”Sargi savu sirdi”

JEHOVA pravietim Samuēlam reiz teica: ”Dievs neskatās tā, kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet tas Kungs uzlūko sirdi.” (1. Samuēla 16:7.) Arī Dāvids, minēdams sirdi pārnestā nozīmē, kādā no saviem psalmiem dziedāja: ”Tu [Jehova] pārbaudi manu sirdi, Tu noraugies uz mani arī naktī, Tu iedziļinies manā dvēselē, bet Tu neatrodi manī nekā ļauna.” (Psalms 17:3.)

Lai noteiktu, kādi cilvēki mēs esam, Jehova ielūkojas mūsu sirdī. (Salamana Pamācības 17:3.) Tāpēc senās Izraēlas ķēniņš Salamans deva gudru padomu: ”Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!” (Salamana Pamācības 4:23.) Bet kas mums jādara, lai sargātu savu sirdi? Atbildi uz šo jautājumu var atrast Salamana Pamācību grāmatas 4. nodaļā.

Uzklausiet tēva pamācības

Salamana Pamācību grāmatas 4. nodaļa sākas ar vārdiem: ”Uzklausiet, mani bērni, sava tēva pamācības, ievērojiet, ka jūs mācītos un kļūtu gudri! Jo es dodu jums labu pamācību: neatmetiet manus baušļus!” (Salamana Pamācības 4:1, 2.)

Jauniešiem ir ieteikts uzklausīt padomus, ko dod viņu dievbijīgie vecāki, it sevišķi tēvs. Svētajos rakstos ir noteikts, ka tēva pienākums ir gādāt par ģimenes locekļu materiālajām un garīgajām vajadzībām. (5. Mozus 6:6, 7; 1. Timotejam 5:8.) Jaunietim ir ļoti grūti sasniegt garīgu briedumu, ja neviens viņam nedod padomus. Tāpēc bērniem jāciena un jāuzklausa sava tēva pamācības.

Bet ko lai dara tie jaunieši, kuriem nav tēva, kas viņus pamācītu? Piemēram, Džeisonsa, kam tagad ir vienpadsmit gadu, zaudēja tēvu, kad viņš bija tikai četrus gadus vecs. Kad kāds draudzes vecākais jautāja, kas viņam sagādā vislielākās raizes, Džeisons nevilcinādamies atbildēja: ”Man pietrūkst tēva. Reizēm tas mani ļoti nomāc.” Tomēr uzmundrinošus padomus var saņemt arī tie jaunieši, kam nav viena no vecākiem. Tādi jaunieši kā Džeisons var saņemt padomus no draudzes vecākajiem un citiem garīgi nobriedušiem kristiešiem. (Jēkaba 1:27.)

Salamans, atcerēdamies, kā viņš pats tika audzināts, raksta: ”Es biju sava tēva dēls, maigs radījums, un savas mātes apziņā viņas vienīgais.” (Salamana Pamācības 4:3.) Pēc visa spriežot, ķēniņam bērnība saistījās ar patīkamām atmiņām. Salamans bija īsts ”sava tēva dēls” un ieklausījās tēva padomos, tāpēc attiecības starp viņu un viņa tēvu Dāvidu acīmredzot bija ļoti tuvas un sirsnīgas. Turklāt Salamans bija ”vienīgais savas mātes apziņā” jeb sevišķi iemīļots dēls. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai bērns justu, ka ģimenē valda sirsnība un viņš var atklāti sarunāties ar vecākiem.

Nepametiet gudrību un pieņemieties izpratnē

Atcerēdamies tēva mīlestības pilnos padomus, Salamans raksta: ”Viņš mācīja mani un teica: ”Lai tava sirds uzņem manus vārdus! Turi manus baušļus, tad tu dzīvosi. Pieņemies izpratnē, pieņemies prātā; neaizmirsti un neatkāpies no manas mutes vārdiem! Nepamet gudrību, tad tā tevi pasargās; mīli to, tad tā tevi paglābs. Jo īstās gudrības sākums ir, ja to labprāt klausās un ja tā cilvēkiem ir mīļāka par visiem labumiem kopā!” (Salamana Pamācības 4:4—7.)

Gudrs cilvēks spēj apvienot zināšanas un izpratni, lai sasniegtu labus mērķus. Gudrība nevar rasties bez zināšanām — bez atziņām un faktiem, kas iegūti, vērojot pasauli, mācoties no personiskās pieredzes vai lasot par dažādiem jautājumiem un iedziļinoties tajos. Tomēr zināšanām ir niecīga vērtība, ja mēs tās neprotam izmantot. Tāpēc mums ir ne tikai regulāri jālasa Bībele un bībeliskās publikācijas, ko sagādā ”uzticīgais un gudrais kalps”, bet arī jācenšas izmantot iegūtās zināšanas. (Mateja 24:45.)

Tāpat ir svarīgi padziļināt izpratni, jo bez tās mēs nevaram saskatīt faktu saistību un iegūt pietiekami skaidru priekšstatu par jautājumu, kas mūs interesē. Ja mums nebūs pietiekamas izpratnes, mēs droši vien nevarēsim saskatīt visus par un pret un nespēsim saprast, kā mums jārīkojas. Tātad, lai skaidri saskatītu lietu būtību un izdarītu pareizus secinājumus, mums nepieciešama izpratne. (Daniēla 9:22, 23.)

Salamans atceras arī šādus vārdus, ko viņam teicis tēvs: ”Centies to [gudrību] augsti cienīt, tad tevi paaugstinās un iecels godā, ja vien tu to mīlestībā spiedīsi sev pie sirds. Tā daiļi greznos tavu galvu un izdaiļos tevi ar diženu vainagu.” (Salamana Pamācības 4:8, 9.) Dievišķa gudrība pasargā ikvienu, kam tā ir. Turklāt tā ļauj cilvēkam iemantot godu un padara viņu skaistāku. Tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai iegūtu gudrību.

”Turieties cieši pie pamācības”

Atkārtojot pamācības, ko viņš ir saņēmis no sava tēva, Izraēlas ķēniņš turpina: ”Uzklausi mani, mans dēls, un iegaumē manu runu, tad tavu dzīves gadu skaits kļūs jo liels. Es vedīšu tevi pa īstās atziņas ceļu, es izvedīšu tevi uz pareizās stigas, lai, kad tu iesi, tavs gājums tev nekļūtu nepatīkams, un kad tu skriesi, lai tava kāja nekur neapdauzītos. Turies cieši pie pamācības, neatkāpies no tās; saglabā to, jo tā ir tava dzīvība.” (Salamana Pamācības 4:10—13.)

Salamans, būdams īsts sava tēva dēls, atzinīgi novērtēja padomus, kas tika doti, lai viņu audzinātu un pamācītu. Ja mēs netiktu audzināti, mēs nespētu tuvoties garīgam briedumam un nevarētu uzlabot savu dzīvi. Ja mēs nemācītos no savām kļūdām un necenstos atbrīvoties no nepareiziem uzskatiem, mūsu garīgā izaugsme būtu niecīga. Audzināšana mums palīdz dzīvot dievbijīgi un vienmēr iet pa ”pareizo stigu”.

Ja mēs sevi audzinām, tad mūsu ”dzīves gadu skaits kļūst jo liels”. Jēzus Kristus teica: ”Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns.” (Lūkas 16:10.) Vai nav tiesa, ka, disciplinējot sevi mazsvarīgos jautājumos, mums kļūst vieglāk sevi disciplinēt arī ļoti būtiskos jautājumos? Piemēram, ja mēs pieradinām sevi neskatīties uz sievieti ar iekāri, mēs mazinām iespējamību rīkoties netikli. (Mateja 5:28.) Šis princips, protams, jāņem vērā gan vīriešiem, gan arī sievietēm. Ja mēs sevi disciplinējam un mācāmies valdīt pār savām domām, tad samazinās iespēja, ka mēs izdarīsim kādu nopietnu grēku. (2. Korintiešiem 10:5.)

Uzklausīt aizrādījumus nav viegli, un pārmācība gandrīz vienmēr ir nepatīkama. (Ebrejiem 12:11.) Taču gudrais ķēniņš norāda, ka, turoties pie pamācībām, mēs vienmēr iesim pa pareizo ceļu. Mēs varam sevi salīdzināt ar skrējēju, kam pastāvīgi jātrenējas, lai viņš varētu skriet nepieciešamajā tempā un lai viņš nepakluptu un negūtu kādu traumu. Ja mēs cieši turēsimies pie pamācībām, mēs spēsim iet pa dzīvības ceļu noteiktā solī un nepaklupsim. Bet mums jābūt uzmanīgiem, izvēloties ceļu, pa kuru iet.

Vairieties no ”bezdievīgo tekām”

Salamans izsaka arī kādu nopietnu brīdinājumu: ”Neeji pa bezdievīgo tekām un neuzeji uz ļaunu cilvēku ceļa! Lai tas aizlokās projām no tevis, un neeji pa to; vairies no tā un eji tam secen! Jo viņi neaiziet gulēt, iekāms viņi nav ko ļaunu nodarījuši; viņiem nenāk miegs, iekāms viņi nav nodarījuši kādu zaudējumu. Jo viņi pārtiek no bezdievīgo maizes un dzeŗ negantības vīnu.” (Salamana Pamācības 4:14—17.)

Ļaundari, no kuru ceļiem mūs brīdina vairīties Salamans, ”pārtiek” no saviem nekrietnajiem darbiem. Ļaundarības viņiem ir kā ēdiens un dzēriens. Viņi nevar gulēt, ja nav nodarījuši kādam pāri. Viņi ir ļauni pašos sirds dziļumos. Droši vien būtu neiespējami pasargāt savu sirdi, atrodoties šādu cilvēku sabiedrībā. Tāpēc ļoti nesaprātīgi rīkojas tie, kas ”uziet uz ļaunu cilvēku ceļa”, skatīdamies vardarbības ainas, ar kurām tiek izklaidēti mūsdienu cilvēki. Nav iespējams, ka cilvēks varētu palikt maigs un līdzjūtīgs, ja viņš notrulina sevi ar vardarbības ainām, kas redzamas televīzijas pārraidēs un kinofilmās.

Palieciet gaismā

Salamans salīdzinājumam vēlreiz izmanto taku: ”Bet taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena.” (Salamana Pamācības 4:18.) Iedziļināšanos Bībelē un tās padomu izmantošanu var salīdzināt ar ceļojumu, ko cilvēks sāk mazā gaismiņā. Sākumā rīta krēslā viņš tik tikko var kaut ko saskatīt savā priekšā. Bet, dienai austot, viņš redz apkārtni arvien labāk. Kad saule ir uzlēkusi, tad viss ir redzams pilnīgi skaidri. To pašu var teikt par patiesību: tā mums kļūst arvien skaidrāka, ja mēs cītīgi un neatlaidīgi studējam Rakstus. Lai pasargātu sirdi no aplamiem uzskatiem, tai nepieciešams pastāvīgs garīgs stiprinājums.

Arī Bībeles pravietojumu nozīme mums atklājas pakāpeniski. Mēs izprotam pravietojumus tad, kad Jehova ar savu svēto garu dod sapratni par to nozīmi un kad mēs redzam notikumus pasaulē vai Dieva tautā, kuri liecina par to piepildīšanos. Nebūtu saprātīgi kļūt nepacietīgiem un sākt izteikt pieņēmumus par mums neskaidriem jautājumiem — labāk ir pagaidīt, kamēr gaisma ”kļūst spilgtāka”.

Bet kas gaida tos, kuri noraida Dieva padomus un nevēlas staigāt gaismā? ”Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsa; viņi nezina, pār ko tie kritīs,” raksta Salamans. (Salamana Pamācības 4:19.) Ļaundari ir līdzīgi cilvēkam, kas tumsā paklūp, nemaz nezinādams, aiz kā viņš aizķēries. Varētu likties, ka bezdievīgiem cilvēkiem klājas labi, taču viņu labklājība ir ļoti nepastāvīga. Par šādiem cilvēkiem psalmos ir teikts: ”Tiešām, Tu [Jehova] viņus nostati uz slidena ceļa un liec viņiem gāzties, ka viņi iet postā.” (Psalms 73:18.)

Esiet uzmanīgi

Nākamais padoms, ko dod Izraēlas ķēniņš, ir šāds: ”Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes aploka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!” (Salamana Pamācības 4:20—23.)

Domājot par paša Salamana dzīvi, var labi saprast, cik svarīgi ir sargāt savu sirdi. Bērnībā viņš bija īsts ”sava tēva dēls”, un viņš uzticīgi kalpoja Jehovam, kad bija jau pieaudzis. Tomēr, kā teikts Bībelē, ”Salamanam vecam kļūstot, viņa sirds pievērsās svešiem dieviem, jo viņa sirds nebija tā atradusi mieru pie tā Kunga, sava Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds”. (1. Ķēniņu 11:4.) Lai cik laba ir cilvēka sirds, viņš var padoties kārdinājumam darīt ļaunu, ja zaudē modrību. (Jeremijas 17:9.) Tāpēc mums pastāvīgi ”jāglabā savā sirdī” atgādinājumi, ko mēs saņemam no Dieva Rakstiem. Tas attiecas arī uz padomiem, kas doti Salamana Pamācību 4. nodaļā.

Pārbaudiet savas sirds stāvokli

Cik labi mums izdodas nosargāt savu sirdi, un kā mēs varam zināt, kas notiek mūsu sirdī? Jēzus Kristus teica, ka ”no sirds pilnības mute runā”. (Mateja 12:34.) Tāpat viņš teica, ka ”no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi”. (Mateja 15:19, 20.) Tas tiesa: mūsu vārdi un rīcība skaidri parāda, kas ir mūsu sirdī.

Tāpēc Salamans mudina: ”Vairi projām no sevis negantību teicēju mutes, un arī lai paļātāju mutes ir tālu projām no tevis! Lai tavas acis raudzītos taisni tev priekšā esošajā tālumā, un tavu acu plakstiņi lai cilātos tava tieši uz priekšu ejošā ceļa virzienā. Apsver savu kāju soļus, tad tu droši virzīsies uz priekšu! Negriezies ne pa labi, ne pa kreisi; virzi savas kājas projām no ļauna!” (Salamana Pamācības 4:24—27.)

Ņemot vērā Salamana ieteikumu, mums jādomā, par ko mēs runājam un kā mēs rīkojamies. Ja mēs gribam nosargāt savu sirdi un būt patīkami Dievam, mums jāsargās no ļaunām valodām un viltus. (Salamana Pamācības 3:32.) Tāpēc ir nepieciešams nopietni pārdomāt, ko par mums liecina mūsu vārdi un darbi. Kad tas ir izdarīts, mums jālūdz Jehovam, lai viņš mums palīdz atbrīvoties no trūkumiem, ko esam atklājuši. (Psalms 139:23, 24.)

Centīsimies vienmēr skatīties uz priekšu un neizlaist no redzesloka mūsu galveno mērķi — pašaizliedzīgu kalpošanu mūsu debesu Tēvam. (Kolosiešiem 3:23.) Ja mēs iesim pa pareizo ceļu un ņemsim vērā Dieva iedvesmoto padomu ”sargāt savu sirdi”, tad Jehova liks izdoties visam, ko mēs darām, un mūs bagātīgi svētīs.

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 22. lpp.]

Vai mēs vairāmies no izklaides formām, kurās atspoguļota vardarbība?

[Attēls 21. lpp.]

Ir labi ieklausīties padomos, ko dod pieredzējuši cilvēki

[Attēls 23. lpp.]

Pašdisciplīna palīdz virzīties uz priekšu

[Attēls 24. lpp.]

Mums jābūt uzcītīgiem Bībeles studētājiem