PSALMU dziesminieks Dāvids griezās pie Dieva ar lūgumu: ”Radi manī, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu! Atdodi man atkal atpakaļ savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu!” (Psalms 51:12, 14.) Šajā dziesmā, ko Dāvids uzrakstīja pēc tam, kad bija grēkojis ar Batsebu, viņš lūdza Dievu Jehovu attīrīt viņa sirdi un atjaunot viņā tādu garu jeb prāta nostāju, kas viņu rosinātu rīkoties pareizi.

Vai tiešām mēs varam gaidīt, ka Jehova mūsos radīs ”šķīstu sirdi” un ”paklausības garu”? Vai drīzāk šķīsta sirds nav kaut kas tāds, pēc kā mums pašiem ir jātiecas un ko pēc tam jācenšas nosargāt? ”Tas Kungs pārbauda sirdis”, bet cik lielā mērā viņš mūsu sirdi ietekmē? (Salamana Pamācības 17:3; Jeremijas 17:10.) Vai viņš nosaka mūsu dzīvi, motīvus un rīcību?

Kas veido cilvēka sirds nostāju

”Cilvēks apņemas kaut ko savā sirdī,” atzīts Salamana Pamācību grāmatas 16. nodaļas pirmā panta sākumā. Tātad tas, kas norisinās mūsu sirdī, ir atkarīgs no mums pašiem. Jehova brīnumainā veidā neizmaina mūsu sirdi un automātiski nepiešķir mums paklausības garu. Mums neatlaidīgi jāpūlas, lai iegūtu zināšanas par Dieva Rakstiem, Bībeli, pārdomātu uzzināto un saskaņotu savas domas ar Dieva domām. (Salamana Pamācības 2:10, 11.)

Taču, lūgdams, lai Dievs viņam piešķir šķīstu sirdi un atjauno viņa garu, Dāvids apliecināja, ka viņš labi apzinās savas grēcīgās noslieces un saprot, cik ļoti viņam ir nepieciešama Dieva palīdzība, lai attīrītu sirdi. Mēs esam nepilnīgi, tāpēc mums var rasties kārdinājums nodoties ”miesas darbiem”. (Galatiešiem 5:19—21.) Lai ”nonāvētu sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību”, mums ir vajadzīga Jehovas palīdzība. (Kolosiešiem 3:5.) Cik gan svarīgi ir lūgt viņa atbalstu, lai pārvarētu kārdinājumus rīkoties nepareizi un izskaustu no sirds grēcīgas tieksmes!