir rīkoties mums! Piemēram, ja jūs esat ģimenes galva vai draudzes vecākais, sekojiet Jehovas paraugam, uzticot uzdevumus citiem, un pretojieties kārdinājumam sīki kontrolēt, kā tie tiek paveikti. Ja mēs līdzināmies Jehovam, mēs ne tikai gādājam, lai darāmais tiek paveikts, bet arī ļaujam citiem gūt apmācību un vairot pārliecību par savām spējām. (Jes. 41:10.) Ko vēl tie, kam ir piešķirta zināma vara, var mācīties no Jehovas?

⁷ No Bībeles var redzēt, ka Jehovu interesē viņa garīgo dēlu, eņģeļu, viedoklis. (1. Ķēn. 22:19—22.) Vecāki, kā jūs varat sekot Jehovas priekšzīmei? Piemērotās situācijās pavaicājiet saviem bērniem, kā, viņuprāt, varētu paveikt vienu vai otru uzdevumu. Un, kad tas ir vietā, sekojiet viņu ieteikumiem.

 8. Kā Jehova parādīja pacietību pret Ābrahāmu un Sāru?

⁸ Par Jehovas pazemību liecina arī viņa pacietība. Piemēram, Jehova ir pacietīgs, kad tie, kas viņam kalpo, izsaka šaubas par viņa lēmumiem. Viņš uzklausīja Ābrahāmu, kad tas izteica savas raizes saistībā ar viņa lēmumu iznīcināt Sodomu un Gomoru. (1. Moz. 18:22—33.) Un atcerēsimies, kā Jehova izturējās pret Ābrahāma sievu Sāru. Viņš nekļuva aizvainots vai dusmīgs, kad Sāra smējās par viņa solījumu dāvāt viņai vecumdienās bērnu. (1. Moz. 18:10—14.) Viņš izturējās pret Sāru ar cieņu.

 9. Ko tēvi, mātes un draudzes vecākie var mācīties no Jehovas parauga?

⁹ Ko jūs, tēvi, mātes un draudzes vecākie, varat mācīties no Jehovas parauga? Padomājiet, kā jūs reaģējat, kad tie, pār kuriem jums ir zināma vara, apšauba jūsu lēmumus. Vai jūs uzreiz sākat aizstāvēt savu lēmumu? Vai arī jūs cenšaties saprast viņu viedokli? Ir skaidrs, ka ģimenēm un draudzēm nāk par labu tas, ja vecāki un draudzes gani seko Jehovas paraugam. Mēs esam apskatījuši, ko par pazemību var mācīties no Jehovas. Tagad aplūkosim, ko par šo īpašību var mācīties no tā, kas Bībelē stāstīts par dažiem Dieva kalpiem.

10. Kāds ir viens no veidiem, kā Jehova mūs māca?

¹⁰ Būdams mūsu diženais Skolotājs, Jehova ir licis savos Rakstos iekļaut piemērus, no kuriem mēs varam mācīties. (Jes. 30:20, 21.) Mēs varam pārdomāt to, kas Bībelē stāstīts par cilvēkiem, kuriem bija Dievam patīkamas īpašības, to vidū pazemība. Tāpat mēs varam pārdomāt, kas notika ar tiem, kuriem trūka šādu īpašību. (Ps. 37:37; 1. Kor. 10:11.)

11. Ko mēs varam mācīties no Saula sliktā piemēra?

¹¹ Padomāsim par to, kas notika ar ķēniņu Saulu. Sākumā viņš bija pazemīgs cilvēks, kas apzinājās savu iespēju robežas un pat vilcinājās uzņemties lielāku atbildību. (1. Sam. 9:21; 10:20—22.) Taču neilgi pēc kļūšanas par ķēniņu Sauls kļuva pašpaļāvīgs un darīja to, uz ko viņam nebija tiesību. Reiz, kad viņam bija jāgaida pravietis Samuēls, viņš zaudēja pacietību. Viņš nevis pazemīgi paļāvās, ka Jehova rīkosies savas tautas labā, bet gan nesa dedzināmo upuri, kaut arī viņam nebija tiesību to darīt. Iznākumā Sauls zaudēja Jehovas labvēlību un galu galā arī ķēniņa varu. (1. Sam. 13:8—14.) Mēs darām gudri, ja mācāmies no šī brīdinošā piemēra un vairāmies no pašpaļāvības.

12. Kā Daniēls izpauda pazemību?

¹² Gluži pretēji ķēniņam Saulam rīkojās pravietis Daniēls. Daniēls bija Dieva kalps, kas saglabāja pazemību visa mūža garumā un vienmēr meklēja Jehovas vadību. Piemēram, kad viņš ar Jehovas atbalstu izskaidroja Nebukadnecara sapni, viņš nepiedēvēja nopelnus sev. Daniēls pazemīgi visu godu deva Jehovam. (Dan. 2:26—28.) Ko mēs no tā mācāmies? Ja mūsu ticības biedriem patīk klausīties mūsu runas vai arī ja mēs gūstam labus panākumus sludināšanā, mums viss gods būtu jādod Jehovam. Mums pazemīgi jāatzīst, ka mēs neko no tā nespētu paveikt bez viņa palīdzības. (Filip. 4:13.) Saglabājot šādu attieksmi, mēs sekojam Jēzus priekšzīmei. Kāpēc tā var teikt?

13. Ko par pazemību var mācīties no Jēzus vārdiem, kas lasāmi Jāņa 5:19, 30?

¹³ Lai gan Jēzus bija pilnīgs cilvēks un Dieva dēls, viņš apzinājās, ka viņam ir vajadzīga Jehovas palīdzība. (Nolasīt Jāņa 5:19, 30.) Viņš nekad netīkoja iegūt sava debesu Tēva varu. Filipiešiem 2:6 teikts, ka Jēzum ”pat prātā nenāca kaut ko sagrābt, proti, kļūt vienlīdzīgam ar Dievu”. Būdams paklausīgs savam debesu Tēvam, Jēzus apzinājās savu iespēju robežas un cienīja Tēva varu.

14. Kā Jēzus reaģēja, kad viņu lūdza darīt kaut ko tādu, ko viņš nebija pilnvarots darīt?

¹⁴ Padomāsim, kā Jēzus reaģēja, kad viņa mācekļi Jēkabs, Jānis un to māte vērsās pie viņa un lūdza viņam paveikt kaut ko tādu, kas neietilpa viņa pilnvarās. Bez mazākās vilcināšanās Jēzus norādīja, ka tikai viņa Tēvam ir tiesības izlemt, kas debesu valstībā sēdēs pie viņa labās un kreisās rokas. (Mat. 20:20—23.) Jēzus parādīja, ka apzinās savu pilnvaru robežas. Viņš bija pazemīgs. Viņš nekad nedarīja neko tādu, uz ko Jehova viņam nebija devis tiesības. (Jāņa 12:49.) Kā mēs varam šajā ziņā līdzināties Jēzum?

15., 16. Kā mēs varam likt lietā padomu, kas lasāms 1. Korintiešiem 4:6?

¹⁵ Mēs sekojam Jēzus pazemības paraugam, ja rīkojamies saskaņā ar vārdiem, kas lasāmi 1. Korintiešiem 4:6, kur mēs tiekam mudināti ”netiekties pāri tam, kas rakstīts”. Ja kāds vēršas pie mums pēc padoma, mums nebūtu jāatbild, balstoties uz savu personisko viedokli, vai arī vienkārši jāsaka pirmais, kas nāk prātā. Mums būtu jāvērš uzmanība uz padomiem, kas ir atrodami Bībelē un uz Bībeli balstītajā literatūrā, ko ir izdevusi mūsu organizācija. Tā rīkojoties, mēs parādām, ka apzināmies savu iespēju robežas. Šādi mēs apliecinām pazemību un dodam visu godu Jehovam. Mēs atzīstam, ka viņa padomi ir vislabākie. (Atkl. 15:3, 4.)

¹⁶ Turklāt mūsu pazemība ne tikai godā Jehovu, bet arī nāk par labu mums pašiem. Tālāk mēs apskatīsim, kā pazemība palīdz mums būt priecīgākiem un uzturēt labas attiecības ar citiem.

17. Kāpēc pazemīgi cilvēki ir priecīgi?

¹⁷ Ja mēs esam pazemīgi, pastāv daudz lielāka iespēja, ka mēs būsim priecīgi. Kāpēc tā ir? Ja mēs apzināmies savu iespēju robežas, mēs esam pateicīgi un priecīgi par jebkādu palīdzību, ko saņemam no citiem. Piemēram, padomāsim par gadījumu, kad Jēzus izdziedināja desmit spitālīgos. Tikai viens no viņiem atgriezās, lai pateiktos Jēzum, ka tas bija palīdzējis viņam atbrīvoties no šīs briesmīgās slimības. Tas bija kaut kas tāds, ko šis vīrietis nekad nebūtu spējis saviem spēkiem. Šis pazemīgais vīrietis bija pateicīgs par palīdzību, ko bija saņēmis, un slavēja Dievu. (Lūk. 17:11—19.)

18. Kā pazemība palīdz attiecībās ar citiem? (Romiešiem 12:10.)

¹⁸ Pazemīgiem cilvēkiem parasti ir gan labas attiecības ar citiem, gan arī tuvi draugi. Viņi labprāt atzīst, ka citiem ir labas īpašības, un pauž paļāvību uz tiem. Tie, kas ir pazemīgi, priecājas, kad citi sekmīgi tiek galā ar saviem uzdevumiem, lai arī kādi tie būtu, un nevilcinās viņus uzslavēt un parādīt viņiem cieņu. (Nolasīt Romiešiem 12:10.)

19. Kādi ir daži no iemesliem, kāpēc mums jāvairās no lepnības?

¹⁹ Turpretī lepniem cilvēkiem ir grūti citus uzslavēt. Viņi labāk vēlas, lai citi slavētu viņus. Viņiem ir nosliece salīdzināt sevi ar citiem un veicināt sāncensības garu. Viņi nelabprāt apmāca citus un piešķir tiem varu. Viņi mēdz spriest: ”Ja tu vēlies, lai kaut kas tiktu izdarīts, kā nākas, tev tas ir jādara pašam.” Lepni cilvēki bieži ir godkārīgi un skaudīgi. (Gal. 5:26.) Šādiem cilvēkiem reti kad ir noturīga draudzība ar citiem. Ja mēs pamanām sevī kādus lepnuma aizmetņus, mums būtu neatlaidīgi jālūdz, lai Jehova mums palīdz ”atjaunot.. prātu” un neļaut šai kaitīgajai īpašībai kļūt par daļu no mūsu personības. (Rom. 12:2.)

20. Kāpēc mums jābūt pazemīgiem?

²⁰ Cik gan pateicīgi mēs esam par paraugu, ko ir rādījis Jehova! Viņa pazemība ir redzama tajā, kā viņš izturas pret saviem kalpiem, un mēs vēlamies viņam līdzināties. Turklāt mēs varam mācīties no pazemīgiem Dieva kalpiem, par kuriem stāstīts Bībelē. Centīsimies vienmēr dot Jehovam godu un slavu, kas viņam pienākas. (Atkl. 4:11.) Tad mēs varēsim mūžīgi staigāt sava Dieva priekšā, kurš mīl tos, kas ir pazemīgi.