Neļausim acīm kavēties pie ”nīcīgā”

”Nogriez manas acis no nīcīgā, piešķir man jaunus spēkus Tavos ceļos!” (Ps. 119:37.)

 1. Cik vērtīga dāvana ir redze?

CIK gan vērtīga dāvana ir redze! Tā mums ļauj acumirklī uztvert apkārtējo pasauli visā tās krāšņumā un daudzveidībā. Mēs varam redzēt draugus, kā arī laikus pamanīt briesmas. Ar redzi mēs uztveram skaistumu, vērojam radītās pasaules brīnumus un saskatām pierādījumus Dieva pastāvēšanai un varenībai. (Ps. 8:4, 5; 19:2, 3; 104:24; Rom. 1:20.) Tā kā ar acīm mēs uztveram lielu daļu informācijas, redzei ir būtiska nozīme tajā, kā mēs iepazīstam Jehovu un veidojam ticību viņam. (5. Moz. 17:18, 19; Atkl. 1:3.)

 2. Kāpēc nav vienalga, uz ko mēs skatāmies, un ko var mācīties no sirsnīgā lūguma, ar kādu pie Dieva vērsās psalmu sacerētājs?

² Tomēr tas, uz ko mēs skatāmies, var mūs ietekmēt arī negatīvi. Saikne starp redzi un prātu ir ļoti cieša, un tas, ko mēs redzam, mūsu sirdī var radīt vai pastiprināt kādas tieksmes un vēlmes. Mēs dzīvojam netikumības un savtīguma pārņemtā pasaulē, pār kuru valda Sātans, tāpēc mēs pastāvīgi tiekam ”bombardēti” ar ainām, reklāmām un citu informāciju, kas mūs var pamudināt uz nepareizu rīcību, pat ja redzam to tikai īsu mirkli. (Jāņa 14:30; 1. Jāņa 5:19.) Ir saprotams, kāpēc psalmu sacerētājs Dievam lūdza: ”Nogriez manas acis no nīcīgā, piešķir man jaunus spēkus Tavos ceļos!” (Ps. 119:37.)

Caur acīm sirdī var ienākt nepareizas vēlmes

3.—5. Kādi Bībelē aprakstīti gadījumi parāda, cik bīstami ir ļaut acīm kavēties pie tā, kas var izraisīt nepareizas vēlmes?

³ Atcerēsimies, kas notika ar pirmo sievieti, Ievu. Sātans teica, ka tad, ja viņa ēdīs ”no laba un ļauna atzīšanas koka”, viņas acis ”atvērsies”. Jādomā, šādas izredzes Ievai šķita ļoti vilinošas. Viņas vēlēšanās ēst aizliegtā koka augli kļuva vēl spēcīgāka, kad viņa ”vēroja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas acīm jo tīkams un iekārojams, to uzskatot”. Ilgpilna raudzīšanās uz laba un ļauna atzīšanas koku beidzās ar to, ka Ieva pārkāpa Dieva aizliegumu. Arī viņas vīrs Ādams nepaklausīja Dievam, un tas ir nesis postošas sekas visai cilvēcei. (1. Moz. 2:17; 3:2—6; Rom. 5:12; Jēk. 1:14, 15.)

⁴ Noas dzīves laikā daļa eņģeļu ļāva savām acīm kavēties pie tā, kas viņus varēja negatīvi ietekmēt. 1. Mozus grāmatas 6. nodaļas 2. pantā par viņiem teikts: ”Dieva dēli vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas, un tie tās ņēma sev par sievām, kas tiem labāk patika.” Kad šie eņģeļi ar iekāri raudzījās uz cilvēku meitām, viņos modās pretdabiska tieksme stāties ar tām seksuālās attiecībās, un pēcnācēji, kas dzima šajās savienībās, bija nežēlīgi un vardarbīgi. Cilvēku ļaunums tajā laikā bija tik liels, ka visi zemes iedzīvotāji, izņemot Nou un viņa ģimeni, tika iznīcināti. (1. Moz. 6:4—7, 11, 12.)

⁵ Daudzus gadsimtus vēlāk kāds izraēlietis, vārdā Ahans, Jērikas ieņemšanas laikā piesavinājās to, ko bija iekārojušas viņa acis. Dievs bija pavēlējis iznīcināt visu, kas bija pilsētā; saudzējami bija vienīgi priekšmeti, kas bija jānodod Jehovas svētnīcas vajadzībām. Izraēlieši bija brīdināti: ”Sargaities no tā, kas ir padots iznīcības lāstam, ..ka jūs neņemat daļu sev.” Ahans pārkāpa šo norādījumu, tāpēc izraēlieši pie Ajas pilsētas cieta sakāvi un vairāki desmiti no viņiem gāja bojā. Ahans atzinās zādzībā tikai tad, kad viņa vaina nāca gaismā. Viņš pastāstīja, ka, ieraudzījis vairākas vērtīgas mantas, viņš ”iekāroja šīs lietas un tās paņēma”. Šī pārkāpuma dēļ Ahans līdz ar savu ģimeni un īpašumu tika iznīcināts. (Joz. 6:18, 19; 7:1—26.) Viņš savā sirdī bija iekārojis to, kas bija aizliegts.

Mums nepieciešama savaldība

6., 7. Kādu paņēmienu Sātans bieži izmanto, lai pieviltu cilvēkus, un kā šis paņēmiens tiek izmantots reklāmās?

⁶ Tāpat kā savulaik Ieva, nepaklausīgie eņģeļi un Ahans, arī mūsdienās cilvēki, redzētā savaldzināti, padodas dažādiem kārdinājumiem. ”Acu kārība” ir viens no iedarbīgākajiem paņēmieniem, ko Sātans izmanto, lai pieviltu cilvēkus. (1. Jāņa 2:16, LB-65r; 2. Kor. 2:11.) Reklāmdevēji labi zina, cik spēcīgi cilvēkus visos laikos ir ietekmējis tas, ko viņi redz. ”No visām maņām redzei piemīt vislielākais spēks,” izteicās viens no labākajiem mārketinga speciālistiem Eiropā. ”Tā bieži ņem virsroku pār citām maņām un spēj cilvēkā iedvest pārliecību, kas ir pretrunā ar jebkādu loģiku.”

⁷ Reklāmas, kas kā lavīna gāžas pār cilvēkiem, tiek veidotas tā, lai pēc iespējas dziļi iespiestos prātā un radītu vēlmi pēc attiecīgās preces vai pakalpojuma. Kāds speciālists no Amerikas Savienotajām Valstīm, kurš ir pētījis, kā reklāma ietekmē cilvēkus, secināja, ka reklāmas mērķis ”nav tikai nodot kādu informāciju, bet galvenokārt izraisīt noteiktas emocijas un likt rīkoties”. Bieži reklāmās tiek iekļautas provokatīvas jutekliskas ainas, jo ir pierādījies, ka tas reklāmu padara iedarbīgāku. Tāpēc ir ļoti svarīgi kontrolēt, ko mēs skatāmies un kam mēs ļaujam ienākt savā prātā un sirdī.

 8. Kā no Bībeles var redzēt, ka mums ir jākontrolē, uz ko mēs skatāmies?

⁸ Patiesie kristieši nav pasargāti no vilinājuma, kāds piemīt ”acu kārībai” un ”miesas kārībai”. Tāpēc Bībelē mēs tiekam mudināti būt savaldīgiem un kontrolēt, uz ko mēs skatāmies un pēc kā ilgojamies. (1. Kor. 9:25, 27; nolasīt 1. Jāņa 2:15—17, LB-65r.) Dievbijīgais Ījabs skaidri apzinājās, cik cieša saistība pastāv starp skatīšanos un vēlmēm. Viņš sacīja: ”Es ar savām acīm esmu slēdzis ciešu norunu, ka es iekārodams neuzlūkošu nevienu jaunavu.” (Īj. 31:1.) Ījabs bija apņēmies ne tikai nerīkoties amorāli, bet pat neļaut savā prātā iezagties nepiedienīgām domām. Jēzus uzsvēra, ka mums jāsargās no amorālām domām, teikdams: ”Ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.” (Mat. 5:28.)

No kā mums jānovēršas

 9. a) Kāpēc mums jābūt īpaši uzmanīgiem, lietojot internetu? b) Kā cilvēku var ietekmēt pat īsa saskare ar pornogrāfiju?

⁹ Mūsdienu pasaulē aizvien izplatītāks ir paradums skatīties pornogrāfiskus materiālus, it īpaši internetā. Pat ja mēs nemeklējam šādas vietnes, tās pašas atrod mūs. Kādā veidā? Datora ekrānā pēkšņi var uznirt vilinoša reklāma, vai arī pēc šķietami nevainīgas elektroniskās vēstules atvēršanas ekrānā var parādīties pornogrāfisks attēls, ko ir grūti aizvērt. Ja cilvēks pirms attēla izdzēšanas kaut uz mirkli tam ir uzmetis acis, redzētais jau ir iespiedies viņa prātā. Pat īsai saskarei ar pornogrāfiju var būt bēdīgas sekas. Tā aptraipa sirdsapziņu, un nepiedienīgās ainas nav viegli aizmirst. Vēl ļaunāk, ja kāds apzināti skatās šādas ainas, — tā viņš parāda, ka vēl nav ”nonāvējis sevī” netikumīgas vēlmes. (Nolasīt Efeziešiem 5:3, 4, 12; Kol. 3:5, 6.)

10. Kāpēc pornogrāfija jo sevišķi apdraud bērnus, un kā tās skatīšanās var viņiem kaitēt?

¹⁰ Bērnus skatīties pornogrāfiju var pamudināt dabiska ziņkāre. Ja bērni skatās šādus materiālus, tam var būt ļoti postošas sekas. Kā atzīts kādā avotā, starp šīm sekām var būt izkropļots viedoklis par morāles normām, ”nespēja uzturēt veselīgas, mīlestības pilnas attiecības, nereālistisks viedoklis par sievietēm un pat atkarība no pornogrāfijas, kas savukārt var slikti ietekmēt sekmes mācībās, kā arī attiecības ar draugiem un ģimenes locekļiem”. Vēl negatīvāk tas var atsaukties vēlāk laulībā.

11. Miniet kādu piemēru, kas parāda, cik bīstami ir skatīties pornogrāfiju!

¹¹ ”No visām atkarībām, kādas man bija, pirms es kļuvu par Jehovas liecinieku, pornogrāfijas skatīšanās bija tā, kuru pārvarēt bija visgrūtāk,” rakstīja kāds mūsu brālis. ”Manā prātā joprojām laiku pa laikam uzpeld šie attēli, un parasti tas notiek pavisam negaidīti — kad sajūtu kādu smaržu, dzirdu kādu mūziku, kaut ko ieraugu vai par kaut ko iedomājos. Man ik dienas jāizcīna pastāvīga cīņa.” Kāds cits brālis bērnībā bija skatījies sava neticīgā tēva pornogrāfiskos žurnālus, kad vecāku nebija mājās. Viņš rakstīja: ”Kādu gan postu tie nodarīja manam nenobriedušajam prātam! Pat tagad, kad ir pagājuši 25 gadi, daži no redzētajiem attēliem joprojām ir kā iededzināti manā atmiņā. Lai kā es cīnītos, tie tur paliek. Tas manī rada vainas sajūtu, kaut arī savās domās es pie tiem nekavējos.” Cik gudri ir aiztaupīt sev šādas mokošas izjūtas un neskatīties uz to, kas mums var kaitēt! Mums jācenšas ”sagūstīt jebkuru domu, lai tā kļūtu paklausīga Kristum”. (2. Kor. 10:5, JD-07.)

12., 13. No kā kristiešiem ir jānovērš savas acis, un kāpēc?

¹² Vēl kāda ”ļauna un kauna pilna lieta”, no kā mums jānovēršas, ir izklaide, kas popularizē materiālismu vai okultismu vai arī ataino vardarbību un asinsizliešanu. (Nolasīt Psalmu 101:3.) Kristīgi vecāki ir atbildīgi Jehovas priekšā par to, ko viņi saviem bērniem ļauj skatīties. Protams, neviens no patiesajiem kristiešiem apzināti neiesaistītos spiritismā. Tomēr vecākiem būtu jāzina, ka dažas filmas, televīzijas seriāli, videospēles un pat komiksi un bērnu grāmatas popularizē pārdabisku spēku izmantošanu. (Sal. Pam. 22:5.)

¹³ Neatkarīgi no mūsu vecuma mums ar riebumu jānovēršas no videospēlēm, kurās ir vardarbīgas ainas vai kurās ar stindzinošu reālismu ir attēlota nogalināšana. (Nolasīt Psalmu 11:6.)a Mums jāpūlas, lai mēs nekoncentrētu savas domas uz to, kas nav patīkams Jehovam. Atcerēsimies, ka Sātans cenšas ietekmēt mūsu prātu. (2. Kor. 11:3.) Arī izklaide, kas pati par sevi ir pieņemama, var mums kaitēt, ja tai veltām pārāk daudz laika. Ir jāuzmanās, lai izklaide mums netraucētu regulāri pielūgt Jehovu ģimenes lokā, lasīt Bībeli katru dienu un gatavoties sapulcēm. (Filip. 1:9, 10.)

Sekosim Jēzus paraugam

14., 15. Kā Sātans trešo reizi kārdināja Jēzu Kristu, un kas Jēzum palīdzēja šo kārdinājumu izturēt?

¹⁴ Diemžēl šajā ļaunajā pasaulē mēs nevaram pilnībā pasargāt sevi, lai mēs neredzētu neko tādu, kas mums var kaitēt. No tā nevarēja izvairīties pat Jēzus. Trešo reizi mēģinādams panākt, lai Jēzus pārstātu pildīt Dieva gribu, ”velns to veda sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rādīja viņam visas pasaules valstis un viņu godību”. (Mat. 4:8.) Kāpēc Sātans tā rīkojās? Viņš droši vien gribēja izmantot lielo ietekmi, kāda ir redzei. Visu pasaules valstu godības vērošana būtu varējusi radīt Jēzū vēlēšanos iegūt ievērojamu stāvokli pasaulē. Bet ko darīja Jēzus?

¹⁵ Jēzus nekoncentrējās uz šo vilinošo piedāvājumu. Viņš nepieļāva, ka viņa sirdī iezagtos nepareizas vēlmes. Viņam pat nebija jāapdomā Sātana piedāvājums, lai to noraidītu. Jēzus atbildēja nekavējoties. ”Atkāpies, sātān!” viņš apņēmīgi sacīja. (Mat. 4:10.) Jēzum galvenais bija draudzība ar Dievu, un viņš deva tādu atbildi, kas bija saskaņā ar viņa dzīves mērķi — pildīt Dieva gribu. (Ebr. 10:7.) Tā Jēzus atvairīja Sātana viltīgo uzbrukumu.

16. Ko mēs mācāmies no Jēzus pieredzētā?

¹⁶ Mēs daudz ko varam mācīties no Jēzus pieredzētā. Pirmkārt, neviens nav pasargāts no Sātana uzbrukumiem. (Mat. 24:24.) Otrkārt, tas, uz ko mēs skatāmies, var pastiprināt mūsu sirds vēlmes — gan labās, gan sliktās. Treškārt, Sātans centīsies katrā izdevīgā situācijā izmantot ”acu kārību”, lai mūs novērstu no kalpošanas Dievam. (1. Pēt. 5:8.) Ceturtkārt, tāpat kā Jēzus, arī mēs spējam pretoties Sātanam, it īpaši tad, ja rīkojamies bez kavēšanās. (Jēk. 4:7; 1. Pēt. 2:21.)

Vai jūsu ”acs ir skaidra”?

17. Kāpēc nebūtu saprātīgi gaidīt, kamēr mēs sastapsimies ar kārdinājumu, un tikai tad domāt, kā rīkoties?

¹⁷ Atdodot savu dzīvi Jehovam, mēs solām novērsties no tā, kas ir slikts. Kad apsolām Dievam pildīt viņa gribu, mēs pievienojamies psalmu dziesminieka vārdiem: ”Es atturu savu kāju no ikviena ļauna soļa, lai pildītu Tavu vārdu.” (Ps. 119:101.) Nebūtu saprātīgi gaidīt, kamēr mēs sastapsimies ar kaut ko tādu, kas mums var kaitēt, un tikai tad domāt, kā rīkoties. Mēs esam uzzinājuši, kas Dieva Rakstos ir nosodīts un kādas metodes Sātans izmanto, lai pieviltu cilvēkus. Padomājiet: Sātans kārdināja Jēzu, mudinādams pārvērst akmeņus par maizi, pēc tam, kad Jēzus 40 dienas un naktis bija gavējis un viņam ”gribējās ēst”. (Mat. 4:1—4.) Sātans spēj pamanīt, kad mēs esam vāji, un zina, ka tādos brīžos mums ir grūtāk pretoties kārdinājumiem. Tāpēc nevilcināsimies — tagad ir īstais laiks nopietni pārdomāt, kā mēs varam sevi pasargāt. Ja dienu no dienas turēsim prātā solījumu, ko esam devuši Jehovam, mums būs stipra apņēmība novērsties no tā, kas ir slikts. (Sal. Pam. 1:5; 19:20.)

18., 19. a) Ar ko ”skaidra” acs atšķiras no ”neveselas”? b) Kāpēc ir svarīgi domāt par to, kas ir vērtīgs, un kāds mudinājums ir lasāms Filipiešiem 4:8?

¹⁸ Ik dienas mēs sastopamies ar daudz ko tādu, kas piesaista mūsu skatienu, bet kas var novērst mūsu uzmanību no kalpošanas Dievam. Tagad ir svarīgāk nekā jebkad agrāk sekot Jēzus mudinājumam paturēt aci ”skaidru”. (Mat. 6:22, 23.) ”Skaidra” acs ir vērsta tikai uz vienu mērķi — Dieva gribas pildīšanu. Turpretī ”nevesela” acs ir viltīga un alkatīga, to piesaista sliktais.

¹⁹ Atcerēsimies, ka tas, uz ko mēs raugāmies, nonāk mūsu prātā, savukārt mūsu domas ietekmē mūsu simbolisko sirdi. Cik gan svarīgi tāpēc ir pastāvīgi domāt par to, kas ir vērtīgs! (Nolasīt Filipiešiem 4:8.) Lūgsim Jehovam to pašu, ko lūdza psalmu sacerētājs: ”Nogriez manas acis no nīcīgā!” Ja centīsimies rīkoties saskaņā ar šo lūgumu, Jehova mums dos spēku vienmēr iet viņa ceļus. (Ps. 119:37; Ebr. 10:36.)

[Zemsvītras piezīme]

Atkārtojumam

• Kāda saistība pastāv starp mūsu acīm, prātu un sirdi?

• Kāpēc ir bīstami skatīties pornogrāfiju?

• Kāpēc ir svarīgi paturēt aci ”skaidru”?

[Attēli 23. lpp.]

No kā kristiešiem ir jānovēršas?