Vai tavas lūgšanas ir ”kā kvēpināmais upuris”?
”Mana lūgšana lai nāk Tavā priekšā kā kvēpināmais upuris.” (PSALMS 141:2)
1., 2. Kas tika simboliski attēlots ar kvēpināmo zāļu dedzināšanu?
DIEVS JEHOVA savam pravietim Mozum lika parūpēties par to, lai Izraēla saiešanas teltī, kas bija paredzēta pielūgsmei, būtu svētas kvēpināmās zāles. Dievs pieprasīja, lai tās būtu pagatavotas no četrām smaržīgām vielām. (2. Mozus 30:34—38.) Kvēpināmām zālēm bija ļoti patīkams, salds aromāts.
2 Bauslības derībā, kas bija slēgta starp Dievu un Izraēlu, bija teikts, ka smaržīgais maisījums jākvēpina katru dienu. (2. Mozus 30:7, 8.) Vai kvēpināmajām zālēm bija kāda īpaša nozīme? Jā, bija. Psalmu sacerētājs reiz dziedāja: ”Mana lūgšana lai nāk Tavā priekšā kā kvēpināmais upuris, mana roku pacelšana kā vakara upuris!” (Psalms 141:2.) Atklāsmes grāmatā apustulis Jānis rakstīja, ka tie, kas debesīs stāv ap Dieva troni, tur rokās zelta kausus ar kvēpināmām zālēm, ”kas ir svēto lūgšanas”. (Atklāsmes 5:8.) Tātad ar smaržīgo kvēpināmo zāļu dedzināšanu simboliski tika attēlotas Jehovam patīkamas lūgšanas, ko viņa kalpi teica dienām un naktīm. (1. Tesaloniķiešiem 3:10; Ebrejiem 5:7.)
3. Kas var mums palīdzēt, lai mūsu lūgšanas būtu ”kā kvēpināmais upuris” Dieva priekšā?
3 Lai Dievs uzklausītu mūsu lūgšanas, mums viņš jālūdz Jēzus Kristus vārdā. (Jāņa 16:23, 24.) Bet kā mēs varētu bagātināt savas lūgšanas? Pievērsīsim uzmanību dažām no lūgšanām, kas pierakstītas Bībelē, un padomāsim, ko mēs varam darīt, lai mūsu lūgšanas būtu ”kā kvēpināmais upuris” Jehovas priekšā. (Salamana Pamācības 15:8.)
Lūgsim ticībā
4. Kā ticība ir saistīta ar Dievam patīkamām lūgšanām?
4 Lai mūsu lūgšanas nonāktu pie Dieva kā kvēpināmo zāļu smaržīgie dūmi, mums jālūdz ticībā. (Ebrejiem 11:6.) ”Ticīga lūgšana izglābs” cilvēku, kura garīgums ir sliktā stāvoklī, ja vien viņš pieņems palīdzību, ko viņam no Rakstiem piedāvā draudzes vecākie. (Jēkaba 5:15.) Ticībā teiktas lūgšanas ir patīkamas mūsu debesu Tēvam, tāpat kā uzcītīga viņa Rakstu studēšana. Priekšzīmīga attieksme pret Dieva pamācībām ir redzama psalmu sacerētāja vārdos: ”Es izstiepju savas rokas pēc Taviem baušļiem, ko es mīlu, un pārdomāju Tavus likumus. Māci man visu pareizi saprast un atzīt, jo es ticu Taviem baušļiem.” (Psalms 119:48, 66.) Darīsim arī mēs to pašu — ’izstiepsim savas rokas’ pazemīgā lūgšanā un apliecināsim savu ticību, paklausot Dieva pavēlēm.
5. Kas jādara, ja mums trūkst gudrības?
5 Varbūt mēs nezinām, kā rīkoties grūtā brīdī? Vai varbūt mūs māc šaubas par to, vai mūsdienās īstenojas kāds konkrēts Bībeles pravietojums? Ja tā ir, mēs nedrīkstam pieļaut, ka sāktu vājināties mūsu garīgums, — mums jālūdz, lai Dievs mums dotu nepieciešamo gudrību. (Galatiešiem 5:7, 8; Jēkaba 1:5—8.) Protams, mēs nevaram gaidīt, ka Dievs mums atbildēs kādā īpašā, brīnumainā veidā. Lai apliecinātu, ka mūsu lūgšanas tiešām nāk no sirds, mums jādara tas, ko Dievs prasa no visiem saviem kalpiem. Lai stiprinātu savu ticību, mums ar ”uzticīgā un gudrā kalpa” sagādāto publikāciju palīdzību jāstudē Bībele. (Mateja 24:45—47; Jozuas 1:7, 8.) Tāpat mums regulāri jāpiedalās Dieva tautas sapulcēs, lai mēs iegūtu arvien jaunas zināšanas. (Ebrejiem 10:24, 25.)
6. a) Kas mums visiem jāzina par laiku, kādā mēs dzīvojam, un Bībeles pravietojumu piepildīšanos? b) Vai mums ir jālūdz tikai par Jehovas vārda svētīšanu?
6 Mūsdienās ir kristieši, kuru nodarbošanās un mērķi liek šaubīties, vai viņi joprojām apzinās, ka mēs dzīvojam pašā ”beigu laikā”. (Daniēla 12:4.) Ir labi, ja ticības biedri lūdz Dievu, lai šie cilvēki atjaunotu vai stiprinātu savu ticību Rakstos atrodamajiem pierādījumiem, ka Kristus klātbūtne sākās 1914. gadā, kad Jehova iecēla viņu par debesu Ķēniņu, un ka tagad viņš valda savu ienaidnieku vidū. (Psalms 110:1, 2; Mateja 24:3.) Mums visiem jāpatur prātā, ka tādi pravietotie notikumi kā viltus reliģijas — ”lielās Bābeles” — iznīcināšana, Sātana, Goga no Magogas, uzbrukums Jehovas tautai un Visvarenā Dieva karš Harmagedons, kad tiks glābti viņa kalpi, var sākties pavisam negaidīti un norisināties diezgan īsā laika posmā. (Atklāsmes 16:14, 16; 18:1—5; Ecēhiēla 38:18—23.) Tāpēc lūgsim Dievu, lai viņš mums palīdz būt garīgi modriem. Lūgsim dedzīgi, lai tiek svētīts Jehovas vārds, lai nāk viņa Valstība un lai viņa prāts notiek kā debesīs, tā arī virs zemes, neļausim mazināties mūsu ticībai un apliecināsim, ka mūsu lūgšanas tiešām nāk no sirds. (Mateja 6:9, 10.) Visiem, kas mīl Jehovu, jātiecas pēc Dieva Valstības un viņa taisnības, kā arī jādara viss, kas ir viņu spēkos, lai sludinātu labo vēsti, pirms nāk gals. (Mateja 6:33; 24:14.)
Slavēsim Jehovu un pateiksimies viņam
7. Kas tev šķiet ievērības cienīgs Dāvida lūgšanā, kas pierakstīta 1. Laiku 29:10—13?
7 Lai mūsu lūgšanas būtu ”kā kvēpināmais upuris”, ļoti būtiski ir tajās no sirds slavēt Dievu un pateikties viņam. Šādu lūgšanu teica ķēniņš Dāvids, kad viņš un visa tauta deva ziedojumus Jehovas tempļa celtniecībai. Dāvids sacīja: ”Slavēts esi Tu, Kungs, mūsu tēva Israēla Dievs, mūžu mūžos! Jo Tev, ak Kungs, pieder augstība un vara, godība, slava un varenība; it viss, kas ir debesīs un virs zemes, tas pieder Tev! Tava ir, ak Kungs, valstība, un Tu pacelies pāri kā galva pār visiem! Un bagātība un gods nāk no Tevis, un Tu esi valdītājs pār visu, un Tavā rokā ir spēks un vara, un Tava roka paaugstina un dara stipru. Un nu tagad mēs esam tie, kas Tev pateicamies, un tie, kas slavējam Tavas godības vārdu.” (1. Laiku 29:10—13.)
8. a) Kādi slavinājuma vārdi, kas lasāmi no 148. līdz 150. psalmam, tev šķiet sevišķi skaisti? b) Ko mēs darām, ja piekrītam Psalmā 27:4 izteiktajai atziņai?
8 Cik skaisti slavas un pateicības vārdi! Varbūt mēs nemākam izteikt savas izjūtas tik skaistos vārdos, tomēr mūsu lūgšanas var būt tikpat sirsnīgas, kāda bija Dāvida lūgšana. Psalmu grāmatā ir ļoti daudz lūgšanu, ko cilvēki ir teikuši, lai pateiktos Dievam un slavētu viņu. Izmeklēti slavinājuma vārdi ir lasāmi no 148. līdz 150. psalmam. Daudzos psalmos ir izteikta pateicība Dievam. Dāvids dziedāja: ”Vienu es izlūdzos no tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā.” (Psalms 27:4.) Rīkosimies saskaņā ar šādām lūgšanām un būsim dedzīgi, darbojoties kopā ar Jehovas draudzi. (Psalms 26:12.) Ja mēs būsim aktīvi un ik dienas domāsim par Dieva Rakstiem, mums būs daudz iemeslu tuvoties Jehovam, lai viņu no sirds slavētu un viņam pateiktos.
Pazemīgi lūgsim Jehovam palīdzību
9. Ko Dievam lūdza ķēniņš Asa, un kādu atbildi viņš saņēma?
9 Ja mēs dedzīgi kalpojam Jehovam, mēs varam nešaubīties, ka viņš uzklausa mūsu lūgšanas pēc palīdzības. (Jesajas 43:10—12.) Par to liecina notikumi Jūdas ķēniņa Asas valdīšanas laikā. Asa valdīja 41 gadu (977.—937 g. p.m.ē.), un pirmos desmit gadus viņa valsts dzīvoja mierā ar apkārtējām tautām. Bet pēc tam Jūdejai uzbruka etiopieša Zeraha armija, kurā bija miljons karotāju. Asa ar saviem karavīriem devās iebrucējiem pretī, kaut gan viņu karaspēks bija nesalīdzināmi mazāks. Pirms kaujas Asa dedzīgi lūdza Jehovu. Ķēniņš apliecināja, ka Jehova spēj glābt savus kalpus, un lūdza viņam palīdzību: ”Mēs paļaujamies uz Tevi un mēs esam Tavā vārdā devušies cīņā pret šo pārlieku lielo pulku! — Ak Kungs! Tu esi mūsu Dievs, lai neviens cilvēks Tev līdzās nepastāv.” Asas karaspēks sakāva pretinieku, jo Jehova glāba Jūdu sava izcilā vārda dēļ. (2. Laiku 13:23—14:14.) Ir reizes, kad Dievs mūs pasargā no pārbaudījuma, un ir reizes, kad Dievs dod spēku pārbaudījumu izturēt, — taču nevar būt ne mazāko šaubu, ka viņš uzklausa mūsu saucienus pēc palīdzības.
10. Kā mums var palīdzēt ķēniņa Jošafata lūgšana brīdī, kad mēs nezinām, kā rīkoties?
10 Ja mēs nezinām, kā rīkoties grūtā brīdī, mēs varam būt droši, ka Jehova uzklausīs mūsu saucienus pēc palīdzības. Par to liecina notikumi Jūdejas ķēniņa Jošafata laikā; Jošafats sāka valdīt 936. gadā p.m.ē., un viņš valdīja 25 gadus. Kad Jūdejai grasījās uzbrukt Moāba, Amona un Seīra kalnu iedzīvotāju karapulki, Jošafats lūdza Jehovam: ”Ak, mūsu Dievs! Vai Tu negribi viņu vidū tiesu spriest? Jo mums nav spēka pret šo tik lielo pulku, kas nāk pret mums, un mēs nezinām, ko lai darām, bet uz Tevi mēs paceļam savas acis!” Jehova atsaucās uz šo pazemīgo lūgšanu un cīnījās Jūdas labā — viņš radīja sajukumu pretinieku karapulkos, un pretinieki sāka nogalināt cits citu. Pēc šiem notikumiem tautas, kas dzīvoja ap Jūdeju, pārņēma izbailes, tāpēc Jūdejai neviens vairs neuzbruka. (2. Laiku 20:1—30.) Ja mēs nezinām, kā rīkoties grūtā brīdī, mēs varam lūgt līdzīgi tam, kā lūdza Jošafats: ”Es nezinu, ko darīt, bet uz tevi, Jehova, es paceļu savas acis.” Varbūt svētais gars mums palīdzēs atcerēties Bībeles principus, kas jāzina, lai pārvarētu radušās grūtības, vai arī Dievs palīdzēs mums tādā veidā, kas ir pārāks par cilvēka saprašanu. (Romiešiem 8:26, 27.)
11. Ko mēs mācāmies no tā, kā rīkojās Nehemija, uzzinājis par Jeruzalemes sagrautajiem mūriem?
11 Ir reizes, kad mums jābūt ļoti neatlaidīgiem lūgšanās. Nehemija, uzzinājis, ka Jeruzalemes mūri joprojām nav atjaunoti un Jūdejā palikušie ebreji dzīvo ļoti sliktos apstākļos, raudāja, sēroja, gavēja un lūdza Dievu vairākas dienas. (Nehemijas 1:1—11.) Viņa lūgšanas pacēlās pie Dieva kā kvēpināmo zāļu smaržīgie dūmi. Tad kādu dienu persiešu valdnieks Artakserkss jautāja noskumušajam Nehemijam: ”Ko tad tu lūdz?” Pirms Nehemija izteica savu lūgumu valdniekam, viņš ’pielūdza debesu Dievu’. Īsā lūgšana, ar kuru Nehemija domās griezās pie Jehovas, tika uzklausīta — viņa vēlēšanās doties uz Jeruzalemi un atjaunot sagrautos pilsētas mūrus piepildījās. (Nehemijas 2:1—8.)
Mācīsimies no Jēzus lūgt Dievu
12. Par ko Jēzus runāja parauglūgšanā?
12 No visām lūgšanām, ko var lasīt Rakstos, īpaši pamācoša ir Jēzus Kristus parauglūgšana, kas bija kā smaržīgs kvēpināmais upuris. Lūkas evaņģēlijā ir rakstīts: ”Kāds no viņa [Jēzus] mācekļiem sacīja uz viņu: ”Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” Tad viņš tiem sacīja: ”Kad lūdzat Dievu, tad sakait: Tēvs! svētīts lai top tavs vārds, lai nāk tava valstība. Mūsu dienišķo maizi dodi mums katru dienu un piedodi mums mūsu grēkus, jo arī mēs piedodam katram, kas mums ir parādā, un neieved mūs kārdināšanā.”” (Lūkas 11:1—4; Mateja 6:9—13.) Jēzus teica parauglūgšanu, lai pamācītu savus sekotājus, kā lūgt, taču tā nebija paredzēta mehāniskai atkārtošanai. Pievērsīsim nedaudz vairāk uzmanības šai lūgšanai.
13. Ko nozīmē vārdi ”Tēvs! svētīts lai top tavs vārds”?
13 ”Tēvs! svētīts lai top tavs vārds.” Iespēja griezties pie Jehovas, saucot viņu par Tēvu, ir īpaša privilēģija, kas ir dota cilvēkiem, kuri ir veltījuši sevi viņam. Mums jābūt kā bērnam, kurš ir gatavs griezties pie sava žēlsirdīgā tēva ar jebkuru jautājumu, kas viņu satrauc, — mums regulāri jāatrod laiks, lai ar cieņu un bijību vērstos pie Dieva lūgšanās. (Psalms 103:13, 14.) Lūgšanām jāliecina, ka mēs vēlamies, lai Jehovas vārds tiktu svētīts, jo mēs ilgojamies redzēt to dienu, kad viņa vārds būs attīrīts no visiem apmelojumiem. Mēs tiešām vēlamies godāt Jehovas vārdu, turēt to svētu. (Psalms 5:12; 63:4, 5; 148:12, 13; Ecēhiēla 38:23.)
14. Ko nozīmē lūgt ”Lai nāk tava valstība”?
14 ”Lai nāk tava valstība.” Valstība ir Jehovas iedibināta pārvaldes forma — mesiāniskā debesu valdība, kurā valda viņa Dēls un ”svētie” jeb Jēzus līdzvaldnieki. (Daniēla 7:13, 14, 18, 27; Atklāsmes 20:6.) Valstība drīz ”nāks”, lai vērstos pret visiem Dieva augstākās varas pretiniekiem uz zemes un iznīcinātu tos. (Daniēla 2:44.) Tad Dieva griba būs īstenojusies uz zemes, kā tā jau ir īstenojusies debesīs. (Mateja 6:10.) Tas būs ļoti priecīgs laiks visiem, kas uzticīgi kalpo Visuma Suverēnam.
15. Ko mēs apliecinām, lūdzot dienišķo maizi katrai dienai?
15 ”Mūsu dienišķo maizi dodi mums katru dienu.” Lūdzot Jehovam pārtiku ”katrai dienai”, mēs apliecinām, ka lūdzam tikai ikdienas vajadzībām nepieciešamo, nevis pasakainu bagātību. Mēs ne tikai paļaujamies uz Dievu, ka viņš par mums gādās, bet arī paši strādājam un izmantojam jebkādas likumīgās iespējas, lai iegādātos pārtiku un citas dzīvei nepieciešamas lietas. (2. Tesaloniķiešiem 3:7—10.) Protams, par to, kas mums ir, mums jāpateicas savam debesu Gādniekam, jo visu mums nodrošina viņa mīlestība, gudrība un vara. (Apustuļu darbi 14:15—17.)
16. Kas mums jādara, lai Dievs piedotu mūsu grēkus?
16 ”Piedodi mums mūsu grēkus, jo arī mēs piedodam katram, kas mums ir parādā.” Būdami nepilnīgi un grēcīgi cilvēki, mēs nespējam pilnībā atbilst Jehovas nevainojamajām normām. Tāpēc mums jālūdz grēku piedošana, pamatojoties uz Jēzus izpirkuma upuri. Taču, ja mēs vēlamies, lai ’tas, kurš uzklausa lūgšanas’, attiecinātu izpirkuma vērtību uz mūsu grēkiem, mums jānožēlo savi grēki un jābūt gataviem saņemt pārmācību no viņa. (Psalms 65:3; Romiešiem 5:8; 6:23; Ebrejiem 12:4—11.) Un mēs varam gaidīt, ka Dievs piedos mūsu grēkus vienīgi tad, ja mēs esam ’piedevuši visiem, kas mums parādā’, tas ir — visiem, kas ir grēkojuši pret mums. (Mateja 6:12, 14, 15.)
17. Ko nozīmē vārdi ”Neieved mūs kārdināšanā”?
17 ”Neieved mūs kārdināšanā.” Bībelē reizēm tiek teikts, ka Jehova kaut ko dara, kaut gan patiesībā viņš to tikai pieļauj. (Rutes 1:20, 21.) Dievs mūs nekārdina, lai pamudinātu uz grēku. (Jēkaba 1:13.) Kārdinājumi darīt ļaunu, nāk no Velna, mūsu grēcīgās miesas un pasaules. Sātans ir tas kārdinātājs, kas visādi cenšas panākt, lai mēs grēkotu pret Dievu. (Mateja 4:3; 1. Tesaloniķiešiem 3:5.) Ar vārdiem ”Neieved mūs kārdināšanā” mēs lūdzam, lai Dievs palīdz nepadoties kārdinājumam, kad mēs tiekam mudināti rīkoties pretēji viņa gribai. Dievs mums var norādīt pareizo ceļu, lai mēs nepadotos kārdinājumam un Sātana viltībām. (Mateja 6:13; 1. Korintiešiem 10:13.)
Rīkosimies saskaņā ar savām lūgšanām
18. Kas mums jādara, lai mēs rīkotos saskaņā ar lūgšanām par laimīgu laulību un ģimenes dzīvi?
18 Parauglūgšanā, ko teica Jēzus, tika minēts pats galvenais, taču mēs varam lūgt Dievu par jebko mūsu dzīvē. Piemēram, mēs varam izteikt lūgšanās savu vēlēšanos izveidot laimīgu laulību. Lai saglabātu nevainību, kamēr vēl neesam precējušies, mums nepieciešama savaldība, un arī par to mēs varam lūgt. Ja mēs par to lūdzam, mums arī jārīkojas saskaņā ar savām lūgšanām — jāvairās no grāmatām un citiem izdevumiem, kam ir amorāls raksturs, kā arī netikumīgiem izklaidēšanās veidiem. Turklāt mums jāsaglabā apņemšanās precēties, ”tikai turoties pie tā Kunga”. (1. Korintiešiem 7:39; 5. Mozus 7:3, 4.) Un pēc apprecēšanās mums jārīkojas saskaņā ar savām lūgšanām par laimīgu ģimenes dzīvi — jāuzklausa Dieva padomi. Ja mums ir bērni, nepietiek ar to vien, ka mēs lūdzam, lai bērni kļūtu par uzticamiem Jehovas kalpiem. Mums jādara viss iespējamais, lai tā notiktu, — mums jāstudē ar bērniem Bībele un regulāri jāiet ar viņiem uz sapulcēm, lai mēs ieaudzinātu viņos Dieva atklātās patiesības. (5. Mozus 6:5—9; 31:12; Salamana Pamācības 22:6.)
19. Kas mums jādara, ja mēs lūdzam par iespējām vairāk darīt kalpošanā?
19 Varbūt mēs lūdzam, lai Dievs svētī mūsu kalpošanu? Ja mēs to lūdzam, tad mums arī jārīkojas tā, lai mūsu darbs Valstības sludināšanā būtu patiesi pilnvērtīgs. Ja mēs lūdzam, lai Dievs mums dod iespējas palīdzēt cilvēkiem atrast ceļu uz mūžīgo dzīvi, mums kārtīgi jāpieraksta, kuri cilvēki interesējas par Valstības vēsti, un jābūt gataviem atvēlēt laiku mājas Bībeles studiju vadīšanai. Varbūt mēs vēlamies uzsākt pilnas slodzes kalpošanu, kļūt par pionieriem? Ja mums ir tāda vēlēšanās, tad mums jārīkojas saskaņā ar savām lūgšanām — jāmācās sludināt vairāk un jāsadarbojas ar pionieriem. To darīdami, mēs apliecināsim, ka rīkojamies saskaņā ar savām lūgšanām.
20. Kam tiks pievērsta uzmanība nākamajā rakstā?
20 Ja mēs uzticīgi kalpojam Jehovam, mēs varam būt pārliecināti, ka viņš atbildēs uz mūsu lūgšanām, kas saskan ar viņa gribu. (1. Jāņa 5:14, 15.) Bībelē pierakstītās lūgšanas, kas tika minētas šajā rakstā, noteikti deva mums vairākas vērtīgas atziņas. Nākamajā rakstā vēl vairāk uzmanības tiks pievērsts tam, kas Rakstos tiek prasīts no cilvēka, kurš vēlas, lai viņa lūgšanas būtu ”kā kvēpināmais upuris” Jehovas priekšā.
Kā tu atbildētu?
◻ Kāpēc mums jālūdz ticībā?
◻ Kā slavēšana un pateicība ir saistīta ar mūsu lūgšanām?
◻ Kāpēc mēs ar paļāvību varam lūgt Jehovas palīdzību?
◻ Kādas galvenās domas ir izteiktas parauglūgšanā?
◻ Kas mums jādara, lai mēs rīkotos saskaņā ar savām lūgšanām?
[Attēls 12. lpp.]
Mūsu dzīvē var būt brīži, kad mums jālūdz līdzīgi tam, kā lūdza Jošafats: ”Es nezinu, ko darīt, bet uz tevi, Jehova, es paceļu savas acis”
[Attēls 13. lpp.]
Vai mūsu lūgšanas saskan ar parauglūgšanu, ko teica Jēzus?