Jehovas svētība dara mūs bagātus

”Tā Kunga svētība dara bagātu, un rūpes tur nekā nepieliek.” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 10:22, LB-26)

1., 2. Kāpēc var teikt, ka laime nav saistīta ar bagātību?

MŪSDIENĀS miljoniem cilvēku dzīvē galvenais ir materiālās vērtības. Bet vai manta var kādu padarīt laimīgu? ”Es nespēju atcerēties, kad cilvēki būtu bijuši tik neapmierināti ar savu dzīvi kā tagad,” bija teikts izdevumā The Australian Women’s Weekly. ” Tas ir paradokss. Tiek apgalvots, ka Austrālijas ekonomika ir sasniegusi uzplaukumu, ka dzīve vēl nekad nav bijusi tik laba.. [..] Tomēr visā valstī ir plaši izplatīts pesimisms. Gan vīrieši, gan sievietes jūt, ka viņu dzīvē kaut kā pietrūkst, bet nespēj pateikt, kā īsti.” Cik patiesa ir Bībelē paustā atziņa, ka laime un dzīvība nav atkarīga no mantas! (Salamans Mācītājs 5:9; Lūkas 12:15.)

² Bībelē norādīts, ka vislielāko laimi var dot Dieva svētība. Salamana Pamācību grāmatas 10. nodaļas 22. pantā sacīts: ”Tā Kunga svētība dara bagātu, un rūpes tur nekā nepieliek.” (LB-26.) Rūpes bieži vien izjūt cilvēki, kas alkatīgi tiecas pēc mantas. Apustulis Pāvils brīdināja: ”Kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visu ļaunumu sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.” (1. Timotejam 6:9, 10.)

 3. Kāpēc Dieva kalpi pieredz pārbaudījumus?

³ Turpretī visi, kas ”klausa tā Kunga.. balsij”, izjūt svētības, nevis rūpes. (5. Mozus 28:2.) Bet varētu rasties jautājums: ja jau Jehovas svētībām līdzi nenāk nekādas rūpes, tad kāpēc daudziem Dieva kalpiem jācieš? Bībelē paskaidrots, ka Dievs tikai pieļauj pārbaudījumus, bet tos izraisa Sātans, šī ļaunā sistēma vai mūsu nepilnība. (1. Mozus 6:5; 5. Mozus 32:4, 5; Jāņa 15:19; Jēkaba 1:14, 15.) No Jehovas nāk ”katrs labs devums un katra pilnīga dāvana”. (Jēkaba 1:17.) Viņa svētības nekad nav rūpju iemesls. Pievērsīsim sīkāku uzmanību dažām Dieva pilnīgajām dāvanām.

Dieva Raksti — nenovērtējama dāvana

 4. Kāda svētība un kāda nenovērtējama dāvana Jehovas tautai ir piešķirta ”pēdējā beigu laikā”?

⁴ Daniēla pravietojumā par ”pēdējo beigu laiku” ir teikts, ka tad ”atziņas vairosies”, taču arī norādīts: ”Bezdievīgie.. to nesapratīs, bet sapratīgie un apgaismotie to sapratīs.” (Daniēla 12:4, 10.) Tātad Dieva Rakstos, it īpaši pravietojumos, ir ietverta Dieva gudrība, ko bezdievīgie nespēj līdz galam izprast, turpretī Jehovas tauta to spēj. ”Es tev pateicos, Tēvs, debess un zemes kungs,” lūgšanā teica Dieva Dēls, ”ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās bērniem.” (Lūkas 10:21.) Tā ir milzīga svētība, ka mūsu rīcībā ir Dieva rakstītie vārdi, Bībele, un ka Jehova mums ir piešķīris garīgu izpratni. (1. Korintiešiem 1:21, 27, 28; 2:14, 15.)

 5. Kas ir gudrība, un kā to var iegūt?

⁵ Mums nebūtu nekādas garīgas izpratnes, ja mēs nesaņemtu ”gudrību, kas nāk no augšienes”. (Jēkaba 3:17.) Gudrība ir spēja likt lietā zināšanas un sapratni, lai atrisinātu problēmas, izvairītos no briesmām vai tās novērstu, sasniegtu mērķus un dotu labus padomus. Kā var iegūt Dievam tīkamu gudrību? Salamana Pamācību grāmatas 2. nodaļas 6. pantā ir sacīts: ”Tas Kungs piešķir gudrību, un no Viņa mutes nāk atziņa un izpratne.” (LB-65r.) Jehova svētīs mūs ar gudrību, ja neatlaidīgi to lūgsim, tāpat kā viņš deva ķēniņam Salamanam ”gudru un sapratīgu sirdi”. (1. Ķēniņu 3:11, 12; Jēkaba 1:5—8.) Lai iegūtu gudrību, mums arī jāuzklausa Jehova — regulāri jāiedziļinās viņa Rakstos un jāizmanto uzzinātais savā dzīvē.

 6. Kāpēc ir gudri izmantot Dieva likumus un principus savā dzīvē?

⁶ Vislabākie Dieva gudrības piemēri ir ietverti Bībeles likumos un principos. Tie mums nāk par labu fiziskā, psiholoģiskā, emocionālā un garīgā ziņā. Psalmu sacerētājs rakstīja: ”Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis. Bijība tā Kunga priekšā ir šķīsta, tā pastāv mūžīgi. Tā Kunga tiesas spriedumi ir patiesība, tie visi ir taisni; tie ir jaukāki nekā zelts, nekā kausēts zelts.” (Psalms 19:8—11; 119:72.)

 7. Kādas sekas ir Dieva taisnīgo principu neievērošanai?

⁷ Savukārt tie, kas neievēro Dieva taisnīgās normas, neatrod meklēto laimi un brīvību. Agrāk vai vēlāk viņi saprot, ka Dievs neļaujas apsmieties, jo cilvēks pļauj to, ko ir sējis. (Galatiešiem 6:7.) Miljoniem cilvēku, kas neņem vērā Bībeles principus, ”pļauj” tādas bēdīgas sekas kā nevēlama grūtniecība, slimības un atkarība. Ja viņi nenožēlos savu rīcību un nemainīsies, viņi ies bojā un var pat būt, ka viņus iznīcinās Dievs. (Mateja 7:13, 14.)

 8. Kāpēc cilvēki, kas mīl Dieva vārdus, ir laimīgi?

⁸ Bet cilvēki, kas mīl Dieva vārdus un tiem paklausa, var cerēt uz bagātīgām svētībām gan tagad, gan nākotnē. Viņi pamatoti uzskata, ka Dieva likumi viņus ir atbrīvojuši, viņi ir patiesi laimīgi un ļoti gaida laiku, kad tiks atsvabināti no grēka un tā sekām — nāves. (Romiešiem 8:20, 21; Jēkaba 1:25.) Šī cerība noteikti piepildīsies, jo tās pamatā ir izcilākā balva, ko Dievs ar mīlestību ir devis cilvēcei, — viņa vienpiedzimušā Dēla Jēzus Kristus izpirkuma upuris. (Mateja 20:28; Jāņa 3:16; Romiešiem 6:23.) Šī brīnišķīgā dāvana apliecina, ka Dievs ļoti mīl cilvēkus, un tā nodrošina nebeidzamas svētības visiem, kas klausa Jehovam. (Romiešiem 8:32.)

Pateicība par svētā gara dāvanu

9., 10. Kā mums var palīdzēt svētais gars, ko piešķir Jehova? Miniet piemēru.

⁹ Vēl viena lieliska dāvana, par ko mums jābūt pateicīgiem Dievam, ir viņa svētais gars. 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos apustulis Pēteris mudināja daudzos cilvēkus, kas bija sapulcējušies Jeruzalemē: ”Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.” (Apustuļu darbi 2:38.) Mūsdienās Jehova piešķir svēto garu saviem kalpiem, kas to lūdz un kas vēlas pildīt viņa gribu. (Lūkas 11:9—13.) Senatnē Dieva svētais gars jeb darbīgais spēks, kas ir visvarenākais spēks Visumā, stiprināja dievbijīgus cilvēkus, arī agrīnos kristiešus. (Cakarijas 4:6; Apustuļu darbi 4:31.) Kad mēs, kas piederam pie Jehovas tautas, sastopamies ar nopietnām grūtībām un pārbaudījumiem, tas var stiprināt arī mūs. (Joēla 3:1, 2.)

¹⁰ To apliecina Lorelas Nisbetas piemērs. Viņa saslima ar poliomielītu, un 37 gadus viņas dzīvība tika uzturēta ar mākslīgās elpināšanas aparātu ”dzelzs plaušas”.a Par spīti šādiem neiedomājami grūtiem apstākļiem, viņa līdz pat savai nāvei dedzīgi kalpoja Dievam. Gadu gaitā māsa Nisbeta pieredzēja bagātīgas Jehovas svētības. Piemēram, viņa palīdzēja 17 cilvēkiem apgūt precīzas zināšanas par Bībeles patiesību, kaut arī 24 stundas dienā viņai bija jāpavada elpināšanas aparātā. Viņas dzīve liek atcerēties apustuļa Pāvila vārdus: ”Kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.” (2. Korintiešiem 12:10.) Jebkādi panākumi, ko mēs gūstam labās vēsts sludināšanā, ir izskaidrojami nevis ar mūsu pašu spējām un spēku, bet ar to, ka Dievs mums palīdz ar savu svēto garu, ko viņš dod tiem, kuri paklausa viņa balsij. (Jesajas 40:29—31.)

11. Kādas īpašības Dieva gars veido tajos, kas apģērbj ”jauno cilvēku”?

¹¹ Ja mēs paklausām Dievam, viņa gars mūsos veido tādas īpašības kā mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība un atturība. (Galatiešiem 5:22.) Šie ”Gara augļi” ir raksturīgi ”jaunajam cilvēkam”, ar kuru kristieši aizstāj plēsonīgās, dzīvnieciskās īpašības, kādas viņiem varbūt piemita agrāk. (Efeziešiem 4:20—24; Jesajas 11:6—9.) Īpaši svarīga ”jaunā cilvēka” īpašība ir mīlestība, kas ir ”pilnības saite”. (Kolosiešiem 3:14.)

Kristīgā mīlestība — vērtīga dāvana

12. Kā Tabita un citi kristieši pirmajā gadsimtā pauda mīlestību?

¹² Vēl viena brīnišķīga Jehovas dāvana ir kristīgā mīlestība, ko mēs vērtējam ļoti augstu. Tā ir principu vadīta mīlestība, taču tā ir tik sirsnīga, ka saista kristiešus vēl stiprāk nekā radniecības saites. (Jāņa 15:12, 13; 1. Pētera 1:22.) Šādu mīlestību pauda Tabita, kāda kristiete, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā. Viņa ”bija labdare un nabagu apdāvinātāja”, un īpaši Tabita rūpējās par atraitnēm, kas piederēja pie draudzes. (Apustuļu darbi 9:36.) Šīm sievietēm, iespējams, bija tuvinieki, bet Tabita centās darīt visu, kas bija viņas spēkos, lai tām palīdzētu un tās uzmundrinātu. (1. Jāņa 3:18.) Tabitas rīcība ir lielisks piemērs citiem. Brālīga mīlestība pamudināja Prisku un Akvilu ”savu galvu likt ķīlā” par Pāvilu, savukārt Epafra, Lūka, Onēsifors un citi, mīlestības mudināti, palīdzēja šim apustulim, kad tas atradās ieslodzījumā Romā. (Romiešiem 16:3, 4; 2. Timotejam 1:16; 4:11; Filemonam 23, 24.) Kristiešiem, kas tā rīkojas mūsdienās, ir ”mīlestība savā starpā” — brīnišķīga Dieva dāvana, kas ļauj pazīt viņus kā Jēzus patiesos mācekļus. (Jāņa 13:34, 35.)

13. Kā mēs varam apliecināt, ka augstu vērtējam kristīgo brāļu saimi?

¹³ Vai jūs augstu vērtējat mīlestību, kas izpaužas kristiešu draudzē? Vai jūs esat pateicīgi par garīgo brāļu saimi, kas aptver visu pasauli? Arī tās ir lieliskas dāvanas, kas nāk no augšas un dara mūsu dzīvi bagātāku. Kā mēs varam apliecināt, ka uzskatām šīs dāvanas par ļoti vērtīgām? Tas ir iespējams, ja svēti kalpojam Dievam, piedalāmies kristiešu sapulcēs un attīstām mīlestību un citus Dieva gara augļus. (Filipiešiem 1:9; Ebrejiem 10:24, 25.)

”Dāvanas cilvēku veidā”

14. Kas no kristieša tiek prasīts, lai viņš varētu būt vecākais vai kalpošanas palīgs?

¹⁴ Kristieši, kas vēlas kalpot ticības biedriem un pildīt vecāko un kalpošanas palīgu pienākumus, tiecas pēc teicama mērķa. (1. Timotejam 3:1, 8.) Lai brālis būtu piemērots šādām priekšrocībām, viņam jābūt garīgi noskaņotam cilvēkam, labi jāpārzina Raksti un jābūt dedzīgam tīruma kalpošanā. (Apustuļu darbi 18:24; 1. Timotejam 4:15; 2. Timotejam 4:5.) Viņa dzīvē jāizpaužas pazemībai, pieticībai un pacietībai, jo Dieva svētības nevar saņemt pašpārliecināti, lepni un godkārīgi cilvēki. (Salamana Pamācības 11:2; Ebrejiem 6:15; 3. Jāņa 9, 10.) Ja viņš ir precējies, viņam jābūt mīlošam ģimenes galvam, kas labi vada savu namu. (1. Timotejam 3:4, 5, 12.) Šāds cilvēks, kas augstu vērtē garīgo bagātību, var gaidīt Jehovas svētības. (Mateja 6:19—21.)

15., 16. Kas ir ”dāvanas cilvēku veidā”? Miniet piemērus.

¹⁵ Ja draudzes vecākie centīgi sludina labo vēsti, veic ganu darbu un māca citus, tad pārējiem draudzes locekļiem ir pamats augstu vērtēt šādas ”dāvanas cilvēku veidā” (NW). (Efeziešiem 4:8, 11.) Tie, kuru labā šie brāļi ar mīlestību darbojas, varbūt ne vienmēr izsaka viņiem savu pateicību, bet Jehova redz visu, ko dara uzticīgie vecākie. Viņš neaizmirsīs mīlestību, ko tie parāda viņa vārdā, kalpodami viņa tautai. (1. Timotejam 5:17; Ebrejiem 6:10.)

¹⁶ Piemēram, reiz kāds vecākais apciemoja jaunu kristieti, kurai bija paredzēta galvas smadzeņu operācija. ”Viņš bija tik laipns, izpalīdzīgs un gādīgs,” rakstīja kāda ģimenes draudzene. ”Viņš palūdza atļauju kopā ar mums lūgt Jehovu. Lūgšanas laikā meitenes tēvs [viņš nav Jehovas liecinieks] sāka šņukstēt un visiem, kas atradās palātā, pār vaigiem ritēja asaras. Tā bija ļoti sirsnīga lūgšana, un tas, ka šis brālis bija pie mums īstajā brīdī, liecina par Jehovas lielo mīlestību.” Kāda cita Jehovas lieciniece, kas bija nonākusi slimnīcā, stāsta par vecāko apmeklējumu: ”Kad viņi pienāca pie manas gultas intensīvās terapijas nodaļā, es sapratu, ka tagad es visu spēšu izturēt, lai kas arī notiktu. Es sajutu spēka pieplūdumu un mieru.” Iespēju saņemt tādu mīlestības pilnu atbalstu nevar nopirkt ne par kādu naudu. Tā ir Dieva dāvana, ko viņš dara pieejamu ar kristiešu draudzes starpniecību. (Jesajas 32:1, 2.)

Tīruma kalpošana ir dāvana

17., 18. a) Kādu dāvanu Jehova ir piešķīris visiem, kas pieder pie viņa tautas? b) Kādu palīdzību Dievs piedāvā, lai mēs varētu izpildīt savu kalpošanu?

¹⁷ Nevienam cilvēkam nevar būt lielāks gods kā iespēja kalpot Jehovam — Visaugstākajam. (Jesajas 43:10; 2. Korintiešiem 4:7; 1. Pētera 2:9.) Taču iespēja piedalīties sludināšanā ir visiem, kas patiesi vēlas kalpot Dievam, — jauniem un veciem, vīriešiem un sievietēm. Vai jūs izmantojot šo lielisko dāvanu? Kāds varbūt jūtas nepiemērots sludināšanai, bet jāatceras, ka Jehova saviem kalpiem piešķir svēto garu un tas ļauj kompensēt visus mūsu trūkumus. (Jeremijas 1:6—8; 20:11.)

¹⁸ Jehova ir uzticējis Valstības sludināšanu saviem pazemīgajiem kalpiem, nevis lepniem cilvēkiem, kas paļaujas paši uz savām spējām. (1. Korintiešiem 1:20, 26—29.) Pazemīgi, pieticīgi cilvēki apzinās savu iespēju robežas un, piedaloties tīruma kalpošanā, paļaujas uz Dieva atbalstu. Viņi augstu vērtē garīgo palīdzību, ko Dievs sniedz ar ”uzticamā.. nama turētāja” starpniecību. (Lūkas 12:42—44; Salamana Pamācības 22:4.)

Laimīga ģimenes dzīve — brīnišķīga dāvana

19. No kā ir atkarīgas sekmes bērnu audzināšanā?

¹⁹ Laulība un laimīga ģimenes dzīve ir Dieva dāvanas. (Rutes 1:9; Efeziešiem 3:14, 15, NW.) Arī bērni ir dārga ”tā Kunga dāvana”, kas sagādā prieku vecākiem, kuri veiksmīgi māca viņiem attīstīt Dievam tīkamas īpašības. (Psalms 127:3.) Ja jums ir bērni, uzklausiet Jehovas balsi un audziniet bērnus saskaņā ar viņa Rakstiem. Jehova atbalsta un bagātīgi svētī vecākus, kas tā rīkojas. (Salamana Pamācības 3:5, 6; 22:6; Efeziešiem 6:1—4.)

20. Kas var palīdzēt vecākiem, kuru bērni ir novērsušies no patiesās pielūgsmes?

²⁰ Par spīti dievbijīgu vecāku apzinīgajām pūlēm, reizēm daži no viņu bērniem, kad ir paaugušies, nolemj atstāt patieso pielūgsmi. (1. Mozus 26:34, 35.) Emocionālā ziņā vecākiem tas ir smags trieciens. (Salamana Pamācības 17:21, 25.) Tomēr būtu labi, ja viņi nevis atmestu visas cerības, bet atcerētos Jēzus līdzību par pazudušo dēlu. Lai gan šis dēls aizgāja no mājām un sāka dzīvot pats pēc sava prāta, vēlāk viņš atgriezās tēva namā, kur viņu uzņēma ar prieku un mīlestību. (Lūkas 15:11—32.) Lai kas arī notiktu, dievbijīgi kristieši, kuriem ir bērni, šādā situācijā var būt pārliecināti, ka Jehova viņus saprot, gādā par viņiem un vienmēr ir gatavs viņus atbalstīt. (Psalms 145:14.)

21. Kam mums jāklausa, un kāpēc tā jārīkojas?

²¹ Ikvienam no mums ir jācenšas noteikt, kas mūsu dzīvē ir patiesi svarīgs. Vai mēs visiem spēkiem dzenamies pēc materiālas pārpilnības, kas var sagādāt rūpes mums pašiem un mūsu ģimenes locekļiem? Vai arī mēs cenšamies iegūt ”labus devumus un.. pilnīgas dāvanas”, kas nāk no ”gaismas Tēva”? (Jēkaba 1:17.) Sātans, kas ir ”melu tēvs”, mēģina panākt, lai mēs pūlētos kļūt bagāti un neiegūtu ne laimi, ne dzīvību. (Jāņa 8:44; Lūkas 12:15.) Turpretī Jehova no sirds vēlas, lai mums klātos labi. (Jesajas 48:17, 18.) Tāpēc vienmēr klausīsim savam mīlošajam debesu Tēvam un ”meklēsim savu prieku” viņā. (Psalms 37:4.) Ja mēs to darīsim, tad saņemsim Jehovas nenovērtējamās dāvanas, viņa daudzās svētības darīs mūs bagātus un neradīs nekādas rūpes.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kas cilvēkam var dot vislielāko laimi?

• Kādas ir dažas no dāvanām, ko Jehova ir devis savai tautai?

• Kāpēc tīruma kalpošanu var nosaukt par dāvanu?

• Kā vecākiem jāaudzina bērni, lai saņemtu Dieva svētības?

[Attēls 16. lpp.]

Vai jūs esat pateicīgi par Dieva dāvanu — viņa rakstītajiem vārdiem?

[Attēls 17. lpp.]

Lorela Nisbeta ārkārtīgi grūtos apstākļos dedzīgi kalpoja Dievam

[Attēli 18. lpp.]

Tāpat kā Tabita, mūsdienās kristieši ir pazīstami ar saviem darbiem, uz kuriem viņus mudina mīlestība

[Attēls 19. lpp.]

Kristiešu vecākie ar mīlestību rūpējas par ticības biedriem