Kāpēc mums jābūt pateicīgiem Dievam

”Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs, un cik liels ir to daudzums!” (PSALMS 139:17.)

1., 2. Kāpēc mums augstu jāvērtē Dieva vārdi, un kā psalmu sacerētājs pauda savu prieku par tiem?

BIJA noticis kaut kas neparasts. Remontdarbu laikā Jehovas templī Jeruzalemē augstais priesteris Hilkija bija atradis ”tā Kunga bauslības grāmatu, kas bija dota ar Mozus starpniecību,” — acīmredzot sākotnējo eksemplāru, kas bija pabeigts aptuveni 800 gadu pirms tam. Vai varat iedomāties, kā jutās dievbijīgais ķēniņš Josija, kad viņam tika atnesta šī grāmata? Josija saprata, cik tā ir vērtīga, un tūlīt lika savam rakstvedim Šafanam lasīt to skaļi. (2. Laiku 34:14—18.)

² Mūsdienās Dieva vārdus var lasīt miljardiem cilvēku, bet tāpēc to vērtība un nozīme nemazinās. Tajos ir ietvertas paša Visvarenā Dieva domas, kas mums var dot lielu labumu. (2. Timotejam 3:16.) Pauzdams savu attieksmi pret Dieva vārdiem, Dāvids kādā no psalmiem rakstīja: ”Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs, un cik liels ir to daudzums!” (Psalms 139:17.)

 3. Kas liecina, ka Dāvidam bija nopietna attieksme pret garīgiem jautājumiem?

³ Dāvids bija no sirds pateicīgs Jehovam, augstu vērtēja viņa vārdus un patieso pielūgsmi, un šādu attieksmi viņš saglabāja visu laiku. Daudzi skaistie Dāvida sacerētie psalmi ļauj iztēloties, kādas bija viņa jūtas. Piemēram, 27. psalma 4. pantā viņš rakstīja: ”Vienu es izlūdzos no tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā.” Senebreju oriģinālā vārds, kas iztulkots ”pielūgt”, norāda uz gremdēšanos pārdomās, iedziļināšanos, raudzīšanos ar prieku, patiku, apbrīnu. Dāvidam, bez šaubām, bija nopietna attieksme pret garīgiem jautājumiem, viņš bija pateicīgs par visu, ko Jehova bija sagādājis viņa ticības stiprināšanai, un priecājās par katru patiesības šķautni, ko Jehova atklāja. Dāvids bija pateicīgs Jehovam, un tādai pašai jābūt arī mūsu attieksmei. (Psalms 19:8—12.)

Pateicība par Bībelē atklāto patiesību

 4. Kāpēc Jēzus ”kļuva priecīgs Svētajā Garā”?

⁴ Izpratne par Dieva Rakstiem nav atkarīga no cilvēka prāta spējām vai viņa izglītības, kas bieži veicina lepnumu. Šī izpratne ir atkarīga no Jehovas žēlastības, ko viņš piešķir pazemīgiem, godprātīgiem cilvēkiem, kuri apzinās savas garīgās vajadzības. (Mateja 4:4; 1. Jāņa 5:20.) Kad Jēzus domāja par to, ka nepilnīgu cilvēku vārdi ir ierakstīti debesīs, viņš ”kļuva priecīgs Svētajā Garā un sacīja: ”Es tev pateicos, Tēvs, debess un zemes kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās bērniem.”” (Lūkas 10:17—21.)

 5. Kāpēc Jēzus mācekļi nedrīkstēja uzskatīt par pašsaprotamu to, kas viņiem tika atklāts par Dieva Valstību?

⁵ Pēc šīs izjustās lūgšanas Jēzus vērsās pie saviem mācekļiem un teica: ”Svētīgas tās acis, kas to redz, ko jūs redzat. Jo es jums saku: daudz pravieši un ķēniņi ir gribējuši redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.” Tā Jēzus mudināja savus uzticīgos sekotājus neuzskatīt par pašsaprotamām vērtīgās zināšanas par Dieva Valstību, kas viņiem tika atklātas. Šīs zināšanas nebija atklātas iepriekšējām Dieva kalpu paaudzēm, un tās, protams, netika atklātas arī ”gudrajiem un prātīgajiem”, kas dzīvoja Jēzus laikā. (Lūkas 10:23, 24.)

6., 7. a) Kādi mums ir iemesli augstu vērtēt Dieva atklāto patiesību? b) Kāds pretstats mūsdienās pastāv starp patieso reliģiju un viltus reliģiju?

⁶ Mums ir vēl vairāk iemeslu augstu vērtēt Dieva atklāto patiesību, jo ar ”uzticīgā un gudrā kalpa” starpniecību viņš palīdz saviem kalpiem vēl dziļāk izprast savus Rakstus. (Mateja 24:45; Daniēla 12:10.) Pravietis Daniēls par beigu laiku rakstīja: ”Daudzi [Dieva Rakstus] tad izpētīs, un atziņas vairosies!” (Daniēla 12:4.) Zināšanas par Dievu mūsdienās tik tiešām ir vairojušās, un Jehovas kalpiem garīgā ziņā nekā netrūkst.

⁷ Pastāv krass pretstats starp Dieva tautas garīgo labklājību un juceklīgajām lielās Bābeles mācībām. Daudzi cilvēki, kas ir vīlušies viltus reliģijā vai izjūt nepatiku pret to, pievēršas patiesajai pielūgsmei. Šie cilvēki Bībelē ir salīdzināti ar avīm, un viņi nevēlas, ka viņiem ”būtu dalība [lielās Bābeles] grēkos” un viņus ”ķertu viņas mocības”. Jehova un viņa kalpi aicina šos cilvēkus pievienoties patiesajai kristiešu draudzei. (Atklāsmes 18:2—4; 22:17.)

Pateicīgi cilvēki piepulcējas Dieva kalpiem

8., 9. Kā mūsdienās piepildās vārdi no Hagaja grāmatas 2. nodaļas 7. panta?

⁸ Par savu garīgo pielūgsmes namu Jehova izteica šādu paredzējumu: ”Es sakustināšu visas pagānu tautas; tad nāks šurpu viss pats dārgākais no pagānu tautām, un Es darīšu šo namu pilnu krāšņuma!” (Hagaja 2:7.) Šis pārsteidzošais pravietojums piepildījās Hagaja laikā, kad Dieva tautas atlikums pēc atgriešanās Jeruzalemē atjaunoja tur templi. Mūsdienās Hagaja vārdi piepildās saistībā ar Jehovas izcilo garīgo templi.

⁹ Miljoniem cilvēku jau tagad ir ieradušies simboliskajā templī, lai pielūgtu Dievu ”garā un patiesībā”, un katru gadu viņiem pievienojas vēl daudzi tūkstoši cilvēku, kas ir nosaukti par ”pašu dārgāko no pagānu tautām”. (Jāņa 4:23, 24.) Piemēram, no 2005./2006. kalpošanas gada pārskata var redzēt, ka tika kristīti 248 327 cilvēki, kas bija pieņēmuši lēmumu kalpot Jehovam, — vidēji 680 cilvēki dienā. Viņu mīlestība pret patiesību un vēlēšanās kalpot Jehovam un sludināt Valstību pierāda, ka Jehova viņus velk pie sevis. (Jāņa 6:44, 65.)

10., 11. Pastāstiet kādu gadījumu, kas parāda, kā cilvēki ir sākuši augstu vērtēt Bībelē atklāto patiesību!

¹⁰ Daudzus no šiem godprātīgajiem cilvēkiem patiesība ir piesaistījusi tāpēc, ka viņi ir saskatījuši ”starpību starp taisno un bezdievīgo un starp to, kas Dievam kalpo, un to, kas Viņam nekalpo”. (Maleahija 3:18.) Tā notika ar Veinu un Virdžīniju, kas piederēja pie kādas protestantu baznīcas. Bija daudz tādu jautājumu, uz kuriem viņi nevarēja atrast atbildes. Piemēram, viņiem nebija pieņemams karš, un viņi bija dziļā neizpratnē, redzot, ka garīdznieki dod savu svētību karavīriem un iesvētī kara tehniku. Gadiem ejot, dzīvesbiedri juta, ka citi baznīcas locekļi viņiem pievērš arvien mazāku uzmanību, kaut arī Virdžīnija diezgan ilgi bija vadījusi nodarbības svētdienas skolā. ”Neviens neatnāca mūs apciemot un apjautāties, kā mums klājas. Baznīcai vajadzēja tikai mūsu naudu, un, to redzot, mēs jutāmies pamesti,” viņi stāsta. Vēl vienu triecienu viņi saņēma, kad viņu baznīca ieņēma iecietīgu nostāju pret homoseksuālismu.

¹¹ Tikmēr Veina un Virdžīnijas mazmeita un pēc tam arī viņu meita kļuva par Jehovas lieciniecēm. Sākumā Veinam un Virdžīnijai tas nepatika, bet vēlāk viņi mainīja savas domas un piekrita mācīties Bībeli. Veins atceras: ”Trijos mēnešos mēs uzzinājām par Bībeli vairāk nekā iepriekšējos 70 gados. Mēs nebijām zinājuši, ka Dievu sauc Jehova, un neko nezinājām arī par Dieva Valstību un paradīzi uz zemes.” Drīz abi dzīvesbiedri sāka apmeklēt kristiešu draudzes sapulces un sludināt. ”Mēs gribam visiem pastāstīt patiesību,” saka Virdžīnija. 2005. gadā viņi abi kristījās, būdami jau vairāk nekā 80 gadus veci. Tagad viņi jūtas ļoti labi un uzskata, ka ir atraduši savu vietu starp patiesajiem kristiešiem.

Pateicība par to, ka esam ”sagatavoti katram labam darbam”

12. Kā Jehova palīdz saviem kalpiem pildīt viņa gribu, un kas tiek prasīts no mums?

¹² Jehova vienmēr palīdz saviem kalpiem pildīt viņa gribu. Piemēram, Noa saņēma skaidrus un konkrētus norādījumus par šķirsta būvniecību. Šķirsts bija jāuzbūvē pilnīgi pareizi, jo otras iespējas nebūtu, — un Noam tas izdevās. Tas bija iespējams tikai tāpēc, ka Noa ”darīja, kā Dievs sacīja”. (1. Mozus 6:14—22.) Arī mūsdienās Jehova rūpējas par visu nepieciešamo, lai viņa kalpi varētu pildīt viņa gribu. Protams, mūsu galvenais darbs ir sludināt labo vēsti par nodibināto Dieva Valstību un palīdzēt cilvēkiem kļūt par Jēzus Kristus mācekļiem. Mūsu panākumi, tāpat kā Noas gadījumā, ir atkarīgi no paklausības. Mums vienmēr jāņem vērā norādījumi, ko Jehova dod ar savu Rakstu un savas organizācijas starpniecību. (Mateja 24:14; 28:19, 20.)

13. Kā Jehova mūs māca?

¹³ Lai paveiktu mums uzdoto darbu, mums ”pareizi jāmāca” Dieva vārdi, jo Dieva Raksti ir mūsu galvenais ”darbarīks”, un tie ir ”noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam”. (2. Timotejam 2:15; 3:16, 17.) Tāpat kā pirmajā gadsimtā, Jehova mums daudz ko vērtīgu māca kristiešu draudzē. Patlaban pasaulē ir 99 770 draudzes, un tajās katru nedēļu notiek teokrātiskās kalpošanas skola un kalpošanas sapulce, kurās mēs varam uzlabot savu prasmi sludināt. Mūsu attieksmi pret šīm sapulcēm parāda tas, vai mēs tās regulāri apmeklējam un vai izmantojam praksē to, ko esam apguvuši. (Ebrejiem 10:24, 25.)

14. Kā Jehovas kalpi apliecina, ka viņi ir pateicīgi par iespēju kalpot Dievam? (Komentējiet arī 27.—30. lappusē atrodamo tabulu.)

¹⁴ Ar savu dedzību sludināšanā miljoniem Dieva kalpu visā pasaulē apliecina, ka viņi ir pateicīgi par saņemto apmācību. Pagājušajā kalpošanas gadā 6 741 444 Valstības sludinātāji pavadīja 1 333 966 199 stundas dažādos kalpošanas veidos, un Bībeles nodarbības tika vadītas 6 286 618 cilvēkiem un cilvēku grupām. Tie ir tikai daži no uzmundrinošajiem skaitļiem, kas atrodami pārskatā par Jehovas liecinieku darbību visā pasaulē. Sīkāk izpētot šo pārskatu, jūs gūsiet vēl lielāku uzmundrinājumu, tāpat kā pirmajā gadsimtā brāļi noteikti priecājās, dzirdot, kā sludināšana vēršas plašumā. (Apustuļu darbi 1:15; 2:5—11, 41, 47; 4:4; 6:7.)

15. Kāpēc nevienam, kas kalpo Jehovam no visas sirds, nebūtu jādomā, ka viņš dara pārāk maz?

¹⁵ Cildinājumi, ko Jehova saņem ik gadu, atspoguļo viņa kalpu dziļo pateicību par iespēju pazīt Jehovu un liecināt par viņu. (Jesajas 43:10.) Tiesa, slavas upuri, ko nes mūsu padzīvojušie, slimie un nespēcīgie brāļi un māsas, var salīdzināt ar atraitnes artavu. Taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka Jehova un viņa Dēls ir priecīgi par katru, kas kalpo Dievam no visas sirds un dara visu, kas ir viņa spēkos. (Lūkas 21:1—4; Galatiešiem 6:4.)

16. Kādus mācību līdzekļus Dievs ir sagādājis nesenā pagātnē?

¹⁶ Jehova ne tikai māca mūs sludināt, bet ar savas organizācijas starpniecību sagādā arī lieliskus palīglīdzekļus Bībeles mācību apguvei. Pēdējos gadu desmitos starp tiem ir bijušas grāmatas Patiesība, kas var dot mūžīgu dzīvia, Tu vari dzīvot mūžīgi paradīzē uz Zemes, Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi, bet pašreiz tiek izmantota grāmata Ko patiesībā māca Bībele?. Visi, kas augstu vērtē šīs publikācijas, labprāt izmanto tās kalpošanā.

Izmantosim grāmatu Ko patiesībā māca Bībele?

17., 18. a) Kuras vietas grāmatā Ko patiesībā māca Bībele? jūs parasti izmantojat sludināšanā? b) Ko par šo grāmatu rakstīja kāds rajona pārraugs?

¹⁷ Grāmatā Ko patiesībā māca Bībele? ir 19 nodaļas un pielikums ar sīkāku informāciju par nopietnām tēmām, tā ir uzrakstīta skaidrā un vienkāršā valodā, un šī grāmata ir ļoti noderīga kalpošanā. Piemēram, divpadsmitajā nodaļā ir apskatīta tēma ”Dievam patīkama dzīve”. Tajā paskaidrots, kā cilvēks var kļūt par Dieva draugu, lai gan daudzi nekad agrāk par to nav domājuši vai nav uzskatījuši to par iespējamu. (Jēkaba 2:23.) Kāda ir cilvēku attieksme pret šo Bībeles mācību palīglīdzekli?

¹⁸ Kāds rajona pārraugs no Austrālijas raksta, ka grāmata Ko patiesībā māca Bībele? ”uzreiz izraisa cilvēku interesi un ļauj viegli uzsākt sarunas”. Šis brālis norāda, ka grāmatu ir ļoti viegli lietot un ar tās palīdzību ”daudzi Valstības sludinātāji kalpošanā ir ieguvuši lielāku pārliecību un prieku. Daži pat ir iedēvējuši šo grāmatu par ”zelta tīrradni”.”

19.—21. Pastāstiet gadījumus, no kuriem var redzēt, cik vērtīga ir grāmata Ko patiesībā māca Bībele?.

¹⁹ ”Jūs noteikti pie manis ir atsūtījis Dievs,” kāda sieviete Gajānā teica pionierim, kas bija pienācis pie viņas veikaliņa, lai sludinātu. Vīrietis, ar ko šī sieviete bija dzīvojusi kopā, nesen viņu bija pametis, atstādams viņu vienu ar diviem maziem bērniem. Pionieris atvēra grāmatas Ko patiesībā māca Bībele? pirmo nodaļu un nolasīja 11. rindkopu uzreiz pēc apakšvirsraksta ”Kāda ir Dieva attieksme pret netaisnību?”. ”Tur minētās domas sievieti ļoti aizkustināja, un viņa pat aizgāja sava veikaliņa dziļumā izraudāties,” stāsta pionieris. Šī sieviete piekrita regulārām Bībeles nodarbībām, kuras tagad vada kāda māsa, kas dzīvo turpat netālu, un viņas izpratne par Bībeli kļūst arvien labāka.

²⁰ Hosē, kas dzīvo Spānijā, piemeklēja liela nelaime: autoavārijā gāja bojā viņa sieva. Hosē meklēja mierinājumu narkotikās, kā arī vērsās pēc palīdzības pie psihologiem. Taču speciālisti nespēja atbildēt uz jautājumu, kas Hosē nedeva mieru visvairāk: ”Kāpēc Dievs pieļāva, ka mana sieva mirst?” Kādu dienu Hosē sāka runāt ar Frančesku, kas strādāja tajā pašā uzņēmumā. Frančesks ierosināja kopīgi izskatīt grāmatas Ko patiesībā māca Bībele? vienpadsmito nodaļu, kuras nosaukums ir ”Kāpēc Dievs pieļauj ciešanas?”. Uz Bībeli balstītā informācija par šo jautājumu un ilustrācija par skolotāju un skolnieku ieinteresēja Hosē. Viņš nolēma pamatīgi izpētīt Bībeli, devās uz rajona kongresu un tagad regulāri apmeklē draudzes sapulces Valstības zālē.

²¹ Romāns ir 40 gadus vecs uzņēmējs, kas dzīvo Polijā. Viņš vienmēr ir cienījis Bībeli, taču viņa garīgajai izaugsmei traucēja tas, ka viņš ļoti daudz laika veltīja darbam. Apgabala kongresā Romāns saņēma grāmatu Ko patiesībā māca Bībele?, un kopš tā laika situācija sāka uzlaboties. ”Šajā grāmatā visas Bībeles pamatmācības ir paskaidrotas kā vienots veselums, tā ka ir iespējams saskatīt kopainu, kaut ko līdzīgu saliekamattēlam,” viņš saka. Tagad Romāns regulāri piedalās Bībeles nodarbībās un viņa sapratne par Bībeli turpina augt.

Lai jūsu pateicība aug

22., 23. Kā mēs varam paust pateicību par cerību, kas mums ir?

²² Kā tika paskaidrots apgabala kongresā ”Glābšana ir tuvu”, patiesie kristieši gaida ”mūžīgu pestīšanu”, ko ir apsolījis Dievs un ko padara iespējamu Jēzus Kristus izlietās asinis. Raudzīsimies, lai mēs arī turpmāk būtu tīri ”no nedzīviem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam”, — tas ir vislabākais veids, kā paust pateicību par šo brīnišķīgo cerību. (Ebrejiem 9:12, 14.)

²³ Tas, ka vairāk nekā seši miljoni Valstības sludinātāju turpina uzticīgi kalpot Dievam laikā, kad pasaulē izplatītais savtīguma gars ir tik spēcīgs kā vēl nekad agrāk, ir īsts brīnums. Tas arī pierāda, ka Jehovas kalpi ļoti augstu vērtē iespēju viņam kalpot, zinādami, ka ”darbs tā Kunga lietās nav veltīgs”. Darīsim visu, lai mūsu pateicība Dievam augtu arī turpmāk! (1. Korintiešiem 15:58; Psalms 110:3.)

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Ko no psalmu sacerētāja var mācīties par to, kādai jābūt mūsu attieksmei pret Dievu un pret to, ko Dievs mums ir devis?

• Kā mūsdienās piepildās vārdi, kas lasāmi Hagaja grāmatas 2. nodaļas 7. pantā?

• Ko Jehova ir sagādājis, lai mēs varētu viņam kalpot?

• Kā mēs varam apliecināt savu pateicību par Jehovas labestību?

[Tabula 27—30. lpp.]

JEHOVAS LIECINIEKU 2005./2006. KALPOŠANAS GADA PASAULES PĀRSKATS

(Skatīt sējumā)

[Attēli 25. lpp.]

Jehova mūs pilnībā sagatavo, lai mēs varētu pildīt viņa gribu