”Meklē savu prieku savā kungā!”

”Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!” (PSALMS 37:4.)

1., 2. Kas ir patiesas laimes avots, un kā ķēniņš Dāvids uz to norādīja?

”LAIMĪGI ir tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības.” (NW.) ”Svētīgi žēlsirdīgie.” ”Svētīgi miera nesēji.” Šajos vārdos paskaidrots, kas var padarīt cilvēku svētīgu jeb laimīgu, un līdz ar vēl sešiem laimīgu cilvēku raksturojumiem tie veido Jēzus slavenās Kalna runas ievadu evaņģēlista Mateja atstāstā. (Mateja 5:3—11.) No Jēzus teiktā izriet, ka būt laimīgam ir iespējams.

² Kādā no psalmiem, ko sarakstījis senās Izraēlas ķēniņš Dāvids, ir pievērsta uzmanība patiesas laimes avotam — Jehovam. ”Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!” rakstīja Dāvids. (Psalms 37:4.) Bet kāpēc tas, ka iepazīstam Jehovu un daudzās viņa personības šķautnes, sagādā prieku? Kā pārdomas par to, ko viņš ir paveicis un vēl paveiks, īstenodams savu nodomu, ļauj iegūt to, pēc kā ”sirds ilgojas”? Atbildēt uz šiem jautājumiem palīdzēs dziļāks ieskats 37. psalma pirmajos vienpadsmit pantos.

”Nekļūsti naida pilns”

3., 4. Kādu padomu Dāvids dod 37. psalma 1. pantā, un kāpēc šis padoms ir aktuāls mūsdienās?

³ Mēs dzīvojam ”grūtos laikos”, un visapkārt ir daudz ļaunuma. Var skaidri redzēt, kā piepildās apustuļa Pāvila vārdi: ”Ļauni cilvēki un krāpnieki iestigs arvien lielākā ļaunumā, maldinādami un maldīdamies.” (2. Timotejam 3:1, 13.) Viegli varētu notikt, ka ļauno cilvēku šķietamie panākumi un labklājība mūs negatīvi ietekmē. Līdz ar to mūsu uzmanība tiktu novērsta no svarīgākā un mūsu garīgais skatiens kļūtu neskaidrs. Par šīm briesmām ir runāts 37. psalma sākumā: ”Nesaniknojies par tiem, kas ir nekrietni, un nekļūsti naida pilns pret ļauna darītājiem [”neapskaud tos, kas dara netaisnību”, VDP]!”

⁴ Plašsaziņas līdzekļi ik dienas ziņo par dažādām netaisnībām. Negodīgi uzņēmēji netiek saukti pie atbildības par krāpšanu. Noziedznieki iedzīvojas uz neaizsargātu cilvēku rēķina. Slepkavas izvairās no notveršanas un paliek nesodīti. Visas šīs netaisnības var izraisīt dusmas un laupīt sirdsmieru. Ļaundaru šķietamie panākumi varētu pat modināt mūsos skaudību. Bet vai dusmodamies mēs uzlabosim situāciju? Vai, apskauzdami ļaunos, mēs varam izmainīt to, kas viņus sagaida? Nevaram vis. Mums arī nav nekāda pamata niknoties. Kāpēc tā var teikt?

 5. Kāpēc ļaundari ir salīdzināti ar zāli?

⁵ Psalma sarakstītājs atbild: ”Jo tāpat kā zāle tie ātri nokaltīs un kā lapu zaļums tie novītīs.” (Psalms 37:2.) Jauna, zaļa zāle ir ļoti skaista, bet jau drīz zāles stiebriņi nokalst un iet bojā. Tāpat notiek ar ļaundariem. Viņu pārticība ir īslaicīga. Kad viņi nomirst, negodīgā ceļā iegūtā manta viņiem vairs nevar palīdzēt. Pienāk laiks, kad ikviens saņem to, ko ir pelnījis. ”Grēka alga ir nāve,” rakstīja Pāvils. (Romiešiem 6:23.) Ļauna darītāji un visi netaisnīgie cilvēki beigu beigās saņems savu ”algu” — un neko vairāk. Viņi būs izniekojuši savu dzīvi. (Psalms 37:35, 36; 49:17, 18.)

 6. Ko var mācīties no 37. psalma pirmajiem diviem pantiem?

⁶ Tāpēc par ļaundaru pārejošo labklājību nav vērts uztraukties. Galvenā doma, ko var mācīties no 37. psalma pirmajiem diviem pantiem, ir šāda: nav pieļaujams, ka bezdievīgu cilvēku panākumi mums liktu novērsties no kalpošanas Jehovam. Vienmēr paturēsim prātā, kādu labumu dod garīga darbība, un tieksimies pēc garīgiem mērķiem. (Salamana Pamācības 23:17.)

”Cerē uz to Kungu un dari labu”

 7. Kāpēc mums jāpaļaujas uz Jehovu?

⁷ ”Cerē uz to Kungu un dari labu,” mudina psalma sacerētājs. (Psalms 37:3.) Kad mūs ir pārņēmušas raizes vai šaubas, mums ir nepieciešama stingra paļāvība uz Jehovu. Viņš var piedāvāt absolūtu garīgu drošību. Mozus rakstīja par cilvēku, kas ”dzīvo Visaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā”. (Psalms 91:1.) Kad jūtamies nomākti netaisnības pieauguma dēļ, mums vēl jo vairāk jāpaļaujas uz Jehovu. Cilvēks, kas ir sastiepis potīti, labprāt atspiežas pret drauga roku, un tāpat mums, lai staigātu uzticībā, ir vajadzīgs Jehovas atbalsts. (Jesajas 50:10.)

 8. Kā līdzdalība kristīgajā kalpošanā palīdz pārlieku neuztraukties par to, ka ļaunajiem klājas labi?

⁸ Mums būs daudz vieglāk neuztraukties par to, ka ļaunajiem klājas labi, ja neatlaidīgi meklēsim pazemīgus cilvēkus un palīdzēsim viņiem skaidri saprast Jehovas nodomu. Tā kā ļaunums joprojām vēršas plašumā, mums jāpiedalās šajā darbā pēc iespējas lielākā mērā. ”Neaizmirstiet labu darīt un dāvanas dot, jo tādi upuŗi Dievam labi patīk,” rakstīja apustulis Pāvils. Visvairāk laba mēs varam paveikt, stāstot citiem brīnišķīgo vēsti par Dieva Valstību. Sludināšana ir īsts ”slavas upuris”. (Ebrejiem 13:15, 16; Galatiešiem 6:10.)

 9. Paskaidrojiet, ko nozīmē Dāvida vārdi ”paliec savā zemē”!

⁹ ”Paliec savā zemē un dzīvo ar godu [”turies ar uzticību”, JDP],” turpina Dāvids. (Psalms 37:3.) Dāvida laikā šī ”zeme” bija teritorija, ko Jehova bija piešķīris izraēliešiem, — Apsolītā zeme. Valdot Salamanam, tās robežas sniedzās no Danas ziemeļos līdz Bēršebai dienvidos. Tā bija izraēliešu mājvieta. (1. Ķēniņu 5:5.) Mūsdienās, lai kurā vietā mēs dzīvotu, mēs gaidām laiku, kad visa zemeslode kļūs par paradīzi un tiks izveidota taisnīga, jauna pasaule. Bet jau tagad mums ir iespēja palikt garīgā drošībā. (Jesajas 65:13, 14.)

10. Kāds ir iznākums, ja ”turamies ar uzticību”?

¹⁰ Kāds būs iznākums, ja mēs ”turēsimies ar uzticību”? Kādā Dieva iedvesmotā sakāmvārdā teikts: ”Uzticams vīrs piedzīvo daudz svētības.” (Salamana Pamācības 28:20.) Ja uzticīgi izmantosim visas iespējas sludināt labo vēsti savā apkaimē, Jehova mūs katrā ziņā atalgos. Piemēram, Frenks un viņa sieva Roza pirms 40 gadiem tika nosūtīti kalpot par pionieriem kādā pilsētiņā Skotijas ziemeļos. Tolaik tie nedaudzie cilvēki, kas šajā pilsētā bija izrādījuši interesi par patiesību, bija no tās novērsušies. Taču Frenks un Roza, neļaudamies negatīvām domām, sāka sludināt un gatavot mācekļus. Tagad pilsētiņā ir plaukstoša draudze. Jehova ir svētījis abus uzticīgos pionierus. ”Lielākā svētība ir tā, ka mēs joprojām esam patiesībā un esam noderīgi Jehovam,” pazemīgi saka Frenks. Tā tiešām ir — ja ”turamies ar uzticību”, mēs saņemsim daudz svētību.

”Meklē savu prieku savā Kungā”

11., 12. a) Kā mēs varam ”meklēt savu prieku savā Kungā”? b) Kādu ar Bībeles pētīšanu saistītu mērķi varētu izvirzīt, un ko tas dos?

¹¹ Lai stiprinātu attiecības ar Jehovu un saglabātu paļāvību uz viņu, mums ”jāmeklē savs prieks savā Kungā”. (Psalms 37:4.) Kā to var panākt? Mums nevis jākoncentrējas pašiem uz sevi, kaut arī varbūt mums neklājas viegli, bet jādomā par Jehovu. Viena iespēja to darīt ir iedziļināties viņa Rakstos. (Psalms 1:1, 2.) Vai Bībeles lasīšana jums sagādā prieku? Tā noteikti būs, ja lasīsiet ar mērķi uzzināt vairāk par Jehovu. Pēc kāda Bībeles fragmenta izlasīšanas būtu labi pārdomāt, ko no tā var mācīties par Jehovu. Kad lasāt Bībeli, ir ieteicams turēt pa rokai piezīmju blociņu vai kādu papīra lapu. Ik reizi, kad apstājaties, lai pārdomātu izlasīto, pierakstiet dažus vārdus, kas vēlāk ļaus atsaukt atmiņā kādu no Dieva brīnišķīgajām īpašībām. Vienā no psalmiem Dāvids rakstīja: ”Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priekšā, ak Kungs, mans patvērums un mans pestītājs!” (Psalms 19:15.) Tas, ka rūpīgi iedziļināmies Dieva vārdos, ir patīkami Jehovam un sagādā prieku mums pašiem.

¹² Ko varētu darīt, lai Bībeles pētīšana un pārdomas par lasīto vairotu mūsu laimi? Būtu labi izvirzīt mērķi uzzināt visu iespējamo par Jehovu un viņa rīcību. Daudz vērtīgas vielas pārdomām var atrast grāmatās Izcilākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis un Tuvojieties Jehovama. Taisnīgam cilvēkam Dāvids apliecina: Jehova ”tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas”. (Psalms 37:4.) Par to bija pārliecināts arī apustulis Jānis, kas rakstīja šādus vārdus: ”Šī paļāvība mums ir uz viņu, ka viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc viņa prāta. Ja zinām, ka viņš mūs klausa, ko vien lūdzam, tad zinām, ka saņemam to, ko esam no viņa lūguši.” (1. Jāņa 5:14, 15.)

13. Kā pēdējos gados daudzās zemēs ir vērsusies plašumā Valstības sludināšana?

¹³ Visiem, kas uzticīgi kalpo Jehovam, ir liels prieks vērot, kā tiek apstiprinātas Jehovas tiesības uz augstāko varu. (Salamana Pamācības 27:11.) Mūsu sirdi pilda prieks, kad dzirdam, cik dedzīgi mūsu brāļi sludina zemēs, kur agrāk pastāvēja totalitārs režīms vai diktatūra. Ar lielu interesi mēs gaidām, kādas iespējas sludināšanā vēl pavērsies pirms pašreizējās sistēmas beigām. Daudzi Jehovas kalpi, kas dzīvo rietumu zemēs, aktīvi sludina studentiem, bēgļiem un citiem cilvēkiem, kas uz laiku ir apmetušies šajās zemēs, kur pastāv reliģijas brīvība. Mēs no sirds ceram, ka šie cilvēki arī pēc atgriešanās dzimtenē joprojām ļaus patiesības gaismai spīdēt pat šķietami necaurredzamā garīgā tumsā. (Mateja 5:14—16.)

”Pavēli tam Kungam savu ceļu”

14. Kas liecina par to, ka mēs varam paļauties uz Jehovu?

¹⁴ Ir liels atvieglojums zināt, ka raizes un vispār jebkādu smagumu, kas nospiež sirdi, ir iespējams mazināt. Dāvids paskaidro, kā to var panākt: ”Pavēli tam Kungam savu ceļu un cerē uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs.” (Psalms 37:5.) Draudzēs mēs redzam daudz pierādījumu tam, ka Jehova atbalsta savus kalpus. (Psalms 55:23.) Pilnas slodzes kalpotāji — pionieri, ceļojošie pārraugi, misionāri, Bēteles darbinieki — var apliecināt, ka Jehova tiešām ir gādīgs un uzticams. Parunājiet ar šādiem cilvēkiem, kurus jūs pazīstat, un pajautājiet, kā Jehova viņiem ir palīdzējis. Jūs noteikti uzzināsiet par daudziem gadījumiem, kas liecina, ka Jehova arī grūtos laikos ir tuvu saviem kalpiem. Viņš vienmēr sagādā visu dzīvei nepieciešamo. (Psalms 37:25; Mateja 6:25—34.)

15. Kāpēc Dieva tautas taisnība staro?

¹⁵ Ja no visas sirds paļaujamies uz Jehovu, mēs pieredzēsim, kā piepildās 37. psalma sacerētāja nākamie vārdi: ”Viņš tavai taisnībai liks starot kā gaismai un tavām tiesībām kā saulainai dienai.” (Psalms 37:6.) Par Jehovas lieciniekiem bieži tiek izplatīta nepatiesa informācija, bet Jehova palīdz godprātīgiem cilvēkiem saprast, ka mēs sludinām aiz mīlestības pret Jehovu un pret saviem tuvākajiem. Turklāt mūsu labais dzīvesveids, kaut gan daudzi par to izsakās nievājoši, nevar palikt apslēpts. Jehova mūs stiprina tad, kad sastopamies ar pretestību un vajāšanām. Iznākums ir tāds, ka Dieva tautas taisnīgums staro kā saule dienas vidū. (1. Pētera 2:12.)

”Esi kluss.. un gaidi”

16., 17. Kas mums tagad būtu jādara, ņemot vērā 37. psalma 7. pantu, un kāpēc tā jārīkojas?

¹⁶ Nākamie psalma sacerētāja vārdi ir šādi: ”Esi kluss tā Kunga priekšā un gaidi uz Viņu, neesi sašutis, ja kādam laimējas un ir sekmes, nedz arī par vīru, kas dara blēdības!” (Psalms 37:7.) Tā Dāvids uzsver, cik svarīgi ir pacietīgi gaidīt, kad Jehova rīkosies. Lai gan šīs sistēmas gals vēl nav pienācis, tas nav iemesls sūdzēties. Vai gan mēs neesam pārliecinājušies, ka Jehovas žēlsirdība un pacietība ir daudz lielāka, nekā mēs sākumā domājām? Tagad arī mums ir iespēja pierādīt, ka esam pacietīgi, un neatlaidīgi sludināt labo vēsti, pirms ir pienācis gals. (Marka 13:10.) Mums jāizvairās no nepārdomātas rīcības, kuras dēļ mēs varētu zaudēt prieku un garīgo drošību. Patlaban ir sevišķi svarīgi pretoties Sātana pasaules kaitīgajai ietekmei. Mums jārūpējas par savu morālo tīrību, lai nekad neapdraudētu savu taisnīgo stāvokli Jehovas priekšā. Nekavējoties dzīsim projām netikumīgas domas un nekad neizturēsimies nepiedienīgi pret kādu no pretējā — vai arī mūsu pašu — dzimuma. (Kolosiešiem 3:5.)

¹⁷ ”Atmet dusmas un neļaujies bardzībai,” raksta Dāvids. ”Neiekarsti niknumā, jo no tā ceļas tikai ļaunums! Ļaundaŗi taču tiks izdeldēti, bet, kas gaida uz to Kungu, iemantos zemi.” (Psalms 37:8, 9.) Mēs varam ar pārliecību gaidīt laiku, kas nu jau ir pavisam tuvu, — laiku, kad Jehova likvidēs ļaunumu un visus, kuri tajā vainojami.

”Vēl mazu brīdi”

18., 19. Kādu uzmundrinājumu var smelties no 37. psalma 10. panta?

¹⁸ ”Vēl mazu brīdi, un bezdievīgā vairs nebūs. Tu raudzīsies uz viņa vietu, bet viņa tur vairs nesaskatīsi.” (Psalms 37:10.) Ir ārkārtīgi uzmundrinoši domāt par šiem vārdiem tagad, kad tuvojas šīs sistēmas gals un kad postošā neatkarība no Jehovas drīz sasniegs savu kulmināciju. Neviena no cilvēku izdomātajām varas formām nav attaisnojusi ar to saistītās cerības, un ļoti tuvu ir laiks, kad tiks atjaunota Dieva valdīšana — patiesa teokrātija, ko īstenos Jehovas Valstība ar Jēzu Kristu priekšgalā. Tā pilnībā pārņems varu pār zemi un iznīcinās visus, kas pretojas Dieva Valstībai. (Daniēla 2:44.)

¹⁹ Jaunajā pasaulē, kad valdīs Dieva Valstība, nevarēs atrast ”bezdievīgo”, lai kā arī meklētu. Ikviens, kas sacelsies pret Jehovu, nekavējoties tiks iznīcināts. Vairs nebūs neviena, kas apstrīd viņa augstāko varu vai nepakļaujas tai. Visi cilvēki, kas dzīvos mums līdzās, tāpat kā mēs, vēlēsies iepriecināt Jehovu. Tā būs patiesa drošība — nebūs vajadzīgas slēdzenes, nebūs jāaizresto logi un durvis, nekas neaptumšos vispārējo uzticību un laimi. (Jesajas 65:20; Mihas 4:4; 2. Pētera 3:13.)

20., 21. a) Kas ir 37. psalma 11. pantā minētie ”lēnprātīgie”, un kā viņi ”bauda mieru papilnam”? b) Ko mēs iegūsim, ja centīsimies līdzināties lielākajam Dāvidam?

²⁰ Tajā laikā ”lēnprātīgie iemantos zemi”. (Psalms 37:11.) Kas ir šie ”lēnprātīgie”? Vārds, kas tulkots ”lēnprātīgie”, ir atvasināts no vārda ar nozīmi ”darīt zemu, pazemot”. Tātad ”lēnprātīgie” ir tie, kas pazemīgi gaida, kad Jehova izlabos visas viņiem nodarītās netaisnības. Viņi tad ”baudīs mieru papilnam”. Jau tagad garīgajā paradīzē, kas pastāv patieso kristiešu draudzē, ir iespējams baudīt mieru papilnam.

²¹ Lai gan mēs pagaidām vēl neesam atbrīvoti no ciešanām, mēs atbalstām cits citu un mierinām nomāktos. Tas Jehovas kalpiem ļauj izjust patiesu iekšēju mieru. Brāļi, kas ir iecelti par ganiem, ar mīlestību rūpējas par mūsu garīgajām un reizēm arī materiālajām vajadzībām, palīdzot mums panest visu, kas mums jāizcieš taisnības dēļ. (1. Tesaloniķiešiem 2:7, 11; 1. Pētera 5:2, 3.) Mūsu miers ir ārkārtīgi vērtīgs ieguvums. Turklāt mēs ceram mūžīgi dzīvot mierīgos apstākļos paradīzē, kas drīz tiks izveidota. Tāpēc centīsimies līdzināties lielākajam Dāvidam, Jēzum Kristum, kas dedzīgi un uzticīgi kalpoja Jehovam līdz pašam galam. (1. Pētera 2:21.) Tad mēs būsim laimīgi un cildināsim to, kurā mēs meklējam savu prieku, — Dievu Jehovu.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs varat atbildēt?

• Ko var mācīties no 37. psalma pirmajiem diviem pantiem?

• Kā mēs varam ”meklēt savu prieku savā Kungā”?

• Kas liecina par to, ka uz Jehovu var paļauties?

[Attēls 9. lpp.]

Kristieši ”nekļūst naida pilni pret ļauna darītājiem”

[Attēls 10. lpp.]

”Cerē uz to Kungu un dari labu”

[Attēls 11. lpp.]

Meklējiet savu prieku savā Kungā — centieties pēc iespējas vairāk uzzināt par Jehovu

[Attēls 12. lpp.]

”Lēnprātīgie iemantos zemi”