Paļausimies uz Jehovas vārdu

”Es paļaujos uz Tavu vārdu.” (PSALMS 119:42.)

 1. Kas, iespējams, ir uzrakstījis 119. psalmu, un kāda bija viņa attieksme pret garīgiem jautājumiem?

JEHOVAS vārds 119. psalma sarakstītājam bija ļoti dārgs. Šo psalmu, iespējams, ir sarakstījis Jūdejas ķēniņa dēls Hiskija, kad vēl nebija sācis valdīt. Šajā Dieva iedvesmotajā dziesmā ietvertās domas atbilst Hiskijas attieksmei pret garīgiem jautājumiem — būdams Jūdejas ķēniņš, Hiskija ”cieši pieķērās tam Kungam”. (2. Ķēniņu 18:3—7.) Viens ir pilnīgi skaidrs: 119. psalma sacerētājs skaidri apzinājās savu garīgo trūkumu. (Mateja 5:3, NW.)

 2. Kāda ir 119. psalma tēma, un kā šī dziesma ir veidota?

² 119. psalmā īpaši ir uzsvērts, cik vērtīgs ir Dieva vārdsa jeb vēsts, un, iespējams, lai atvieglotu iegaumēšanu, tas ir sarakstīts alfabētiska akrostiha veidā. Senebreju valodā psalms ir sadalīts 22 daļās, ko veido 8 rindas, un katra daļa sākas ar savu senebreju burtu alfabētiskā secībā. Ar to pašu burtu sākas visas šīs daļas rindas. Šī psalma 176 pantos ir runāts par Dieva vārdu, viņa baušļiem, likumiem, liecībām, ceļiem, noteikumiem, pavēlēm, tiesām, rīkojumiem, priekšrakstiem un norādījumiem. Pārdomas par Jehovas kalpu rīcību senatnē un tagadējos laikos mums noteikti palīdzēs labāk saprast šo Dieva iedvesmoto dziesmu, kā arī vairos mūsu pateicību par Dieva rakstīto vārdu — Bībeli.

Paklausība Dieva vārdam palīdz iemantot laimi

 3. Paskaidrojiet, ko nozīmē būt nenoziedzīgam jeb nevainojamam, un miniet piemēru!

³ Patiesa laime ir atkarīga no tā, vai mēs ”staigājam pēc tā Kunga baušļiem”. (Psalms 119:1—8.) Ja mēs tā darīsim, Jehova mūs uzskatīs par ”nenoziedzīgiem savos ceļos”. (Psalms 119:1.) Būt nenoziedzīgam jeb nevainojamam nenozīmē nekad nekļūdīties — Dievs Jehova mūs uzskata par nevainojamiem tad, ja mēs cenšamies pildīt viņa gribu. Noa ”bija.. nevainojams vīrs savā paaudzē, jo.. staigāja ar Dievu”. Uzticīgais patriarhs un viņa ģimenes locekļi palika dzīvi plūdos, kas bija pārņēmuši visu pasauli, jo viņi dzīvoja pēc Jehovas norādījumiem. (1. Mozus 6:9; 1. Pētera 3:20.) Ja mēs vēlamies palikt dzīvi, kad tiks darīts gals šai pasaulei, mums ir ”rūpīgi jāseko” Dieva likumiem un jāpilda viņa griba. (Psalms 119:4.)

 4. No kā ir atkarīgs, vai mēs būsim laimīgi?

⁴ Jehova mūs nekad neatstās, ja mēs viņam ”pateiksimies ar skaidru sirdi” un ”turēsim” viņa likumus. (Psalms 119:7, 8.) Viņš neatstāja izraēliešu vadoni Jozuu, kas sekoja padomam: ”Apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu tā, kā tas tur [bauslībā] ir uzrakstīts.” Tāpēc Jozuas ”ceļi.. labi izdevās” un viņš varēja rīkoties gudri. (Jozuas 1:8.) Kad Jozuas mūžs tuvojās beigām, viņš joprojām slavēja Dievu un varēja izraēliešiem teikt: ”No visas savas sirds un no visas savas dvēseles atzīstiet, ka nav palicis nepiepildīts neviens pats no visiem tiem labajiem vārdiem, kādus tas Kungs jums ir teicis, un no tiem svētības pilnajiem solījumiem, kādus tas Kungs jums devis.” (Jozuas 23:14.) Arī mēs, tāpat kā Jozua un 119. psalma sarakstītājs, varam gūt sekmes un būt laimīgi, ja mēs slavējam Jehovu un paļaujamies uz viņa vārdu.

Jehovas vārdi mums palīdz būt tīriem

 5. a) Kā ir iespējams būt garīgi tīriem? b) Kāda palīdzība ir pieejama jaunietim, kas izdara smagu grēku?

⁵ Ja turamies pie Dieva vārdiem, mēs varam būt garīgi tīri. (Psalms 119:9—16.) Tas ir iespējams arī tad, ja vecāki šai ziņā mums nav bijuši labs paraugs. Lai gan Hiskijas tēvs pielūdza elkus, Hiskija ”uzturēja savu ceļu šķīstu” jeb ”darīja šķīstu savu taku” (VDP), iespējams, atbrīvodamies no kaut kā pagāniska. Ko var iesākt jaunietis, kas kalpo Dievam, bet izdara smagu grēku? Ja viņš nožēlo izdarīto, lūdz Dievu, pieņem savu vecāku un kristiešu draudzes vecāko palīdzību, viņš, līdzīgi Hiskijam, var ”darīt šķīstu savu taku” un turpmāk turēties pie Dieva vārdiem. (Jēkaba 5:13—15.)

 6. Kādas divas neizraēlietes ”darīja šķīstu savu taku” un sāka turēties pie Dieva vārdiem?

⁶ Arī Rahāba un Rute, kuras dzīvoja ilgi pirms tam, kad tika sarakstīts 119. psalms, ”darīja šķīstu savu taku”. Kanaāniete Rahāba bija bijusi prostitūta, bet viņa sāka ticēt Jehovam un pielūgt viņu. (Ebrejiem 11:30, 31.) Moābiete Rute pameta savus dievus, sāka kalpot Jehovam un pildīt bauslību, ko viņš bija devis izraēliešiem. (Rutes 1:14—17; 4:9—13.) Viņas abas sāka turēties pie Dievam vārdiem un iemantoja lielu godu — viņas kļuva par Jēzus Kristus priekštecēm. (Mateja 1:1; 4—6.)

 7. Kā Daniēls un trīs citi ebreju jaunieši saglabāja garīgu tīrību?

⁷ ”Cilvēka sirdsprāts ir ļauns no mazām dienām”, bet jaunieši var iet ”šķīstu taku” pat šajā ļaunajā pasaulē, pār ko valda Sātans. (1. Mozus 8:21; 1. Jāņa 5:19.) Kad Daniēls un trīs citi ebreju jaunekļi tika aizvesti gūstā uz Babilonu, viņi joprojām turējās pie Dieva vārdiem. Piemēram, viņi neaptraipīja sevi ”ar ēdienu no ķēniņa galda”. (Daniēla 1:6—10.) Babilonieši lietoja uzturā dzīvniekus, kas Mozus bauslībā bija nosaukti par nešķīstiem un ko bija aizliegts ēst. (3. Mozus 11:1—31; 20:24—26.) Viņi nemēdza nokautajiem dzīvniekiem notecināt asinis, un, ēdot gaļu, kurai nebija notecinātas asinis, viņi pārkāpa Dieva likumu par asinīm. (1. Mozus 9:3, 4.) Ir saprotams, kāpēc četri jaunie ebreji nevēlējās ēst ēdienus, kas nākuši no ķēniņa galda. Šie dievbijīgie jaunieši palika garīgi tīri, un viņu rīcība ir labs paraugs mums.

Dieva vārds palīdz būt uzticīgiem

 8. Pēc kā mums jāilgojas, ja mēs vēlamies saprast Dieva likumus un dzīvot pēc tiem?

⁸ Ir svarīgi, lai mums būtu prieks par Dieva vārdu, jo tas mums palīdz būt viņam uzticīgiem. (Psalms 119:17—24.) Ja mēs līdzināsimies Dieva iedvesmotajam dziesminiekam, mēs vēlēsimies izprast Dieva ”bauslības brīnuma darbus”, pastāvīgi ilgosimies pēc Dieva ”tiesām” un priecāsimies par viņa ”liecībām”. (Psalms 119:18, 20 [VDP], 24.) Vai mēs esam iemācījušies ”kārot.. pēc garīgā tīrā piena” — arī tad, ja esam kristījušies nesen? (1. Pētera 2:1, 2.) Lai izprastu Dieva likumus un dzīvotu pēc tiem, mums ir jāsaprot Bībeles pamatmācības.

 9. Kā mums jārīkojas, ja cilvēku prasības nonāk pretrunā ar Dieva likumiem?

⁹ Iespējams, mums ir prieks par Dieva likumiem, bet kā mēs rīkosimies, ja kaut kāda iemesla dēļ ”lieli kungi” uzstāsies pret mums? (Psalms 119:23, 24.) Tie, kam pieder vara, bieži cenšas panākt, lai mēs cilvēku likumus uzskatītu par augstākiem nekā Dieva likumus. Ko mēs darīsim, ja cilvēki no mums prasīs to, kas ir pretēji Dieva gribai? Prieks par Dieva vārdiem mums palīdzēs palikt uzticīgiem Dievam Jehovam. Mēs teiksim tāpat, kā vajāšanās teica Jēzus Kristus apustuļi: ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29.)

10., 11. Paskaidrojiet, kā mēs varam palikt uzticīgi Jehovam visgrūtākajos apstākļos!

¹⁰ Mēs varam palikt uzticīgi Jehovam pat visgrūtākajos apstākļos. (Psalms 119:25—32.) Ja mēs vēlamies palikt Dieva priekšā nevainojami, mums jāvēlas, lai Dievs mūs mācītu, un dedzīgi jālūdz, lai viņš to darītu. Mums arī jāizraugās sev ”patiesības ceļš”. (Psalms 119:26, 30.)

¹¹ Hiskija, kas, iespējams, sarakstīja 119. psalmu, izraudzījās sev ”patiesības ceļu”. Viņš turējās pie tā, kaut arī viņam apkārt bija cilvēki, kas pielūdza viltus dievus, un ķēniņa galma ļaudis viņu droši vien izsmēja. Ļoti iespējams, viņa ”dvēsele skuma asarās” tieši šo apstākļu dēļ. (Psalms 119:28.) Bet Hiskija paļāvās uz Dievu, kļuva par labu ķēniņu un ”darīja to, kas bija taisnīgs tā Kunga acīs”. (2. Ķēniņu 18:1—5.) Arī mēs, ja paļausimies uz Dievu, varēsim izturēt pārbaudījumus un palikt viņa priekšā nevainojami. (Jēkaba 1:5—8.)

Jehovas vārds iedveš drosmi

12. Kā mēs varam savā dzīvē izmantot 119. psalma 36. un 37. pantu?

¹² Sekodami Dieva vārdu vadībai, mēs gūstam drosmi, kas vajadzīga, lai izturētu pārbaudījumus. (Psalms 119:33—40.) Mēs pazemīgi lūdzam Jehovam mūs mācīt, lai mēs varētu ”no visas sirds” pildīt viņa baušļus. (Psalms 119:33, 34.) Tāpat kā psalma sacerētājs, mēs Dievam sakām: ”Velc manu sirdi pie Savām liecībām, ne pie netaisna guvuma!” (Psalms 119:36, VDP.) Līdzīgi apustulim Pāvilam, mēs ”visās lietās.. godīgi dzīvojam”. (Ebrejiem 13:18.) Ja darbā mums liek rīkoties negodīgi, mēs drosmīgi turamies pie Jehovas normām, un Jehova vienmēr svētī šādu rīcību. Viņš mums palīdz apspiest mūsu sliktās tieksmes, tāpēc vienmēr lūgsim viņam: ”Nogriez manas acis no nīcīgā!” (Psalms 119:37.) Mēs nedrīkstam iekārot neko no ”nīcīgā”, ko Dievs ienīst. (Psalms 97:10.) Pie tā pieder arī pornogrāfija un spiritisms. (1. Korintiešiem 6:9, 10; Atklāsmes 21:8.)

13. Kā vajātie Jēzus mācekļi guva drosmi sludināt?

¹³ Precīzas Dieva vārda zināšanas mums palīdz sludināt pārliecināti un drosmīgi. (Psalms 119:41—48.) Mums patiešām ir vajadzīga drosme, lai ”atbildētu savam nopēlējam”. (Psalms 119:42.) Reizēm mēs varam justies tāpat kā vajātie Jēzus mācekļi, kas lūdza Dievam: ”Kungs, ..dod saviem kalpiem drosmi runāt tavu vārdu.” Ko viņi pēc tam pieredzēja? ”Tie visi kļuva Svēta Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus.” Tieši tāpat Dievs Jehova mums dod drosmi runāt viņa vārdus. (Apustuļu darbi 4:24—31.)

14. Kas mums palīdz būt drosmīgiem sludinātājiem, tādiem kā apustulis Pāvils?

¹⁴ Ja mums būs dārgs ”patiesības vārds” un mēs vienmēr turēsim Dieva baušļus, mēs varēsim drosmīgi sludināt, nekaunoties no labās vēsts. (Psalms 119:43, 44.) Rūpīga Dieva rakstītā vārda studēšana palīdz runāt par Dieva ”liecībām ķēniņu priekšā”. (Psalms 119:46.) Lūgšanas un Jehovas gars palīdz teikt pareizos vārdus piemērotā veidā. (Mateja 10:16—20; Kolosiešiem 4:6.) Pirmajā gadsimtā Pāvils drosmīgi runāja par Dieva ”liecībām” ar valdniekiem. Piemēram, viņš sludināja romiešu pārvaldniekam Fēliksam, kas ”klausījās viņu par ticību uz Kristu Jēzu”. (Apustuļu darbi 24:24, 25, LB-65r.) Viņš sludināja arī pārvaldniekam Fēstam un ķēniņam Agripam. (Apustuļu darbi 25:22—26:32.) Ar Jehovas atbalstu arī mēs varam drosmīgi sludināt, ”nekaunoties Kristus evanģelija”. (Romiešiem 1:16.)

Dieva vārds sniedz ”iepriecu”

15. Kā Dieva vārds mūs var iepriecināt, kad mēs tiekam izsmieti?

¹⁵ Jehovas vārds mums vienmēr ir ”ieprieca”. (Psalms 119:49—56.) Dažreiz mums tā ir vajadzīga īpaši. Lai gan mēs drosmīgi liecinām par Jehovu, ”lepnie” — tas ir, cilvēki, kas lepni uzstājas pret Dievu, — reizēm mūs ”ļoti apsmej”. (Psalms 119:51, LB-1882.) Taču lūgšanā mums var ataust atmiņā labas domas, kas rodamas Dieva vārdā, un tās mūs var iepriecināt. (Psalms 119:52.) Kad sakām lūgšanu, mēs varam atcerēties kādu Bībeles likumu vai principu, kas mūs iepriecina un palīdz būt drosmīgiem saspringtā situācijā.

16. Ko Dieva kalpi nav darījuši arī vajāšanās?

¹⁶ ”Lepnie”, kas izsmēja 119. psalma sarakstītāju, bija izraēlieši — Dievam piederošas tautas locekļi. Tas bija liels negods. Pretēji šiem izraēliešiem, mums jāapņemas nekad neatkāpties no Dieva baušļiem. (Psalms 119:51.) Tūkstošiem Dieva kalpu nav atkāpušies no Bībelē rakstītajiem likumiem un principiem ne tad, kad viņus ir vajājuši nacisti, ne tad, kad gadiem ilgi viņi ir piedzīvojuši līdzīgu izturēšanos no citiem cilvēkiem. (Jāņa 15:18—21.) Jehovam pakļauties nav grūti, jo viņa likumi mums šķiet līdzīgi iepriecinošām dziesmām. (Psalms 119:54; 1. Jāņa 5:3.)

Būsim pateicīgi par Jehovas vārdiem

17. Uz ko mūs mudina pateicība par Dieva vārdiem?

¹⁷ Savu pateicību par Dieva vārdiem mēs pierādām ar to, ka dzīvojam saskaņā ar tiem. (Psalms 119:57—64.) Psalma sacerētājs atzina: ”Mans uzdevums, Kungs, ir.. turēt Tavus vārdus,” — un teica: ”Nakts vidū es ceļos, lai pateiktos Tev par Tavas taisnības priekšrakstiem.” Ja mēs kādreiz naktī nespējam aizmigt, mums ir lieliska iespēja lūgšanās slavēt Dievu. (Psalms 119:57, 62.) Pateicība par Dieva vārdiem mūs mudina tiekties pēc tā, lai Dievs mūs mācītu, un būt draugos ar visiem, kas viņu bīstas jeb jūt pret viņu dziļu godbijību. (Psalms 119:63, 64.) Šādi cilvēki ir paši labākie draugi, kādi vien var būt.

18. Kā Jehova atbild uz mūsu lūgšanām, kad ap mums ”bezdievji apmetuši.. valgus”?

¹⁸ Kad mēs no visas sirds sakām lūgšanu Jehovam un pazemīgi lūdzam, lai viņš mūs mācītu, mēs iemantojam viņa žēlastību. Īpaši ir jālūdz tad, kad ”bezdievji apmetuši” ap mums ”valgus”. (Psalms 119:58, 61.) Jehova var saraut ”valgus”, ar kuriem ienaidnieki cer mūs ierobežot, un var mūs darīt brīvus, lai mēs sludinātu Valstību un gatavotu mācekļus. (Mateja 24:14; 28:19, 20.) Par to liecina daudzie gadījumi zemēs, kur mūsu darbs ir bijis aizliegts.

Ticēsim Dieva vārdam

19., 20. Kā bēdas un ciešanas var nākt par labu?

¹⁹ Ticība Dievam un viņa vārdam mums palīdz izturēt grūtības un pildīt viņa gribu. (Psalms 119:65—72.) Lai arī pret 119. psalma sacerētāju ”izdomāja melus”, viņš teica: ”Tas man bija par labu, ka mani pārbaudīja un pazemoja.” (Psalms 119:66, 69, 71.) Kāds Jehovas kalpam var būt labums no ciešanām?

²⁰ Kad mēs ciešam, mēs noteikti dedzīgi lūdzam Jehovu, un šīs lūgšanas mūs tuvina viņam. Tāpat mēs droši vien pavadām vairāk laika, iedziļinoties Bībelē, un vairāk cenšamies uzzināto izmantot. Tas viss mums sagādā prieku. Bet, ja nu grūtībās atklājas, ka mums piemīt nevēlamas īpašības, piemēram, nepacietība un lepnums? Mēs varam pārvarēt šādus trūkumus ar dedzīgām lūgšanām, Bībeles un Dieva gara palīdzību un tādā veidā varam ”apģērbt jauno cilvēku”. (Kolosiešiem 3:9—14.) Turklāt, ja mēs izturam grūtības, nostiprinās mūsu ticība. (1. Pētera 1:6, 7.) Pāvils visās savās bēdās, kas viņam bija jāpiedzīvo, iemācījās vēl vairāk paļauties uz Jehovu. (2. Korintiešiem 1:8—10.) Vai arī mēs ciešanās kaut ko mācāmies?

Vienmēr paļausimies uz Jehovu

21. Kas notiek, kad Dievs lepnajiem liek palikt kaunā?

²¹ Dieva vārds mums palīdz nešaubīgi paļauties uz viņu. (Psalms 119:73—80.) Ja mēs patiešām paļausimies uz Radītāju, mums nekad nebūs jāpaliek kaunā. Dažreiz kādu cilvēku ļaunprātības dēļ mēs varam ilgoties pēc iepriecinājuma un justies līdzīgi psalma sacerētājam, kas lūgšanā teica: ”Lepnie lai paliek kaunā.” (Psalms 119:76—78.) Kad Jehova lepnajiem liek palikt kaunā, kļūst redzami viņu ļaunie darbi un tiek svētīts Jehovas vārds. Mēs varam būt pārliecināti, ka Dieva tautas vajātāji neko nepanāks. Piemēram, viņiem nav izdevies apturēt Jehovas lieciniekus, kas no visas sirds paļaujas uz Dievu Jehovu, un tas viņiem arī nekad neizdosies. (Salamana Pamācības 3:5, 6.)

22. Kādā ziņā psalma sacerētājs bija ”kā ādas vīna trauks dūmos”?

²² Dieva vārdi stiprina mūsu paļāvību uz viņu tad, kad mēs tiekam vajāti. (Psalms 119:81—88.) Tā kā lepnie vajāja 119. psalma sacerētāju, viņš jutās ”kā ādas vīna trauks dūmos”. (Psalms 119:83, 86.) Bībeles laikos no dzīvnieku ādas gatavoja traukus ūdenim, vīnam un citiem šķidrumiem. Ja ādas traukus, ko nelietoja, telpā bez dūmvada pakāra uguns tuvumā, tie sakalta un sačokurojās. Vai jūs grūtībās vai vajāšanās esat jutušies ”kā ādas vīna trauks dūmos”? Ja tā ir, paļaujieties uz Jehovu un lūdziet viņam: ”Uzturi mani dzīvu pēc Tavas žēlastības, tad es sekošu Tavas mutes liecībām!” (Psalms 119:88.)

23. Ko mēs esam secinājuši, apskatot 119. psalma 1. līdz 88. pantu, un ko mēs varētu pārdomāt, gatavodamies psalma otrās daļas apskatīšanai?

²³ 119. psalma pirmā puse liecina, ka Jehova parāda žēlastību saviem kalpiem, jo tie paļaujas uz viņa vārdu un priecājas par viņa likumiem, baušļiem un liecībām. (Psalms 119:16, 47, 64, 70, 77, 88.) Viņam ir prieks, ka viņa kalpi turas pie viņa vārdiem. (Psalms 119:9, 17, 41, 42.) Gatavojoties apskatīt šī skaistā psalma otro pusi, mēs varētu pārdomāt: vai mēs ļaujam Jehovas vārdam būt gaišumam uz mūsu ceļiem?

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• No kā ir atkarīga patiesa laime?

• Kā Jehovas vārdi mums palīdz būt garīgi tīriem?

• Kā Dieva vārds mums iedveš drosmi un mūs iepriecina?

• Kāpēc mums jātic Jehovam un viņa vārdam?

[Attēli 11. lpp.]

Rute, Rahāba un trīs ebreju jaunekļi, kas bija aizvesti trimdā uz Babilonu, turējās pie Dieva vārdiem

[Attēls 12. lpp.]

Pāvils drosmīgi runāja par Dieva ”liecībām ķēniņu priekšā”