Jehovas avīm ir vajadzīgas maigas rūpes

”Atzīstiet, ka tas Kungs ir Dievs, Viņš mūs ir darījis.. par savu tautu un par savas ganības avīm.” (PSALMS 100:3)

 1. Kā Jehova izturas pret saviem kalpiem?

JEHOVA ir lielais gans. Ja esam viņa kalpi, tad viņš mūs uzskata par savām avīm un maigi rūpējas par mums. Debesu Tēvs mūs mierina un atspirdzina, un viņš mūs ved ”pa taisnības ceļiem sava vārda dēļ”. (Psalms 23:1—4.) Labais gans Jēzus Kristus mūs mīl tik ļoti, ka ir atdevis savu dzīvību par mums. (Jāņa 10:7—15.)

 2. Kādos apstākļos dzīvo Dieva tauta?

² Izjuzdami maigas rūpes, mēs varam teikt līdz ar psalmu dziedātāju: ”Kalpojiet tam Kungam ar prieku, nāciet Viņa vaiga priekšā ar gavilēm! Atzīstiet, ka tas Kungs ir Dievs, Viņš mūs ir darījis, un ne mēs paši, par savu tautu un par savas ganības avīm.” (Psalms 100:2, 3.) Tiešām, mēs esam priecīgi un atrodamies drošībā. Ir tā, it kā mēs būtu pasargāti no ļauniem plēsoņām un dzīvotu aplokā ar izturīgām akmens sienām. (4. Mozus 32:16, NW; 1. Samuēla 24:4, NW; Cefanjas 2:6, NW.)

Ganāmpulka labprātīgie gani

 3. Kā ieceltie kristiešu vecākie izturas pret Dieva ganāmpulku?

³ Nav jābrīnās, ka mēs, Dieva avis, priecājamies! Ieceltie vecākie uzņemas vadību mūsu vidū. Viņi ’netur sevi par valdniekiem’, nav mūsu kungi un nemēģina valdīt pār mūsu ticību. (4. Mozus 16:13; Mateja 20:25—28; 2. Korintiešiem 1:24; Ebrejiem 13:7.) Gluži otrādi, viņi ir mīloši gani, kas klausa apustuļa Pētera padomam: ”Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds, ne kā tādi, kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam.” (1. Pētera 5:2, 3.) Apustulis Pāvils norādīja citiem vecākajiem: ”Sargait paši sevi un visu ganāmo pulku, kuŗā Svētais Gars jūs iecēlis par sargiem ganīt Dieva draudzi, ko viņš pats ar savām [”sava Dēla”, NW] asinīm ieguvis par īpašumu.” Un cik gan pateicīgas ir avis, ka šie ar svētā gara palīdzību ieceltie vīrieši ’saudzē ganāmo pulku’! (Apustuļu darbi 20:28—30.)

 4. Ar kādu attieksmi pret ganāmpulku bija plaši pazīstams Čārlzs Rasels?

⁴ Jēzus ir devis cilvēkus par ’dāvanām’ draudzei, un daži no šiem cilvēkiem ir ’gani’, kas maigi izturas pret Jehovas ganāmpulku. (Efeziešiem 4:8, 11.) Viens no tādiem bija Sargtorņa biedrības pirmais prezidents Čārlzs Rasels. Viņu dēvēja par ganu Raselu, tāpēc ka Augstā gana Jēzus Kristus vadībā viņš ar mīlestību un līdzjūtību ganīja Dieva avis. Tagad kristiešu vecākos ieceļ Jehovas liecinieku Vadošā padome, un kristieši izvairās lietot vārdus gans, vecākais vai skolotājs kā titulus. (Mateja 23:8—12.) Tomēr mūsdienās vecākie veic ganu darbu, kas nāk par labu Jehovas avīm.

 5. Kāpēc jaunpienācējiem būtu jāiepazīstas ar kristiešu draudzē ieceltajiem vecākajiem?

⁵ Tā kā vecākie ir gani, viņiem ir svarīga nozīme jaunpienācēju garīgajā izaugsmē. Tāpēc jaunajā grāmatā Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi, 168. lappusē, ir rakstīts: ”Iepazīsties ar draudzē ieceltajiem vecākajiem. Viņiem ir liela pieredze tajā, kā izmantot Dieva sniegtās zināšanas, jo viņi atbilst prasībām, kas Bībelē ir izvirzītas pārraugiem. (1. Timotejam 3:1—7; Titam 1:5—9.) Nevilcinies griezties pie kāda no viņiem, ja tev nepieciešama garīgā palīdzība, lai atbrīvotos no ieraduma vai īpašības, kas ir pretrunā ar Dieva prasībām. Tu redzēsi, ka vecākie seko Pāvila atgādinājumam: ”Iedrošinait bailīgos, palīdziet vājajiem, esiet pacietīgi pret visiem!” (1. Tesaloniķiešiem 2:7, 8; 5:14.)”

Kad jaunpienācēji vēlas sludināt

 6. Kas tiek darīts, ja Bībeles skolnieks vēlas kļūt par Ķēniņvalsts sludinātāju?

⁶ Kad Bībeles skolnieks ir ieguvis zināšanas un kādu laiku apmeklējis sapulces, viņš varbūt vēlas kļūt par Ķēniņvalsts labās vēsts sludinātāju. (Marka 13:10.) Ja tā ir, tad lieciniekam, kas vada Bībeles studijas ar šo cilvēku, būtu jāparunā ar vadošo pārraugu, kurš parūpēsies, lai viens vecākais no draudzes kalpošanas komitejas un vēl kāds vecākais tiktos ar Bībeles skolnieku un viņa skolotāju. Pārrunas būs balstītas uz 98. un 99. lappusi grāmatā Organized to Accomplish Our Ministry (Organizēti veikt mūsu kalpošanu). Ja abi vecākie redzēs, ka jaunpienācējs tic Bībeles pamatmācībām un rīkojas saskaņā ar Dieva principiem, tad viņam tiks pateikts, ka viņš atbilst prasībām, lai piedalītos publiskajā kalpošanā.a Kad viņš paziņos par savu kalpošanu, iesniegdams tīruma kalpošanas atskaiti, tajā norādītie dati tiks atspoguļoti kartītē Draudzes sludinātāja darbības pārskats. Pēc tam jaunpienācējs par savu sludināšanu varēs ziņot kopā ar miljoniem citu, kas priecīgi ’sludina Dieva vārdu’. (Apustuļu darbi 13:5.) Draudzei tiks paziņots, ka viņš ir nekristīts sludinātājs.

7., 8. Kā nekristītam sludinātājam var sniegt nepieciešamo palīdzību kalpošanā?

⁷ Nekristītam sludinātājam ir nepieciešama draudzes vecāko un citu nobriedušu kristiešu palīdzība. Piemēram, par viņa garīgo izaugsmi jāinteresējas brālim, kas vada draudzes grāmatstudiju, kuru jaunpienācējs apmeklē. Jaunajam sludinātājam varbūt ir grūti prasmīgi runāt, kad viņš iet no mājas uz māju. (Apustuļu darbi 20:20.) Tāpēc viņš droši vien labprāt pieņems palīdzību, īpaši no cilvēka, kas viņam mācīja Bībeli, izmantodams grāmatu Zināšanas. Ir pareizi sniegt šādu praktisku palīdzību — arī Jēzus Kristus sagatavoja savus mācekļus kalpošanai. (Marka 6:7—13; Lūkas 10:1—22.)

⁸ Lai mūsu kalpošana būtu sekmīga, būtiski ir labi sagatavoties. Divi sludinātāji varētu iepriekš kopīgi izmēģināt piedāvājumus, kas ik mēnesi tiek ieteikti Mūsu Ķēniņvalsts Kalpošanas numuros. Kad viņi uzsāk tīruma kalpošanu, vairāk pieredzējušais kristietis varētu runāt pie pirmajām vai pirmajām divām durvīm. Pēc draudzīga ievada abi sludinātāji var piedalīties liecināšanā. Ja viņi sadarbosies kalpošanā pāris nedēļas, iznākums, iespējams, būs veiksmīgi atkārtotie apmeklējumi vai pat mājas Bībeles studijas ar grāmatas Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi palīdzību. Vairāk pieredzējušais sludinātājs varētu neilgu laiku vadīt studijas un tad uzticēt šo uzdevumu jaunajam Ķēniņvalsts sludinātājam. Cik laimīgi būs abi sludinātāji, ja Bībeles skolnieks atzinīgi novērtēs zināšanas par Dievu!

 9. Kas tiek darīts, kad sludinātājs vēlas kristīties?

⁹ Nekristīts sludinātājs, kas aug garīgi, varbūt lūgšanā veltī sevi Dievam un vēlas kristīties. (Salīdzināt Marka 1:9—11.) Vēlēšanās kristīties viņam būtu jādara zināma draudzes vadošajam pārraugam, kas parūpēsies, lai vecākie pārrunātu ar šo sludinātāju jautājumus brošūras Bībeles pamatmācības 11.—63. lappusē. Četras daļas, kurās jautājumi ir iedalīti, var izskatīt trīs reizēs, un, ja iespējams, to varētu darīt trīs dažādi vecākie. Ja vecākie ir vienis prātis, ka nekristītais sludinātājs pieņemami saprot Bībeles mācības un atbilst citām prasībām, viņi sludinātājam pateiks, ka tas var tikt kristīts. Veltījis sevi Dievam un kristījies, šis cilvēks kļūs ’apzīmēts’ glābšanai. (Ecēhiēla 9:4—6.)

Atsaukties uz īpašām vajadzībām

10. Kā cilvēks var paplašināt savas zināšanas par Bībeli pēc tam, kad viņš ir pabeidzis studēt grāmatu Zināšanas un ir kristījies?

¹⁰ Kad cilvēks ir pabeidzis Bībeles studijas ar grāmatas Zināšanas palīdzību un ir kristīts, nav nepieciešams studēt ar viņu vēl vienu grāmatu, piemēram, United in Worship of the Only True God (Saliedēti vienīgā patiesā Dieva pielūgsmē)b. Nesen kristītais cilvēks neapšaubāmi daudz iemācīsies, gatavojoties kristiešu sapulcēm un regulāri tās apmeklējot. Slāpes pēc patiesības viņu rosinās pašam lasīt un studēt kristiešu publikācijas, kā arī apspriest ar ticības biedriem jautājumus, kas saistīti ar Bībeli, — arī tā viņš iegūs papildu zināšanas. Bet ja nu rodas kādas īpašas vajadzības?

11. a) Kā Priskilla un Akvila palīdzēja Apollam? b) Kā varētu palīdzēt nesen kristītam jaunam vīrietim vai sievietei, kas domā precēties?

¹¹ Pat Apolls, kas bija ”labs rakstu pazinējs” un pareizi mācīja citiem par Jēzu, guva labumu, kad pieredzējušie kristieši Priskilla un Akvila ”viņu aicināja pie sevis un viņam vēl skaidrāk izstāstīja Dieva ceļu”. (Apustuļu darbi 18:24—26; salīdzināt Apustuļu darbi 19:1—7.) Iedomāsimies nesen kristītu jaunu vīrieti vai sievieti, kas domā tuvāk iepazīties ar kādu no pretējā dzimuma un precēties. Kāds vairāk pieredzējis kristietis varētu palīdzēt šādam cilvēkam atrast informāciju par minētajiem jautājumiem Sargtorņa biedrības publikācijās. Piemēram, noderīgs materiāls ir ievietots grāmatā Questions Young People Ask—Answers That Work (Jauniešu jautājumi — praktiskas atbildes)c, 7. daļā. Sludinātājs, kas ir vadījis Bībeles studijas ar šo jaunpienācēju, varētu ar viņu apspriest attiecīgo materiālu, kaut arī nebūtu jāatsāk regulāras studijas.

12. Kā varētu palīdzēt nesen kristītiem dzīvesbiedriem, kam ir problēmas?

¹² Padomā par citu piemēru. Varbūt nesen kristītiem dzīvesbiedriem ir grūti izmantot Dieva noteiktos principus. Viņi varētu griezties pie kāda vecākā, kas, iespējams, veltīs dažus vakarus, lai pārrunātu ar viņiem Bībeli un pievērstu viņu uzmanību Sargtorņa biedrības publikācijās atrodamajai informācijai. Tomēr vecākajam nebūtu jāatsāk regulāras Bībeles studijas ar šo pāri.

Ja jaunpienācējs kļūdās

13. Kāpēc draudzes vecākajiem būtu jābūt žēlsirdīgiem pret nesen kristītu cilvēku, kas ir kļūdījies, bet to nožēlo?

¹³ Vecākie cenšas līdzināties lielajam ganam, Jehovam, kas saka: ”Es pats būšu savu avju gans.. ..ievainotās pārsiešu un slimās dziedināšu.” (Ecēhiēla 34:15, 16; Efeziešiem 5:1.) Tāda paša gara vadīts, māceklis Jūda aicināja būt žēlsirdīgiem pret svaidītajiem kristiešiem, kas šaubījās vai bija sagrēkojuši. (Jūdas 22, 23.) No pieredzējušiem kristiešiem mēs pamatoti gaidām daudz vairāk, tātad mums noteikti būtu jābūt žēlsirdīgiem pret nesen kristītu cilvēku — tikai jēru —, kas ir kļūdījies, bet to nožēlo. (Lūkas 12:48; 15:1—7.) Tāpēc vecākie, kas ’spriež tiesu tam Kungam’, maigi rūpējas par šādām avīm un labo tās ar lēnprātīgu garu. (2. Laiku 19:6; Apustuļu darbi 20:28, 29; Galatiešiem 6:1.)d

14. Kā būtu jārīkojas, kad nesen kristīts sludinātājs ir nopietni sagrēkojis, un kā viņam iespējams palīdzēt?

¹⁴ Varbūt nesen kristītam sludinātājam agrāk ir bijušas problēmas ar alkoholu un tagad viņš vienu vai divas reizes to ir lietojis pār mēru. Vai, iespējams, viņš ilgstoši ir smēķējis un tad atmetis šo paradumu, taču vienu vai divas reizes ļāvies kārdinājumam un slepenībā uzsmēķējis. Kaut arī mūsu jaunais brālis ir lūdzis Dievam piedošanu, viņam būtu jāmeklē kāda vecākā palīdzība, lai grēkošana nekļūtu par ieradumu. (Psalms 32:1—5; Jēkaba 5:14, 15.) Kad viņš pastāsta par savu kļūdu vienam no vecākajiem, šim vecākajam būtu jācenšas labot jaunpienācēju žēlsirdīgi. (Psalms 130:3.) Ar padomu, kas balstīts uz Bībeli, var pietikt, lai palīdzētu pārkāpējam turpmāk ’staigāt taisnas tekas savām kājām’. (Ebrejiem 12:12, 13.) Vecākais var apspriest situāciju ar draudzes vadošo pārraugu un noteikt, kāda tālāka palīdzība būtu sniedzama.

15. Kas dažos gadījumos var būt nepieciešams, kad nesen kristīts cilvēks ir sagrēkojis?

¹⁵ Dažos gadījumos var būt nepieciešams kaut kas vairāk. Ja ir radusies neslava draudzei, briesmas ganāmpulkam vai citas nopietnas problēmas, vecāko padome var uzdot diviem vecākajiem izpētīt visus apstākļus. Ja šie vecākie uzskata notikušo par tik nopietnu, ka vajadzīga tiesas komiteja, viņiem par to jāpaziņo vecāko padomei. Tad vecāko padome izveidos tiesas komiteju, lai palīdzētu cilvēkam, kas ir kļūdījies. Tiesas komitejai jāizturas pret šo cilvēku ar maigumu. Komitejas locekļiem jācenšas panākt, lai viņš saskaņotu savu dzīvi ar Svētajiem rakstiem. Ja viņš atsaucas uz tiesas komitejas locekļu laipnajiem centieniem, tad pēdējie var izlemt, vai būtu noderīgi neļaut šim cilvēkam piedalīties Ķēniņvalsts zālē notiekošo sapulču programmā un vai viņš drīkst sapulcēs sniegt komentārus.

16. Ko vecākie var darīt, lai palīdzētu cilvēkam, kurš ir kļūdījies?

¹⁶ Ja cilvēks, kas ir kļūdījies, pieņem palīdzību, tad viens vai divi vecākie no tiesas komitejas varētu veikt ganu apciemojumus ar mērķi stiprināt viņa ticību un veidot viņā atzinību par Dieva taisnīgajām normām. Katrs no šiem vecākajiem reižu reizēm varētu sadarboties ar minēto cilvēku tīruma kalpošanā. Viņi var noorganizēt pāris uz Bībeli balstītu sarunu ar šo cilvēku, iespējams, izmantojot piemērotus rakstus no Sargtorņa un Awake! (Atmostieties!), tomēr neuzsākot regulāras Bībeles studijas. Šādas maigas rūpes var spēcināt cilvēku, kas ir kļūdījies, tā ka turpmāk viņš spēs stāties pretī miesas vājībām.

17. Kas tiek darīts, ja kristīts ļauna darītājs nenožēlo grēkus un nepārstāj grēkot?

¹⁷ Protams, tas, ka cilvēks ir nesen kristīts, nav attaisnojums, ja viņš pastāvīgi grēko un to nenožēlo. (Ebrejiem 10:26, 27; Jūdas 4.) Jebkurš kristīts ļauna darītājs, kas nenožēlo grēkus un nepārstāj grēkot, tiek izslēgts no draudzes. (1. Korintiešiem 5:6, 11—13; 2. Tesaloniķiešiem 2:11, 12; 2. Jāņa 9—11.) Kad šāds solis šķiet nepieciešams, vecāko padome izveido tiesas komiteju. Ja lēmums ir izslēgt pārkāpēju, tad draudzei tiek īsi paziņots: ”..ir izslēgts.”e

Palīdzi viņiem ’doties pretim pilnībai’

18. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka nesen kristīti cilvēki un citi vienmēr varēs uzzināt vairāk par Jehovu un viņa gribu?

¹⁸ Lielum lielais vairākums Dieva kalpu paliks ganāmpulkā. Brīnišķīgi, ka arī mēs visi varēsim kļūt arvien tuvāki mūsu debesu Tēvam, jo vienmēr būs iespējams uzzināt vairāk par viņu un viņa gribu. (Salamans Mācītājs 3:11; Jēkaba 4:8.) Tiem tūkstošiem cilvēku, kas kristījās mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, noteikti daudz vēl bija jāmācās. (Apustuļu darbi 2:5, 37—41; 4:4.) To pašu var teikt par neizraēliešiem, kam nebija zināšanu par Rakstiem, piemēram, tiem, kuri kristījās pēc Pāvila runas areopāgā Atēnās. (Apustuļu darbi 17:33, 34.) Tāpat mūsdienās nesen kristītiem cilvēkiem ir jāuzzina vairāk, un viņiem vajadzīgs laiks un palīdzība, lai nostiprinātu savu apņēmību joprojām darīt to, ko Dievs uzskata par pareizu. (Galatiešiem 6:9; 2. Tesaloniķiešiem 3:13.)

19. Kā cilvēkiem, kas tiek kristīti, var palīdzēt ’doties pretim pilnībai’?

¹⁹ Ik gadu tūkstošiem cilvēku tiek kristīti, un viņiem nepieciešama palīdzība, lai viņi varētu ’doties pretim pilnībai’. (Ebrejiem 6:1—3.) Ar saviem vārdiem, piemēru un praktisku atbalstu kalpošanā tu vari palīdzēt dažiem no viņiem ’apģērbt jauno cilvēku’ un arī turpmāk ’dzīvot patiesībā’. (3. Jāņa 4; Kolosiešiem 3:9, 10.) Ja tu esi pieredzējis sludinātājs, vecākie tevi varbūt uzaicinās palīdzēt kādam jaunam ticības biedram tīruma kalpošanā vai lūgs, lai tu dažas nedēļas apspriestu ar šo jaunpienācēju kaut ko no Bībelē teiktā un tā nostiprinātu viņa ticību Dievam, atzinību par kristiešu sapulcēm utt. Gani paskubina ganāmpulku kā tēvs un izturas pret to maigi kā māte. (1. Tesaloniķiešiem 2:7, 8, 11, 12.) Tomēr nedaudzi vecākie un kalpošanas palīgi nespēj gādāt par visu, kas draudzei nepieciešams. Mēs visi esam līdzīgi ģimenei, kuras locekļi nāk talkā cits citam. Ikviens no mums var kaut ko darīt, lai palīdzētu ticības brāļiem. Arī tev droši vien ir pa spēkam kādu uzmundrināt, iedrošināt nomāktos un palīdzēt vājajiem. (1. Tesaloniķiešiem 5:14, 15.)

20. Ko tu vari darīt, lai izplatītu zināšanas par Dievu un lai maigi rūpētos par Jehovas avīm?

²⁰ Cilvēcei ir vajadzīgas zināšanas par Dievu, un tu, būdams Jehovas liecinieks, ar prieku vari piedalīties šo zināšanu izplatīšanā. Jehovas avīm ir vajadzīgas maigas rūpes, un tu vari būt viens no tiem, kas ar mīlestību parāda šādas rūpes. Lai Jehova svētī tavu kalpošanu, un lai viņš tevi atalgo par taviem nesavtīgajiem centieniem palīdzēt viņa ganību avīm.

[Zemsvītras piezīmes]

Kā tu atbildētu?

◻ Kā Jehova izturas pret savām avīm?

◻ Kas tiek darīts, kad jaunpienācēji vēlas sludināt?

◻ Kā ticības biedri var palīdzēt jaunpienācējiem, kam ir īpašas vajadzības?

◻ Kā vecākie var palīdzēt cilvēkiem, kas ir kļūdījušies, bet nožēlo grēkus?

◻ Kā tu varētu palīdzēt nesen kristītam cilvēkam ’doties pretim pilnībai’?

[Attēls 16. lpp.]

Čārlzs Rasels bija plaši pazīstams mīlošs gans

[Attēls 18. lpp.]

Līdzcietīgie gani maigi izturas pret Dieva ganāmpulku