Piemini savu Radītāju
”Piemini savu Radītāju.., pirms tās ļaunās dienas nāk.” (SALAMANS MĀCĪTĀJS 12:1, LB-65R)
1. Kā jauniem cilvēkiem, kas savu dzīvi veltījuši Dievam, būtu jāizmanto sava jaunība un enerģija?
JEHOVA dod saviem kalpiem spēku, kas nepieciešams, lai tie varētu pildīt viņa gribu. (Jesajas 40:28—31.) Šo spēku Dieva kalpi var saņemt jebkurā vecumā. Bet jauniem cilvēkiem, kas ir veltījuši savu dzīvi Dievam, būtu īpaši jācenšas gudri izmantot savu jaunību un enerģiju. Tāpēc viņi ņem vērā ”mācītāja”, senās Izraēlas ķēniņa Salamana, padomus. Salamans rakstīja: ”Piemini savu Radītāju savā jaunībā, pirms tās ļaunās dienas nāk un tie gadi tuvojas, par kuriem tu vēlāk sacīsi: tie man nepatīk!” (Salamans Mācītājs 1:1; 12:1, LB-65r.)
2. Kas būtu jādara kristiešu bērniem?
2 Aicinājums pieminēt savu Radītāju bija domāts galvenokārt jauniem izraēliešiem. Viņi bija dzimuši tautā, kas bija veltīta Jehovam. Mūsdienās šos vārdus ir labi uzklausīt jauniešiem, kuru vecāki ir kristieši, kas veltījuši sevi Dievam. Arī viņiem jādomā par savu Radītāju. Ja viņi piemin Radītāju, viņi dara Dievam godu un saņem daudz svētību. (Jesajas 48:17, 18.)
Priekšzīmīgi jaunieši, kas dzīvoja senatnē
3. Ko var mācīties no Jāzepa, Samuēla un Dāvida?
3 Bībelē ir minēti daudzi jaunieši, kas domāja par savu Radītāju. Jēkaba dēls Jāzeps pieminēja savu Radītāju jau no agras bērnības. Vēlāk, kad Potifara sieva mudināja Jāzepu uz netiklu rīcību, Jāzeps kategoriski noraidīja viņas piedāvājumu un sacīja: ”Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?” (1. Mozus 39:9.) Levija pēcnācējs Samuēls pieminēja savu Radītāju ne tikai bērnībā, bet arī visa mūža garumā. (1. Samuēla 1:22—28; 2:18; 3:1—5.) Savu Radītāju pieminēja arī jaunais Dāvids no Betlēmes. Dāvida paļāvība uz Dievu kļuva redzama, kad viņš pirms cīņas ar filistieti Goliātu sauca: ”Tu nāc pie manis ar zobenu un šķēpu un ar kaujas vāli, bet es eju tev pretī tā Kunga Cebaota vārdā, kas ir Israēla kaŗa pulku Dievs, kuŗu tu esi izaicinājis lamādamies. Šodien tas Kungs tevi nodos manā rokā, un es tevi nokaušu, un tavu galvu es tev nocirtīšu, ..lai visa pasaule zina, ka Israēlam ir Dievs! Un lai atzīst visa šī sapulcētā kaŗa saime, ka tas Kungs neizglābj nedz ar zobenu, nedz ar šķēpu, jo kaŗš pieder tam Kungam, un Viņš jūs nodod mūsu rokā!” Nākamajā brīdī Goliāts jau bija nogalināts un filistieši metās bēgt. (1. Samuēla 17:45—51.)
4. a) Kas liecina par to, ka izraēliešu meitene, kas bija nonākusi gūstā Sīrijā, un jaunais ķēniņš Josija pieminēja savu Radītāju? b) Kā Jēzus jau 12 gadu vecumā apliecināja, ka viņš piemin savu Radītāju?
4 Savu Radītāju pieminēja arī kāda izraēliešu meitene, kas bija aizvesta uz svešu zemi. Pēc viņas sarunas ar sīriešu karaspēka virspavēlnieka Naāmana sievu Naāmans devās pie Dieva pravieša, tika izdziedināts no spitālības un sāka pielūgt Jehovu. (2. Ķēniņu 5:1—19.) Pavisam jauns bija ķēniņš Josija, kad viņš sāka drosmīgi rīkoties Jehovas tīrās pielūgsmes labā. (2. Ķēniņu 22:1—23:25.) Un Jēzus no Nācaretes ir vislabāk parādījis, ko nozīmē pieminēt savu Radītāju kopš agras bērnības. Kad Jēzum bija 12 gadu, vecāki viņu paņēma līdzi uz Jeruzalemi svinēt Pasā svētkus. Atpakaļceļā no Jeruzalemes vecāki pamanīja, ka Jēzus ir pazudis, un devās viņu meklēt. Trešajā dienā viņi atrada Jēzu templī ar rakstu mācītājiem runājam par Svētajiem rakstiem. Uz mātes satrauktajiem jautājumiem Jēzus atbildēja ar pretjautājumu: ”Kam jūs esat mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka man jādarbojas sava Tēva lietās?” (Lūkas 2:49.) Jēzus daudz ieguva, saņemdams garīgā ziņā vērtīgu informāciju templī — sava Tēva namā. Mūsdienās precīzas zināšanas par mūsu Radītāju var iegūt Jehovas liecinieku Valstības zālēs.
Pieminēsim Jehovu jau tagad
5. Kāda doma izskan vārdos, kas lasāmi Salamana Mācītāja 12:1?
5 Cilvēks, kas no sirds vēlas pielūgt Jehovu, ir gatavs sākt kalpošanu viņam, cik vien agri iespējams, un turpināt šo kalpošanu visu mūžu. Bet kas gaida cilvēku, kurš izšķērdē savu jaunību, nepieminēdams Radītāju? Salamans, Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Piemini savu Radītāju savā jaunībā, pirms tās ļaunās dienas nāk un tie gadi tuvojas, par kuriem tu vēlāk sacīsi: tie man nepatīk!” (Salamans Mācītājs 12:1, LB-65r.)
6. Kas liecina par to, ka Sīmeans un Anna pieminēja savu Radītāju?
6 Nevienam nepatīk vecums jeb ”ļaunās dienas”, kā rakstīja Salamans. Tomēr gados vecāki cilvēki, kas domā par Dievu, ir priecīgi. Piemēram, Sīmeans, kas bija jau krietni gados, paņēma uz rokām mazuli Jēzu un priecīgi iesaucās: ”Kungs, lai nu tavs kalps aiziet mierā, kā tu esi sacījis; jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu, ko tu esi sataisījis visiem ļaudīm. Gaismu apgaismot pagānus un par slavu saviem Israēla ļaudīm.” (Lūkas 2:25—32.) Par savu Radītāju domāja arī Anna, kurai bija 84 gadi. Viņa pastāvīgi atradās templī, tāpēc redzēja, kā uz templi tiek atnests Jēzus. Viņa ”tai pašā stundā piegāja un slavēja to Kungu, par to runādama uz visiem, kas Jeruzālemē gaidīja uz pestīšanu”. (Lūkas 2:36—38.)
7. Kā jūtas Dieva kalpi, kas ir sasnieguši cienījamu vecumu?
7 Tie Jehovas liecinieki, kas mūsdienās, kalpojot viņam, ir sasnieguši cienījamu vecumu, iespējams, izjūt sāpes un grūtības, kas rodas vecuma dēļ. Tomēr viņi ir ļoti laimīgi cilvēki, un mēs ārkārtīgi augstu novērtējam viņu uzticību Dievam. Šiem cilvēkiem ir ”tā Kunga prieks”, jo viņi zina, ka Jehova ir ņēmis savās rokās varu pār zemi un iecēlis Jēzu Kristu par varenu ķēniņu debesīs. (Nehemijas 8:10.) Tagad gan jauniem, gan veciem cilvēkiem ir īstais laiks rīkoties saskaņā ar aicinājumu: ”Jaunekļi un jaunavas, sirmgalvji un bērni! Viņiem visiem būs teikt tā Kunga vārdu, jo vienīgi Viņa vārds ir augsts: Viņa diženums paceļas pār zemi un debesīm.” (Psalms 148:12, 13.)
8., 9. a) Kādiem cilvēkiem ”ļaunās dienas” ir ļoti nepatīkamas, un kāpēc? b) Kā jūs paskaidrotu Salamana Mācītāja 12:2 nozīmi?
8 Vecuma ”ļaunās dienas” ir nepatīkamas vai pat nomācošas tiem cilvēkiem, kas nedomā par savu Radītāju un nezina par viņa brīnišķīgajiem nodomiem. Viņiem nav sapratnes par garīgiem jautājumiem, kura palīdzētu grūtībās, kas rodas vecuma dēļ, un nelaimēs, kas jāpiedzīvo cilvēcei, kopš Sātans ir padzīts no debesīm. (Atklāsmes 12:7—12.) Tāpēc Salamans mūs mudina domāt par Radītāju, ”pirms vēl saule un dienas gaisma, mēness un zvaigznes satumst un pirms vēl mākoņi atkal atgriežas pēc lietus”. (Salamans Mācītājs 12:2.) Bet ko nozīmē šie vārdi?
9 Salamans jaunību salīdzina ar vasaru Palestīnā, kad saule, mēness un zvaigznes spīd no skaidrām debesīm. Jaunībā viss ir ļoti gaišs. Turpretim veca cilvēka dzīve mēdz būt kā aukstas, lietainas ziemas dienas, kad nelaimes nāk viena pēc otras, līdzīgi lietusgāzēm. (Ījaba 14:1.) Cik tas būtu skumji: zināt par Radītāju jau dzīves ”vasarā”, bet nekalpot viņam. Vecumā, kad tuvojas dzīves ”ziema”, viss kļūst tumšāks, it sevišķi tiem cilvēkiem, kas jaunībā ir tiekušies pēc kaut kā mazsvarīga un palaiduši garām iespējas kalpot Jehovam. Tāpēc, vienalga, cik mums tagad ir gadu, centīsimies ’pilnīgi sekot tam Kungam’, kā to darīja Kālebs, uzticamais pravieša Mozus biedrs. (Jozuas 14:6—9.)
Gadu nasta
10. Kas ir a) ”nama sargi” un b) ”stiprie vīri”?
10 Salamans raksta arī par citām grūtībām, kas saistītas ar vecumu, — viņš runā par laiku, kad ”nama sargi trīc un stiprie vīri lokās, kad malējas pārtrauc darbu, tāpēc ka viņu palicis maz, un tās ziņkārīgās, kas caur logiem skatās, paliek drūmas”. (Salamans Mācītājs 12:3.) Par namu šeit nosaukts pats cilvēks. (Mateja 12:34—45; 2. Korintiešiem 5:1—8.) Nama ”sargi” ir rokas — tās rūpējas par cilvēku, gādā par tā vajadzībām. Vecumā rokas mēdz trīcēt nespēka, nervu slimību vai paralīzes dēļ. Cilvēka kājas — ”stiprie vīri” — vairs nav stingrs balsts, tās ir kļuvušas vājas un salīkušas, tāpēc cilvēks sper pavisam nedrošus soļus. Bet vai mēs neesam priecīgi redzēt sapulcēs tos, kas ir jau gados?
11. Kas ir ”malējas” un ”tās, kas caur logiem skatās”?
11 ”Malējas pārtrauc darbu, tāpēc ka viņu palicis maz.” Zobi ir sabojājušies vai izkrituši — to ir palicis pavisam maz. Kļūst grūti vai pat neiespējami sakošļāt cietu barību. Acis — ”tās ziņkārīgās, kas caur logiem skatās,” — kļūst tumšas, un arī cilvēka prāta spējas vairs nav tik asas.
12. a) Ko nozīmē tas, ka ”vārti uz ielu paliek aizslēgti”? b) Ko jūs domājat par Valstības sludinātājiem, kas ir sasnieguši cienījamu vecumu?
12 ”Abi vārti uz ielu paliek aizslēgti, jo malšanas skaņa kļūst klusāka,” turpina Salamans, ”kad cilvēks ceļas augšā, kad dzird putnus čivinām un visas dziesmu meitenes apklusušas.” (Salamans Mācītājs 12:4.) Ja cilvēks nekalpo Dievam, viņa lūpas jeb mutes ”vārti” vecumā vairs neveras tik bieži, lai izteiktu to, kas notiek ”namā”. Nekas nenonāk ’uz ielas’, pie citiem cilvēkiem. To gan nevar teikt par dedzīgiem Valstības sludinātājiem. (Ījaba 41:6.) Daži no viņiem iet no mājas uz māju ļoti lēni un izrunā vārdus ar grūtībām, taču viņi noteikti slavē Jehovu. (Psalms 113:1.)
13. Par kādām grūtībām vēl raksta Salamans, bet ko mēs varam droši teikt par gados veciem kristiešiem?
13 ”Malšanas skaņa kļūst klusāka”, jo vecam cilvēkam vairs nav zobu, ar ko sakošļāt barību. Vecumā miegs kļūst trausls, cilvēku var uzmodināt pat putnu čivināšana. Viņš vairs nedzied, un, ja dzied, tad viņa balss skan nedroši. ”Visas dziesmu meitenes” — melodiskās skaņas — ir ”apklusušas”. Vecumā cilvēks vairs nevar labi saklausīt, kā citi muzicē. Bet svaidītie kristieši, kas ir jau krietni gados, kā arī viņu līdzgaitnieki, kas ir sasnieguši lielu vecumu, kristiešu sapulcēs dzied slavas dziesmas Dievam. Mēs esam ļoti priecīgi, ka viņi kopā ar mums cildina Jehovu draudzes sapulcēs. (Psalms 149:1.)
14. Kas izraisa bailes vecos cilvēkos?
14 Cik bēdīga ir to cilvēku dzīve, kas ir nodzīvojuši līdz sirmam vecumam, bet nav pieminējuši Radītāju! Salamans raksta: ”Cilvēks jau baidās arī no katras kalnā kāpšanas un baiļojas pa katru ceļu ejot; kad mandeļu koks gan stāvēs ziedos, bet sisenis jau būs par nastu, un līksmība [”kapera oga”, NW] zudīs, — jo cilvēks iet uz savu mūža mājokli un viņa raudu dziesmu dziedātāji jau staigā apkārt pa ielām.” (Salamans Mācītājs 12:5.) Daudziem veciem cilvēkiem ir bailes nokrist, kad viņi atrodas kāpņu augšgalā. Daudziem reibst galva, jau skatoties uz kaut ko augstu. Ja viņiem jāiet pa ļaužu pārpildītu ielu, viņi baidās no nelaimes gadījumiem un zagļu uzbrukumiem.
15. Ko nozīmē Salamana pieminētie mandeļkoka ziedi un sisenis?
15 Ar ’mandeļkoku, kas stāv ziedos,’ acīmredzot tiek norādīts uz to, kā vecam cilvēkam mati pamazām kļūst sirmi, līdz tie ir balti kā sniegs. Mati, kuros manāma sarma, sāk izkrist kā mandeļkoka baltās ziedlapas. Vecs cilvēks, kas salīcis, ar nolaistām vai uz gurniem saliktām rokām lēni iet uz priekšu, var izskatīties kā sisenis. Varbūt kāds mūsu vidū reizēm tā izskatās, tomēr pārējiem jāpatur prātā, ka mēs visi atrodamies spēcīgajā un ātrajā Jehovas siseņu karaspēkā. (Skat. 1998. gada 1. maija Sargtorni, 8.—13. lappusi.)
16. a) Par ko liek domāt Salamana minētās kapera ogas? b) Kas ir cilvēka ”mūža mājoklis”, un kas liecina par nāves tuvumu?
16 Vecam cilvēkam vairs nav apetītes, un viņam vairs nesagādā baudu pat ēdiens, kas ir tik garšīgs kā kapera ogas. Šīs ogas cilvēki kopš seniem laikiem lieto apetītes veicināšanai. Pieminēdams kapera ogas, Salamans laikam norādīja, ka pat tās nevarētu radīt ēstgribu vecam cilvēkam. Minētās izmaiņas cilvēkā nozīmē to, ka viņš tuvojas ’sava mūža mājoklim’ — kapam. Tā paliks viņa mājvieta uz mūžīgiem laikiem, ja viņš nav domājis par savu Radītāju un ir rīkojies tik ļauni, ka Dievs neatcerēsies par viņu, kad sāksies augšāmcelšana. Par nāves tuvumu liecina vaidi un žēlabas, kas nāk no vecā cilvēka mutes ’vārtiem’.
17. Kas notiek, ja pārtrūkst ”sudraba pavediens”, un kas var būt apzīmēts ar vārdiem ’zelta trauks’?
17 Salamans mūs mudina pieminēt Radītāju, ”pirms vēl sudraba dzīves pavediens trūkst un zelta trauks saplīst, smeļamais spainis pie avota izkalst un sabrūk, pats smeļamais skritulis salūst un iekrīt akā”. (Salamans Mācītājs 12:6.) Ar ’sudraba pavedienu’, iespējams, tiek apzīmēts mugurkauls. Ja šis apbrīnojamais kanāls, pa kuru smadzenēs nonāk nervu impulsi, ir nopietni bojāts, cilvēkam draud droša nāve. ”Zelta trauks”, iespējams, ir smadzenes, kas atrodas traukam līdzīgajā galvaskausā un ir savienotas ar mugurkaulu. Smadzenes ir vērtīgākas par zeltu, ja tās tiek smagi bojātas, cilvēks mirst.
18. Kas ir ”smeļamais spainis pie avota”, un kas notiek, kad tas salūst?
18 ”Smeļamais spainis pie avota” ir sirds, kas nodrošina asins cirkulāciju organismā. Iestājoties nāvei, sirds ir kā saplēsts trauks pie avota, jo tā vairs nespēj uzņemt, saturēt un nogādāt tālāk asinis, kas nepieciešamas organisma dzīvības uzturēšanai. ”Smeļamais skritulis salūst”, un pārtrūkst asinsrite, bez kuras organisms nevar pastāvēt. Šie vārdi liecina par to, ka Jehova Salamanam bija atklājis zināšanas par asinsriti jau ļoti tālā senatnē. Tikai daudz vēlāk, 17. gadsimtā, ārsts Viljams Hārvijs pierādīja, ka asinis cilvēka organismā riņķo.
19. Kā nāves brīdī piepildās vārdi no Salamana Mācītāja 12:7?
19 Salamans vēl piebilst: ”Tiešām, pīšļiem būs atkal atgriezties atpakaļ zemē un kļūt par to, kas tie iepriekš bijuši, un garam atkal atgriezties atpakaļ pie Dieva, kas to ir devis.” (Salamans Mācītājs 12:7.) Kad ”smeļamais skritulis salūst”, cilvēka miesa, kas sākumā tika radīta no zemes putekļiem, atkal pārvēršas par zemi. (1. Mozus 2:7; 3:19.) Dvēsele mirst, jo gars jeb dzīvības spēks, ko mums devis Dievs, atgriežas pie Radītāja. (Ecēhiēla 18:4, 20; Jēkaba 2:26.)
Kāda nākotne gaida tos, kas piemin Radītāju?
20. Ko Mozus lūdza Dievam?
20 Salamans ļoti labi paskaidroja, cik svarīgi ir pieminēt savu Radītāju. Bez šaubām, īsais un raižpilnais mūžs nav vienīgais, uz ko var cerēt tie cilvēki, kas domā par Jehovu un no visas sirds pilda viņa gribu. Vienalga, vai viņi ir jauni vai veci, Jehovas kalpi piekrīt Mozum, kurš lūdza Jehovam: ”Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!” Pazemīgais Dieva pravietis no sirds vēlējās, lai Jehova mācītu viņam pašam un visai Izraēla tautai gudrību, kas palīdzētu pienācīgi novērtēt sava mūža dienas un izmantot tās Dievam patīkamā veidā. (Psalms 90:10, 12.)
21. Kas mums jādara, lai mēs ar savu dzīvi slavētu Jehovu?
21 Salamana padoms pieminēt savu Radītāju it sevišķi jāpatur prātā jauniem kristiešiem. Viņiem ir daudz brīnišķīgu iespēju svēti kalpot Dievam. Bet, vienalga, cik mums ir gadu, mūsu priekšā ir iespēja skaitīt savas dienas mūžīgi, ja mēs jau tagad, šajā ’pēdējā beigu laikā’, mācāmies dzīvot tā, lai slavētu Jehovu. (Daniēla 12:4; Jāņa 17:3.) Ja mēs vēlamies dzīvot mūžīgi, mēs, protams, nedrīkstam aizmirst mūsu Radītāju, un mums jāpilda savi pienākumi pret viņu.
Kā jūs atbildētu?
◻ Kāpēc jauniem cilvēkiem jāpiemin savs Radītājs?
◻ Kuri no Bībelē minētajiem cilvēkiem domāja par savu Radītāju?
◻ Kā Salamans raksturo pārmaiņas, kas ar cilvēku notiek vecumā?
◻ Kāda cerība ir cilvēkiem, kas domā par Jehovu?
[Attēli 15. lpp.]
Dāvids, izraēliešu meitene, kas bija nonākusi gūstā, kā arī Anna un Sīmeans — viņi visi pieminēja Jehovu
[Attēli 16. lpp.]
Jehovas liecinieki, kas ir sasnieguši cienījamu vecumu, ar prieku kalpo mūsu Radītājam