Bijība pret Dievu. ”Mācības ceļš, kā kļūt pie gudrības”

”ĪSTENĀ atziņa” jeb gudrība sarīkoja lielu mielastu. Tā ”izsūtīja savas kalpones, lai viņas pilsētas augstienēs skaļā balsī liktu atskanēt aicinājumam: ”Kas ir vientiesīgs nesapraša, lai pošas šurp!” Un tieši neprātīgam muļķim viņa liek sacīt: ”Nāciet, ēdiet no manas maizes un dzeriet vīnu, ko es esmu ielējusi! Atmetiet neprāta rīcību, tad jūs dzīvosit, un ejiet pa atziņas un prāta ceļu!”” (Salamana Pamācības 9:1—6.)

Piedalīšanās gudrības sarīkotajā mielastā nevar nodarīt postu vai ļaunumu. Ja pievēršam uzmanību Dieva gudrībai, kas ietverta viņa iedvesmotajos sakāmvārdos, un tai paklausām, mēs gūstam tikai labu. Gudrie sakāmvārdi, kas rakstīti Salamana Pamācību grāmatas 15. nodaļā, 16. līdz 33. pantā, nav izņēmums.a Uzklausot šajos kodolīgajos izteicienos ietvertos padomus, var iemācīties, kā būt pieticīgiem, kā veicināt savu garīgo izaugsmi un kā izjust dzīvē prieku. Tā var iemācīties arī pieņemt labus lēmumus un palikt uz ceļa, kas ved uz dzīvību.

Kāpēc ir vajadzīga pieticība

”Labāks ir mazumiņš ar tā Kunga bijāšanu nekā liela manta, kam nemiers un raizes klāt,” rakstīja senās Izraēlas ķēniņš Salamans. (Salamana Pamācības 15:16.) Ir muļķīgi neņemt vērā Radītāju un uzskatīt, ka dzīvē galvenais ir manta, jo tāda dzīve ir pilna ar nogurdinošām pūlēm un lielām raizēm. Būtu ļoti žēl, ja vecumā būtu jānāk pie atziņas, ka visa dzīve ir bijusi tukša un bezjēdzīga. Tātad krāt mantu, ”kam nemiers un raizes klāt”, noteikti nav gudri, un daudz labāk ir tad, ja cilvēks iemācās būt apmierināts ar to, kas viņam ir. Patiesu gandarījumu dzīvē sagādā nevis manta, bet bijība pret Jehovu, kas ļauj tuvoties viņam. (1. Timotejam 6:6—8.)

Uzsvērdams, ka labas attiecības ar citiem ir vērtīgākas nekā materiāla pārpilnība, Salamans atzina: ”Ir labāki kāpostu virums ar mīlestību nekā barots vērsis ar naidu.” (Salamana Pamācības 15:17.) Mīlestības pilna gaisotne ģimenē ir svarīgāka nekā tas, ka galds vai lūst no izmeklētiem ēdieniem. Ģimenēs, kur bērnus audzina tikai viens no vecākiem, bieži vien ar naudu ir pagrūti, turklāt daudzās zemēs situācija ir tāda, ka ir iespējams atļauties tikai vienkāršu ēdienu. Bet, ja ģimenē valda sirsnība un mīlestība, tā ir laimīga.

Taču pat vislaimīgākajās ģimenēs reizēm rodas saspringtas situācijas. Varbūt kāds ģimenes loceklis pasaka vai izdara kaut ko tādu, kas aizvaino otru. Kā jāizturas tādā gadījumā? Salamana Pamācību grāmatas 15. nodaļas 18. pantā var lasīt: ”Dusmīgais cilvēks parasti uzsāk rāšanos, pacietīgais turpretī izlīdzina nesaskaņas.” Mieru veicina nevis dusmīga, bet laipna atbilde. Šajā sakāmvārdā ietvertais padoms noder arī citur, piemēram, draudzē un sludināšanā.

Kad ”tekas ir līdzenas”

Nākamajā pantā var redzēt, kāds pretstats ir starp cilvēku, kas nav uzklausījis gudrību, un starp cilvēku, kas ir to darījis. Gudrais ķēniņš rakstīja: ”Sliņķa ceļš ir kā ar ērkšķiem noklāts, bet taisno tekas ir līdzenas.” (Salamana Pamācības 15:19.)

Kāpēc sliņķa ceļš ir kā ērkšķiem noklāts? Tāpēc, ka sliņķis iztēlojas visvisādus šķēršļus un min tos par attaisnojumu, kāpēc viņš neķeras pie darba. Bet taisnie neuztraucas par iespējamajiem šķēršļiem, viņi čakli strādā un paveic to, kas viņiem uzticēts. Tā viņi izvairās no daudziem ”ērkšķiem”, proti, problēmām, ar ko viņi sastaptos, ja būtu nolaidīgi. Viņu ”tekas ir līdzenas”, un arī viņu darbs virzās uz priekšu, un viņiem par to ir liels prieks.

Šis princips attiecas arī uz Bībeles iepazīšanu un garīgo izaugsmi. Lai iedziļinātos Bībelē, ir jāpūlas. Ir viegli attaisnoties ar mazu izglītību, vāju lasītprasmi vai sliktu atmiņu, lai nepētītu Bībeli. Taču šie faktori nebūtu jāuzskata par šķēršļiem zināšanu apguvei, jo pat cilvēki, kas neprot labi lasīt un kam ir grūti uztvert lasīto, var daudz ko panākt šajā ziņā — piemēram, ja ir kaut kas nesaprotams, viņi var izmantot vārdnīcu. Pozitīva prāta nostāja noteikti palīdz iegūt precīzas zināšanas par Dieva vārdiem un virzīties pretī kristīgam briedumam.

Kas ”iepriecina.. tēvu”

”Gudrs dēls iepriecina savu tēvu, bet nesapratīgs cilvēks ir savai mātei kauns,” secināja Izraēlas ķēniņš. (Salamana Pamācības 15:20.) Ja bērni rīkojas gudri, vecākiem ir pamats priecāties. Protams, lai bērni spētu šādi rīkoties, vecākiem audzināšanā ir jāiegulda lielas pūles. (Salamana Pamācības 22:6.) Bet cik gan lielu prieku gudrs dēls sagādā saviem vecākiem! Diemžēl negudrs dēls ir par vieniem vienīgiem sirdēstiem.

Par prieku var lasīt arī nākamajā pantā, bet tajā gudrais ķēniņš pauda pavisam citu domu: ”Vientiesīgam neprašam neprātība sagādā prieku, bet sapratīgs cilvēks paliek uz īstenā ceļa.” (Salamana Pamācības 15:21.) Nepraša muļķīgi smejas un uzjautrinās, bet tas nespēj sagādāt patiesu laimi un gandarījumu. Gudrs cilvēks apzinās, cik nesaprātīgi ir ”mīlēt vairāk baudas nekā Dievu”. (2. Timotejam 3:1, 4.) Dieva principu ievērošana viņam palīdz palikt uz īstā ceļa.

Kad nodomi piepildās

Dzīvošana pēc Dieva principiem palīdz arī citās dzīves jomās. Salamana Pamācību grāmatas 15. nodaļas 22. pantā sacīts: ”Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās.”

Interesanti atzīmēt, ka senebreju vārds, kas šajā pantā tulkots ”padoms”, norāda uz vaļsirdīgu, godīgu un atklātu sarunu. Kā tas palīdz ģimenē? Ja vīrs un sieva brīvi izsaka savas domas, viņu starpā valda miers un saskaņa, un tieši to pašu var teikt arī par attiecībām starp vecākiem un bērniem. Vaļsirdīgu sarunu trūkums izraisa ģimenē neapmierinātību un problēmas.

Ja mums jāpieņem svarīgi lēmumi, būtu jāieklausās vārdos: ”Kur ir daudz padomdevēju, tur [nodomi] piepildās.” Piemēram, ja mums jāizvēlas ārstēšanās veids, būtu prātīgi uzzināt vairāku speciālistu viedokli, un sevišķi svarīgi tas būtu tad, ja ir runa par nopietniem jautājumiem.

Padoms apspriesties ar vairākiem cilvēkiem ir bezgala vērtīgs arī tad, kad tiek kārtotas draudzes lietas. Kad draudzes vecākie apspriežas un ņem vērā cits cita pārdomātos ieteikumus, ”nodomi.. piepildās”. Tiem, kas ir iecelti par vecākajiem nesen, nav jāvilcinās lūgt padomus tiem draudzes vecākajiem, kam ir vairāk gadu un lielāka pieredze, un īpaši būtiski tas ir tad, kad ir jārisina kāda grūta lieta.

Atbilde, par kuru ir prieks

Ko dod tas, ka cilvēks runā ar izpratni? Izraēlas ķēniņš rakstīja: ”Vīram ir prieks, kad viņš pareizi atbild, un īstenā laikā teikts vārds, — cik tas ir vērtīgs!” (Salamana Pamācības 15:23.) Vai mums nav prieks, ja cilvēks, kam mēs esam atbildējuši vai devuši padomu, gūst labas sekmes, rīkodamies saskaņā ar mūsu teikto? Taču, lai tā notiktu, ir jāievēro divi priekšnosacījumi.

Pirmkārt, mūsu padomam ir jābūt stingri balstītam uz Dieva vārdiem — Bībeli. (Psalms 119:105; 2. Timotejam 3:16, 17.) Otrkārt, padoms ir jādod īstajā laikā, jo neīstajā brīdī pat patiesi vārdi var nodarīt postu. Piemēram, nav ne gudri, ne pareizi dot padomu tad, kad neesam vēl cilvēku uzklausījuši. Ir ļoti svarīgi, lai mēs būtu ”čakli klausīties, kūtri runāt”. (Jēkaba 1:19.)

”Dzīves ceļš.. iet strauji augšup”

Salamana Pamācību grāmatas 15. nodaļas 24. pantā var lasīt: ”Dzīves ceļš gudrajam iet strauji augšup, lai viņš izvairītos no nāves valstības tā lejas galā.” Cilvēks, kas rīkojas gudri, atrodas uz tāda dzīves ceļa, kas viņam ļauj izvairīties no priekšlaicīgas nāves, — viņš nedzīvo izlaidīgi, nelieto narkotikas un nepiedzeras. Viņa ceļš ved uz dzīvību.

Krasā pretstatā ir negudru cilvēku dzīves ceļš: ”Augstprātīgā namu tas Kungs sagraus, bet nabaga atraitnes robežas apstiprinās. Ļauna cilvēka nodomi un gudrojumi tā Kunga acīs ir negantība, bet šķīstsirdīgie runā uz Viņu laipnīgi. Sīkstulis pats izposta savu namu, bet kas ienīst kukuļus, tas dzīvos.” (Salamana Pamācības 15:25—27.)

Tālāk Izraēlas ķēniņš paskaidroja, kā izvairīties no pārsteidzīgas rīcības: ”Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild, bet bezdievja mute putodama izverd ļaunumu.” (Salamana Pamācības 15:28.) Tie ir ļoti gudri vārdi. Bez apdomas izteiktas bezjēdzīgas un muļķīgas atbildes nedod neko labu. Bet, ja mēs ņemsim vērā visus faktorus, kas ir saistīti ar konkrēto lietu, to vidū arī cilvēku apstākļus un viņu jūtas, maz ticams, ka mēs pateiksim kaut ko tādu, kas mums vēlāk būs jānožēlo.

Ko dod tas, ka jūtam bijību pret Dievu un ļaujam, lai viņš mūs mācītu? Gudrais ķēniņš atbildēja šādi: ”Tas Kungs ir tālu projām no bezdievjiem, bet taisno lūgšanas Viņš uzklausa.” (Salamana Pamācības 15:29.) Patiesais Dievs nepalīdz bezdievjiem. Bībelē rakstīts: ”Kas novērš savu ausi, lai nebūtu jāuzklausa bauslības vārdi, tā lūgšana ir negantība.” (Salamana Pamācības 28:9.) Tie, kas izjūt bijību pret Dievu un dara to, ko Dievs uzskata par pareizu, var droši tuvoties viņam un būt pilnīgi pārliecināti, ka Dievs viņus uzklausīs.

Kas ”iepriecina sirdi”

Salamans minēja interesantu paralēli: ”Laipns skats iepriecina sirdi; laba vēsts atspirdzina kaulu serdi un pašus kaulus.” (Salamana Pamācības 15:30.) Kad atspirgst ”kaulu serde”, locekļi pildās ar spēku un sirds priecājas. Šis prieks atmirdz arī acīs — tik liels iespaids ir ”labai vēstij”!

Vai ziņas par Jehovas pielūgsmes izplatīšanos visā pasaulē mūs no sirds neiepriecina? Kad mēs uzzinām, kas ir paveikts, sludinot Dieva Valstību un gatavojot mācekļus, mēs it kā atspirgstam un gūstam spēku, lai paši varētu vairāk darīt kalpošanā. (Mateja 24:14; 28:19, 20.) Mūsu sirds ir ielīksmota, kad dzirdam par cilvēkiem, kas sāk pielūgt patieso Dievu — Jehovu. Tā kā ”laba vēsts no svešām zemēm” sagādā tik lielu prieku, ir skaidrs, ka arī mums pašiem regulāri jāiesniedz precīzi pārskati par savu kalpošanu. (Salamana Pamācības 25:25.)

”Pazemība ved godā”

Tālāk gudrais ķēniņš uzsvēra, cik svarīgi ir ļaut, lai mūs dažādā veidā mācītu: ”Auss, kas uzklausa dzīves pamācības un sodus, mitīs starp īsteni gudrajiem. Kas negrib ļauties audzināties, tas neievēro savas dvēseles pestīšanu, bet kas uzklausa pamācības, tas pieņemas gudrībā.” (Salamana Pamācības 15:31, 32.) Audzinoša pamācība ietekmē cilvēka sirdi un to maina, liekot tai būt saprātīgai. Ja bērna sirdī mīt ”muļķīgas blēņas”, ”audzinātāja rīkste” tās var aizdzīt. (Salamana Pamācības 22:15.) Tie, kas uzklausa pamācības, iegūst arī gudrību, bet tie, kas neuzklausa, noraida to, kas ir vajadzīgs dzīvībai.

Pazemīgi uzklausīt gudrības dotās pamācības ir ļoti vērtīgi. Tā mēs iemācāmies būt pieticīgi, veicinām savu garīgo izaugsmi, gūstam prieku, sekmīgi piepildām savus nodomus un iemantojam godu un dzīvību. Salamana Pamācību grāmatas 15. nodaļa beidzas ar vārdiem: ”Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie īstenas atziņas [”gudrības”, LB-65r], — un pazemība ved godā.” (33. pants.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 17. lpp.]

Mīlestības pilna gaisotne mājās ir svarīgāka nekā izmeklētu ēdienu pārpilnība

[Attēls 18. lpp.]

Pozitīva prāta nostāja ikvienam palīdz apgūt zināšanas

[Attēls 19. lpp.]

Vaļsirdīgā sarunā var atklāti paust savas domas un jūtas

[Attēls 20. lpp.]

”Laba vēsts atspirdzina kaulu serdi un pašus kaulus”