Jehovas ģimenes dārgā vienotība
”Redzi, cik jauki un cik mīļi, kad brāļi kopā dzīvo vienprātīgi!” (PSALMS 133:1)
1. Kāds stāvoklis mūsdienās ir daudzās ģimenēs?
MŪSDIENĀS ģimeni ir pārņēmusi krīze. Daudzās ģimenēs laulības saites draud kuru katru brīdi satrūkt. Arvien parastāka kļūst šķiršanās, un daudzi šķirtu vecāku bērni ļoti cieš. Miljoniem ģimeņu ir nelaimīgas un sašķeltas. Tomēr ir kāda ģimene, kas pazīst īstu prieku un patiesu vienotību. Tā ir Dieva Jehovas visaptverošā ģimene. Šajā ģimenē neredzamu eņģeļu miriādes pilda savus uzdevumus saskaņā ar Dieva gribu. (Psalms 103:20, 21.) Bet vai arī uz Zemes ir kāda ģimene, kas ir tā vienota?
2., 3. a) Kas tagad pieder pie Dieva visaptverošās ģimenes, un ar ko mēs varētu salīdzināt visus Jehovas lieciniekus mūsdienās? b) Kādus jautājumus mēs apspriedīsim?
2 Apustulis Pāvils rakstīja: ”Es loku savus ceļus tā Tēva priekšā, no kā ikviena cilts [”ģimene”, NW] debesīs un virs zemes dabū savu vārdu.” (Efeziešiem 3:14, 15.) Katra radniecības līnija uz Zemes saņem savu vārdu no Dieva, jo viņš ir Radītājs. Kaut gan debesīs nav cilvēku ģimeņu, pārnestā nozīmē Dievs ir precējies ar savu debesu organizāciju, un Jēzum būs garīga līgava, kas savienosies ar viņu debesīs. (Jesajas 54:5; Lūkas 20:34, 35; 1. Korintiešiem 15:50; 2. Korintiešiem 11:2.) Dievam uzticīgie svaidītie uz Zemes tagad pieder pie Dieva visaptverošās ģimenes, un Jēzus ”citas avis”, kas cer dzīvot uz Zemes, var nākotnē kļūt par šīs ģimenes locekļiem. (Jāņa 10:16; Romiešiem 8:14—17; Sargtornis, 1996. gada 15. marts, 31. lpp.) Taču visi Jehovas liecinieki mūsdienās ir salīdzināmi ar vienotu pasaules ģimeni.
3 Vai tu piederi pie brīnišķīgās ģimenes, kurā ir Dieva kalpi no daudzām tautām? Ja tā ir, tad tu esi saņēmis vienu no lielākajām svētībām, kāda ir iespējama. Miljoniem cilvēku var apliecināt, ka visur uz zemeslodes Jehovas ģimene — viņa redzamā organizācija — ir miera un vienotības oāze pasaulīgajā strīdu un nesaskaņu tuksnesī. Kā varētu aprakstīt Jehovas ģimenes vienotību visā pasaulē? Un kādi faktori veicina šo vienotību?
Cik jauki un cik mīļi!
4. Kā tu savos vārdos pateiktu, kas 133. psalmā ir sacīts par brālīgo vienotību?
4 Psalmu dziesminieks Dāvids ļoti augstu vērtēja brālīgo vienotību. Viņš pat juta ierosmi dziedāt par to! Iedomājies viņu ar arfu rokās dziedam: ”Redzi, cik jauki un cik mīļi, kad brāļi kopā dzīvo vienprātīgi! Tas ir kā dārga eļļa, kas pil no galvas bārdā, Ārona bārdā, un notek uz viņa drēbju vīlēm. Tas ir kā Hermona rasa, kas nokrīt uz Ciānas kalniem, jo tur tas Kungs ir apsolījis svētību un dzīvību mūžīgi!” (Psalms 133:1—3.)
5. Kā var salīdzināt izraēliešus un Dieva kalpus mūsdienās, pamatojoties uz Psalmu 133:1, 2?
5 Šie vārdi attiecās uz senās Dieva tautas, izraēliešu, brālīgo vienotību. Būdami Jeruzalemē trīs gadskārtējo svētku laikā, izraēlieši dzīvoja kopā vienotībā. Lai gan viņi bija no dažādām ciltīm, viņi bija viena ģimene. Tas, ka izraēlieši bija kopā, uz viņiem iedarbojās labvēlīgi kā atsvaidzinoša un smaržīga svaidāmā eļļa. Kad šāda eļļa tika uzlieta uz Ārona galvas, tā plūda lejup pa viņa bārdu un notecēja uz drēbju apkakles. Atrašanās kopā labi ietekmēja izraēliešus, un šī ietekme skāra visus sapulcējušos cilvēkus kopumā. Pārpratumi tika noskaidroti, un vienotība auga. Līdzīga vienotība pastāv Jehovas ģimenē uz visas zemeslodes mūsdienās. Tās locekļi regulāri ir cits cita sabiedrībā, un tas uz viņiem labvēlīgi iedarbojas garīgā ziņā. Jebkādi pārpratumi vai grūtības tiek novērsti, izmantojot Dieva Rakstu padomus. (Mateja 5:23, 24; 18:15—17.) Cilvēki Jehovas tautā ļoti augstu vērtē savstarpējo uzmundrinājumu, kas gūstams viņu brālīgās vienotības dēļ.
6., 7. Kādā ziņā izraēliešu vienotība līdzinājās Hermona kalna rasai, un kur mūsdienās ir vērojamas Dieva svētības?
6 Bet kādā ziņā izraēliešu vienotība līdzinājās arī Hermona kalna rasai? Tā kā šī kalna virsotne atrodas vairāk nekā 2800 metru virs jūras līmeņa, gandrīz cauru gadu to klāj sniegs. Hermona sniegotā virsotne naktī liek kondensēties iztvaikojumiem, un tā rodas bagātīga rasa, kas saglabā augu valsti ilgajā sausuma periodā. Aukstās gaisa strāvas var aiznest iztvaikojumus no Hermona grēdas tālu uz dienvidiem, līdz pat Jeruzalemes apvidum, kur tie kondensējas un pārvēršas par rasu. Tātad psalmu dziesminieks pareizi runāja par ’Hermona rasu, kas nokrīt uz Ciānas kalna’. Kāds brīnišķīgs atgādinājums par atspirdzinošo ietekmi, kas veicina vienotību Jehovas kalpu ģimenē!
7 Pirms kristiešu draudzes nodibināšanas patiesās pielūgsmes centrs bija Ciāna jeb Jeruzaleme. Tāpēc tur Dievs bija apsolījis svētību. Tā kā visu svētību Devējs simboliski dzīvoja Jeruzalemes svētnīcā, svētībām bija jāplūst no turienes. Taču tagad patiesā pielūgsme vairs nav atkarīga no kādas noteiktas vietas, tāpēc mūsdienās svētības, ko saņem Dieva kalpi, kā arī mīlestība un vienotība viņu starpā ir vērojamas visur uz zemeslodes. (Jāņa 13:34, 35.) Kādi faktori veicina šo vienotību?
Faktori, kas veicina vienotību
8. Ko mēs mācāmies par vienotību no Jāņa 17:20, 21?
8 Jehovas kalpu vienotība balstās uz to, ka viņi rīkojas saskaņā ar pareizi saprastiem Dieva Rakstiem, arī Jēzus Kristus mācībām. Kad Jehova sūtīja pasaulē savu Dēlu, lai tas apliecinātu patiesību un mirtu upura nāvē, pavērās iespēja izveidot vienotu kristiešu draudzi. (Jāņa 3:16; 18:37.) Tās locekļu starpā bija jāvalda patiesai vienotībai — tas kļuva skaidrs, kad Jēzus lūdza: ”Ne par viņiem vien es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem man ticēs. Lai visi ir viens, itin kā tu, Tēvs, manī, un es tevī, lai arī viņi ir mūsos, lai pasaule ticētu, ka tu mani esi sūtījis.” (Jāņa 17:20, 21.) Jēzus sekotāji tiešām sasniedza tādu vienotību, kāda pastāv Dieva un viņa Dēla starpā. Tas notika tāpēc, ka viņi rīkojās saskaņā ar Dieva Rakstiem un Jēzus mācībām. Tāda pati nostāja ir galvenais faktors, kas mūsdienās padara iespējamu Jehovas ģimenes vienotību visā pasaulē.
9. Kāda nozīme Jehovas tautas vienotībā ir svētajam garam?
9 Cits faktors, kas apvieno Jehovas tautu, ir tas, ka mums ir Dieva svētais gars jeb darbīgais spēks. Tas mums ļauj saprast Jehovas Rakstu atklāto patiesību un līdz ar to vienoti viņam kalpot. (Jāņa 16:12, 13.) Gars mums palīdz izvairīties no tādiem šķeltnieciskiem miesas darbiem kā strīdi, nenovīdība, dusmas un ķildas. Un Dieva gars mūsos veido īpašības, kas veicina vienotību: mīlestību, prieku, mieru, pacietību, laipnību, labprātību, uzticamību, lēnprātību un savaldību. (Galatiešiem 5:19—22.)
10. a) Kā var salīdzināt mīlestību, kāda valda vienotā ģimenē, un mīlestību, kāda ir redzama starp tiem, kas ir uzticīgi Jehovam? b) Ar kādiem vārdiem kāds Vadošās padomes loceklis aprakstīja to, kā viņš jūtas, tiekoties ar garīgajiem brāļiem?
10 Vienotas ģimenes locekļi mīl cits citu un ir laimīgi būt kopā. Arī cilvēki, kas pieder pie vienotās Jehovas kalpu ģimenes, mīl viņu, viņa Dēlu un ticības biedrus. (Marka 12:30; Jāņa 21:15—17; 1. Jāņa 4:21.) Gluži tāpat kā mīloša ģimene priecājas būt kopā ēdienreizēs, Dievam uzticīgiem cilvēkiem ir prieks apmeklēt kristiešu sapulces un kopsanāksmes, lai gūtu labumu no jaukas sabiedrības un lieliskas garīgās barības. (Mateja 24:45—47; Ebrejiem 10:24, 25.) Kāds Jehovas liecinieku Vadošās padomes loceklis reiz izteicās: ”Tikšanās ar brāļiem man ir viens no lielākajiem dzīves priekiem un uzmundrinājuma avots. Man patīk ierasties Ķēniņvalsts zālē vienam no pirmajiem un atstāt to vienam no pēdējiem, ja tas ir iespējams. Es jūtu iekšēju prieku, kad runāju ar cilvēkiem no Dieva tautas. Viņu vidū — savā ģimenē — es jūtos omulīgi.” Vai arī tu tā jūties? (Psalms 27:4.)
11. Kāds darbs Jehovas lieciniekiem sagādā īpašu laimi, un kāds ir iznākums, ja padarām kalpošanu Dievam par galveno mūsu dzīvē?
11 Vienota ģimene gūst laimi, darbojoties kopā. Arī cilvēki Jehovas kalpu ģimenē rod prieku, vienoti sludinot Ķēniņvalsti un gatavojot mācekļus. (Mateja 24:14; 28:19, 20.) Regulāra līdzdalība šajā darbā mūs satuvina ar citiem Jehovas lieciniekiem. Ja padarām kalpošanu Dievam par galveno mūsu dzīvē un atbalstām visu, kas tiek darīts viņa tautā, mēs tāpat stiprinām ģimenes garu mūsu vidū.
Teokrātiskās kārtības lielā nozīme
12. Kas raksturo laimīgu un vienotu ģimeni, un kāds iekārtojums sekmēja kristiešu draudžu vienotību pirmajā gadsimtā?
12 Ģimene, kurā ir stingra, bet mīlestības pilna vadība un kurā valda kārtība, droši vien būs vienota un laimīga. (Efeziešiem 5:22, 33; 6:1.) Jehova ir miera un kārtības Dievs, un visi viņa ģimenes locekļi viņu uzskata par ”Visuaugsto”. (Daniēla 7:18, 22, 25, 27; 1. Korintiešiem 14:33.) Tāpat viņi atzīst, ka Dievs ir iecēlis savu Dēlu, Jēzu Kristu, par visu lietu mantinieku un nodevis tam visu varu debesīs un uz Zemes. (Mateja 28:18; Ebrejiem 1:1, 2.) Kristiešu draudze, kuras galva ir Kristus, ir kārtīga, vienota organizācija. (Efeziešiem 5:23.) Pirmajā gadsimtā draudžu darbību pārraudzīja vadošā padome, pie kuras piederēja apustuļi un citi garīgi nobrieduši ”vecaji”. Atsevišķās draudzēs bija iecelti pārraugi jeb vecākie un kalpošanas palīgi. (Apustuļu darbi 15:6; Filipiešiem 1:1, NW.) Paklausība vadītājiem sekmēja vienotību. (Ebrejiem 13:17.)
13. Kas piesaista cilvēkus Jehovam, un kāds ir tā iznākums?
13 Bet vai visa šī kārtība nozīmē, ka Jehovas kalpu vienotību var izskaidrot ar stingru, bezkaislīgu vadību? Protams, nē! Dievu un viņa organizāciju raksturo mīlestība. Cilvēkus piesaista Jehovas mīlestība, un katru gadu simtiem tūkstošu cilvēku brīvprātīgi un ar prieku ienāk Jehovas organizācijā un kristījas, parādot, ka viņi no visas sirds veltī sevi Dievam. Viņiem ir tāds pats gars kā Jozuam, kas aicināja citus izraēliešus: ”Izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit.. Bet Es un mans nams, mēs kalposim tam Kungam!” (Jozuas 24:15.)
14. Kāpēc var teikt, ka Jehovas organizācija ir teokrātiska?
14 Jehovas ģimenē mēs ne tikai esam priecīgi, bet arī atrodamies drošībā. Tas ir tāpēc, ka viņa organizācija ir teokrātiska. Dieva Ķēniņvalsts ir teokrātija (no grieķu teos ’dievs’ un kratos ’valdīšana’). Tā ir Dieva valdīšana, viņa noteikta un nodibināta. Jehovas svaidītā ’svētā tauta’ pakļaujas šai valdīšanai un tāpēc arī ir teokrātiska. (1. Pētera 2:9.) Tā kā Lielais Teokrāts Jehova ir mūsu soģis, likumu devējs un ķēniņš, mums ir pilnīgs pamats justies drošībā. (Jesajas 33:22.) Bet ko darīt tad, ja ir izcēlies kāds strīds, kas apdraud mūsu prieku, drošību un vienotību?
Vadošā padome rīkojas
15., 16. Kāds strīds izcēlās pirmajā gadsimtā un kāpēc?
15 Lai saglabātu ģimenes vienotību, reizēm, iespējams, jānokārto kāds strīds. Bet tagad iedomājies, ka bija jāatrisina kāda garīga problēma, lai saglabātu Dieva kalpu ģimenes vienotību mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Ko iesākt? Vadošā padome rīkojās, izlemjot garīgus jautājumus. Dieva Rakstos ir stāstīts par šādu rīcību.
16 Ap mūsu ēras 49. gadu vadošā padome sapulcējās Jeruzalemē, lai atrisinātu kādu nopietnu problēmu un tā saglabātu ’Dieva saimes’ vienotību. (Efeziešiem 2:19.) Apmēram 13 gadus iepriekš apustulis Pēteris bija sludinājis Kornēlijam un pirmie nejūdi jeb cittautieši bija kļuvuši par kristītiem ticīgajiem. (Apustuļu darbi 10. nodaļa.) Pāvila pirmā misionāra ceļojuma laikā daudzi cittautieši bija pieņēmuši kristietību. (Apustuļu darbi 13:1—14:28.) Antiohijā (Sīrija) pat bija nodibināta nejūdu kristiešu draudze. Daži jūdu kristieši domāja, ka nejūdiem, kas bija pievērsušies ticībai, jātiek apgraizītiem un jāievēro Mozus bauslība, turpretī citi tam nepiekrita. (Apustuļu darbi 15:1—5.) Šī strīda dēļ varēja pilnīgi sagrūt vienotība un pat izveidoties atsevišķas jūdu un nejūdu draudzes. Tāpēc vadošā padome bez vilcināšanās rīkojās, lai saglabātu kristīgo vienotību.
17. Kāda pārdomāta teokrātiska rīcība ir aprakstīta Apustuļu darbu grāmatas 15. nodaļā?
17 Kā lasāms Apustuļu darbos 15:6—22, ”apustuļi un vecaji sapulcējās apspriest šo jautājumu”. Klāt bija arī citi, viņu vidū pārstāvji no Antiohijas. Vispirms Pēteris paskaidroja, ka ’pagāni no viņa mutes ir dzirdējuši evaņģēliju un ticējuši’. Tad ”viss pulks” noklausījās, kā Barnaba un Pāvils stāstīja, kādas ”zīmes un brīnumus Dievs caur viņiem bija darījis pagānu vidū”. Pēc tam Jēkabs ierosināja, kā jautājumu varētu atrisināt. Vadošā padome pieņēma lēmumu, un mēs lasām: ”Apustuļi un vecaji līdz ar visu draudzi nolēma sūtīt no sava vidus izvēlētus vīrus kopā ar Pāvilu un Barnabu uz Antiohiju.” Šiem ’izvēlētajiem vīriem’ — Jūdam un Sīlam — bija līdzi uzmundrinoša vēstule ticības biedriem.
18. Kādu lēmumu par Mozus bauslības ievērošanu pieņēma vadošā padome, un kā tas ietekmēja jūdu un nejūdu kristiešus?
18 Vēstule, kurā bija paziņots vadošās padomes lēmums, sākās ar vārdiem: ”Apustuļi un vecaji sūta brāļu sveicienu brāļiem Antiohijā, Sirijā un Kilikijā, kas bijuši pagāni.” Vēsturiskajā sapulcē bija piedalījušies arī citi, taču vadošajā padomē, šķiet, bija tikai ”apustuļi un vecaji”. Viņus bija vadījis Dieva gars, jo vēstulē teikts: ”Svētajam Garam un mums ir paticis jums neuzlikt nekādu citu nastu, kā vien šo nepieciešamo: sargāties no elku upuŗiem, asinīm, nožņaugtā un netiklības.” (Apustuļu darbi 15:23—29.) Kristiešiem nebija jātiek apgraizītiem un nebija jāievēro Mozus bauslība. Šis lēmums jūdu un nejūdu kristiešiem palīdzēja darboties un runāt vienoti. Draudzes priecājās, un dārgā vienotība pastāvēja arī turpmāk — gluži tāpat kā tā pastāv mūsdienās Dieva ģimenē uz visas zemeslodes Jehovas liecinieku Vadošās padomes garīgajā vadībā. (Apustuļu darbi 15:30—35.)
Kalpo teokrātiskā vienotībā
19. Kāpēc Jehovas kalpu ģimenē ir plaukusi vienotība?
19 Vienotība plaukst, kad ģimenes locekļi sadarbojas. To pašu var teikt arī par Jehovas kalpu ģimeni. Vecākie un citi pirmā gadsimta draudzē rīkojās teokrātiski: kalpojot Dievam, viņi pilnā mērā sadarbojās ar vadošo padomi un piekrita tās lēmumiem. Ar vadošās padomes palīdzību vecākie ’pasludināja Dieva vārdus’ un draudzes locekļi kopumā runāja ’vienprātībā’. (2. Timotejam 4:1, 2; 1. Korintiešiem 1:10.) Tāpēc kalpošanā un kristiešu sapulcēs tika stāstītas vienas un tās pašas patiesības no Rakstiem, vai tas bija Jeruzalemē, Antiohijā, Romā, Korintā vai kaut kur citur. Tāda pati teokrātiska vienotība pastāv mūsdienās.
20. Kas mums jādara, lai saglabātu mūsu kristīgo vienotību?
20 Lai saglabātu mūsu vienotību, visiem, kas pieder pie Jehovas ģimenes uz visas zemeslodes, jāpūlas parādīt teokrātisku mīlestību. (1. Jāņa 4:16.) Mums jāpakļaujas Dieva gribai un dziļi jāciena ”uzticīgais kalps” un Vadošā padome. Protams, paklausība, tāpat kā mūsu veltīšanās Dievam, ir brīvprātīga un priekpilna. (1. Jāņa 5:3.) Cik trāpīgi psalmu dziesminieks saistīja prieku ar paklausību! Viņš dziedāja: ”Alelujā! Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas to Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem!” (Psalms 112:1.)
21. Kā mēs varam pierādīt, ka rīkojamies teokrātiski?
21 Jēzus, draudzes galva, rīkojas viscaur teokrātiski un vienmēr pilda sava Tēva gribu. (Jāņa 5:30.) Tāpēc līdzināsimies mūsu Paraugam — teokrātiski un vienoti pildīsim Jehovas gribu, pilnā mērā sadarbojoties ar viņa organizāciju. Tad ar patiesu prieku un pateicību mēs varēsim piebalsot psalmu dziesminiekam: ”Redzi, cik jauki un cik mīļi, kad brāļi kopā dzīvo vienprātīgi!”
Kā tu atbildētu?
◻ Kā mūsu kristīgo vienotību var saistīt ar 133. psalmu?
◻ Kādi ir daži faktori, kas veicina vienotību?
◻ Kāpēc teokrātiskajai kārtībai ir liela nozīme Dieva tautas vienotībā?
◻ Kā pirmajā gadsimtā rīkojās vadošā padome, lai saglabātu vienotību?
◻ Ko tev nozīmē kalpot teokrātiskā vienotībā?
[Attēls 13. lpp.]
Vadošā padome rīkojās, lai saglabātu vienotību