Iepriekš citētajos vārdos, kurus Salamans, Dieva iedvesmots, rakstīja Bībelē, ir runa nevis par katra atsevišķa cilvēka likteni vai viņa dzīves iznākumu, bet gan par Dieva nodomu un tā iespaidu uz cilvēkiem kopumā. To var saprast, ja izpēta šo vārdu kontekstu. Pieminējis dažādas ”lietas”, kurām, šķiet, ir ”savs nolikts laiks”, Salamans rakstīja: ”Es redzēju, kādu amatu Dievs uzlicis cilvēkbērniem nopūlēties. Visu Viņš darījis jauku tā īstajā laikā!” (Salamans Mācītājs 3:10, 11, VDP.)

Dievs cilvēkiem ir devis daudz ”amatu” jeb ”lietu”, ar ko nodarboties, — Salamans uzskaitīja dažas no tām. Dievs arī ir piešķīris mums brīvu gribu, lai mēs varētu paši izlemt, ko vēlamies darīt. Taču katram darbam ir savs īstais laiks, kad to darīt, lai gūtu vislabākās sekmes. Piemēram, Salamana Mācītāja grāmatas 3. nodaļas 2. pantā ir teikts: ”Savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut.” Zemkopji labi zina, ka ikviena lauksaimniecības kultūra ir jāsēj īstajā laikā. Bet ja nu kāds neņem to vērā un apsēj laukus neīstajā gadalaikā? Vai viņam ir pamats vainot likteni, ka par spīti visām viņa pūlēm raža ir slikta? Protams, ka nekāds liktenis nav vainīgs. Laukos nekas neizauga tā vienkāršā iemesla dēļ, ka zemkopis neiesēja sēklu pareizā laikā. Ja viņš būtu rīkojies saskaņā ar dabisko lietu kārtību, ko iedibinājis Radītājs, darbs droši vien būtu nesis augļus.

Tātad Dievs nav izlēmis katra cilvēka likteni vai katra notikuma gala iznākumu, bet viņš ir noteicis zināmus principus saskaņā ar savu nodomu, un cilvēku darbības iznākums ir atkarīgs no tā, vai viņi šos principus ņem vērā. Lai cilvēku pūliņi būtu sekmīgi, viņiem ir jāsaprot, kāds ir Dieva nodoms un kā Dievs laika gaitā ir paredzējis to īstenot, un tad jādarbojas saskaņā ar to. Iepriekšnolemts un negrozāms ir nevis katra cilvēka liktenis, bet gan tas, ko Dievs ir nodomājis darīt. Ar pravieša Jesajas starpniecību Dievs Jehova ir paziņojis: ”Tāpat tas ir ar manu vārdu, kas iziet no manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet pirms tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.” (Jesajas 55:11.)

Kāds ir Dieva nodoms?

Salamana vārdos ir atrodama netieša norāde uz Dieva nodomu. Atzinis, ka ”visu Viņš [Dievs] darījis jauku tā īstajā laikā”, Salamans turpināja: ”Pat mūžību Viņš tiem ir ielicis sirdī — vien neatklāt cilvēkam darbus, ko Dievs darījis no iesākuma līdz galam.” (Salamans Mācītājs 3:11, VDP.)

Par šo pantu daudz ir rakstīts un spriests, bet skaidrs ir viens: dziļi sirdī ikviens cilvēks ir domājis par dzīves jēgu un to, kas mūs galu galā gaida. Visos laikos cilvēkiem ir bijis grūti pieņemt domu, ka dzīve sastāv tikai no ikdienas darbiem un pūlēm, līdz nāve visam pārvelk svītru. Mēs, cilvēki, esam unikāli ar to, ka domājam ne tikai par pašreizējo mirkli, bet arī par savu turpmāko dzīvi un par to, kas būs pēc tam. Mūsu sirdī pat mājo ilgas pēc mūžīgas dzīves, jo, kā paskaidrots Bībelē, Dievs ”mūžību.. [cilvēkiem] ir ielicis sirdī”.

Šo ilgu dēļ cilvēkus allaž ir nodarbinājis jautājums par pēcnāves dzīvi. Daudzi ir pārliecināti, ka mūsos ir kaut kas neiznīcīgs, kas turpina dzīvot pēc nāves. Citi tic dvēseles pārdzimšanai un domā, ka pēc nāves mēs piedzimstam no jauna. Vēl citi uzskata, ka visu nosaka liktenis un mēs esam bezspēcīgi tā priekšā. Tomēr neviens no šiem izskaidrojumiem nedod apmierinošas atbildes uz visiem būtiskajiem jautājumiem. Saviem spēkiem vien cilvēki nespēj šīs atbildes atrast, jo, kā teikts Bībelē, cilvēki nevar paši atklāt ”darbus, ko Dievs darījis no iesākuma līdz galam”.

Mokošā pretruna starp vēlēšanos zināt un nespēju atrast atbildes kopš seniem laikiem nemitīgi ir urdījusi domātāju prātus. Bet, ja Dievs ir licis mūsu sirdī ilgas pēc mūžīgas dzīves, vai nebūtu loģiski griezties pie viņa, lai uzzinātu, kā šo vēlēšanos varētu piepildīt? Bībelē par Jehovu ir teikts: ”Tu atdari Savu roku un gādā ik dzīvajam, ko tas kāro.” (Psalms 145:16, VDP.) Dieva Rakstos, Bībelē, mēs varam atrast skaidras, loģiskas atbildes uz jautājumiem par dzīvību un nāvi un uzzināt, kāds ir Dieva mūžīgais nodoms par zemi un cilvēkiem. (Efeziešiem 3:11.)

”Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, pēc sava tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.” (1. Mozus 1:27.)

ŠIE pazīstamie vārdi, kas lasāmi Bībeles pirmajā nodaļā, stāsta par vienu no izcilākajiem darbiem, ko Dievs ir ”darījis jauku tā īstajā laikā”, — par pirmo cilvēku, Ādama un Ievas, radīšanu. (Salamans Mācītājs 3:11, VDP.) Dievs Jehova viņus radīja pilnīgus un teica viņiem: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi.” (1. Mozus 1:28.)