Staigājiet pa līdzenu ceļu

”LIECINIET par taisno, ka viņam labi klāsies, jo viņš baudīs sava darba augļus,” paziņoja pravietis Jesaja. Citā vietā Jesaja rakstīja: ”Taisnā ceļš ir līdzens.” (Jesajas 3:10; 26:7.) Kā redzams, lai mūsu darbiem būtu labi augļi, ir jādara tas, kas ir taisnīgs Dieva acīs.

Bet kā mēs varam staigāt pa līdzenu ceļu? Ko mēs iegūsim, ja tā rīkosimies? Un kādu labumu citi var gūt no tā, ka mēs ievērojam Dieva taisnīgos principus? Bībelē, Salamana Pamācību grāmatas 10. nodaļā, senās Izraēlas ķēniņš Salamans atbild uz šiem jautājumiem, pretstatīdams taisnīgos un bezdievīgos cilvēkus. 13 reizes viņš šajā nodaļā lieto tādus izteicienus kā ”taisnais” un ”taisnīgs cilvēks”, turklāt deviņas reizes šie vārdi ir sastopami no 15. līdz 32. pantam. Tāpēc mums būs ļoti noderīgi sīkāk apskatīt Salamana Pamācību grāmatas 10. nodaļu, no 15. līdz 32. pantam.a

Pieņemiet pārmācību

Salamans paskaidro, cik svarīgs ir taisnīgums. Viņš raksta: ”Bagātajam viņa īpašums ir viņa stiprā pils, bet trūcīgos nabadzība dara gandrīz vai neprātīgus. Taisnajam viņa manta nepieciešama dzīvei [”taisnā darbs ir par dzīvību”, LB-1825], bet bezdievīgais izlieto savus ienākumus grēkiem.” (Salamana Pamācības 10:15, 16.)

Bagātība reizēm nodrošina aizsardzību, ja dzīvē izveidojas neparedzēta situācija, tāpat kā nocietināta pils dod zināmu drošību tajā dzīvojošajiem. Savukārt nabadzība var sagādāt daudz raižu, ja notiek kaut kas negaidīts. (Salamans Mācītājs 7:12.) Var arī būt, ka gudrais ķēniņš šeit norāda uz briesmām, kas ir saistītas gan ar bagātību, gan ar nabadzību. Bagātnieks, iespējams, sliecas pilnībā paļauties uz savu mantu, iedomādamies, ka tā viņam ir ”it kā augsts mūris”. (Salamana Pamācības 18:11.) Turpretī nabadzīgs cilvēks varētu kļūdaini uzskatīt, ka nabadzības dēļ viņa nākotne ir bezcerīga. Līdz ar to ne viens, ne otrs necenšas iegūt labu reputāciju Dieva priekšā.

Neatkarīgi no tā, cik turīgs ir taisnīgs cilvēks, viņa dievbijīgā rīcība jeb ”darbs” ļauj iegūt dzīvību. Kāpēc tā var teikt? Šāds cilvēks ir apmierināts ar to, kas viņam pieder, un neļauj materiālajam stāvoklim ietekmēt savas labās attiecības ar Dievu. Vienalga, vai taisnīgs cilvēks ir bagāts vai nabadzīgs, viņa dzīvesveids viņam ļauj justies laimīgam jau tagad un cerēt uz mūžīgu dzīvi nākotnē. (Ījaba 42:10—13.) Bezdievim neko nedod pat tas, ja viņš tiek pie mantas. Nesaprazdams, ka tā var sniegt aizsardzību, viņš nedzīvo saskaņā ar Dieva gribu un izmanto bagātību, lai grēkotu.

”Kas pārmācību pieņem, ir ceļā uz dzīvību, bet, kas neievēro brīdinājumu, tas maldās,” turpina Izraēlas ķēniņš. (Salamana Pamācības 10:17, LB-65r.) Kāds Bībeles pētnieks norāda, ka šos vārdus var saprast divējādi. Viena iespēja ir tāda, ka cilvēks, kas pieņem pārmācību un cenšas dzīvot taisnīgi, atrodas ceļā uz dzīvību, turpretī tas, kurš neievēro brīdinājumu, nomaldās no šī ceļa. Otra iespējamā doma ir šāda: ”Tas, kurš pieņem pārmācību, rāda dzīvības ceļu [citiem, jo viņa labais piemērs tiem nāk par labu], bet tas, kurš neņem vērā aizrādījumu, noved citus neceļos.” (Salamana Pamācības 10:17, New International Version.) Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka mums jāpieņem pārmācība un ka mēs nedrīkstam ignorēt aizrādījumus.

Attīstiet mīlestību, nevis naidu

Tālāk Salamans ir pierakstījis sakāmvārdu, kas sastāv no divām daļām, kurās paustas līdzīgas domas, turklāt otrā daļa vēl vairāk uzsver pirmajā daļā teikto. ”Nepatiesas un viltīgas mutes slēpj sevī naidu,” raksta Salamans. Ja kāds cilvēks ienīst otru, bet slēpj savu naidu, runādams saldus glaimus, viņš krāpjas — viņam ir ”nepatiesa un viltīga mute”. Gudrais ķēniņš turpina: ”Kas otru aprunā un otram niknu slavu ceļ, ir nejēga.” (Salamana Pamācības 10:18.) Ir cilvēki, kas nevis slēpj savu naidu, bet izvirza nepatiesas apsūdzības un ceļ neslavu tam, ko viņi ienīst. Tā rīkoties ir muļķīgi, jo cilvēka apmelošana nemaina to, kāds viņš patiesībā ir. Vērīgs klausītājs pamanīs apmelotāja ļaunos nolūkus un zaudēs cieņu pret viņu pašu, tāpēc var teikt, ka aprunātājs kaitē pats sev.

Rīkoties taisnīgi nozīmē nemaldināt un neapmelot citus. Dievs sacīja izraēliešiem: ”Tev nebūs savu brāli ienīst savā sirdī.” (3. Mozus 19:17.) Un Jēzus saviem klausītājiem deva padomu: ”Mīliet [pat] savus ienaidniekus, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava debesu Tēva bērni.” (Mateja 5:44, 45.) Ir daudz labāk, ja sirdī valda mīlestība, nevis naids.

Esiet apdomīgi runā

Uzsvērdams nepieciešamību valdīt pār savu mēli, gudrais ķēniņš raksta: ”Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka, bet kas savu muti savalda, ir gudrs.” (Salamana Pamācības 10:19.)

”Nepraša lieto.. daudz vārdu.” (Salamans Mācītājs 10:14.) Viņa mute ”izverd tukšas pašiedomas pilnu negudrību”. (Salamana Pamācības 15:2.) Tas nenozīmē, ka ikviens runīgs cilvēks ir nepraša. Tomēr cilvēks, kas pārāk daudz runā, viegli var izplatīt kaitīgas tenkas vai baumas. Neapdomīgas runas sekas bieži vien ir sabojāta reputācija, aizskartas jūtas, saspringtas attiecības un pat fiziska spēka lietošana. Turklāt ir kaitinoši atrasties tāda cilvēka sabiedrībā, kuram par katru jautājumu atrodas kaut kas sakāms. Tāpēc centīsimies nelietot daudz vārdu.

Cilvēks, kas savaldās runā, ne tikai nemelo, bet arī rīkojas apdomīgi. Viņš vienmēr padomā, pirms kaut ko saka. Tā kā viņš augstu vērtē Jehovas principus un no sirds vēlas palīdzēt citiem, viņš ņem vērā, kā tie reaģēs uz viņa teikto. Šāda cilvēka runā izpaužas mīlestība un laipnība, viņš apdomā, kā padarīt teikto patīkamu un noderīgu. Viņa vārdi ir kā ”zelta āboli greznos sudraba traukos” — tie vienmēr ir pārdomāti un cieņas pilni. (Salamana Pamācības 25:11.)

Taisnais ”gana daudzus”

”Taisnīgā cilvēka mēle ir krāšņs sudrabs,” Salamans turpina, ”bet bezdievja sirds nav itin nekas.” (Salamana Pamācības 10:20.) Tas, ko saka taisnīgais, ir tīrs — kā krāšņs, attīrīts sudrabs, kurā nav nekādu piemaisījumu. To noteikti var teikt par Jehovas kalpiem, kas piedāvā citiem dzīvinošās zināšanas par Dieva vārdiem. Diženais Skolotājs Dievs Jehova viņus māca un ir viņiem ”devis gudru mēli, ka [viņi] ar savu uzrunu prot stiprināt nogurušos”. (Jesajas 30:20, NW; 50:4.) Kad Jehovas kalpi stāsta citiem Bībeles patiesību, viņu mēle ir kā krāšņs sudrabs. Cilvēkiem ar godīgu sirdi viņu teiktais ir nesalīdzināmi vērtīgāks nekā bezdievja nodomi. Centīsimies arī mēs dedzīgi stāstīt citiem par Dieva Valstību un par Dieva brīnišķīgajiem darbiem!

Taisnīgs cilvēks var palīdzēt apkārtējiem. Salamans raksta: ”Taisnā lūpas gana daudzus, bet nejēgas nomirs aiz savas neprātības.” (Salamana Pamācības 10:21.)

Kādā ziņā taisnīgais ”gana daudzus”? Šeit lietotais senebreju valodas vārds ietver domu par vadīšanu un pabarošanu — tā senatnē rīkojās gans, kas rūpējās par aitām. (1. Samuēla 16:11; Psalms 23:1—3; Augstā Dziesma 1:7.) Taisnīgs cilvēks ved citus taisnības ceļos, un viņa runa garīgi stiprina klausītājus. Iznākums ir tāds, ka šo klausītāju dzīve kļūst laimīgāka un bagātāka un viņi pat var iegūt mūžīgo dzīvību.

Bet ko lai saka par nejēgu? Viņš rīkojas neprātīgi, jo viņa rīcībai ir nepareizi motīvi un viņam nerūp tās iznākums. Šāds cilvēks dara to, kas viņam iegribas, nedomādams par sekām, tāpēc viņš saņem sodu par savu rīcību. Taisnīgais palīdz saglabāt dzīvību citiem, bet neprātīgais nespēj uzturēt pat savu dzīvību.

Vairieties no netikumības

Par cilvēka personību bieži vien liecina tas, kas viņam patīk un kas nepatīk. Norādīdams uz šo faktu, Izraēlas ķēniņš raksta: ”Nejēga izdara dažādas pārgalvības un pats smiedamies priecājas par tām, bet apzinīgi gudrs ir tas cilvēks, kas pats sevi uzmana.” (Salamana Pamācības 10:23.)

Dažiem cilvēkiem ”pārgalvības” jeb izlaidīga uzvedība ir kā aizraujoša spēle, par ko viņi smiedamies priecājas. Viņi neņem vērā, ka ikvienam būs jāatbild par sevi Dievam, un nesaskata savas rīcības aplamību. (Romiešiem 14:12.) Šādi cilvēki iedomājas, ka Dievs neredz viņu pārkāpumus, — tik ļoti izkropļota ir kļuvusi viņu domāšana. Ar saviem darbiem viņi būtībā saka: ”Dieva nav!” (Psalms 14:1—3; Jesajas 29:15, 16.) Cik muļķīga ir šāda nostāja!

Turpretī gudrs cilvēks apzinās, ka izlaidīga uzvedība nav spēle. Viņš saprot, ka tā ir nepatīkama Dievam un ka tā var sagraut attiecības ar Dievu. Šāda uzvedība ir muļķīga, jo tā laupa cilvēkam pašcieņu, saārda laulību, nodara ļaunumu gan prātam, gan ķermenim un grauj garīgumu. Prātīgi rīkojas tas, kurš neiesaistās izlaidīgā uzvedībā un cenšas iemīlēt gudrību tikpat dziļi kā māsu. (Salamana Pamācības 7:4.)

Celiet uz pareizā pamata

Tālāk Salamans paskaidro, cik svarīgi ir veidot savu dzīvi uz pareiza pamata: ”No kā bezdievīgais baidās, tas tam notiks, un pēc kā taisnajiem sirds prasās, to Viņš tiem piešķirs. Bezdievīgais ir kā negaisa brāzma, kas pāriet, un kuŗas tad vairs nava; turpretim taisnais pastāv mūžīgi.” (Salamana Pamācības 10:24, 25.)

Bezdievīgais, iespējams, ir iedvesis lielas bailes citiem, tomēr beigu beigās ar viņu pašu notiks tas, no kā viņš baidās. Tā kā bezdievīgais neveido savu dzīvi pēc taisnīgiem principiem, viņš līdzinās nestabilai ēkai, kas spēcīgā vētrā sabrūk. Viņš nespēj izturēt spiedienu. Toties taisnais ir cilvēks, kas rīkojas saskaņā ar Jēzus teikto. Viņš ir ”gudrs vīrs, kas savu namu cēlis uz klints”. Jēzus sacīja: ”Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints.” (Mateja 7:24, 25.) Šāds cilvēks ir pastāvīgs, viņa domāšanai un rīcībai ir stingrs pamats — Dieva principi.

Pirms gudrais ķēniņš turpina salīdzināt bezdievi un taisno, viņš izsaka īsu, bet svarīgu brīdinājumu: ”Kā etiķis bojā zobus un dūmi acis, tā slinkais kaitē tiem, kas viņu sūta.” (Salamana Pamācības 10:26.) Etiķis nelabvēlīgi ietekmē zobus, jo tā sastāvā esošā etiķskābe rada skābu garšu mutē un var padarīt zobus jutīgus; savukārt dūmi kož acīs. Tāpat, ja kāds nolīgst sliņķi vai ieceļ to par savu pārstāvi, viņu gaida nepatīkami pārdzīvojumi un materiāli zaudējumi.

”Tā Kunga ceļš ir.. aizsarga patvērums”

Izraēlas ķēniņš turpina: ”Tā Kunga bijāšana vairo cilvēka dienas, bet bezdievīgo gadi top saīsināti. Taisnīgo gaidas izvērtīsies viņiem par prieku, bet bezdievīgo cerība iznīks.” (Salamana Pamācības 10:27, 28.)

Taisnīga cilvēka rīcību nosaka dievbijība, un viņš cenšas panākt, lai viņa domas, vārdi un darbi būtu patīkami Jehovam. Dievs rūpējas par šādu cilvēku un piepilda viņa taisnīgās gaidas. Turpretī bezdievja cerības reizēm gan it kā piepildās, bet tas ir tikai uz laiku, jo viņa mūžs bieži vien pāragri apraujas — viņš vai nu tiek nogalināts, vai mirst ar kādu slimību, ko izraisījis viņa dzīvesveids. Kad bezdievīgais mirst, visas viņa cerības sagrūst. (Salamana Pamācības 11:7.)

”Tā Kunga ceļš ir rimtajiem aizsarga patvērums,” raksta Salamans, ”ļaundarītājus turpretī skars pazudināšana.” (Salamana Pamācības 10:29.) Kunga ceļš šajā pantā ir nevis dzīves ceļš, kas mums jāizvēlas, bet veids, kā Dievs izturas pret cilvēkiem. ”Viņš ir klintskalns, pilnīgs ir Viņa darbs, jo visi Viņa ceļi ir pareizi un patiesi,” rakstīja Mozus. (5. Mozus 32:4.) Dieva taisnīgums taisnajiem ļauj justies drošībā, bet bezdievjiem tas nozīmē iznīcināšanu.

Jehova ir drošs patvērums savai tautai. ”Taisnais nekad nešaubīsies, bet bezdievji uz dzīvi zemē nepaliks. Taisnīgo mute pauž īsteno atziņu, bet viltnieku mēle tiks izdeldēta. Taisno lūpas pauž dziedinātājas atziņas, bet bezdievīgo mutes vārdi stāsta aplamības.” (Salamana Pamācības 10:30—32.)

Taisnīgajiem cilvēkiem klājas labi, un viņi saņem svētības, jo staigā pa līdzenu ceļu. Tiešām, ”tā Kunga svētība dara bagātu, un rūpes tur nekā nepieliek”. (Salamana Pamācības 10:22, LB-26.) Tāpēc vienmēr centīsimies rīkoties saskaņā ar Dievam tīkamiem principiem. Būsim apdomīgi runā un izmantosim savu mēli, lai stāstītu citiem Dieva vārdu dzīvinošo patiesību un rādītu viņiem pareizo ceļu.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 26. lpp.]

Mēle var būt kā ”krāšņs sudrabs”