”Tas Kungs piešķir gudrību”
KAM jūs veltījat visvairāk laika un enerģijas? Vai jūs domājat par savu reputāciju? Vai jūs veltījat spēkus materiālu labumu uzkrāšanai? Varbūt jūs veidojat karjeru savā profesijā vai tiecaties pēc sasniegumiem kādā zinātnes nozarē? Varbūt jūs pievēršat daudz uzmanības tam, lai veidotu labas attiecības ar cilvēkiem? Vai varbūt lielu daļu jūsu laika aizņem rūpes par veselību?
Visiem iepriekšminētajiem mērķiem ir sava vieta cilvēku dzīvē. Bet kas ir galvenais, pēc kā būtu jātiecas? Bībelē ir teikts, ka galvenais ir gudrība un ka ”īstās gudrības sākums ir, ja to labprāt klausās un ja tā cilvēkiem ir mīļāka par visiem labumiem kopā”. (Salamana Pamācības 4:7.) Tāpēc būtu labi noskaidrot, kur lai meklē gudrību un ko tā cilvēkiem dod. Atbildes uz šiem jautājumiem ir atrodamas Bībelē, Salamana Pamācību grāmatas 2. nodaļā.
’Lai tava auss uzklausa gudrību’
Iejūtīgi, kā tēvs, senās Izraēlas gudrais ķēniņš Salamans raksta: ”Mans dēls, ja tu nopietni uzklausīsies manus vārdus un glabāsi sevī manu mācību par to, lai tava auss uzklausītu gudrību un tu pats cītīgi pievērstu tai [”spriestspējai”, NW] savu sirdi, un pie tam tā, ka tu ar lielu neatlaidību sauktu pēc tās [”sapratnes”, NW] un no visas sirds pēc tās lūgtos, ka tu meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām, tad tu sapratīsi bijību tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu.” (Salamana Pamācības 2:1—5.)
Vai jūs pamanījāt, no kā ir atkarīga gudrība? Citēto pantu sākumā var lasīt vārdus ”ja tu ...”. Protams, no mums pašiem ir atkarīgs, vai mēs iegūstam gudrību, spriestspēju un sapratni. Tomēr vispirms ir svarīgi ’uzklausīt’ un ’glabāt’ prātā gudrības vārdus, kas atrodami Svētajos rakstos. Tāpēc ir nepieciešams rūpīgi iedziļināties Bībelē.
Gudrība ir prasme izmantot zināšanas, ko dod Dievs, un Bībelē cilvēks var atrast visu vajadzīgo, lai iegūtu šādu gudrību. Tādās Bībeles grāmatās kā Salamana Pamācību un Salamana Mācītāja grāmatā ir lasāmi gudri padomi, kurus ir nepieciešams ņemt vērā. Turklāt Bībelē ir minēti daudzi piemēri, kas skaidri parāda, kādas svētības saņem cilvēki, kuri ievēro Dieva noteiktos principus, un kādas problēmas rodas cilvēkiem, kuri tos ignorē. (Romiešiem 15:4; 1. Korintiešiem 10:11.) Viens no šādiem piemēriem ir notikums ar alkatīgo Gehazi — pravieša Elīsas kalpu. (2. Ķēniņu 5:20—27.) Lasot par šo notikumu, mēs mācāmies, cik slikti ir būt alkatīgam. Ļoti daudz mēs varam mācīties arī no tā, kas notika ar Jēkaba meitu Dīnu. Bieži ciemodamās pie Kanaāna ”zemes meitām”, viņa it kā nedarīja neko sliktu, taču šī ciemošanās beidzās pavisam bēdīgi. (1. Mozus 34:1—31.) Lasot par Dīnu, mēs saprotam, cik bīstama ir slikta sabiedrība. (Salamana Pamācības 13:20; 1. Korintiešiem 15:33.)
Iegūt gudrību nozīmē iegūt arī spriestspēju un sapratni. Kādā vārdnīcā spriestspēja tiek raksturota kā ”prāta īpašība vai spēja, ar kuru tas atšķir kaut ko no kaut kā cita”. (Webster’s Revised Unabridged Dictionary.) Spriestspēja, ko mums palīdz veidot Dievs, ir prasme atšķirt labu no ļauna un pēc tam attiecīgi rīkoties. Ja mums nav vēlēšanās iegūt spriestspēju un ’pievērst tai savu sirdi’, mēs nevaram palikt uz ’šaurā ceļa, kas ved uz dzīvību’. (Mateja 7:14; salīdzināt 5. Mozus 30:19, 20.) Lai iegūtu spriestspēju, mums jāiedziļinās Dieva Rakstos un jāizmanto tajos dotie padomi.
Bet ko nozīmē ’ar lielu neatlaidību saukt’ pēc sapratnes — pēc spējas saskatīt, kā savstarpēji saistās kādas parādības dažādas puses? Protams, laiks un pieredze palīdz cilvēkam padziļināt sapratni, taču ne vienmēr tas ir galvenais. (Ījaba 12:12; 32:6—12.) ”Es esmu gudrāks nekā vecie,” rakstīja psalma sacerētājs, ”jo es turu Tavas pavēles.” Nedaudz tālāk savā psalmā viņš izteica arī šādu atziņu: ”Kad kļūst izprotami Tavi vārdi, tie apgaismo un dara vientiesīgos [”nepieredzējušos”, NW] gudrus.” (Psalms 119:100, 130.) Jehova ir mūžīgs, un viņa sapratne ir bezgalīgi pārāka par cilvēku uzkrāto gudrību. (Daniēla 7:13.) Dievs var dot sapratni arī tiem, kas vēl nav ieguvuši lielu dzīves pieredzi, tā ka viņu gudrība ir pat lielāka nekā gados vecākiem cilvēkiem. Tātad mums ir pamatots iemesls rūpīgi iedziļināties Bībelē un pildīt visu, kas tajā rakstīts.
Vārdiem ”ja tu”, kas atrodas Salamana Pamācību grāmatas 2. nodaļas sākumā, seko tādi vārdi kā ”nopietni uzklausīsies”, ”glabāsi”, ”ar lielu neatlaidību sauktu”, ”meklētu”, ”klaušinātu”. Kāpēc tiek lietoti visi šie vārdi? Kādā komentārā ir atzīmēts, ka šādi grāmatas sarakstītājs ”uzsver nepieciešamību meklēt gudrību visiem spēkiem”. Tiešām, mums jādara viss iespējamais, lai iegūtu gudrību un ar to saistīto spriestspēju un sapratni.
Nepieciešama piepūle
Galvenais, kas nepieciešams cilvēkam, kurš tiecas iegūt gudrību, ir rūpīga iedziļināšanās Bībelē. Iedziļināties Bībelē nenozīmē tikai lasīt, lai uzkrātu informāciju. Mums dziļi jāpārdomā izlasītais. Lai iegūtu gudrību un spriestspēju, mums jādomā, kā mēs varam izmantot iegūtās zināšanas, kad mums jārisina problēmas un jāpieņem lēmumi. Mūsu sapratne aug, ja mēs saistām jauniegūtu informāciju ar to, kas mums jau ir zināms. Nav šaubu, ka šāda iedziļināšanās Bībelē prasa laiku un piepūli. Tai jāveltī tikpat daudz laika un enerģijas, cik cilvēks veltītu apslēptu dārgumu meklēšanai. Vai mēs to darām? Vai mēs ’izmantojam laiku gudri’? (Efeziešiem 5:15, 16.)
Ir labi paturēt prātā, kādas bagātības mēs varam iegūt, ja no sirds cenšamies iedziļināties Bībelē. Mēs varam iegūt ”Dieva atziņu” — pamatīgas, dziļas zināšanas par mūsu Radītāju, zināšanas, kas mums var dot dzīvību. (Jāņa 17:3.) Tāpat mēs varam iegūt ”bijību tā Kunga priekšā”, kas mums ir ārkārtīgi nepieciešama. Ir labi, ja nevēlēšanās darīt to, ko Dievs neatzīst, nosaka mūsu rīcību ikvienā dzīves situācijā, jo tad viss, ko mēs darām, iegūst garīgu nokrāsu. (Salamans Mācītājs 12:13.)
Mums no sirds jāvēlas meklēt garīgās bagātības. Lai meklēšana būtu vieglāka, Jehova mums ir devis lieliskus darbarīkus — žurnālus Sargtornis un Atmostieties!, kā arī citas Bībeli skaidrojošas publikācijas, kurās tiek apskatīti aktuāli garīgie jautājumi. (Mateja 24:45—47.) Lai mēs labāk iepazītu Jehovas vārdus un rīcību, viņš ir devis mums kristiešu sapulces. Mums tās jāapmeklē regulāri, uzmanīgi jāklausās runas, jākoncentrē uzmanība uz galvenajām domām un jāpatur tās prātā, un pastāvīgi jādomā, kādas ir mūsu attiecības ar Jehovu. (Ebrejiem 10:24, 25.)
Gudrību ir iespējams atrast
Mēdz gadīties, ka cilvēki, kas meklē dārgakmeņus, zeltu vai sudrabu, tā arī neko neatrod. Meklējot garīgos dārgumus, nekas tāds nedraud. ”Tas Kungs piešķir gudrību,” ar pārliecību raksta Salamans, ”un no Viņa mutes nāk atziņa un izpratne.” (Salamana Pamācības 2:6, LB-65r.)
Ķēniņš Salamans bija slavens savas gudrības dēļ. (1. Ķēniņu 5:10—12.) Lasot Bībeli, var saprast, ka viņam bija vispusīgas zināšanas par augiem, dzīvniekiem, cilvēku īpašībām un uzvedību, kā arī par Dieva Rakstiem. Salamans vēl bija pavisam jauns ķēniņš, kad viņam bija jāiztiesā grūta lieta: divu sieviešu strīds par to, kura no viņām ir bērna īstā māte. Gudrība, ar kādu Salamans izšķīra šo strīdu, padarīja viņu slavenu pat ārpus viņa valsts robežām. (1. Ķēniņu 3:16—28.) No kurienes nāca viņa īpašās zināšanas? Salamans bija lūdzis Jehovam, lai tas viņam dotu ”gudrību un izpratni”, kā arī prasmi ”atšķirt labu un ļaunu”, un Jehova izpildīja viņa lūgumu. (2. Laiku 1:10—12; 1. Ķēniņu 3:9.)
Arī mums, iedziļinoties Jehovas Rakstos, jālūdz viņam palīdzība. Psalma sacerētājs lūdza: ”Māci man, Kungs, Tavu ceļu, lai es staigāju Tavā patiesībā; noskaņo manu sirdi visnotaļ tā, lai es Tavu vārdu bītos!” (Psalms 86:11.) Mēs zinām, ka Jehovam šī lūgšana bija patīkama, jo viņš ir licis to pierakstīt Bībelē. Mēs varam nešaubīties, ka viņš atbildēs, ja mēs no sirds un bieži lūgsim, lai viņš mums palīdz atrast Bībelē garīgos dārgumus. (Lūkas 18:1—8.)
Salamans raksta: ”Viņš liek vaļsirdīgajam piedzīvot izdošanos un ņem savā aizvējā tiklos un pasargā tos, kas dara pareizi, un paglabā neskartus savu svēto ceļus. Tad tu sapratīsi, kas ir tiesa un taisnība, — kas ir skaidra sirds un kāds ir ikviens ceļš uz labu.” (Salamana Pamācības 2:7—9.) Cik patīkami ir to apzināties! Jehova ne tikai dod gudrību visiem, kas to vēlas atrast, bet arī aizsargā taisnīgos — tos, kuri dzīvo saskaņā ar patiesu gudrību un paklausīgi ievēro viņa noteiktās normas. Dzīvosim arī mēs tā, lai Jehova mums palīdzētu saprast, ”kāds ir ikviens ceļš uz labu”.
Vēlēšanās studēt Bībeli
Bībeles studēšana, bez kuras nav iespējams iegūt gudrību, daudziem cilvēkiem nešķiet pārāk patīkama. Piemēram, Lorenss, kam tagad ir 58 gadi, saka: ”Visu mūžu es esmu strādājis fizisku darbu. Studēšana man padodas ļoti grūti.” Savukārt Maikls, kam ne visai patika mācīties skolā, tagad, kad viņam ir 24 gadi, atzīst: ”Man bija jāpiespiež sevi, lai es kaut ko sāktu studēt.” Tomēr vēlēšanos studēt Bībeli ir iespējams radīt.
Maikls stāsta, kā viņam tas izdevās. ”Es piespiedu sevi studēt pusstundu katru dienu. Drīz vien es pamanīju, kā tas ietekmē manu noskaņojumu, atbildes kristiešu sapulcēs un sarunas ar cilvēkiem. Tagad es ar prieku gaidu brīžus, kad varēšu ķerties pie studēšanas, un man ļoti nepatīk, ja kaut kas mani traucē to darīt.” Tā tiešām ir — ja cilvēks redz savu pūliņu augļus, tad studēšana viņam arvien vairāk sāk iepatikties. Arī Lorenss iemācījās studēt Bībeli un pēc kāda laika kļuva par Jehovas liecinieku draudzes vecāko.
Lai Bībeles studijas kļūtu par patīkamu nodarbošanos, ir nepieciešama zināma piepūle, taču svētības, ko saņem cilvēks, ir jebkādu pūļu vērtas. ”Gudrība ienāks tavā sirdī, lai tu jo labprāt mācītos,” raksta Salamans. ”Labs padoms tevi pasargās, un saprāts tevi paglābs.” (Salamana Pamācības 2:10, 11, LB-65r.)
”Lai tu nenokļūtu uz ļaunu ļaužu ceļa”
No kā cilvēku pasargā gudrība, labs padoms un saprāts? Salamans norāda, ka tie ir vajadzīgi, lai cilvēks ”nenokļūtu uz ļaunu ļaužu ceļa un neatrastos neprātīgu pļāpātāju vidū, kas atstāj īsteno ceļu un iet pa tumsas tekām, kas priecājas ļaunu darīt un ir priecīgi savā ļaunajā, pavisam otrādi apgrieztajā gara būtībā, kas virza greizi savu ceļu un noiet galīgi neceļā”. (Salamana Pamācības 2:12—15.)
Visi, kam ir dārga patiesā gudrība, cenšas neatrasties ”neprātīgu pļāpātāju vidū” — tādu cilvēku vidū, kuri runā kaut ko pretēju tam, kas ir patiess un pareizs. Labs padoms un saprāts pasargā cilvēku no tiem, kas atsakās no patiesības, lai varētu staigāt tumsas ceļus, un no tiem, kas melo un priecājas par saviem ļaunajiem darbiem. (Salamana Pamācības 3:32.)
Mēs varam būt ārkārtīgi priecīgi, ka patiesā gudrība un ar to saistītās īpašības pasargā mūs no netiklu cilvēku sliktās ietekmes. Salamans piebilst, ka tās pasargā, lai ”tu nesaistītos ar kāda cita sievu, nenokļūtu kādas svešinieces varā, kas maigus vārdus pauž un atstāj savu jaunības draugu un aizmirst savu Dieva priekšā slēgto derību; jo viss viņas nams noliecas nāvei pretī un viņas pašas soļi tuvojas viņai jau zudušo soļiem; neviens, kas pie viņas iegriežas, neatnāk atpakaļ un neatgūst dzīvības ceļu”. (Salamana Pamācības 2:16—19.)
Salamans raksta, ka ’svešiniece’ jeb netikle ”atstāj savu jaunības draugu” — acīmredzot savu vīru, ar kuru ir apprecējusies jaunībā.a (Salīdzināt Maleahija 2:14.) Viņa ir aizmirsusi, kas bauslības derībā ir teikts par laulības pārkāpšanu. (2. Mozus 20:14.) Netikles ceļi ved nāvei pretī. Tie, kas iet pie viņas, var neatgūt ”dzīvības ceļu”, jo agri vai vēlu viņi var zaudēt dzīvību — nonākt tur, no kurienes nevar atgriezties. Gudrs un spriestspējīgs cilvēks labi zina, cik bīstama ir netiklība, tāpēc viņš dara visu, lai no tās izsargātos.
”Taisnīgie apdzīvos zemi”
Runādams par mērķi, ar kādu tiek doti padomi par gudrību, Salamans raksta: ”Lai tu ietu pa labu ļaužu ceļu un paliktu uz taisnīgo stigas.” (Salamana Pamācības 2:20.) Cik daudz cilvēkam dod gudrība! Tā palīdz būt laimīgam un gandarītam par dzīvi, kas ir patīkama Dievam.
Visus, kas iet ”pa labu ļaužu ceļu”, gaida brīnišķīgas svētības arī nākotnē. Salamans par to raksta: ”Taisnīgie apdzīvos zemi un arī tiklie un dievbijīgie paliks tajā, bet bezdievīgie no zemes tiks izdeldēti, un Dieva vārda nonicinātāji tiks no turienes izskausti.” (Salamana Pamācības 2:21, 22.) Centīsimies būt to cilvēku vidū, kas varēs mūžīgi dzīvot Dieva jaunajā pasaulē, kur taisnība mājos. (2. Pētera 3:13.)
[Zemsvītras piezīme]
a Par svešiniekiem tika saukti cilvēki, kas novērsās no bauslības prasībām, tā atsvešinoties no Jehovas. Tāpēc netikle šeit tiek saukta par svešinieci, kaut gan viņa varēja arī nebūt cittautiete.
[Attēls 26. lpp.]
Mums jālūdz, lai Dievs mums dotu gudrību, kā to darīja Salamans