Jehova ir mūsu patvērums

”Tu, ak Kungs, esi mans patvērums! [..] Nekāds ļaunums tev nenotiks.” (PSALMS 91:9, 10)

 1. Kāpēc var teikt, ka Jehova ir mūsu patvērums?

JEHOVA savai tautai ir īsts patvērums. Ja esam pilnībā viņam uzticīgi, tad ”visur topam spaidīti, bet tomēr neesam nomākti; esam bez padoma, un tomēr neesam izmisuši. Mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti; esam satriekti, tomēr neesam pazuduši.” Tas ir iespējams tāpēc, ka Jehova mums dod ”spēka pārpilnību”. (2. Korintiešiem 4:7—9.) Debesu Tēvs mums palīdz dzīvot dievbijīgi, un mēs ņemam vērā psalma sacerētāja vārdus: ”Tu, ak Kungs, esi mans patvērums! Visuaugstāko tu.. esi izraudzījis sev par aizsargu. Nekāds ļaunums tev nenotiks.” (Psalms 91:9, 10.)

 2. Kas ir zināms par 91. psalmu, un kas tajā apsolīts?

² Šos vārdus, kas pieder pie 91. psalma, iespējams, ir rakstījis Mozus. 90. psalma 1. pantā minēts, ka viņš ir sarakstījis šo psalmu, un 91. psalms seko iepriekšējam bez jebkādas pārejas vai norādes uz citu rakstītāju. Varētu būt, ka 91. psalms tika dziedāts antifonā, tas ir, viens dziedātājs sāka dziedājumu (91:1, 2), bet koris to turpināja (91:3—8). Pēc tam droši vien atkal skanēja viena balss (91:9a), kurai atbildēja daudzas (91:9b—13). Psalma nobeigumu acīmredzot dziedāja viens cilvēks (91:14—16). 91. psalmā ir apsolīta garīga drošība svaidītajiem kristiešiem kopumā, kā arī viņu dievbijīgo līdzgaitnieku grupai.a Apskatīsim minēto psalmu no visu šo Jehovas kalpu viedokļa.

Drošība Dieva ”patvērumā”

 3. a) Kas ir ”Visaugstākā patvērums”? b) Ko nozīmē tas, ka mēs ”mītam Visuvarenā ēnā”?

³ Psalma sacerētājs raksta: ”Kas dzīvo Visaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā, tas saka uz to Kungu: ”Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!”” (Psalms 91:1, 2.) ”Visaugstākā patvērums” ir simboliska vieta, kur var rast drošību, un īpaši tas attiecas uz svaidītajiem, kam Sātans uzbrūk sevišķi nikni. (Atklāsmes 12:15—17.) Viņš mūs visus iznīcinātu, ja Dievs nesargātu tos, ko garīgā ziņā ir uzņēmis pie sevis viesos. Mēs ”mītam Visuvarenā ēnā” un esam pasargāti viņa paēnā. (Psalms 15:1, 2; 121:5.) Nav drošāka patvēruma un stiprākas pils par mūsu Pavēlnieku un Kungu — Jehovu. (Salamana Pamācības 18:10.)

 4. Kādus paņēmienus izmanto ”putnu ķērējs” Sātans, un kā mēs varam no viņa izbēgt?

⁴ Psalma sacerētājs turpina: ”Viņš [Jehova] tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēŗa.” (Psalms 91:3.) Putnu ķērājs senajā Izraēlā bieži gūstīja putnus ar slazdu un cilpu palīdzību. Starp lamatām, ko izmanto pantā minētais ”putnu ķērējs”, Sātans, ir viņa ļaunā organizācija un ”viltības”. (Efeziešiem 6:11.) Mūsu ceļā slepeni ir izlikti valgi, lai panāktu, ka mēs sākam darīt kaut ko sliktu un pieredzam garīgu postu. (Psalms 142:4.) Bet, tā kā mēs esam atteikušies no netaisnības, ”mūsu dvēsele ir izglābta kā putns no mednieka tīkliem”. (Psalms 124:7, 8.) Mēs esam ļoti pateicīgi, ka Jehova mūs paglābj no ļaunā ”putnu ķērēja”. (Mateja 6:13.)

5., 6. Kas ir ”kaitīgais mēŗis”, un kāpēc tas nav pārņēmis Jehovas tautu?

⁵ Psalma sacerētājs min ”iznīcinātāju mēŗi” jeb ”kaitīgo mēŗi” (LB-26). Ir kaut kas tāds, kas kā lipīga slimība kaitē cilvēcei kopumā un apdraud arī tos, kuri aizstāv Jehovas augstāko varu. Vēsturnieks Arnolds Toinbijs rakstīja: ”Kopš Otrā pasaules kara beigām nacionālisma dēļ neatkarīgo valstu skaits ir divkāršojies.. [..] Cilvēces pašreizējais noskaņojums ir arvien lielākā mērā šķeltniecisks.”

⁶ Gadsimtu gaitā ir bijuši valdnieki, kas ir kurinājuši nesaskaņas tautu starpā. Šādi valdnieki ir pieprasījuši godāt viņus pašus vai dažādus tēlus un simbolus. Bet Jehova nav ļāvis šim ”mēŗim” izplatīties savu uzticīgo kalpu vidū. (Daniēla 3:1, 2, 20—27; 6:7—10, 16—22.) Piederēdami pie mīlošas brāļu saimes, kurā ir cilvēki no daudzām tautām, mēs ar nedalītu padevību kalpojam Jehovam, saglabājam neitralitāti, kas balstīta uz Bībeli, un bez aizspriedumiem atzīstam, ka ”ikvienā tautā viņam [Dievam] ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo”. (Apustuļu darbi 10:34, 35; 2. Mozus 20:4—6; Jāņa 13:34, 35; 17:16; 1. Pētera 5:8, 9.) Lai gan reizēm kristieši tiek vajāti, mēs esam priecīgi un garīgā ziņā esam drošībā ”Visaugstākā patvērumā”.

 7. Kā Jehova mūs sargā ”ar saviem spārniem”?

⁷ Tā kā Jehova ir mūsu patvērums, mierinājumu mums sagādā vārdi: ”Viņš tevi sedz ar saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas.” (Psalms 91:4.) Dievs mūs sargā kā putns, kas sargā savus mazuļus, lidinādamies tiem pāri. (Jesajas 31:5.) ”Viņš tevi sedz ar saviem spārniem.” Ar spārniem putns apsedz savus putnēnus, lai aizstāvētu tos no plēsoņām. Mūs var salīdzināt ar putnēniem, kas ir drošībā zem Jehovas simboliskajiem spārniem, jo mēs esam raduši patvērumu patieso kristiešu organizācijā. (Rutes 2:12; Psalms 5:2, 12.)

 8. Kādā ziņā Jehovas ”patiesība” ir vairogs un bruņas?

⁸ Mēs paļaujamies uz ”patiesību”. Tā ir kā liels vairogs, kādus lietoja senatnē, — bieži tie bija pietiekami lieli, lai nosegtu visu cilvēka ķermeni. (Psalms 5:13, NW.) Paļāvība uz šādu aizsardzību mūs atbrīvo no bailēm. (1. Mozus 15:1; Psalms 84:12.) Tāpat kā ticība, Dieva patiesība ir vairogs, kas palīdz atvairīt Sātana ugunīgās bultas un ienaidnieku sitienus. (Efeziešiem 6:16.) To var salīdzināt arī ar izturīgām bruņām, kas mums ļauj palikt nelokāmiem.

Mēs nebīstamies

 9. Kāpēc nakts var būt baiļu pilns laiks, un kāpēc mēs tomēr nebaidāmies?

⁹ Zinot, ka Dievs nodrošina aizsardzību, psalma sacerētājs raksta: ”Tu nebīsties nakts briesmu nedz arī bultu, kas dienu skraida, nedz mēŗa, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā.” (Psalms 91:5, 6.) Nakts var būt baiļu pilns laiks, jo tumsas aizsegā tiek pastrādātas daudzas ļaundarības. Garīgajā tumsā, kas patlaban klāj zemi, mūsu ienaidnieki bieži rīkojas slepus, cenšoties sagraut mūsu garīgumu un apstādināt sludināšanu. Bet mēs ”nebīstamies nakts briesmu”, jo Jehova mūs sargā. (Psalms 64:2, 3; 121:4; Jesajas 60:2.)

10. a) Kas ir ”bultas, kas dienu skraida”, un kā mēs uz tām reaģējam? b) Kā var raksturot ”mēŗi, kas tumsā lien”, un kāpēc mēs no tā nebīstamies?

¹⁰ ”Bultas, kas dienu skraida,” acīmredzot ir uzbrukumi ar vārdiem. (Psalms 64:4—6; 94:20.) Bet mēs turpinām runāt patiesību, un atklāta pretestība mūsu svētajai kalpošanai ir veltīga. Mēs nebīstamies arī no ”mēŗa, kas tumsā lien”. Tas ir simbolisks mēris, kura rašanos sekmē tumsa, kāda valda morālā un garīgā ziņā neveselajā pasaulē, kas atrodas Sātana varā. (1. Jāņa 5:19.) Šis mēris rada ļoti bīstamu prāta un sirds nostāju, atstājot cilvēkus neziņā par Jehovu, viņa nodomiem un visu, ko viņš ar mīlestību ir sagādājis. (1. Timotejam 6:4.) Bet, kaut arī pasaulē valda tumsa, mēs nebīstamies, jo pārpilnībā saņemam garīgo gaismu. (Psalms 43:3.)

11. Kas notiek ar tiem, kurus skar ”sērgas, kas pusdienā nomaitā”?

¹¹ Mūs nebiedē arī ”sērgas, kas pusdienā nomaitā”. Ar ”pusdienu” šeit laikam ir domāta pasaulīga gudrība. Cilvēki, kas pārņem pasaulē izplatītos materiālistiskos uzskatus, pieredz garīgu postu. (1. Timotejam 6:20, 21.) Drosmīgi sludinādami vēsti par Valstību, mēs nebīstamies no pretiniekiem, jo Jehova ir mūsu Sargs. (Psalms 64:2; Salamana Pamācības 3:25, 26.)

12. Kam blakus ”krīt” tūkstoši, un ko šie vārdi nozīmē?

¹² Psalma sacerētājs turpina: ”Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars. Tiešām, tu vēl skatīsi ar savām acīm un redzēsi, kā bezdievjiem tiek atmaksāts.” (Psalms 91:7, 8.) Daudzi, kas nav padarījuši Jehovu par savu patvērumu, ”krīt” jeb garīgā ziņā iet bojā mums ”blakus”. ”Desmit tūkstoši” ir krituši ”pa labo roku” mūsdienu garīgajiem izraēliešiem. (Galatiešiem 6:16.) Bet mēs — gan svaidītie kristieši, gan to līdzgaitnieki — esam drošībā Dieva ”patvērumā”. Mēs tikai ”redzam, kā bezdievjiem tiek atmaksāts” — kā viņi ”pļauj” problēmas komercijā, reliģijā un citās jomās. (Galatiešiem 6:7.)

”Nekāds ļaunums tev nenotiks”

13. Kādas nelaimes mūs neskar, un kāpēc tā ir?

¹³ Kaut gan pasaulē drošības ir arvien mazāk, mūsu dzīvē galvenā vieta ir Dievam un mēs smeļamies drosmi no psalma sacerētāja vārdiem: ”Tu, ak Kungs, esi mans patvērums! Visuaugstāko tu.. esi izraudzījis sev par aizsargu. Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij.” (Psalms 91:9, 10.) Jehova ir mūsu patvērums. Turklāt mēs esam izraudzījuši Visaugstāko Dievu par savu aizsargu, kas rūpējas par mūsu drošību. Mēs slavējam Visuma Pavēlnieku Jehovu, paļaujamies uz viņu kā uz mūsu drošības avotu un sludinām labo vēsti par viņa Valstību. (Mateja 24:14.) Tāpēc ”nekāds ļaunums [mums] nenotiks” — mūs neskars neviena no nelaimēm, kas minētas psalma iepriekšējos pantos. Pat tad, ja mēs līdz ar citiem cilvēkiem pieredzam tādas nelaimes kā zemestrīces, viesuļvētras, plūdus, badu un kara nodarītos postījumus, mēs nezaudējam ticību un paliekam garīgā drošībā.

14. Kāpēc Jehovas kalpus neskar mokas, ko izraisa garīgā ziņā nāvējošas slimības?

¹⁴ Svaidītie kristieši ir kā svešinieki, kas dzīvo teltīs, nošķirti no šīs sistēmas. (1. Pētera 2:11.) Viņu teltij netuvojas nekāda ”nediena” vai ”mokas” (LB-26). Vienalga, vai mēs ceram dzīvot debesīs vai uz zemes, mēs nepiederam pie pasaules un mūs neskar mokas, ko izraisa tajā izplatītās garīgā ziņā nāvējošās slimības — netikumība, materiālisms, viltus reliģija, kā arī ”zvēra” un tā ”tēla”, Apvienoto Nāciju Organizācijas, pielūgsme. (Atklāsmes 9:20, 21; 13:1—18; Jāņa 17:16.)

15. Kā mums palīdz eņģeļi?

¹⁵ Tālāk psalma sacerētājs norāda, kā mēs tiekam aizsargāti: ”Viņš [Jehova] sūtīs tev savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduŗas pie akmens.” (Psalms 91:11, 12.) Eņģeļi ir pilnvaroti mūs aizsargāt. (2. Ķēniņu 6:17; Psalms 34:8—10; 104:4, JDP; Mateja 26:53; Lūkas 1:19.) Viņi mūs sargā ”visos [mūsu] ceļos”. (Mateja 18:10.) Eņģeļi vada un sargā Valstības sludinātājus, un mēs neklūpam garīgā ziņā. (Atklāsmes 14:6, 7.) Pat tādi ”akmeņi” kā mūsu darba aizliegumi mums neliek klupt un zaudēt Dieva labvēlību.

16. Ar ko atšķiras ”lauvu” un ”kobru” uzbrukumi, un kā mēs uz tiem reaģējam?

¹⁶ Psalma turpinājumā sacīts: ”Pār lauvām un odzēm [”kobru”, NW] tu varēsi staigāt, tu samīsi jaunos lauvas un čūskas!” (Psalms 91:13.) Kā lauva, kas dodas atklātā, tiešā uzbrukumā, daži mūsu pretinieki atklāti pauž savu nostāju, izdodami likumus, kuru mērķis ir apturēt sludināšanu. Taču mums jāsastopas arī ar negaidītiem uzbrukumiem, ko var salīdzināt ar pēkšņu kobras uzbrukumu no paslēptuves. Dažkārt garīdznieki, paši palikdami aiz kulisēm, vēršas pret mums ar likumdevēju, tiesnešu un citu cilvēku palīdzību. Bet ar Jehovas atbalstu mēs šādos gadījumos saglabājam miermīlīgu nostāju un cenšamies novērst netaisnību tiesas ceļā, līdz ar to juridiski ”aizstāvot un apstiprinot evanģeliju”. (Filipiešiem 1:7; Psalms 94:14, 20—22.)

17. Kā mēs saminam ”jaunos lauvas”?

¹⁷ Psalma sacerētājs raksta, ka mēs saminam ”jaunos lauvas un čūskas”. Jauns lauva var būt diezgan agresīvs, un čūska var būt iespaidīgu izmēru rāpulis. (Jesajas 31:4.) Bet, lai cik nikns būtu jauns lauva, kas dodas tiešā uzbrukumā, mēs to simboliski saminam, paklausot Dievam, nevis lauvām līdzīgiem cilvēkiem un organizācijām. (Apustuļu darbi 5:29.) Tāpēc draudīgie ”lauvas” mums nevar nodarīt garīgu ļaunumu.

18. Par ko liek domāt ”čūskas” pieminēšana, un kā mums jārīkojas, ja tā mums uzbrūk?

¹⁸ Septuagintas grieķu tekstā ”čūska” ir nosaukta par ”pūķi”. Tas liek domāt par ”lielo pūķi, veco čūsku, [ko] sauc par velnu un sātānu”. (Atklāsmes 12:7—9; 1. Mozus 3:15.) Viņš līdzinās riebīgam rāpulim, kas pievārē un aprij savu laupījumu. (Jeremijas 51:34.) Kad Sātans mēģina apvīt ap mums savas cilpas, nomākt mūs ar šīs pasaules grūtībām un mūs aprīt, atbrīvosimies no viņa žņaugiem un samīsim šo ”čūsku”! (1. Pētera 5:8.) Atlikušajiem svaidītajiem tas jādara, lai uz viņiem attiektos vārdi, kas lasāmi Vēstulē romiešiem, 16. nodaļas 20. pantā.

Jehova — mūsu glābšanas avots

19. Kāpēc mēs tveramies pie Jehovas?

¹⁹ Psalma sacerētājs raksta vārdus, ko Dievs saka par savu kalpu: ”Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst manu vārdu.” (Psalms 91:14.) Vārdi ”Es viņu paaugstināšu” norāda, ka ienaidnieki nevarēs piekļūt Jehovas kalpam. Mēs, Jehovas kalpi, tveramies pie viņa tāpēc, ka esam viņam ”stipri pieķērušies”. (Marka 12:29, 30; 1. Jāņa 4:19.) Savukārt Dievs mūs izglābj no ienaidniekiem. Mēs nekad nepazudīsim no zemes, bet tiksim izglābti, jo pazīstam Dieva vārdu un ticībā to piesaucam. (Romiešiem 10:11—13.) Mēs esam apņēmušies ”staigāt tā Kunga.. vārdā mūžīgi mūžam”. (Mihas 4:5; Jesajas 43:10—12.)

20. Ko Jehova 91. psalma nobeigumā apsola savam uzticīgajam kalpam?

²⁰ 91. psalma nobeigumā Jehova saka par savu uzticamo kalpu: ”Kad viņš Mani piesauks, tad Es viņu paklausīšu; Es viņam esmu klāt bēdās, Es viņu izraušu no tām un celšu godā. Es viņam došu ilgu mūžu un parādīšu viņam savu pestīšanu!” (Psalms 91:15, 16.) Kad mēs lūgšanā piesaucam Dievu saskaņā ar viņa gribu, viņš mums atbild. (1. Jāņa 5:13—15.) Mēs jau esam izjutuši daudz bēdu, kuru cēlonis ir tas, ka Sātans veicina naidīgu attieksmi pret mums. Bet vārdi ”Es viņam esmu klāt bēdās” mūs sagatavo nākotnē gaidāmiem pārbaudījumiem un apliecina, ka Dievs mūs stiprinās, kad tiks iznīcināta pašreizējā ļaunā sistēma.

21. Kā svaidītie jau tagad ir celti godā?

²¹ Par spīti Sātana niknajai pretestībai visi atlikušie svaidītie, kas vēl ir starp mums, Jehovas noteiktā laikā tiks celti godā debesīs — pēc tam, kad būs nodzīvojuši ”ilgu mūžu” uz zemes. Jau tagad Dievs, darbodamies svaidīto labā, garīgā ziņā ir cēlis viņus godā. Un kāds tas ir gods, ka viņi vada Jehovas liecinieku darbību uz zemes šajās pēdējās dienās! (Jesajas 43:10—12.) Visizcilākajā veidā Jehova glābs savu tautu lielajā cīņā Harmagedonā, kad viņš attaisnos savu augstāko varu un svētīs savu izcilo vārdu. (Psalms 83:19; Ecēhiēla 38:23; Atklāsmes 16:14, 16.)

22. Kam Jehova ”parādīs.. savu pestīšanu”?

²² Gan svaidītie kristieši, gan viņu līdzgaitnieki paļaujas, ka Dievs viņus izglābs. ”Tā Kunga lielajā un briesmīgajā dienā” tiks pasargāti visi, kas uzticīgi kalpo Dievam. (Joēla 3:3—5.) ”Lielam pulkam” cilvēku, kas paliks dzīvi šajā dienā, nonāks Dieva jaunajā pasaulē un vēlāk izturēs pēdējo uzticības pārbaudi, tiks ”dots ilgs mūžs” — bezgalīga dzīve. Turklāt neskaitāmus cilvēkus Dievs piecels no mirušajiem. (Atklāsmes 7:9; 20:7—15.) Jehova ar lielu prieku ”parādīs [mums] savu pestīšanu”, ko viņš īsteno ar Jēzus Kristus starpniecību. (Psalms 3:9.) Tā kā mums ir šādas brīnišķīgas perspektīvas, joprojām paļausimies uz Dieva palīdzību un skaitīsim savas dienas viņam par godu. Ar saviem vārdiem un darbiem pierādīsim, ka Jehova ir mūsu patvērums.

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kas ir ”Visaugstākā patvērums”?

• Kāpēc mums nav baiļu?

• Kādā ziņā mums ”nekāds ļaunums.. nenotiks”?

• Kāpēc var teikt, ka Jehova ir mūsu glābšanas avots?

[Attēls 17. lpp.]

Vai jūs zināt, kādā ziņā Jehovas patiesība ir kā vairogs?

[Attēli 18. lpp.]

Jehova palīdz saviem kalpiem sludināt, kaut arī tiem jāpieredz negaidīti uzbrukumi un atklāta pretestība

[Norāde par autortiesībām]

Kobra: A. N. Jagannatha Rao, Trustee, Madras Snake Park Trust