Gaismas uzplaiksnījumi apustuļu laikos

”Gaisma atspīd taisnajam, un prieks atmirdz tiem, kas sirdī skaidri.” (PSALMS 97:11)

 1. Kā Jehovas liecinieki mūsdienās līdzinās agrīnajiem kristiešiem?

CIK ļoti mēs, patiesie kristieši, novērtējam vārdus no Psalma 97:11! ’Gaisma ir atspīdējusi’ mums jau vairākkārt. Jehovas spulgo gaismu daudzi no mums tiešām redz jau desmitiem gadu. Tas viss mums atgādina Salamana Pamācības 4:18, kur mēs lasām: ”Taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena.” Vērtēdami Bībeli augstāk nekā tradīcijas, mēs, Jehovas liecinieki, līdzināmies agrīnajiem kristiešiem. Viņu nostāju var skaidri redzēt Kristiešu grieķu rakstu vēsturiskajās grāmatās, kā arī Dieva inspirētajās vēstulēs.

 2. Kādi bija vieni no pirmajiem gaismas uzplaiksnījumiem, ko pieredzēja Jēzus sekotāji?

² Vieni no pirmajiem gaismas uzplaiksnījumiem, ko pieredzēja Jēzus Kristus agrīnie sekotāji, deva izpratni par Mesiju. Andrejs savam brālim Sīmanim Pēterim teica: ”Mēs esam atraduši Mesiju.” (Jāņa 1:41.) Pēc kāda laika debesu Tēvs deva iespēju Pēterim pašam to apliecināt; Pēteris teica Jēzum Kristum: ”Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” (Mateja 16:16, 17; Jāņa 6:68, 69.)

Pieaug izpratne par viņu uzdevumu sludināt

 3., 4. Kādu gaismu Jēzus pēc augšāmcelšanas deva saviem mācekļiem par nākotnes darbību?

³ Pēc savas augšāmcelšanas Jēzus Kristus izskaidroja pienākumu, kas attiecas uz visiem viņa sekotājiem. Tālāk minētos vārdus Jēzus, visticamāk, teica 500 mācekļiem, kas bija sapulcējušies Galilejā: ”Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:19, 20; 1. Korintiešiem 15:6.) Tātad visiem Kristus sekotājiem bija jābūt sludinātājiem, un viņiem bija jāsludina ne tikai ”Israēla cilts pazudušām avīm”. (Mateja 10:6.) Turklāt viņiem nebija jāveic Jāņa kristība, kas simbolizēja, ka cilvēks nožēlo grēkus, lai saņemtu piedošanu. Cilvēki viņiem bija jākristī ”Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā”.

⁴ Tieši pirms tam, kad Jēzus pacēlās debesīs, viņa 11 uzticīgie apustuļi pavaicāja: ”Kungs, vai tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?” Jēzus neatbildēja uz šo jautājumu, bet deva tālākus norādījumus par sludināšanu: ”Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” Līdz tam laikam viņi bija bijuši tikai un vienīgi Jehovas liecinieki, bet no šī brīža viņiem bija jābūt arī Kristus lieciniekiem. (Apustuļu darbi 1:6—8.)

 5., 6. Kādus gaismas uzplaiksnījumus pieredzēja Jēzus mācekļi Piecdesmitās dienas svētkos?

⁵ Kāda gan mirdzoša gaisma uzplaiksnīja Jēzus mācekļiem tieši desmit dienas vēlāk! Piecdesmitās dienas svētkos, 33. gadā m.ē., viņi pirmo reizi pilnībā izprata vārdus no Joēla 3:1, 2: ”Es [Jehova] izliešu savu Garu pār visu miesu un radību un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamās lietas, jūsu vecajie redzēs atklāsmes sapņos, bet jaunie redzēs parādības. Arī pār kalpiem un kalponēm Es izliešu tais pašās dienās Svēto Garu.” Sapulcējušies Jeruzālemē, Jēzus mācekļi virs katra klātesošā galvas redzēja svēto garu, kas izskatījās kā uguns mēle (tur bija apmēram 120 vīrieši un sievietes). (Apustuļu darbi 1:12—15; 2:1—4.)

⁶ Turklāt Piecdesmitās dienas svētkos mācekļi pirmo reizi izprata, ka vārdi no Psalma 16:10 attiecas uz augšāmcelto Jēzu Kristu. Psalmu dziesminieks bija teicis: ”Tu [Dievs Jehova] manu dvēseli nepametīsi nāves varā, savam Svētajam Tu neliksi redzēt satrūdēšanu.” Mācekļi saprata, ka šie vārdi nevar attiekties uz ķēniņu Dāvidu, jo viņa kaps bija saglabājies līdz pat viņu laikam. Tāpēc nav brīnums, ka 3000 cilvēku, kas dzirdēja šo jauno izskaidrojumu, kļuva tik pārliecināti, ka kristījās tajā pašā dienā! (Apustuļu darbi 2:14—41.)

 7. Kādu ārkārtīgi spožu gaismas uzplaiksnījumu pieredzēja apustulis Pēteris, kad viņš apmeklēja Romas armijas virsnieku Kornēliju?

⁷ Daudzu gadsimtu laikā israēlieši augsti vērtēja, ko par viņiem bija teicis Dievs: ”No visām ciltīm zemes virsū Es vienīgos jūs esmu atzinis un izredzējis.” (Amosa 3:2.) Tāpēc tad, kad svētais gars nāca pār Romas armijas virsnieku Kornēliju un viņa saimi — tā bija pirmā reize, kad neapgraizītie ticīgie cilvēki no citām tautām saņēma svēto garu —, apustulim Pēterim un viņa ceļabiedriem šis notikums bija kā ārkārtīgi spožs gaismas uzplaiksnījums. Ievērības cienīgs ir tas fakts, ka tā bija vienīgā reize, kad svētais gars tika dots pirms kristīšanās. Bet tam tā bija jānotiek, citādi Pēteris nebūtu zinājis, ka šos neapgraizītos cittautiešus var kristīt. Pilnībā apzinādamies šī unikālā gadījuma svarīgumu, Pēteris jautāja: ”Kas gan varētu liegt ūdeni šo ļaužu kristīšanai, kas dabūjuši Svēto Garu tāpat kā mēs?” Protams, neviens no klātesošajiem nevarēja pamatoti iebilst, un tāpēc šie cittautieši tika kristīti. (Apustuļu darbi 10:44—48; salīdzināt Apustuļu darbi 8:14—17.)

Apgraizīšana vairs nav vajadzīga

 8. Kāpēc agrīnajiem kristiešiem bija grūti atteikties no apgraizīšanas?

⁸ Nākamais spilgtais patiesības gaismas uzplaiksnījums ieviesa skaidrību jautājumā par apgraizīšanu. Apgraizīšana tika iesākta 1919. gadā p.m.ē., kad Jehova noslēdza derību ar Ābrahāmu. Tad Dievs pavēlēja apgraizīties Ābrahāmam pašam un visiem viņa saimes vīriešiem. (1. Mozus 17:9—14, 23—27.) Tā apgraizīšana kļuva par Ābrahāma pēcnācēju atšķirības zīmi. Cik viņi bija lepni par to! Tāpēc vārds neapgraizītais kļuva par nicinājuma vārdu. (Jesajas 52:1; 1. Samuēla 17:26, 27.) Ņemot to vērā, var viegli saprast, kāpēc daži agrīnie jūdu kristieši vēlējās saglabāt šo simbolu. Dažiem no viņiem bija diezgan lielas nesaskaņas ar Pāvilu un Barnabu šajā jautājumā. Lai to noskaidrotu, Pāvils un citi devās uz Jeruzālemi pēc padoma pie kristiešu vadošās korporācijas. (Apustuļu darbi 15:1, 2.)

 9. Kāda izpratne tika atklāta agrīnajai vadošai korporācijai, saskaņā ar Apustuļu darbu 15. nodaļu?

⁹ Izpratni, ka prasība apgraizīties vairs neattiecas uz Jehovas kalpiem, agrīnie kristieši šoreiz nesaņēma ar kāda redzama brīnuma palīdzību. Lielāku izpratni viņi ieguva, pētīdami Rakstus, paļaudamies uz svētā gara vadību un noklausīdamies Pētera un Pāvila stāstīto par to, kā neapgraizītie cittautieši pievēršas ticībai. (Apustuļu darbi 15:6—21.) Lēmums tika uzrakstīts vēstulē, kurā viens izteikums skanēja tā: ”Svētajam Garam un mums ir paticis jums neuzlikt nekādu citu nastu, kā vien šo nepieciešamo: sargāties no elku upuŗiem, asinīm, nožņaugtā un netiklības.” (Apustuļu darbi 15:28, 29.) Tā agrīnie kristieši tika atbrīvoti no pavēles veikt apgraizīšanu un no citu Mozus Likuma prasību pildīšanas. Tāpēc Pāvils Galatijas kristiešiem varēja teikt: ”Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis.” (Galatiešiem 5:1.)

Gaisma evaņģēlijos

10. Kādi bija daži no gaismas uzplaiksnījumiem Mateja evaņģēlijā?

¹⁰ Nav nekādu šaubu par to, ka Mateja evaņģēlijā, kas bija sarakstīts 41. gadā m.ē., ir daudz gaismas uzplaiksnījumu, kuri bija derīgi tā lasītājiem. Samērā maz pirmā gadsimta kristiešu paši bija dzirdējuši, kā Jēzus izskaidroja savas mācības. Mateja evaņģēlijā sevišķi ir izcelts, ka Jēzus sludināšanas tēma bija Ķēniņvalsts. Un cik iespaidīgi Jēzus uzsvēra pareiza pamudinājuma svarīgumu! Kāda gaisma nāk no viņa Kalna sprediķa, no viņa līdzībām (piemēram, tām, kas pierakstītas 13. nodaļā) un no viņa izcilā pravietojuma 24. un 25. nodaļā! Tam visam tika pievērsta agrīno kristiešu uzmanība Mateja evaņģēlijā, kas tika sarakstīts apmēram astoņus gadus pēc Piecdesmitās dienas svētkiem 33. gadā m.ē.

11. Ko var teikt par Lūkas un Marka evaņģēlija saturu?

¹¹ Pagāja aptuveni 15 gadi, un Lūka sarakstīja savu evaņģēliju. Lai gan daudz kas ir līdzīgs Mateja stāstījumam, 59 procenti informācijas Mateja evaņģēlijā nav minēta. Lūka pierakstīja sešus no Jēzus brīnumiem un apmēram divreiz vairāk Jēzus līdzību, kuras nav minētas citos evaņģēlijos. Acīmredzot dažus gadus vēlāk Marks sarakstīja savu evaņģēliju, kurā izcēla to, ka Jēzus Kristus bija cilvēks, kas rīkojās, — viņš veica brīnumus. Kaut gan Marks galvenokārt stāstīja par notikumiem, par kuriem jau bija stāstījuši Matejs un Lūka, viņš pierakstīja arī vienu līdzību, kas nebija pierakstīta iepriekš. Šajā līdzībā Jēzus Dieva Ķēniņvalsti salīdzināja ar sēklu, kas izdīgst, uzaug un pakāpeniski nes augļus.a (Marka 4:26—29.)

12. Cik daudz papildus gaismas sniedz Jāņa evaņģēlijs?

¹² Pēc tam sekoja Jāņa evaņģēlijs, kas tika sarakstīts vairāk nekā 30 gadus pēc Marka evaņģēlija. Cik gan spēcīgi Jānis apgaismoja Jēzus kalpošanu, it sevišķi daudzreiz atsaucoties uz Jēzus pirmscilvēka esamību! Tikai Jānis stāsta par Lācara augšāmcelšanu, un viņš vienīgais mums dara zināmu, kādus brīnišķīgus vārdus Jēzus teica saviem uzticīgajiem apustuļiem naktī, kad tika nodots, tāpat Jānis stāsta par Jēzus izjusto lūgšanu nodošanas naktī, un tas aprakstīts Jāņa evaņģēlijā, no 13. līdz 17. nodaļai. Par Jāņa evaņģēliju ir teikts, ka 92 procenti tā satura neatkārtojas.

Gaismas uzplaiksnījumi Pāvila vēstulēs

13. Kāpēc daži uzskatīja Pāvila vēstuli romiešiem par evaņģēliju?

¹³ Lai apgaismotu kristiešus, kas dzīvoja apustuļu laikos, īpaši tika izmantots apustulis Pāvils. Viens no piemēriem ir apustuļa Pāvila vēstule romiešiem, kas bija uzrakstīta apmēram 56. gadā m.ē. (aptuveni tajā pašā laikā, kad Lūka sarakstīja savu evaņģēliju). Šajā vēstulē Pāvils galvenokārt pievērsa uzmanību tam, ka taisnīgums cilvēkiem tiek piešķirts, pamatojoties uz Dieva žēlastību un uz viņu ticību Jēzum Kristum. Tāpēc, ka Pāvils izcēla šīs labās vēsts aspektu, daži sāka uzskatīt viņa vēstuli romiešiem par piekto evaņģēliju.

14.—16. a) Kā Pāvils savā pirmajā vēstulē korintiešiem darīja saprotamu vajadzību būt vienotiem? b) Kas vēl 1. Korintiešiem tiek paskaidrots par uzvedību?

¹⁴ Pāvils rakstīja arī par problēmām, kas uztrauca kristiešus Korintā. Viņa vēstulē korintiešiem ir daudzi Dieva iedvesmoti padomi, kas ir palīdzējuši kristiešiem līdz pat mūsu dienām. Sākumā viņam vajadzēja paskaidrot korintiešiem, ka viņi rīkojas nepareizi, izveidojot atsevišķu cilvēku personības kultu. Apustulis viņiem aizrādīja, droši sacīdams: ”Es jūs, brāļi, pamācu mūsu Kunga Jēzus vārdā, lai jūsu starpā būtu vienprātība un neceltos šķelšanās, bet lai jūs visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā.” (1. Korintiešiem 1:10—15.)

¹⁵ Kristiešu draudzē Korintā tika paciesta rupja amoralitāte. Kāds vīrietis dzīvoja ar sava tēva sievu, tā piekopdams tik netiklu dzīvi, ”kāda nav sastopama pat pagānu starpā”. Pāvils bez aplinkiem rakstīja: ”Izmetiet ārā ļauno no sava vidus!” (1. Korintiešiem 5:1, 11—13.) Izslēgšana — tas bija kaut kas jauns kristiešu draudzei. Korintas draudzei bija jāizprot jautājums, kas bija saistīts ar to, ka daži tās locekļi, lai izšķirtu strīdus, iesūdzēja savus garīgos brāļus pasaulīgajās tiesās. Pāvils viņus stingri nosodīja par to. (1. Korintiešiem 6:5—8.)

¹⁶ Vēl viens jautājums, kas sagādāja raizes Korintas draudzei, bija jautājums par dzimumattiecībām. Pāvils 1. Korintiešiem 7. nodaļā norādīja, ka plaši izplatītās netiklības dēļ, ir labi, ja katram vīrietim ir sava sieva un katrai sievietei — savs vīrs. Tāpat Pāvils parādīja: lai gan neprecētajiem uzmanība mazāk tiek novērsta no kalpošanas Jehovam, ne visiem ir dāvana būt neprecētiem. Un tad, ja vīrs mirst, sieva var vēlreiz apprecēties, bet ”tikai turoties pie tā Kunga”. (1. Korintiešiem 7:39.)

17. Kādu izpratni Pāvils deva par augšāmcelšanas mācību?

¹⁷ Cik spēcīgi Kungs apgaismoja jautājumu par augšāmcelšanu, izmantojot Pāvilu! Kādā ķermenī svaidītie kristieši tiks celti augšā? ”Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa,” rakstīja Pāvils. Miesīgi ķermeņi netiks ņemti uz debesīm, jo ”miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību”. Pāvils piebilda, ka ne visi svaidītie gulēs nāves miegā, bet daži Jēzus klātbūtnes laikā tiks celti augšā nemirstīgai dzīvei tūlīt pēc nāves. (1. Korintiešiem 15:43—53.)

18. Kas ir teikts par nākotni Pāvila pirmajā vēstulē tesaloniķiešiem?

¹⁸ Rakstot vēstuli kristiešiem Tesalonikos, Pāvils stāstīja par nākotni. Jehovas diena nāks kā zaglis naktī. Pāvils arī paskaidroja: ”Kad sacīs: nu ir miers un drošība, tad pēkšņi pār viņiem nāks posts, kā dzemdību sāpes pār grūtnieci, un viņi nevarēs izbēgt.” (1. Tesaloniķiešiem 5:2, 3.)

19., 20. Kādus gaismas uzplaiksnījumus no Pāvila vēstules ebrejiem saņēma kristieši Jeruzālemē un Jūdejā?

¹⁹ Rakstot savu vēstuli ebrejiem, Pāvils deva gaismu agrīnajiem kristiešiem Jeruzālemē un Jūdejā. Cik iespaidīgi viņš parādīja, ka kristīgā kalpošanas sistēma ir augstāka nekā Mozus sistēma! Kristieši nevis seko bauslībai, kas tika dota ar eņģeļu starpniecību, bet tic glābšanai, par ko pirmām kārtām runāja Dieva Dēls, kurš ir daudz augstāks par šiem eņģeļiem — vēstnešiem. (Ebrējiem 2:2—4.) Mozus Dieva namā bija tikai kalps. Taču Jēzus Kristus vada visu namu. Kristus ir augstais priesteris pēc Melhisedeka kārtas, un Kristum ir daudz augstāks stāvoklis nekā priesteriem, kas bija Ārona pēcnācēji. Pāvils arī norādīja, ka israēlieši nevarēja ieiet Dieva atdusā tāpēc, ka viņiem trūka ticības un paklausības, turpretī kristieši ieiet Dieva atdusā, jo ir uzticīgi un paklausīgi. (Ebrējiem 3:1—4:11.)

²⁰ Turklāt jaunā derība ir daudz pārāka par Likuma derību. Atbilstoši pravietojumam, kas bija izteikts 600 gadus pirms šiem notikumiem un kas rakstīts Jeremijas 31:31—34, tiem, ar kuriem ir noslēgta jaunā derība, Dieva likums ir ierakstīts sirdīs un viņi var priecāties, ka viņu grēki patiesi ir piedoti. Kristiešiem nav vajadzīgs tāds augstais priesteris, kuram katru gadu būtu jāupurē par saviem un tautas grēkiem, jo kristiešiem augstais priesteris ir Jēzus Kristus, kas ir bez grēka un kas reizi par visām reizēm ir devis upuri par grēkiem. Lai sniegtu savu upuri, viņš iegāja nevis rokām celtā svētā vietā, bet pašās debesīs, lai tur parādītos Jehovas priekšā. Turklāt dzīvnieku upuri, kas bija pieprasīti Mozus Likuma derībā, nevarēja pilnībā atbrīvot no grēkiem, citādi tie nebūtu jānes ik gadu. Bet Kristus upuris, kas tika sniegts reizi par visām reizēm, patiesi atbrīvo no grēkiem. Tas viss radīja priekšstatu par lielo garīgo templi, kura pagalmos mūsu dienās kalpo svaidītais atlikums un ”citas avis”. (Jāņa 10:16; Ebrējiem 9:24—28.)

21. Ko šis raksts parādīja par to, kā apustuļu laikos piepildījās Psalms 97:11 un Salamana Pamācības 4:18?

²¹ Šajā rakstā nepietiks vietas, lai minētu vēl vairāk piemēru par gaismas uzplaiksnījumiem, ko var atrast apustuļa Pētera un mācekļa Jēkaba, un Jūdas vēstulēs. Bet ar iepriekšminēto vajadzētu pietikt, lai parādītu, kā vārdi no Psalma 97:11 un Salamana Pamācībām 4:18 iespaidīgi piepildījās apustuļu laikos. Patiesība sāka pāriet no līdzībām un pravietiskajiem norādījumiem par nākotni uz to piepildījumiem un reālajiem notikumiem. (Galatiešiem 3:23—25; 4:21—26.)

22. Kas notika pēc apustuļu nāves, un par ko būs stāstīts nākamajā rakstā?

²² Pēc Jēzus apustuļu nāves un pravietotās atkrišanas sākuma patiesības gaisma kļuva ļoti blāva. (2. Tesaloniķiešiem 2:1—11.) Taču atbilstoši Jēzus apsolījumam pēc daudziem gadsimtiem Kungs atgriezās un atrada ’uzticīgo un gudro kalpu’, kas deva ’saimei’ barību savā laikā. Tāpēc Jēzus Kristus iecēla to ”pār visām savām mantām”. (Mateja 24:45—47.) Kādi gaismas uzplaiksnījumi sekoja? Tas tiks apspriests nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

Vai tu atceries?

◻ Kādi Bībeles panti parāda, ka patiesības izpratne ir pakāpeniska?

◻ Kādi ir daži gaismas uzplaiksnījumi, par kuriem rakstīts Apustuļu darbos?

◻ Kāda gaisma ir rodama evaņģēlijos?

◻ Kādi gaismas uzplaiksnījumi ir Pāvila vēstulēs?