Bībeles studēšanas nozīme

VAI tev ir gadījies vērot, kā cilvēki izvēlas augļus? Lai noteiktu, vai augļi ir gatavi, pircēji parasti pievērš uzmanību to krāsai un lielumam, reizēm — arī to smaržai. Daži pircēji augļus aptausta vai nedaudz saspiež, vai arī paņem katrā rokā pa auglim un pēc svara nosaka, kurš ir sulīgāks. Šādi izvēloties pirkumu, cilvēki pievērš uzmanību detaļām, nosaka atšķirības, ņem vērā iepriekšējo pieredzi un salīdzina jauniegūto informāciju ar to, kas viņiem jau zināms. Tos, kas rūpīgi izvēlas pirkumu, gaida garšīgs atalgojums par viņu pūlēm.

Rūpīgai Dieva Rakstu pētīšanai, bez šaubām, ir nesalīdzināmi lielāka vērtība. Dieva Rakstu studēšana mums palīdz stiprināt ticību un mīlestību, kļūt par labiem sludinātājiem un pieņemt pārdomātus, gudrus lēmumus. Ieguvums, ko dod iedziļināšanās Dieva Rakstos, Salamana Pamācībās 3:15 raksturots šādi: ”Viss, ko tu varētu vēlēties, nav salīdzināms ar to.” Lai mēs varētu teikt to pašu, mums jābūt cītīgiem Bībeles studētājiem. (Kol. 1:9, 10.)

Studēt nenozīmē tikai lasīt. Studēt nozīmē likt prātam darboties, lai rūpīgi, padziļināti izpētītu kādu jautājumu. Studējot cilvēks analizē informāciju, salīdzina uzzināto ar to, kas viņam jau zināms, un pievērš uzmanību apgalvojumu pamatojumam. Kad tu studē, centies rūpīgi apdomāt atziņas, kas tev ir jaunas. Domā, kas tev jādara, lai pēc iespējas precīzāk pildītu Rakstos dotos padomus. Tā kā tu esi Jehovas liecinieks, tev noteikti jādomā arī par to, kā izmantot izlasīto, lai palīdzētu citiem. Studēšana vienmēr ir saistīta ar dziļām pārdomām.

Pirms tu ķeries pie kāda Bībeles jautājuma pētīšanas, tu droši vien pienācīgi sagatavojies: noliec uz galda Bībeli, publikāciju, ko tu izmantosi, tāpat arī piezīmju papīru un pildspalvu vai zīmuli. Bet vai tu sagatavo studēšanai arī savu sirdi? Bībelē ir stāstīts, ka Ezra ”bija nodevis savu sirdi, lai meklētu tā Kunga bauslību, lai izpildītu un lai mācītu Israēlā to, kas ir likums un tiesa”. (Ezr. 7:10.) Ko nozīmē ”nodot savu sirdi” studēšanai?

Pareizi noskaņoties Dieva Rakstu studēšanai mums palīdz lūgšanas. Ir svarīgi, lai mēs spētu uzņemt Jehovas pamācības ar sirdi, ar savu dziļāko būtību. Tāpēc, pirms tu sāc studēt, lūdz, lai Jehova ar savu garu tev palīdz. (Lūk. 11:13.) Lūdz, lai Jehova tev palīdz uztvert to, ko tu lasi, un saprast, kā uzzinātais ir saistīts ar viņa nodomiem, kā tas palīdz atšķirt ļaunu no laba, kā to var izmantot dzīvē un kā tas ietekmē tavas attiecības ar viņu. (Sal. Pam. 9:10.) Lūdz Dievam gudrību arī studēšanas laikā. (Jēk. 1:5.) Uzzinot kaut ko jaunu, godīgi pārbaudi sevi un lūdz Jehovam, lai viņš tev palīdz atbrīvoties no nepareiziem uzskatiem un kaitīgām tieksmēm. Pateicies Jehovam par visu, ko viņš tev ļauj uzzināt. (Ps. 147:7.) Lūdzot Jehovu un iedziļinoties Bībelē, mums veidojas tuvas attiecības ar viņu, jo tā mēs mācāmies ieklausīties visā, ko viņš saka ar savu Rakstu starpniecību. (Ps. 145:18.)

Jehovas kalpu attieksme pret Bībeles studēšanu pašos pamatos atšķiras no daudzu cilvēku nostājas. Tie, kam trūkst dievbijības, ir paraduši apšaubīt vai apstrīdēt visu, ko viņi lasa. Turpretī mēs pilnībā paļaujamies uz Jehovu. (Sal. Pam. 3:5—7.) Ja mums kaut kas nav skaidrs, mēs neuzskatām, ka rakstītajā noteikti ieviesusies kļūda. Meklējot atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, mēs paļaujamies uz Jehovas palīdzību. (Mih. 7:7.) Mūsu mērķis ir tāds pats, kāds bija Ezram, — mēs vēlamies rīkoties saskaņā ar uzzināto un dalīties tajā ar citiem. Studējot Dieva Rakstus ar šādu nostāju, mēs daudz ko iegūstam.

Pirms tu sāc lasīt, īsumā pārskati rakstu vai nodaļu, ko tu studēsi. Vispirms nedaudz padomā par virsrakstu, kurā ir izteikta raksta vai nodaļas galvenā tēma. Tad pievērs uzmanību apakšvirsrakstiem un centies saprast to saistību ar galveno tēmu. Apskati ilustrācijas un tabulas un izlasi atkārtojuma jautājumus. Mēģini jau iepriekš noskaidrot, ko tu uzzināsi no šī materiāla un kā tas tev var noderēt. Tā tu sagatavosies mērķtiecīgai studēšanai.

Pēc tam tu vari sākt lasīt. Sargtorņa rakstos, kas paredzēti studēšanai, un dažās grāmatās ir doti jautājumi. Lasot rindkopas, ir noderīgi pasvītrot atbildes uz šiem jautājumiem. Arī lasot materiālu, kura atkārtošanai nav doti jautājumi, tu vari atzīmēt tās domas, ko vēlies paturēt prātā. Ja uzzini kaut ko jaunu, pārdomā to rūpīgi, lai tu varētu droši teikt, ka visu labi saproti. Īpašu uzmanību pievērs piemēriem un argumentiem, kas tev var noderēt sludināšanā vai kādas runas gatavošanā. Domā par cilvēkiem, kuru ticību tu varētu stiprināt, atstāstot viņiem to, ko tu lasi. Pasvītro domas, kas tev var noderēt, un atkārto tās, kad viss materiāls ir izstudēts.

Studējot lasi norādītos pantus un centies saprast, kā tie ir saistīti ar rindkopas pamatdomu.

Var gadīties, ka tu kaut ko nesaproti vai vēlies izpētīt dziļāk. Šādos gadījumos vislabāk ir pierakstīt neskaidros jautājumus, lai tos izpētītu pēc tam, un turpināt studēšanu. Reizēm šie jautājumi ir paskaidroti tālāk tajā pašā materiālā. Ja kaut kas tomēr paliek neskaidrs, vēlāk tam var pievērst vairāk uzmanības. Varbūt tu nesaproti kādu pantu, kas minēts materiālā. Vai varbūt tu nesaproti tā saistību ar apskatīto tēmu. Var gadīties arī tā: tev ir diezgan skaidra kāda doma studējamajā materiālā, taču tu nezini, vai varēsi to pietiekami labi paskaidrot citiem. Pēc tam, kad materiāls ir izstudēts, noteikti pacenties atrast atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.

Vēstulē, ko apustulis Pāvils rakstīja ebreju kristiešiem, ir ietverts ļoti daudz informācijas. Šīs vēstules vidū Pāvils iestarpināja interesantu frāzi: ”Bet galvenais pārrunājamajā lietā ir..” (Ebr. 8:1.) Vai tu ik pa laikam sev jautā, kas ir galvenais tajā, ko tu studē? Starp citu, vai tu zini, kāpēc Pāvils rakstīja tikko citētos vārdus? Dieva iedvesmotās vēstules iepriekšējās nodaļās Pāvils norādīja, ka Kristus ir kļuvis par Dieva Augsto priesteri un iegājis pašās debesīs. (Ebr. 4:14—5:10; 6:20.) Bet 8. nodaļas sākumā Pāvils šo faktu uzsvēra vēlreiz, lai pamudinātu vēstules lasītājus dziļi pārdomāt tā saistību ar viņu dzīvi. Pāvils norādīja, ka Kristus par viņiem ”stājies Dieva vaiga priekšā” un nodrošinājis arī viņiem iespēju ”ieiet svētajā vietā”. (Ebr. 9:24; 10:19—22.) Stingra pārliecība par nākotnes izredzēm varēja mudināt Pāvila vēstules lasītājus pievērst uzmanību tam, ko viņš tālāk rakstīja par ticību, izturību un kristīgu dzīvesveidu. Ja mēs studējot pievēršam uzmanību galvenajam, mēs spējam sekot domu attīstībai un jūtam spēcīgu pamudinājumu rīkoties saskaņā ar uzzināto.

Vai studēšana tevi pamudina uz konkrētu rīcību? Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Vienmēr, kad tu uzzini kaut ko jaunu, jautā sev: ”Kā uzzinātajam jāietekmē mani uzskati un mērķi? Kā es to varu izmantot, lai risinātu savas problēmas, pieņemtu pareizus lēmumus un sasniegtu savus mērķus? Kā es to varu izmantot savā ģimenē, sludināšanā un draudzē?” Pārdomā šos jautājumus ar lūgšanu palīdzību un centies izprast, kādās reālās dzīves situācijās tu vari likt lietā jauniegūtās zināšanas.

Pēc nodaļas vai raksta izstudēšanas atkārto izlasīto. Pārbaudi, vai tu spēj atcerēties galvenās domas un to pamatojumu. Atkārtošana palīdz paturēt prātā informāciju, kas kādreiz var noderēt.

Jehovas kalpiem ir daudz ko lasīt — tik daudz, ka reizēm ir grūti izšķirties, ar ko sākt. Ir ieteicams katru dienu izlasīt dienas pantu un tā komentāru brošūriņā Ik dienas iedziļinies Rakstos. Katru nedēļu mēs apmeklējam draudzes sapulces, no kurām mēs iegūstam vairāk, ja iepriekš tām sagatavojamies. Daudzi Jehovas liecinieki atrod laiku izstudēt vairākas kristīgās publikācijas, kas izdotas tad, kad viņi vēl nezināja patiesību. Un daudzi liecinieki padziļināti izpēta tos pantus, par kuriem viņi ir ieinteresējušies, lasot Bībeli pēc sava iknedēļas lasīšanas grafika.

Bet ko darīt, ja apstākļi tev neļauj rūpīgi izstudēt visu materiālu, kas tiks apskatīts draudzes sapulcēs? Nav labi steigā izlasīt materiālu, lai tikai tas būtu izlasīts, un vēl sliktāk ir nelasīt to nemaz, uzskatot, ka tik un tā visu nevar paspēt. Padomā, cik daudz materiāla tu spēj apskatīt, un izstudē to kārtīgi. Dari to katru nedēļu, un centies atrast iespējas rūpīgi sagatavoties visām sapulcēm.

Jehova labi zina, cik grūti ģimenes galvam jāstrādā, lai apgādātu ģimeni. ”Padari savu darbu laukā un apstrādā savu tīrumu,” teikts Salamana Pamācībās 24:27 (LB-65r). Tomēr arī ģimenes garīgās vajadzības nedrīkst pamest novārtā, tāpēc šī panta beigās ir teikts: ”Pēc tam cel savu namu.” Savukārt Salamana Pamācībās 24:3 ir norādīts, ka ”ar gudrību namu ceļ”. (LB-65r).

Gudrība var ievērojami stiprināt tavu ”namu”, tas ir, tavu ģimeni. Gudrība ļauj raudzīties uz visu ar dziļu izpratni. Var droši teikt, ka ģimenes Bībeles studiju izdošanās lielā mērā ir atkarīga no tā, cik daudz tu zini par savu ģimeni. Centies uzmanīgi ieklausīties ģimenes locekļos, lai zinātu, kāds ir tavas ģimenes garīgais stāvoklis. Vai bērnu rīcībā neizpaužas neapmierinātības un dumpīguma gars? Vai materiālām vērtībām jūsu ģimenē netiek pievērsts pārāk daudz uzmanības? Vai tad, kad jūs ejat sludināt, bērni nekaunas no saviem vienaudžiem par to, ka viņi ir Jehovas liecinieki? Vai viņi labprāt lasa Bībeli kopā ar ģimeni un piedalās ģimenes Bībeles studijās? Vai viņi no sirds cenšas dzīvot saskaņā ar Jehovas norādījumiem? Uzmanīgi sekojot ģimenes garīgajam stāvoklim, tu vienmēr zināsi, kas jādara, lai veidotu un stiprinātu visu ģimenes locekļu garīgumu.

Sameklē Sargtorņa un Atmostieties! rakstus par konkrētām tēmām, kuras tu vēlies apskatīt. Laicīgi paziņo ģimenes locekļiem, kāds materiāls tiks apskatīts nākamajā ģimenes studijā, lai visi to var pārdomāt jau iepriekš. Vadi studiju ar iecietību un labestību. Nenosodi bērnus un neliec viņiem justies neērti, bet tomēr neaizmirsti uzsvērt, kāpēc ir labi ņemt vērā apskatāmos padomus, un skaidri norādi, kā tie attiecas uz jūsu ģimeni. Iesaisti pārrunās visus ģimenes locekļus un palīdzi viņiem saprast, ka Jehovas Raksti ”ir pilnīgi”, jo tajos ir atrodams viss cilvēka dzīvei nepieciešamais. (Ps. 19:8.)

Pētīt Visumu, analizēt pasaules notikumus un izprast sevi spēj arī cilvēki, kam nav garīga skatījuma uz dzīvi, taču viņi bieži vien neizprot savu vērojumu patieso nozīmi. Turpretī cilvēki, kas regulāri iedziļinās Dieva Rakstos un saņem svētā gara palīdzību, spēj saskatīt Dieva radīšanas darbus, Bībeles pravietojumu piepildīšanos un liecības, kas ļauj saprast, kā Dievs īsteno savu nodomu dāvāt brīnišķīgas svētības paklausīgajai cilvēces daļai. (Marka 13:4—29; Rom. 1:20; Atkl. 12:12.)

Zināšanas, ko mēs šādā veidā iegūstam, mūs nepadara augstprātīgus. Gluži otrādi: regulāra iedziļināšanās Dieva vārdos mums palīdz būt pazemīgiem. (5. Moz. 17:18—20.) Tā pasargā mūs arī no ”grēka viltības”, jo, paturot sirdī Dieva vārdus, mēs spējam pretoties grēka vilinājumam. (Ebr. 2:1; 3:13; Kol. 3:5—10.) Ja mēs katru dienu iedziļināmies Dieva vārdos, mūsu dzīve ir ”mūsu Kunga cienīga un viņam viscaur patīkama”. (Kol. 1:10.) Tāds arī ir Bībeles studēšanas galvenais mērķis, un šī mērķa sasniegšana ir vislabākais atalgojums par mūsu pūlēm.