Māksla klausīties ar mīlestību

”PALDIES, ka uzklausīji!” Vai pēdējā laikā jums kāds ir teicis šādus vārdus? Dzirdēt šādu komplimentu ir ārkārtīgi patīkami. Labu klausītāju augstu vērtē gandrīz ikviens. Ar uzmanīgu klausīšanos var uzmundrināt cilvēkus, kas jūtas satraukti vai ko nomāc problēmas. Turklāt, ja esam labi klausītāji, mums ir vieglāk veidot attiecības ar cilvēkiem. Kristiešu draudzē klausīties ar mīlestību ir īpaši svarīgi, jo citādi nebūtu iespējams ”vērot citam citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem”. (Ebrejiem 10:24.)

Tomēr daudzi cilvēki ir slikti klausītāji. Viņi labprāt dod padomus, stāsta par pašu pieredzēto vai klāsta savu viedokli, bet uzklausīt citus viņi neprot. Klausīšanās patiešām ir māksla. Kā iemācīties klausīties ar mīlestību?

Būtisks priekšnoteikums

Jehova ir izcils skolotājs, un viņš mums daudz ko var iemācīt par klausīšanos. Padomāsim, piemēram, par to, kā Jehova palīdzēja pravietim Elijam. Izbijies no ķēniņienes Izebeles draudiem, Elija aizbēga tuksnesī un paziņoja, ka vēlas mirt. Tur viņu uzrunāja Dieva eņģelis. Pravietis pastāstīja par savām izjūtām, Jehova viņu uzklausīja un tad parādīja savu vareno spēku. Tas tik ļoti ietekmēja Eliju, ka viņš pārvarēja bailes un turpināja pildīt savu uzdevumu. (1. Ķēniņu 19:2—15.) Kāpēc Jehova atrod laiku, lai uzklausītu, kas uztrauc viņa kalpus? Tāpēc, ka viņš gādā par tiem. (1. Pētera 5:7.) Tas ir viens no priekšnoteikumiem, kas ļauj būt labam klausītājam: ir jāinteresējas par citiem un no sirds jārūpējas par viņiem.

Bolīvijā šādu attieksmi no kāda ticības biedra puses izjuta vīrietis, kas bija izdarījis nopietnu pārkāpumu. Viņš stāsta: ”Tas bija viens no tumšākajiem brīžiem manā dzīvē. Ļoti iespējams, es būtu atmetis visam ar roku un vairs necenstos kalpot Jehovam, ja nebūtu šī brāļa, kas atrada laiku mani uzklausīt. Viņš neko daudz neteica, bet apziņa, ka es viņam nozīmēju pietiekami daudz, lai manī klausītos, bija liels stiprinājums. Man nevajadzēja padomus, kā risināt situāciju, — es pats labi zināju, kas man jādara. Bet man bija ļoti svarīgi zināt, ka ir cilvēks, kam nav vienalga, kā es jūtos. Ar to, ka viņš mani uzklausīja, viņš man neļāva padoties izmisumam.”

To, kā klausīties ar mīlestību, var mācīties no Jēzus Kristus. Neilgi pēc Jēzus nāves divi no viņa mācekļiem bija ceļā no Jeruzalemes uz kādu ciemu, kas atradās apmēram vienpadsmit kilometrus no šīs pilsētas. Mācekļi jutās nomākti, bet tad kopā ar viņiem sāka iet Jēzus Kristus, kas bija piecelts no nāves. Viņš tiem uzdeva rūpīgi pārdomātus jautājumus, lai pamudinātu tos izteikties, un mācekļi sāka runāt. Viņi pastāstīja, kādas cerības viņiem bija bijušas un kādu vilšanos un apjukumu viņi izjūt tagad. Jēzus, apliecinādams abiem mācekļiem savu interesi un ar mīlestību viņus uzklausīdams, panāca, ka arī viņi bija gatavi klausīties. Tad Jēzus ”tiem izskaidroja visus rakstus, kas par viņu rakstīti”. (Lūkas 24:13—27.)

Klausīties pirmajiem ir mīlestības pilns paņēmiens, kā panākt, lai citi uzklausītu mūs. ”Mani vecāki un vīra vecāki kritizēja to, kā es audzinu savus bērnus,” stāsta kāda sieviete no Bolīvijas. ”Viņu izteikumi man ļoti nepatika, bet man arī pašai nelikās, ka esmu laba māte. Ap to laiku pie manis atnāca kāda Jehovas lieciniece, kas stāstīja par Dieva solījumiem. Bet tieši tas, kā viņa mani lūdza izteikt savu viedokli, palīdzēja man saprast, ka šī sieviete ir gatava klausīties. Es ieaicināju viņu iekšā, un drīz jau es viņai stāstīju par situāciju, kas mani nomāca. Viņa pacietīgi klausījās un tad pajautāja, ko es pati gribu dot saviem bērniem un ko par to domā mans vīrs. Bija liels atvieglojums runāt ar kādu, kas patiešām centās mani saprast. Kad Jehovas lieciniece man sāka rādīt, kas Bībelē teikts par ģimenes dzīvi, es jau zināju, ka manā priekšā ir cilvēks, kam mana dzīve nav vienaldzīga.”

”Mīlestība.. ..nemeklē savu labumu,” teikts Bībelē. (1. Korintiešiem 13:4, 5.) Klausīties ar mīlestību nozīmē, ka mēs savas intereses atvirzām otrajā plānā. Ja kāds ar mums vēlas pārrunāt nopietnu jautājumu, mums varbūt jāizslēdz televizors, jānoliek malā avīze vai jāizslēdz mobilais telefons. Lai klausītos ar mīlestību, ir patiesi jāinteresējas par to, ko otrs cilvēks domā. Nebūtu pareizi sākt runāt par sevi un teikt, piemēram: ”Tas man atgādina, kas ar mani notika pirms kāda laika.” Draudzīgā sarunā tas būtu pilnīgi pieņemami, bet, ja kāds runā par nopietnu problēmu, personiskās intereses ir jāatliek malā. Taču patiesa interese par citiem var izpausties vēl kādā veidā.

Klausīties, lai saprastu emocijas

Cilvēki, kas bija līdzās Ījabam, dzirdēja viņu runājam vismaz desmit reizes. Tomēr Ījabs izsaucās: ”Ak kaut jel būtu kāds, kas mani uzklausītu!” (Ījaba 31:35.) Ījabs tā jutās tāpēc, ka nesaņēma no saviem klausītājiem nekādu mierinājumu. Tiem patiesībā nerūpēja, kas notiek ar Ījabu, un tie nesaprata, kā viņš jūtas. Ījaba klausītāji nebija ne līdzcietīgi, ne iejūtīgi, bet apustulis Pāvils rakstīja: ”Esiet visi vienprātīgi, līdzcietīgi, brālīgi, žēlsirdīgi, pazemīgi.” (1. Pētera 3:8.) Kā mēs varam būt līdzcietīgi? Mums jāinteresējas par to, kā citi jūtas, un jāmēģina viņus saprast. Par šādu attieksmi liecina iejūtīgas piezīmes, piemēram: ”Tas noteikti nebija patīkami,” — vai: ”Laikam gan tev likās, ka tevi pārprot.” Tāpat ir labi atkārtot cilvēka teikto saviem vārdiem, tā apliecinot, ka mēs viņu esam sapratuši. Klausīties ar mīlestību nozīmē pievērst uzmanību ne tikai vārdiem, bet arī emocijām, ko varbūt nav tik viegli pamanīt.

Robertsa ir Jehovas liecinieks, pieredzējis pilnas slodzes kalpotājs. Viņš stāsta: ”Manā dzīvē bija brīdis, kad kalpošana vairs nesniedza gandarījumu un es kļuvu nomākts, tāpēc es nolēmu parunāt ar ceļojošo pārraugu. Viņš uzmanīgi klausījās, ko es saku, un centās saprast manas izjūtas. Viņš, šķiet, pat ņēma vērā manas bailes tikt kritizētam par šādu domāšanu. Brālis apliecināja, ka manas emocijas ir saprotamas, un teica, ka viņš pats kādreiz ir izjutis kaut ko līdzīgu. Šī saruna man ļoti palīdzēja.”

Vai ir iespējams klausīties, bet nepiekrist visam, kas tiek teikts? Vai varam vienkārši pateikties cilvēkam par atklātību? Jā, protams. Varbūt mūsu nepilngadīgais dēls skolā ir sakāvies vai pusaudze meita atnāk mājās un paziņo, ka ir iemīlējusies. Daudz labāk būtu, ja vecāki vispirms viņus uzklausītu un mēģinātu saprast, kas notiek jauniešu prātā, un tikai tad paskaidrotu, kā ir un kā nav pareizi rīkoties.

”Padoms vīra sirdī ir kā dziļš ūdens, bet gudrs vīrs saprot, kā to izsmelt,” teikts Salamana Pamācību grāmatas 20. nodaļas 5. pantā. Ja gudrs un pieredzējis cilvēks nav noskaņots pats pēc savas iniciatīvas dot padomu, mums jāpadomā, kā iesaistīt viņu sarunā. Līdzīgi ir tad, kad klausāmies ar mīlestību. Ir vajadzīga spriestspēja, lai pamudinātu cilvēku izteikties. Noderīgi ir uzdot jautājumus, taču jāuzmanās, lai mēs nesāktu viņu tincināt par privātām tēmām. Varbūt cilvēku var palūgt vispirms pastāstīt to, par ko viņam ir viegli runāt. Piemēram, sieva, kas vēlas runāt par problēmām savā laulībā, droši vien jutīsies labāk, ja sākumā pastāstīs, kā viņi ar vīru iepazinās un apprecējās. Kristietim, kas ir kļuvis neaktīvs kalpošanā, varbūt būs vieglāk runāt, ja viņš vispirms pieminēs, kā ir uzzinājis patiesību.

Klausīties ar mīlestību — grūts uzdevums

Klausīties ir ļoti grūts uzdevums, ja kāds uz mums dusmojas vai ir aizvainots, jo gluži dabiska ir vēlēšanās aizstāvēties. Kā rīkoties šādā situācijā? ”Miermīlīga atbilde apklusina dusmas,” sacīts Salamana Pamācību 15. nodaļas 1. pantā. Miermīlīgi atbildēt mēs varam, ja laipni aicinām cilvēku izteikties un pēc tam pacietīgi klausāmies, kā viņš stāsta par sava aizvainojuma iemeslu.

Asi strīdi bieži vien turpinās tāpēc, ka divi cilvēki vienkārši atkārto to, ko jau ir pateikuši. Abiem šķiet, ka otrs viņā neklausās. Cik labi būtu, ja kāds no viņiem apstātos un tiešām ieklausītos otra vārdos! Protams, ir svarīgi būt savaldīgam un runāt apdomīgi un ar mīlestību. Bībelē rakstīts: ”Kas savu muti savalda, ir gudrs.” (Salamana Pamācības 10:19.)

Prasme klausīties ar mīlestību nerodas pati no sevis, bet šo mākslu var apgūt ikviens, kas ir gatavs pūlēties un disciplinēt sevi. Darīt to katrā ziņā ir vērts. Māka ieklausīties citu teiktajā ir mīlestības izpausme, un tā vairo mūsu pašu laimi. Tāpēc ir gudri attīstīt prasmi klausīties ar mīlestību.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 11. lpp.]

Klausoties otrā cilvēkā, paša intereses jāatliek malā

[Attēls 12. lpp.]

Nav viegli klausīties kādu, kas ir aizvainots