Iejūtīgi, kā tēvs, senās Izraēlas gudrais ķēniņš Salamans raksta: ”Mans dēls, ja tu nopietni uzklausīsies manus vārdus un glabāsi sevī manu mācību par to, lai tava auss uzklausītu gudrību un tu pats cītīgi pievērstu tai [”spriestspējai”, NW] savu sirdi, un pie tam tā, ka tu ar lielu neatlaidību sauktu pēc tās [”sapratnes”, NW] un no visas sirds pēc tās lūgtos, ka tu meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām, tad tu sapratīsi bijību tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu.” (Salamana Pamācības 2:1—5.)

Vai jūs pamanījāt, no kā ir atkarīga gudrība? Citēto pantu sākumā var lasīt vārdus ”ja tu ...”. Protams, no mums pašiem ir atkarīgs, vai mēs iegūstam gudrību, spriestspēju un sapratni. Tomēr vispirms ir svarīgi ’uzklausīt’ un ’glabāt’ prātā gudrības vārdus, kas atrodami Svētajos rakstos. Tāpēc ir nepieciešams rūpīgi iedziļināties Bībelē.

Vārdiem ”ja tu”, kas atrodas Salamana Pamācību grāmatas 2. nodaļas sākumā, seko tādi vārdi kā ”nopietni uzklausīsies”, ”glabāsi”, ”ar lielu neatlaidību sauktu”, ”meklētu”, ”klaušinātu”. Kāpēc tiek lietoti visi šie vārdi? Kādā komentārā ir atzīmēts, ka šādi grāmatas sarakstītājs ”uzsver nepieciešamību meklēt gudrību visiem spēkiem”. Tiešām, mums jādara viss iespējamais, lai iegūtu gudrību un ar to saistīto spriestspēju un sapratni.