Veidosim draudzību ar Jehovu

”TUVOJIETIES Dievam, tad viņš tuvosies jums,” rakstīja māceklis Jēkabs. (Jēkaba 4:8.) Savukārt psalmu sacerētājs Dāvids dziedāja: ”Tā Kunga draudzība ir ar tiem, kas Viņu bīstas.” (Psalms 25:14.) Nav šaubu, Dievs Jehova vēlas, lai starp mums un viņu izveidotos cieša draudzība. Taču nav tā, ka ikviens, kas pielūdz Dievu un klausa viņa likumiem, noteikti jūt ar viņu šādu ciešu saikni.

Kā ir ar tevi? Vai tev ir ciešas, personiskas attiecības ar Dievu? Protams, tu gribi sajusties Dievam vēl tuvāks. Bet kā mēs varam veidot draudzību ar Dievu? Un ko tas sevī ietver? Bībelē, Salamana Pamācību grāmatas trešajā nodaļā, ir atbildes uz šiem jautājumiem.

Parādīsim žēlastību un uzticību

Senās Izraēlas ķēniņš Salamans iesāk Salamana Pamācību grāmatas trešo nodaļu ar vārdiem: ”Mans dēls, neaizmirsti manu pamācību, un lai tava sirds patur sevī manus baušļus, jo tie piešķirs tev ilgu mūžu, labus gadus un mieru.” (Salamana Pamācības 3:1, 2.) Tā kā Salamans to rakstīja, Dieva gara vadīts, viņa tēvišķais padoms patiesībā nāk no Dieva Jehovas un ir domāts mums. Ar šiem vārdiem mēs tiekam mudināti cieši turēties pie Dieva atgādinājumiem — viņa pamācībām un viņa baušļiem —, ko var lasīt Bībelē. Ja mēs to darīsim, ’tie piešķirs mums ilgu mūžu, labus gadus un mieru’. Patiešām, mēs jau tagad varam dzīvot mierīgu dzīvi un izvairīties no rīcības, kas, iespējams, beigtos ar pāragru nāvi, kā tas bieži notiek ar ļaundariem. Turklāt mēs varam cerēt uz mūžīgu dzīvi mierpilnā jaunā pasaulē. (Salamana Pamācības 1:24—31; 2:21, 22.)

Turpinājumā Salamans saka: ”Žēlastība un uzticība no tevis neatstāsies; nēsā manus baušļus sev valdziņā pakārtus ap kaklu, uzraksti tos uz savas sirds plāksnes, un tu iemantosi labvēlību un laipnību Dieva un cilvēku acīs.” (Salamana Pamācības 3:3, 4, LB-65r.)

Oriģinālvalodas vārdu, kas tulkots ”žēlastība”, var tulkot arī kā ”uzticīga mīlestība”, un tas norāda uz uzticību, solidaritāti un lojalitāti. Vai mūsos ir apņēmība turēties pie Jehovas, lai kas arī notiktu? Vai mēs izturamies ar žēlastību pret saviem ticības biedriem? Vai mēs cenšamies ar viņiem uzturēt tuvas attiecības? Vai ’uz mūsu mēles ir mīlīga pamācība’ arī tad, ja, kārtojot ar viņiem ikdienišķas dabas jautājumus, rodas saspringtas situācijas? (Salamana Pamācības 31:26.)

Būdams bagāts žēlastībā, Jehova ’piedod labprāt’. (Psalms 86:5.) Ja mēs esam nožēlojuši pagātnē izdarītos grēkus un tagad staigājam taisnu ceļu, mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova liks nākt ”atspirgšanas laikiem”. (Apustuļu darbi 3:19, 20.) Vai mums nebūtu jārīkojas līdzīgi Dievam un jāpiedod citiem viņu pārkāpumi? (Mateja 6:14, 15.)

Jehova ir ’uzticīgs Dievs’, un viņš vēlas, lai tie, kas grib ar viņu draudzēties, būtu ’uzticīgi’. (Psalms 31:6.) Vai mēs varētu gaidīt, ka Jehova būs mūsu Draugs, ja mēs dzīvotu divējādu dzīvi: atrazdamies ticības biedru vidū, rīkotos vienējādi, bet ārpus viņu redzes loka — citādi, gluži kā ’bezgoži’, kas slēpj, kāda ir viņu patiesā daba? (Psalms 26:4.) Cik neprātīgi būtu šādi rīkoties, jo Jehovas acīm ”viss ir atsegts un atklāts”! (Ebrejiem 4:13.)

Žēlastība un uzticība ir kā nenovērtējami dārga kaklarota ’ap mūsu kaklu’, kas palīdz mums ’iemantot labvēlību un laipnību Dieva un cilvēku acīs’. Mēs nedrīkstam parādīt šīs īpašības tikai citu priekšā — mums tās jāiegravē ’savas sirds plāksnē’, tādā veidā padarot tās par savas personības būtisku iezīmi.

Attīstīsim pilnīgu paļāvību uz Jehovu

Gudrais ķēniņš turpinājumā saka: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (Salamana Pamācības 3:5, 6.)

Jehova noteikti ir pelnījis, ka mēs pilnībā uz viņu paļautos. Viņam, visa Radītājam, ir ’liels spēks un vara’. (Jesajas 40:26, 29.) Viņš spēj īstenot visu, ko ir nodomājis. Pats viņa vārds nozīmē ’viņš liek tapt’, un tas mūsos vieš paļāvību, ka viņa spēkos ir izpildīt visu, ko viņš ir solījis. ’Dievam nav iespējams melot’ — tas nozīmē, ka viņam var pilnībā uzticēties. (Ebrejiem 6:18.) Viņa galvenā īpašība ir mīlestība. (1. Jāņa 4:8.) Viņš ir ”taisns visos savos ceļos un svēts visos savos darbos”. (Psalms 145:17.) Ja mēs nevaram uzticēties Dievam — kam tad mēs varam? Protams, lai attīstītu paļāvību uz viņu, mums nepieciešams ’baudīt un redzēt, cik tas Kungs ir labs’, un to mēs varam darīt, izmantojot savā dzīvē visu, ko mācāmies no Bībeles, un pārdomājot to labo, ko šāda rīcība nes. (Psalms 34:9.)

Kā mēs varam ’domāt uz to Kungu visos savos ceļos’? Dieva iedvesmots, psalmu sacerētājs teica: ”Es tad ilgi pārdomāju Tavus darbus, es apsveŗu sevī.. visu, ko Tu dari.” (Psalms 77:13.) Dievs ir neredzams, tāpēc, lai veidotu ar viņu draudzību, ir īpaši svarīgi domāt par viņa diženajiem darbiem un izturēšanos pret savu tautu.

Lūgšana ir vēl viens svarīgs veids, kā ’domāt uz to Kungu’. Ķēniņš Dāvids piesauca Jehovu ”augu dienu”. (Psalms 86:3.) Laikā, kad viņš bēguļoja tuksnesī, viņš bieži lūdza Dievu arī naktīs. (Psalms 63:7, 8.) ”Garā lūdziet Dievu ik brīdi,” mudināja apustulis Pāvils. (Efeziešiem 6:18.) Cik bieži mēs lūdzam Dievu? Vai mums patīk viņam atklāt savu sirdi? Vai, nonākuši grūtībās, mēs lūdzam viņa palīdzību? Vai mēs lūdzam Jehovam vadību, pirms pieņemam svarīgus lēmumus? Sirsnīgas lūgšanas mūs tuvina viņam. Un mums ir apliecināts, ka viņš klausās mūsu lūgšanas un ’dara līdzenas mūsu tekas’.

Cik nesaprātīgi ir ’paļauties uz sava prāta gudrību’ vai uz pasaulē ievērojamu cilvēku gudrību, ja varam pilnībā paļauties uz Jehovu! ”Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam,” pamāca Salamans. Tā vietā viņš iesaka: ”Bīsties to Kungu un vairies no ļauna. Tās būs zāles tavai miesai, kas dziedina un atspirdzinās tavus kaulus.” (Salamana Pamācības 3:7, 8.) Bijībai jeb labdabīgām bailēm izdarīt kaut ko Dievam nepatīkamu būtu jānosaka mūsu rīcība, domas un emocijas. Šāda bijība var mūs atturēt no sliktas rīcības, kā arī garīgi dziedināt un spirdzināt.

Dosim Jehovam pašu labāko

Kā vēl mēs varam tuvināties Dievam? ”Dod godu tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmatņus,” pamāca ķēniņš Salamans. (Salamana Pamācības 3:9.) Godāt Jehovu nozīmē apliecināt viņam dziļu cieņu un publiski viņu slavēt, piedaloties viņa vārda sludināšanā un atbalstot to. ’Manta’, ar ko mēs godājam Jehovu, ir mūsu laiks, spējas, spēki un materiālās vērtības. Tiem jābūt mūsu ’ienākumu pirmatņiem’ jeb pašam labākajam. Vai tam, kā mēs izmantojam savus līdzekļus, nebūtu jāataino mūsu apņēmība ’dzīties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības’? (Mateja 6:33.)

Ja mēs ’dosim godu tam Kungam no savas mantas’, tas nepaliks bez atalgojuma. ”Tad pildīsies tavi šķūņi ar pilnību,” apliecina Salamans, ”un tavas vīna spiedes plūdīs pār malām pāri.” (Salamana Pamācības 3:10.) Kaut arī garīga labklājība pati par sevi nerada materiālu pārticību, dāsni dodot no savas ”mantas” ar mērķi godināt Jehovu, mēs iegūstam bagātīgas svētības. Jēzum Dieva gribas pildīšana bija kā spēcinošs ”ēdiens”. (Jāņa 4:34.) Sludināšana un mācekļu gatavošanas darbs, kas slavē Dievu, spēcinās arī mūs. Ja mēs neatlaidīgi turpināsim šo darbu, mūsu garīgie ’šķūņi pildīsies ar pilnību’ un mūsu prieks, kas salīdzināts ar jaunu vīnu, ’plūdīs pāri malām’.

Vai tad mēs nelūdzam Jehovu, lai viņš parūpējas par mūsu dienišķo uzturu? (Mateja 6:11.) Patiesībā visu, kas mums ir, mēs esam saņēmuši no mūsu mīlošā debesu Tēva. Jehova arī turpmāk mūs svētīs tādā mērā, kādā mēs izmantosim savu ’mantu’ viņa slavināšanai. (1. Korintiešiem 4:7.)

Pieņemsim Jehovas pārmācību

Norādīdams, cik liela nozīme Jehovas draudzības iemantošanā ir pārmācībai, Izraēlas ķēniņš iesaka: ”Mans dēls, neatmet tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto sodu; jo ko tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu.” (Salamana Pamācības 3:11, 12.)

Varbūt mums nav viegli pieņemt pārmācību. ”Katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām,” rakstīja apustulis Pāvils, ”tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.” (Ebrejiem 12:11.) Lai mēs kļūtu arvien tuvāki Dievam, mums ir nepieciešama pamācība un aizrādījumi. Pārmācība no Jehovas — vienalga, vai to saņemam no vecākiem, ar kristiešu draudzes starpniecību vai pārdomājot Svētos Rakstus savās personiskajās studijās — liecina par to, ka Jehova mūs mīl. Tāpēc ir saprātīgi to pieņemt.

’Glabāsim sevī’ gudrību un spriestspēju

Turpinādams runāt par to, kā izveidot ar Dievu tuvas attiecības, Salamans uzsver, cik svarīgi ir parādīt gudrību un spriestspēju. Viņš saka: ”Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu [”spriestspēju”, NW]! Jo ir labāk iegūt gudrību nekā sudrabu, un tās augļi ir vērtīgāki par zeltu. [..] Tā ir dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras, un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī glabā.” (Salamana Pamācības 3:13—18, LB-65r.)

Atgādinot, ka gudrība un spriestspēja ir redzama Jehovas brīnumainajos radīšanas darbos, ķēniņš saka: ”Tas Kungs ir radījis zemi ar savu gudro ziņu, un debesis Viņš ir izveidojis pēc sava padoma. [..] Mans dēls, neļauj tai [gudrībai] izzust no tava redzes aploka, tad tu kļūsi svētlaimīgs un gudrs. Tā būs dzīvība tavai dvēselei un rota tavam kaklam.” (Salamana Pamācības 3:19—22.)

Gudrība un spriestspēja ir Dievam patīkamas īpašības. Mums tās ne tikai sevī jāattīsta, bet pēc tam arī ’jāglabā’, tāpēc nekad nepieļausim nevērīgu attieksmi pret Dieva Rakstu studēšanu un izmantosim uzzināto savā dzīvē. ”Tad tu droši staigāsi savu ceļu tā, ka tava kāja nekur neaizmetīsies un nepiedauzīsies,” turpina Salamans. ”Apguldamies tu ne no kā nebīsies, bet saldi dusēsi.” (Salamana Pamācības 3:23, 24.)

Patiesi, mēs varam droši staigāt savu ceļu un gulēt ar mierīgu prātu, gaidot kā zagli tuvojamies to dienu, kad pār Sātana ļauno pasauli ’pēkšņi nāks posts’. (1. Tesaloniķiešiem 5:2, 3; 1. Jāņa 5:19.) Pat lielo bēdu laikā, kas drīz būs klāt, mums varēs būt šāda pārliecība: ”Tevi nepārņems nedz pēkšņas šausmas, nedz arī izbailes no vētraina bezdievju uzbrukuma, ja tas nāktu; jo tas Kungs ir tavs patvērums; Viņš pasargās tavas kājas, ka tu nenokļūsti gūstā.” (Salamana Pamācības 3:25, 26; Mateja 24:21.)

Darīsim to, kas labs

”Neliedzies labu darīt ikvienam, kam tas nepieciešams,” pamāca Salamans, ”jo tavai rokai Dievs piešķīris visu, lai tā to darītu.” (Salamana Pamācības 3:27.) Protams, mēs varam citiem darīt labu, ja esam devīgi un izmantojam savus līdzekļus, lai viņiem palīdzētu. Bet vai labākais, ko mēs citu labā varētu darīt, nebūtu palīdzēt viņiem iegūt šajā ’beigu laikā’ tuvas attiecības ar patieso Dievu? (Daniēla 12:4.) Mēs dzīvojam laikā, kad ar dedzību jāsludina Valstība un jāpiedalās mācekļu gatavošanas darbā. (Mateja 28:19, 20.)

Gudrais ķēniņš arī piemin, no kādas rīcības mums jāizvairās: ”Nesaki savam tuvākam: ”Ej un nāc, rītu es tev došu!” — jo tev taču ir, ko dot tūlīt. Nelolo nekādu ļaunu nodomu pret savu tuvāku, kas uzticībā pret tevi pie tevis dzīvo. Neķildojies un nerājies ne ar vienu bez jebkāda pamata, ja viņš tev nav neko pāri darījis. Nesacenties ne ar vienu ļaunu cilvēku un neizraugies par savējo nevienu no viņa ceļiem!” (Salamana Pamācības 3:28—31.)

Pamatojot šo padomu, Salamans saka: ”Jo tā Kunga acīs likuma pārkāpējs ir neganta lieta, un Viņa slepenā svētība ir paredzēta dievbijīgajiem un sirdsskaidrajiem. Tā Kunga lāsti klājas pār bezdievja namu, bet taisnīgo nams top svētīts. Viņš izsmies smējējus, bet nelaimīgajiem Viņš piešķirs savu žēlastību. Gudrie mantos godu, bet ja arī smieklīgi neprašas izvirzītos uz augšu, viņi tomēr kļūs apkaunoti.” (Salamana Pamācības 3:32—35.)

Ja gribam būt Jehovas draugi, mēs nedrīkstam turēt savā sirdī viltu un perināt ļaunus nodomus. (Salamana Pamācības 6:16—19.) Dieva labvēlību un svētības mēs varam iegūt, vienīgi darot to, kas ir taisnīgs viņa acīs. Tāpat var gadīties, ka pēkšņi izpelnīsimies pagodinājumu no apkārtējiem, kas būs pamanījuši, ka mūsu rīcībā atspoguļojas Dieva gudrība. Tāpēc noraidīsim šīs ļaunās un varmācīgās pasaules viltus ceļus. Dzīvosim taisnīgi un veidosim draudzību ar Jehovu!

[Attēli 25. lpp.]

”Dod godu tam Kungam arī no savas mantas”