Pievērs savu sirdi spriestspējai
”Tas Kungs piešķiŗ zināšanu, un no Viņa mutes nāk atziņa un izpratne.” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 2:6)
1. Kā mēs varam pievērst savu sirdi spriestspējai?
JEHOVA ir mūsu Diženais Skolotājs. (Jesajas 30:20, 21, NW.) Bet kas mums jādara, lai mēs gūtu labumu no ’Dieva atziņas’, kas atklāta viņa Rakstos? Piemēram, mums ’jāpievērš sava sirds spriestspējai’ (NW) — no sirds jāvēlas iegūt šo īpašību un apliecināt to darbos. Šajā nolūkā mums jāvēršas pie Dieva, jo gudrais Salamans teica: ”Tas Kungs piešķiŗ zināšanu [”gudrību”, LB-26], un no Viņa mutes nāk atziņa [”zināšanas”, NW] un izpratne [”spriestspēja”, NW].” (Salamana Pamācības 2:1—6.) Kas ir zināšanas, gudrība un spriestspēja?
2. a) Kas ir zināšanas? b) Kā tu definētu gudrību? c) Kas ir spriestspēja?
2 Zināšanas ir pieredzē un novērojumos, kā arī mācību procesā apgūto faktu laba pārzināšana. Gudrība ir prasme izmantot zināšanas praksē. (Mateja 11:19.) Kad divas sievietes pieprasīja sev vienu un to pašu bērnu, ķēniņš Salamans apliecināja gudrību — viņš izmantoja savas zināšanas par mātes pieķeršanos bērnam, lai atrisinātu šo strīdu. (1. Ķēniņu 3:16—28.) Spriestspēja ir ”spriešanas asums”. Tā ir ”prāta īpašība vai spēja, ar kuru tas atšķir kaut ko no kaut kā cita”. (Webster’s Universal Dictionary.) Ja mēs pievērsīsim savu sirdi spriestspējai, Jehova ar sava Dēla starpniecību mums to dos. (2. Timotejam 2:1, 7, NW.) Bet kā spriestspēja var ietekmēt dažādas dzīves jomas?
Spriestspēja un mūsu runa
3. Kā tu paskaidrotu Salamana Pamācības 11:12, 13, un ko nozīmē, ka cilvēkam ”pietrūkst sirds”?
3 Spriestspēja mums palīdz apzināties, ka ir ”savs laiks klusēt, un savs laiks, kad runāt”. (Salamans Mācītājs 3:7.) Šī īpašība mums liek arī rūpīgi apdomāt, ko mēs sakām. Salamana Pamācībās 11:12, 13 teikts: ”Kas savu tuvāku nievā, ir neprātis [”cilvēks, kam pietrūkst sirds”, NW], bet sapratīgs vīrs klusē. Mēlnesis negribot pats atklāj, ko viņš slepeni zina; bet kam uzticama sirds, tas to noslēpj.” Jā, tādam vīrietim vai sievietei, kas nievā citu cilvēku, ”pietrūkst sirds”. Kā raksta leksikogrāfs Vilhelms Gezeniuss, šādai personai ”nav sapratnes”. Viņš vai viņa nespēj skaidri spriest, un vārda ”sirds” lietojums šajā izteicienā norāda uz iekšējā cilvēka pozitīvo īpašību trūkumu. Ja kāds, kas sevi sauc par kristieti, tik lielā mērā nodotos nepiedienīgai pļāpāšanai, ka sāktu apmelot vai paļāt citus, ieceltiem vecākajiem būtu aktīvi jārīkojas, lai izbeigtu šādas bīstamas situācijas pastāvēšanu draudzē. (3. Mozus 19:16; Psalms 101:5; 1. Korintiešiem 5:11.)
4. Ko spriest spējīgi un uzticami kristieši dara, ja viņi uzzina konfidenciālu informāciju?
4 Atšķirībā no ’neprāšiem’, ’sapratīgi’ cilvēki cieš klusu, kad ir pareizi tā rīkoties. Viņi neatklāj noslēpumus. (Salamana Pamācības 20:19.) Spriest spējīgiem cilvēkiem ir ”uzticama sirds”, jo viņi apzinās, ka neapdomīga runa var nodarīt ļaunu. Viņi ir lojāli pret ticības biedriem un neizpauž konfidenciālas ziņas, kas tiem varētu kaitēt. Ja spriest spējīgi kristieši uzzina kādu konfidenciālu informāciju, kas attiecas uz draudzi, viņi to patur pie sevis līdz tam laikam, kad Jehovas organizācija uzskatīs par pareizu darīt to zināmu ar savu informācijas līdzekļu starpniecību.
Spriestspēja un mūsu uzvedība
5. Ko ’nejēgas’ domā par izlaidīgu uzvedību un kāpēc?
5 Bībeles sakāmvārdi mums palīdz izmantot spriestspēju un izvairīties no nepareizas uzvedības. Piemēram, Salamana Pamācībās 10:23 teikts: ”Nejēga izdara dažādas pārgalvības un pats smiedamies priecājas par tām [”Nejēgam izlaidīga uzvedība ir kā izprieca”, NW], bet apzinīgi gudrs [”spriest spējīgs”, NW] ir tas cilvēks, kas pats sevi uzmana.” Tie, kam izlaidīga uzvedība ir ”kā izprieca”, nesaskata savas rīcības aplamību un neņem vērā, ka ikvienam ir jāatbild par sevi Dievam. (Romiešiem 14:12.) Šādi ’nejēgas’ iedomājas, ka Dievs neredz viņu pārkāpumus, — tik ļoti izkropļota ir kļuvusi viņu domāšana. Ar saviem darbiem viņi būtībā saka: ”Dieva nevaid!” (Psalms 14:1—3; Jesajas 29:15, 16.) Tā kā šie cilvēki nevadās pēc Dieva principiem, viņiem trūkst spriestspējas un viņi nespēj veidot pareizus spriedumus. (Salamana Pamācības 28:5.)
6. Kāpēc izlaidīga uzvedība ir muļķīga, un kāds būs mūsu viedoklis par šādu uzvedību, ja mums būs spriestspēja?
6 ”Spriest spējīgs” cilvēks apzinās, ka izlaidīga uzvedība nav ”izprieca” vai spēle. Viņš saprot, ka tā ir nepatīkama Dievam un ka tā var sagraut mūsu attiecības ar Dievu. Šāda uzvedība ir muļķīga, jo tā laupa cilvēkam pašcieņu, saārda laulību, nodara ļaunumu gan prātam, gan ķermenim un grauj garīgumu. Tāpēc pievērsīsim savu sirdi spriestspējai un izvairīsimies no jebkādas izlaidīgas uzvedības un amoralitātes. (Salamana Pamācības 5:1—23.)
Spriestspēja un mūsu noskaņojums
7. Kādas ir dažas no dusmu fiziskajām sekām?
7 Ja mēs pievēršam savu sirdi spriestspējai, mums ir vieglāk valdīt pār sevi. ”Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs [”Lēnprātīgam liela gudrība”, LB-26],” teikts Salamana Pamācībās 14:29, ”bet kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību.” Viens no iemesliem, kāpēc spriest spējīgs cilvēks cenšas izvairīties no neapvaldītām dusmām, ir šo dusmu nelabvēlīgā ietekme uz cilvēka organismu. Tās var paaugstināt asinsspiedienu un izraisīt elpošanas orgānu sistēmas traucējumus. Ārsti norāda, ka dusmas un niknums ir emocijas, kas veicina vai rada tādas kaites kā astma, ādas slimības, gremošanas traucējumi un čūlas.
8. Uz ko mūs var pamudināt nepacietība, un kā mums šajā ziņā var palīdzēt spriestspēja?
8 Mums jāizmanto spriestspēja un jābūt ’lēnprātīgiem’ ne tikai tādēļ, lai nekaitētu savai veselībai. Nepacietība mūs var pamudināt uz muļķīgu rīcību, ko vēlāk nāktos nožēlot. Spriestspēja mums liek apdomāt, kādas sekas var būt nesavaldīgai runai vai pārsteidzīgai rīcībai, un tādā veidā šī īpašība attur mūs no tā, ka mēs ’parādītu negudrību’, darīdami kaut ko nesaprātīgu. It īpaši spriestspēja mums palīdz apzināties, ka niknums var traucēt mūsu domāšanu, tā ka mēs vairs nespētu skaidri spriest. Tas pasliktinātu mūsu spējas pildīt Dieva gribu un dzīvot saskaņā ar viņa taisnīgajiem principiem. Jā, ļaušanās neapvaldītām dusmām postoši ietekmē garīgumu. ”Dusmas” pat ir minētas starp nīstamajiem ’miesas darbiem’, kas var kļūt par šķērsli, kurš neļautu mums iemantot Dieva Ķēniņvalsti. (Galatiešiem 5:19—21.) Tāpēc mums kā spriest spējīgiem kristiešiem jābūt ’čakliem klausīties, kūtriem runāt, kūtriem dusmoties’. (Jēkaba 1:19.)
9. Kā spriestspēja un brālīga mīlestība mums var palīdzēt atrisināt domstarpības?
9 Ja mēs tomēr sadusmojamies, spriestspēja varbūt liek saprast, ka mums būtu jācieš klusu, lai izvairītos no konflikta. Salamana Pamācībās 17:27 sacīts: ”Sapratīgais savaldās savā runā, un sapratīgais [”spriest spējīgs cilvēks”, NW] ir cilvēks ar aukstu un apsvērīgu prātu.” Spriestspēja un brālīga mīlestība mums palīdzēs apzināties, ka ir jāapvalda tieksme ātrumā pateikt kaut ko aizskarošu. Ja dusmu uzliesmojums jau ir noticis, mīlestība un pazemība mūs mudinās atvainoties un labot notikušo. Bet ja nu kāds mūs ir apvainojis? Tādā gadījumā lēnprātīgi un pazemīgi runāsim ar šo cilvēku divatā, tiecoties sasniegt galveno mērķi — saglabāt mieru. (Mateja 5:23, 24; 18:15—17.)
Spriestspēja un mūsu ģimene
10. Kāda nozīme gudrībai un spriestspējai ir ģimenes dzīvē?
10 Ģimenes locekļiem ir nepieciešama gudrība un spriestspēja, jo šīs īpašības stiprina ģimeni. Salamana Pamācībās 24:3, 4 teikts: ”Ar gudru ziņu namu ceļ un ar saprātu [”spriestspēju”, NW] to uztur kārtībā. Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām.” Gudrība un spriestspēja ir kā lieliski materiāli sekmīgas ģimenes dzīves veidošanai. Spriestspēja palīdz kristīgiem vecākiem panākt, ka bērni viņiem uztic savas jūtas un raizes. Spriest spējīgs cilvēks prot sarunāties, viņš māk uzklausīt savu dzīvesbiedru un izprast tā domas un izjūtas. (Salamana Pamācības 20:5.)
11. Kā spriest spējīga precēta sieviete var ’uzcelt savu namu’?
11 Gudrība un spriestspēja nenoliedzami ir būtiskas laimīgai ģimenes dzīvei. Piemēram, Salamana Pamācībās 14:1 ir teikts: ”Zinīga [”Gudra”, LB-26] sieva uzceļ savu namu, bet trakulīga neprāte to ar savu rīcību sagŗauj.” Gudra un spriest spējīga precēta sieviete, būdama pienācīgā sava vīra pakļautībā, cītīgi pūlēsies savas ģimenes labā un tādā veidā palīdzēs to stiprināt. Piemēram, šāda sieviete ’uzcels savu namu’, vienmēr runādama labu par savu vīru un tā vairodama citu cilvēku cieņu pret viņu. Tikumiem apveltīta, spriest spējīga sieva, kas izjūt godbijību pret Jehovu, izpelnās uzslavu. (Salamana Pamācības 12:4; 31:28, 30.)
Spriestspēja un mūsu dzīves ceļš
12. Ko ’vientiesīgi neprašas’ domā par neprātību un kāpēc?
12 Spriestspēja mums palīdz vienmēr iet pa pareizo ceļu, lai ko mēs darītu. Uz šo domu norāda Salamana Pamācības 15:21, kur ir sacīts: ”Vientiesīgam neprašam neprātība sagādā prieku, bet sapratīgs [”spriest spējīgs”, NW] cilvēks paliek uz īstenā ceļa.” Kā mums būtu jāsaprot šis sakāmvārds? Nesaprātīgiem vīriešiem, sievietēm un bērniem neprātīga jeb muļķīga rīcība ir iemesls priecāties. Šādi cilvēki ir ’vientiesīgi neprašas’ — viņiem trūkst labu pamudinājumu —, un viņi ir tik negudri, ka līksmo neprātībā.
13. Ko Salamans secināja par smiekliem un vieglprātīgu jautrību?
13 Izraēlas ķēniņš Salamans, kam piemita spriestspēja, pārliecinājās, ka vieglprātīgai jautrībai ir ļoti maz jēgas. Viņš atzina: ”Tad es domāju pie sevis savā sirdī: ”Nu tad es gribu vienreiz izjust prieku un baudīt dzīvi!” Bet redzi, arī tas bija niecība. Par smiešanos man bija jāsaka: ”Tu esi neprātīga!” Un par prieku: ”Kam tu deri?”” (Salamans Mācītājs 2:1, 2.) Būdams spriest spējīgs vīrs, Salamans saprata, ka līksmība un smiekli paši par sevi nesniedz gandarījumu, jo tie nerada īstu un pastāvīgu laimi. Iespējams, smiekli mums palīdzēs uz brīdi aizmirst savas problēmas, bet vēlāk tās varbūt būs samilzušas vēl lielākas. Salamanam bija pamats teikt, ka smiešanās ir ”neprātīga”. Kāpēc? Tāpēc, ka tukša smiešanās aptumšo skaidru sapratni. Tā mūs var pamudināt uz nenopietnu attieksmi pret kaut ko ļoti svarīgu. Par tādu jautrību, kāda saistās ar galma āksta jokiem un izdarībām, nevar teikt, ka tā radītu kaut ko vērtīgu. Ja mēs izprotam, kāds secinājums izriet no Salamana eksperimenta ar smiešanos un līksmošanu, mums ir vieglāk izvairīties no tā, ka mēs ’mīlētu vairāk baudas nekā Dievu’. (2. Timotejam 3:1, 4.)
14. Kādā ziņā spriest spējīgs cilvēks ”paliek uz īstenā ceļa”?
14 Bet kādā ziņā spriest spējīgs cilvēks ”paliek uz īstenā ceļa”? Garīga spriestspēja un Dieva principu izmantošana palīdz cilvēkiem iet pa taisnīgu un godīgu ceļu. Baiingtona tulkojumā bez aplinkiem teikts: ”Tukšprātim muļķība ir svētlaime, bet prātīgs vīrs iet taisni.” ”Spriest spējīgs cilvēks” staigā taisnas tekas savām kājām un prot izšķirt labu un ļaunu, jo viņš izmanto savā dzīvē Dieva Rakstus. (Ebrejiem 5:14; 12:12, 13.)
Vienmēr griezies pie Jehovas pēc spriestspējas
15. Ko mēs mācāmies no Salamana Pamācībām 2:6—9?
15 Lai dzīvē ietu taisnu ceļu, mums visiem ir jāatzīst sava nepilnība un jāgriežas pie Jehovas pēc garīgas spriestspējas. Salamana Pamācībās 2:6—9 teikts: ”Tas Kungs piešķiŗ zināšanu, un no Viņa mutes nāk atziņa un izpratne [”spriestspēja”, NW]. Viņš liek vaļsirdīgajam piedzīvot izdošanos un ņem savā aizvējā tiklos un pasargā tos, kas dara pareizi, un paglabā neskartus savu svēto ceļus. Tad tu sapratīsi, kas ir tiesa un taisnība, — kas ir skaidra sirds un kāds ir ikviens ceļš uz labu.” (Salīdzināt Jēkaba 4:6.)
16. Kāpēc nav nekādas īstas gudrības, spriestspējas vai padoma pretrunā ar Jehovu?
16 Atzīsim savu atkarību no Jehovas un pazemīgi centīsimies izprast viņa gribu, iedziļinoties viņa Rakstos. Jehovam piemīt absolūtā gudrība, un viņa padomi vienmēr ir derīgi. (Jesajas 40:13; Romiešiem 11:34.) Patiesībā jebkurš ieteikums, kas ir pretrunā Dieva vārdiem, ir bezvērtīgs. Salamana Pamācībās 21:30 (NW) ir sacīts: ”Nav nekādas gudrības, nekādas spriestspējas, nekāda padoma pretrunā ar Jehovu.” (Salīdzināt Salamana Pamācības 19:21.) Iet dzīvē pa īsto ceļu mums palīdzēs vienīgi garīga spriestspēja, kas attīstīta, studējot Dieva Rakstus ar publikāciju palīdzību, kuras tiek sagādātas ar ’uzticamā un gudrā kalpa’ starpniecību. (Mateja 24:45—47.) Tāpēc saskaņosim savu dzīvesveidu ar Jehovas padomiem, apzinoties, ka pretēji ieteikumi, lai cik pamatoti tie izklausītos, nespēj sacensties ar Dieva Rakstiem.
17. Kas var notikt, ja tiek dots nepareizs padoms?
17 Spriest spējīgi kristieši, kas dod padomus citiem, saprot, ka padomiem jābūt stingri pamatotiem uz Dieva Rakstiem un ka ir nepieciešamas Bībeles studijas un dziļas pārdomas, pirms tiek dota atbilde uz kādu jautājumu. (Salamana Pamācības 15:28.) Ja uz svarīgiem jautājumiem tiek dota nepareiza atbilde, var notikt liels ļaunums. Tāpēc kristiešu vecākajiem vajadzīga garīga spriestspēja, un viņiem jālūdz Jehovam vadība, kad viņi cenšas garīgā ziņā palīdzēt ticības biedriem.
Pieņemties garīgā spriestspējā
18. Kā spriestspēja mums var palīdzēt saglabāt līdzsvaru garīgā ziņā, ja draudzē rodas kāda problēma?
18 Lai darītu prieku Jehovam, mums nepieciešama ’saprašana [”spriestspēja”, NW] visās lietās’. (2. Timotejam 2:7.) Cītīgas Bībeles studijas un pakļaušanās Dieva gara un organizācijas vadībai mums palīdzēs saprast, kā rīkoties, kad sastopamies ar tādām situācijām, kas mūs var novirzīt uz nepareiza ceļa. Piemēram, pieņemsim, ka draudzē kaut kas netiek darīts tā, kā, mūsuprāt, to vajadzētu darīt. Garīga spriestspēja mums palīdzēs apzināties, ka tas nav iemesls, lai pārtrauktu biedroties ar Jehovas tautu un pārstātu kalpot Dievam. Padomā par mūsu privilēģiju kalpot Jehovam, par mūsu garīgo brīvību, par prieku, ko mēs varam iegūt, kalpodami par Ķēniņvalsts sludinātājiem. Garīga spriestspēja mums ļauj redzēt visu pareizā gaismā un apzināties, ka mēs esam veltījuši sevi Dievam, ka mums jāsargā savas attiecības ar viņu neatkarīgi no tā, ko dara citi. Ja mums nav nekādas iespējas kaut ko darīt, lai teokrātiski atrisinātu radušos problēmu, mums pacietīgi jāgaida, līdz Jehova izlabos situāciju. Nepārtrauksim kalpošanu un nepadosimies izmisumam, bet ’cerēsim uz Dievu’. (Psalms 42:6, 12.)
19. a) Kāda bija galvenā doma Pāvila lūgšanā par filipiešiem? b) Kā mums var palīdzēt spriestspēja, ja mēs kaut ko nesaprotam līdz galam?
19 Garīga spriestspēja mums palīdz saglabāt lojalitāti pret Dievu un viņa tautu. Pāvils teica kristiešiem Filipos: ”To es izlūdzos, lai jūsu mīlestība vienmēr vairāk un vairāk pieņemas atziņā un visādā izmaņā [”precīzās zināšanās un visā spriestspējā”, NW], ka jūs svarīgāko pārbaudāt, lai Kristus dienā būtu tīri un nevainojami.” (Filipiešiem 1:9, 10.) Lai pareizi spriestu, mums nepieciešamas ’precīzas zināšanas un visa spriestspēja’. Grieķu vārds, kas šeit tulkots ar vārdu ”spriestspēja”, nozīmē ’jutīga morāla uztvere’. Kad mēs kaut ko iemācāmies, mēs gribam uztvert uzzinātā saistību ar Dievu un Kristu un vēlamies pārdomāt, kā tas izceļ Jehovas personību un visu, ko viņš sniedz. Tā mēs padziļinām savu spriestspēju, kā arī pateicību par to, ko Dievs Jehova un Jēzus Kristus ir darījuši mūsu labā. Ja mēs kaut ko nesaprotam līdz galam, spriestspēja mums palīdz apzināties, ka mums nav jāatmet sava ticība visām tām svarīgajām patiesībām, ko esam uzzinājuši gan par Dievu un Kristu, gan par Dieva nodomu.
20. Kā mēs varam pieņemties garīgā spriestspējā?
20 Mēs pieņemsimies garīgā spriestspējā, ja pastāvīgi saskaņosim savas domas un darbus ar to, kas teikts Dieva Rakstos. (2. Korintiešiem 13:5.) Ja veiksim šādu saskaņošanu un darīsim to konstruktīvi, tā mums palīdzēs būt pazemīgiem, nevis ietiepīgiem un neiecietīgiem pret citiem. Spriestspēja mums palīdzēs gūt labumu no aizrādījumiem un noskaidrot svarīgāko. (Salamana Pamācības 3:7.) Tāpēc, vēlēdamies darīt prieku Jehovam, centīsimies aizvien labāk apgūt precīzas zināšanas par viņa Rakstiem. Tā rīkodamies, mēs pratīsim atšķirt labu no ļauna un noteikt, kas patiešām ir svarīgs, un spēsim saglabāt uzticību Jehovam un savas vērtīgās attiecības ar viņu. Tas viss ir iespējams, ja mēs pievēršam savu sirdi spriestspējai. Tomēr ir nepieciešams vēl kaut kas. Mums jāļauj, lai spriestspēja mūs pasargā.
Kā tu atbildētu?
◻ Kāpēc mums jāpievērš sava sirds spriestspējai?
◻ Kā spriestspēja var ietekmēt mūsu runu un uzvedību?
◻ Kā spriestspēja var iespaidot mūsu noskaņojumu?
◻ Kāpēc mums vienmēr jāgriežas pie Jehovas pēc spriestspējas?
[Attēls 13. lpp.]
Spriestspēja mums palīdz valdīt pār sevi
[Attēls 15. lpp.]
Ar spriestspēju apveltītais ķēniņš Salamans saprata, ka tukša jautrība nesniedz īstu apmierinājumu