Slavējiet Dievu kopā ar viņa draudzi!
”Draudzes sapulcēs es teikšu to Kungu.” (PSALMS 26:12)
1. Kas vēl bez lūgšanām un Bībeles studijām mājās ietilpst patiesajā pielūgsmē?
KALPOT Jehovam nozīmē ne tikai lūgt viņu un studēt Bībeli mājās, bet arī aktīvi darboties viņa draudzē. Senatnē izraēliešiem bija pavēlēts ’sapulcināt, sasaucot tautu, vīrus, sievas un bērnus’ un mācīties Dieva likumus, lai viņi varētu iet pa Jehovas norādīto ceļu. (5. Mozus 31:12; Jozuas 8:35.) Gan gados vecāki cilvēki, gan arī ”jaunekļi un jaunavas” tika mudināti slavēt Jehovas vārdu. (Psalms 148:12, 13.) Kristiešu draudzēs Dieva pielūgsme ir iekārtota līdzīgi. Valstības zālēs visā pasaulē vīrieši, sievietes un bērni labprāt piedalās sapulcēs un gūst no tā lielu gandarījumu. (Ebrejiem 10:23—25.)
2. a) Kāpēc nepieciešama gatavošanās, lai bērni ar patiku iesaistītos sapulcēs? b) Kāds piemērs ir nepieciešams bērniem?
2 Palīdzēt bērniem iesaistīties draudzes darbībā ne vienmēr ir viegli. Reizēm bērni, kas nāk uz sapulcēm kopā ar vecākiem, dara to ar nepatiku. Protams, gandrīz visiem bērniem ir grūti ilgu laiku koncentrēties uz kaut ko vienu, un viņiem drīz vien kļūst garlaicīgi. Ļoti noderīga šajā ziņā ir sagatavošanās. Bez iepriekšējas gatavošanās bērni nespēj pilnvērtīgi piedalīties draudzes sapulcēs. (Salamana Pamācības 15:23.) Turklāt bez gatavošanās bērniem ir grūti gūt garīgus panākumus, kas viņiem sniegtu gandarījumu. (1. Timotejam 4:12, 15.) Kā vecāki var palīdzēt bērniem? Vispirms vecākiem jāpajautā sev, vai viņi paši gatavojas sapulcēm. Viņu piemērs spēcīgi ietekmē bērnus. (Lūkas 6:40.) Tāpat var palīdzēt rūpīga ģimenes studiju plānošana.
Kā panākt, lai zināšanas ietekmētu sirdi
3. Kāpēc ģimenes studiju laikā īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai zināšanas nonāktu sirdī, un kas nepieciešams šī mērķa sasniegšanai?
3 Ģimenes Bībeles studiju mērķis ir panākt, lai zināšanas ne tikai paliktu prātā, bet arī ietekmētu sirdi. Lai šo mērķi sasniegtu, ir labi jāzina ģimenes locekļu problēmas un jācenšas ar mīlestību rūpēties par viņiem. Jehova ir tas, kurš ’pārbauda sirdi’. (1. Laiku 29:17.)
4. a) Ko nozīmē tas, ka cilvēkam ’trūkst sirds’? b) Kas nepieciešams, lai ’iegūtu sirdi’?
4 Ko Jehova redz, pārbaudīdams mūsu bērnu sirdi? Parasti mūsu bērni saka, ka viņi mīl Dievu, un tas ir labi, ka viņi tā saka. Tomēr bērniem un cilvēkiem, kas tikai nesen sākuši mācīties par Jehovu, trūkst pieredzes kalpošanā Jehovam. Nepietiekamas pieredzes dēļ viņiem ”trūkst sirds”, kā tas teikts Bībelē. Viņu motīvi droši vien nav slikti, taču jāpaiet kādam laikam, lai viņiem izveidotos tāda sirds, kas patiesi būtu patīkama Dievam. Lai mums būtu šāda sirds, mums, cik vien tas ir iespējams nepilnīgiem cilvēkiem, jāsaskaņo savas domas, tieksmes, vēlēšanās, jūtas un mērķi ar to, ko atzīst Dievs. Kad cilvēks šādi veido savu personību, viņš ”iegūst sirdi”. (Salamana Pamācības 9:4, NW; 19:8, NW.)
5., 6. Kā vecāki palīdz bērniem ’iegūt sirdi’?
5 Vai vecāki var palīdzēt saviem bērniem ’iegūt sirdi’? Jāatzīst, ka neviens nevar ”ielikt” otrā cilvēkā labu sirdi. Mums visiem ir dota gribas brīvība, tāpēc daudz kas ir atkarīgs no tā, pie kā mēs ļaujam kavēties savām domām. Tomēr, gudri rīkojoties, vecāki var pamudināt bērnus būt atklātiem un var uzzināt, kas ir bērnu sirdī un kādā ziņā vajadzīga palīdzība. Uzdodiet jautājumus: ”Ko tu par to domā? Kā ir īstenībā: ko tu gribētu darīt?” Pēc tam uzmanīgi klausieties un nereaģējiet asi. (Salamana Pamācības 20:5.) Lai sasniegtu bērna sirdi, nepieciešama labestība, sapratne un mīlestība.
6 Lai bērnos nostiprinātos vēlēšanās rīkoties pareizi, bieži runājiet par gara augļiem — par visām to izpausmēm — un dariet tā, lai gara augļi būtu redzami jūsu ģimenes dzīvē. (Galatiešiem 5:22.) Māciet bērnus mīlēt Jehovu un Jēzu Kristu ne tikai stāstot, ka mums viņi jāmīl, bet arī pārrunājot, kāpēc mums viņi jāmīl, un paskaidrojot, kā mēs varam apliecināt savu mīlestību. (2. Korintiešiem 5:14, 15.) Stipriniet bērnu vēlēšanos rīkoties pareizi, runājot par labo, ko dod pareiza rīcība. Radiet bērnos vēlēšanos cīnīties ar sliktām domām, nelietot sliktus vārdus un nedarīt neko nosodāmu, runājot ar viņiem par ļaunumu, ko rada slikta rīcība. (Amosa 5:15; 3. Jāņa 11.) Palīdziet bērniem saprast, kā domas, vārdi un rīcība ietekmē cilvēka attiecības ar Jehovu.
7. Kas jādara, lai bērni iemācītos risināt problēmas un pieņemt lēmumus tā, ka viņi saglabātu tuvas attiecības ar Jehovu?
7 Ja bērnam ir radušās kādas grūtības vai viņam jāpieņem svarīgs lēmums, viņam var pajautāt: ”Kā tev šķiet, ko Jehova par to domā? Ko tu zini par Jehovu tādu, kas tev palīdz atbildēt uz šo jautājumu? Vai tu lūgšanā esi runājis par to ar Jehovu?” Cik vien agri iespējams, māciet saviem bērniem dzīvot tā, lai viņi censtos vienmēr noskaidrot Dieva gribu un pēc tam to pildīt. Izveidojuši tuvas attiecības ar Jehovu, viņi ar prieku pildīs Jehovas norādījumus. (Psalms 119:34, 35.) Un augs viņu pateicība par iespēju atrasties patiesā Dieva draudzē.
Gatavošanās draudzes sapulcēm
8. a) Ko var darīt, lai ģimenes Bībeles studijās tiktu apskatīti visi jautājumi, kam jāpievērš uzmanība? b) Cik svarīgas ir šādas studijas?
8 Ģimenes Bībeles studiju laikā uzmanība jāpievērš daudziem jautājumiem. Kā lai tos visus patur prātā? Visam pievērst uzmanību vienā reizē, protams, nav iespējams. Bet jums var noderēt saraksts, kurā uzskaitīts viss nepieciešamais. (Salamana Pamācības 21:5.) Laiku pa laikam pārskatiet sastādīto sarakstu un padomājiet, kam jāpievērš vairāk uzmanības. Vērīgi sekojiet visu ģimenes locekļu panākumiem. Labi organizētas ģimenes studijas ir daļa no kristīgās izglītības, kas mūs sagatavo pašreizējai dzīvei un mūžīgai dzīvei nākotnē. (1. Timotejam 4:8.)
9. Kādus mērķus mēs varam pakāpeniski sasniegt ar ģimenes studiju palīdzību?
9 Ja ģimenes studiju laikā jūs gatavojaties draudzes sapulcēm, tad, kopīgi studējot Bībeli, jūs varat pakāpeniski sasniegt dažādus mērķus. To realizēšana varētu prasīt vairākas nedēļas, mēnešus vai pat gadus. Piemēram, mērķi varētu būt šādi: 1) visi ģimenes locekļi spēj atbildēt draudzes sapulcēs, 2) visi cenšas atbildēt saviem vārdiem, 3) iekļauj atbildēs Bībeles pantus, 4) analizē studējamās vielas praktisko izmantojumu. Šādi mērķi cilvēkam palīdz uztvert patiesību ļoti personiski. (Psalms 25:4, 5.)
10. a) Kas jādara, lai pievērstu uzmanību visām draudzes sapulcēm? b) Kāpēc ir labi to darīt?
10 Ja jūsu ģimenes studijās parasti tiek apskatīts Sargtorņa studējamais raksts attiecīgajai nedēļai, būtu labi nepamest novārtā personīgu vai kopīgu gatavošanos draudzes grāmatstudijai, teokrātiskās kalpošanas skolai un kalpošanas sapulcei. Arī šīs sapulces ir daļa no tās izglītības programmas, kas mums palīdz iet pa Jehovas ceļu. Varbūt laiku pa laikam jūs varat gatavoties sapulcēm kopā. Tā ģimenes locekļi iemācīsies, kā pareizi gatavoties. Un galu galā no sapulcēm tiks iegūts daudz lielāks labums. Runājiet par to, kāpēc ir labi regulāri gatavoties šīm sapulcēm un cik svarīgi ir atvēlēt vielas sagatavošanai konkrētu laiku. (Efeziešiem 5:15—17.)
11., 12. Ko labu mēs varam gūt, gatavojoties dziedāt draudzes sapulcēs, un kā mēs varam gatavoties?
11 Kopsanāksmē ”Dievišķais dzīves ceļš” izskanēja aicinājums gatavoties arī dziedāšanai sapulcēs. Vai jūsu ģimene ir centusies to darīt? Ja mēs gatavojamies dziedāt, mūsu prātā un sirdī dziļāk iespiežas Bībeles patiesības un mēs gūstam lielāku prieku no sapulcēm.
12 Ja mēs sagatavojamies dziedāšanai, arī pārrunājam dziesmas vārdu nozīmi, mums ir vieglāk dziedāt no sirds. Senatnē izraēlieši, pielūdzot Dievu, spēlēja dažādus mūzikas instrumentus. (1. Laiku 25:1; Psalms 28:7.) Varbūt kāds no jūsu ģimenes locekļiem spēlē kādu mūzikas instrumentu? Viņš var spēlēt, un jūs kopā varat mācīties Valstības dziesmas, kas tiks dziedātas draudzes sapulcēs attiecīgajā nedēļā. Tieši tāpat var izmantot dziesmu melodiju ierakstus. Ir zemes, kur mūsu brāļi ļoti skaisti dzied arī bez muzikālā pavadījuma. Ejot pa ceļu vai strādājot uz lauka, viņi mēdz dziedāt dziesmas, kas paredzētas tuvākajās draudzes sapulcēs. (Efeziešiem 5:19.)
Kopīga gatavošanās sludināšanai
13., 14. Kāpēc ir svarīgas sarunas, kas sagatavo mūsu sirdi sludināšanai?
13 Liecināt cilvēkiem par Jehovu un viņa nodomiem ir ļoti svarīgs uzdevums. (Jesajas 43:10—12; Mateja 24:14.) Vienalga, cik jauni vai veci mēs esam, prieks un panākumi šajā darbā ir atkarīgi no tā, cik labi mēs esam sagatavojušies. Kā ģimene varētu gatavoties sludināšanai?
14 Tāpat kā citās mūsu kalpošanas jomās, arī šajā galvenais ir mūsu sirds stāvoklis. Mums jārunā ne tikai par pašu darbu, bet arī par iemesliem, kāpēc mēs to darām. Ķēniņa Jošafata laikā tautai tika doti norādījumi, kā ievērot Dieva likumus, bet, kā teikts Bībelē, tā ”vēl nebija pilnīgi savas sirdis novēlējusi” savam Dievam. Tāpēc cilvēki viegli padevās kārdinājumiem, kas viņus novērsa no patiesās pielūgsmes. (2. Laiku 20:33; 21:11.) Mēs nesludinām tādēļ, lai varētu pierakstīt tīruma kalpošanā pavadītās stundas vai izdalīt cilvēkiem literatūru. Sludināšana ir veids, kā mēs apliecinām savu mīlestību pret Jehovu un mīlestību pret cilvēkiem, kam ir jādod iespēja izvēlēties dzīvību. (Ebrejiem 13:15.) Sludināšanā mēs esam ”Dieva darba biedri”. (1. Korintiešiem 3:9.) Tā ir nenovērtējama privilēģija! Sludinot cilvēkiem, mēs sadarbojamies ar svētajiem eņģeļiem. (Atklāsmes 14:6, 7.) Pārrunas ģimenes lokā, vienalga, vai tās notiek iknedēļas Bībeles studiju laikā vai arī apskatot pantus no brošūriņas Ik dienas iedziļinies Rakstos, ir labākais brīdis, kad mēs varam vairot savu atzinību par iespēju sludināt.
15. Kad ģimene var gatavoties sludināšanai?
15 Vai jūs dažreiz ģimenes studijās palīdzat ģimenes locekļiem sagatavoties tīruma kalpošanai attiecīgajā nedēļā? Šāda palīdzība var lieti noderēt. (2. Timotejam 2:15.) Ja ģimenes locekļiem tiek piedāvāta palīdzība, viņu sludināšana kļūst efektīvāka. Laiku pa laikam jūs varētu gatavoties sludināšanai visu ģimenes studijai paredzēto laiku. Bet parasti ar sludināšanu saistītos jautājumus pietiek pārrunāt pavisam īsi ģimenes studijas beigās vai kādā citā laikā.
16. Kādi labi ieteikumi ir minēti šajā rindkopā?
16 Ģimenes studiju laikā var pievērst uzmanību vairākiem jautājumiem, piemēram: 1) sagatavot labu ievadu sarunas uzsākšanai un atrast Bībeles pantu, ko nolasīt, ja rodas tāda iespēja; 2) parūpēties, lai katram ģimenes loceklim būtu sava sludināšanas soma, Bībele, piezīmju blociņš, pildspalva vai zīmulis, bukleti un cita literatūra; somai nav jābūt dārgai, bet tai noteikti jābūt kārtīgai; 3) pārrunāt, kā un kur var sludināt neformāli. Pēc šādas gatavošanās atvēliet laiku kopīgai sludināšanai. Dodiet bērniem ieteikumus, tomēr neapspriediet vienlaikus pārāk daudzus jautājumus.
17., 18. a) Ko ģimene var darīt kopā, lai ģimenes locekļu sludināšana būtu efektīvāka? b) Kā var gatavoties sludināšanai katru nedēļu?
17 Liela daļa darba, ko Jēzus Kristus uzticēja saviem sekotājiem, ir saistīta ar mācekļu gatavošanu. (Mateja 28:19, 20.) Sagatavot mācekļus nozīmē ne tikai sludināt cilvēkiem, bet arī mācīt viņus. Kā ģimenes studijas varētu jums palīdzēt to darīt labāk?
18 Ģimenes lokā jūs varat pārrunāt, pie kuriem cilvēkiem vajadzētu aiziet atkārtoti. Daži varbūt ir paņēmuši literatūru, citi — tikai uzklausījuši jūs. Daži cilvēki, iespējams, ir satikti, sludinot pa mājām, citi — sludinot neformāli vai liecinot cilvēkiem tirgū vai skolā. Griezieties pēc vadības pie Dieva Rakstiem. (Psalms 25:9; Ecēhiēla 9:4.) Izlemiet, kurus cilvēkus jūs apmeklēsiet attiecīgajā nedēļā. Padomājiet, par ko jūs runāsiet. Ģimenes studija visiem palīdzēs sagatavoties sludināšanai. Atrodiet pantus, kurus jūs vēlaties nolasīt ieinteresētiem cilvēkiem, un nodaļas grāmatā Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi vai brošūrā Ko Dievs no mums prasa?, kuras jūs piedāvāsiet apskatīt. Satikuši cilvēku, nepārrunājiet pārāk daudz jautājumu vienā reizē. Atvadoties no cilvēka, uzdodiet kādu jautājumu, uz kuru atbildēsiet nākamajā tikšanās reizē. Varbūt visa ģimene kopā katru nedēļu var plānot, pie kura cilvēka kurš ies, kad viņš to apmeklēs un ko centīsies panākt apmeklējuma laikā. Tā visa ģimene iemācīsies sludināt efektīvāk.
Māciet bērniem Jehovas ceļu
19. Kas nepieciešams jūsu ģimenes locekļiem, lai viņi joprojām ietu pa Jehovas norādīto ceļu?
19 Būt ģimenes galvam pašreizējā ļaunajā pasaulē nemaz nav viegli. Sātans un viņa dēmoni cenšas sagraut Jehovas kalpu garīgumu. (1. Pētera 5:8.) Turklāt jums, vecāki, jo sevišķi jums, vientuļie vecāki, jācīnās ar visdažādākajām problēmām. Ir grūti atrast laiku visam, ko jūs gribētu padarīt. Tomēr pūlēties ir vērts — to darīt ir vērts pat tad, ja jūs izmantojat pa vienam no dotajiem ieteikumiem un pamazām cenšaties uzlabot ģimenes studiju kvalitāti. Redzēt, kā jums vistuvākie cilvēki uzticīgi iet pa Jehovas norādīto ceļu, — tā ir nenovērtējama svētība. Lai jūsu ģimenes locekļi spētu iet pa šo ceļu, viņiem jāiemācās gūt prieku no draudzes sapulcēm un sludināšanas. Un prieku var vairot gatavošanās — tāda gatavošanās, kas liek zināšanām nokļūt sirdī un palīdz visiem ģimenes locekļiem dot pilnvērtīgu ieguldījumu sapulcēs un sludināšanā.
20. Kas var palīdzēt vecākiem izjust to prieku, par kuru ir runāts 3. Jāņa 4?
20 Par cilvēkiem, kam viņš bija sniedzis garīgu palīdzību, apustulis Jānis rakstīja: ”Lielāka prieka man nav, kā kad dzirdu, ka mani bērni dzīvo patiesībā.” (3. Jāņa 4.) Ja ģimenes Bībeles studijas tiek vadītas, paturot prātā konkrētus mērķus, un ģimenes galva laipni un izpalīdzīgi pievērš uzmanību katra ģimenes locekļa vajadzībām, tad ģimene izjūt prieku. Mācot savus bērnus atzinīgi novērtēt dzīvi saskaņā ar Jehovas norādījumiem, vecāki palīdz viņiem ar prieku iet pa vislabāko dzīves ceļu. (Psalms 19:8—12.)
Vai jūs varat paskaidrot?
◻ Kāpēc mūsu bērniem ir nepieciešama gatavošanās sapulcēm?
◻ Kā vecāki var palīdzēt saviem bērniem ’iegūt sirdi’?
◻ Kā ģimenes studijas var palīdzēt sagatavoties visām sapulcēm?
◻ Kā gatavošanās sludināšanai palīdz visiem ģimenes locekļiem gūt sekmes kalpošanā?
[Attēls 20. lpp.]
Ģimenes studiju laikā jūs varat gatavoties draudzes sapulcēm
[Attēls 21. lpp.]
Ir labi gatavoties dziedāšanai sapulcēs