Ko dod mierīga sirds
MŪSDIENU medicīnas zinātnei sen ir zināms, ka nekontrolētas dusmas kaitīgi ietekmē cilvēka organismu. Vairāk nekā pirms simt gadiem žurnālā The Journal of the American Medical Association bija teikts: ”Cilvēks pēkšņi nomirst dusmu uzliesmojuma laikā, un, iespējams, tiek teikts, ka viņam ir bijusi vāja sirds, kas nav varējusi izturēt emocionālā stāvokļa radīto sasprindzinājumu. Šķiet, nevienam neienāk prātā, ka tas nav bijis nekas cits kā daudzkārtēju dusmu lēkmju kulminācija, kuras jau bija novājinājušas sirdi.”
Šie vārdi nepārsteidz cilvēkus, kas pētī Dieva Rakstus — Bībeli. Apmēram 29 gadsimtus pirms tam, kad iepriekšminētajā žurnālā bija runāts par nesavaldīga rakstura kaitīgumu, ķēniņš Salamans, Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība.” (Salamana Pamācības 14:30.) Šis izteikums mūsdienās vēl arvien ir patiess.
Saglabādami mierīgu noskaņojumu, mēs izvairāmies no daudzām slimībām, kas bieži vien ir saistītas ar stresu, piemēram, no paaugstināta asinsspiediena, galvassāpēm un elpošanas orgānu sistēmas problēmām. Ja centīsimies ’atmest dusmas un neļauties bardzībai’, mēs uzlabosim ne tikai savu veselību, bet arī attiecības ar citiem. (Psalms 37:8.) Cilvēki tiecās pie Jēzus, jo viņus pievilka Jēzus lēnprātība un patiesā interese par viņiem. (Marka 6:31—34.) Arī mēs būsim atvieglojuma avots citiem, ja mūsu sirdī būs miers. (Mateja 11:28—30.)