Vai bagātība var padarīt laimīgu?
Ķēniņš Salamans zināja naudas vērtību. Viņš rakstīja: ”Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā.” (Salamans Mācītājs 10:19, LB-26.) Svinības kopā ar draugiem var būt ļoti patīkamas, bet, lai iegādātos maizi un vīnu, jums nepieciešama nauda. Tā kā materiālas lietas var iegādāties par naudu, tad var teikt, ka ”nauda visu to gādā”.
KAUT arī Salamans bija pasakaini bagāts, viņš zināja, ka naudas varai ir robežas. Viņš atzina, ka materiālistisks dzīves veids nav atslēga, ar ko piekļūt laimei. Salamans rakstīja: ”Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem.” (Salamans Mācītājs 5:9.)
Iedomāsimies, ka bagāts cilvēks kļūst vēl bagātāks. Salamans saka: ”Ja manta vairojas, tad vairojas arī tie, kas to apēd.” (Salamans Mācītājs 5:10.) Kad ”manta” jeb īpašums pieaug, pieaug arī vajadzība pēc cilvēkiem, kas par to varētu gādāt. Un par ikviena pakalpojumiem, vai tas būtu remontstrādnieks, pārvaldnieks, apkalpotājs, apsardzes darbinieks vai kāds cits, ir jāmaksā. Līdz ar to ir nepieciešams vēl vairāk naudas.
Minētie faktori nozīmīgi ietekmē cilvēka laimi. Sengrieķu vēsturnieks Ksenofonts, kas dzīvoja ceturtajā gadsimtā p.m.ē., uzrakstīja, ko bija teicis kāds nabadzīgs cilvēks, kurš bija kļuvis bagāts.
”Vai jūs tiešām domājat, ka.., jo vairāk man pieder, jo laimīgāka ir mana dzīve?” ”Jūs nesaprotat,” viņš turpināja, ”ka tagad man nav ne par matu vairāk patikas ēst un dzert, un gulēt, kā bija tad, kad biju nabags. Mans vienīgais ieguvums ir tas, ka man jārūpējas par daudz ko vairāk, man vairāk jādod citiem un jāpārrauga daudz kas vairāk. Tagad man ir daudz mājas ļaužu: daudzi gaida no manis ēdienu, dzērienu un drēbes, vēl citiem nepieciešams ārsts; pie manis nāk, lai pastāstītu par aitām, kurām uzbrukuši vilki, vai vēršiem, kas gājuši bojā, nokrītot no kraujas, vai lai pasacītu, ka liellopiem uzbrukusi slimība. Tāpēc tā vien šķiet, ka.. ar lielo mantu esmu iemantojis vairāk raižu, nekā man bija tad, kad biju nabadzīgs.”
Ir vēl kāds iemesls, kāpēc cilvēki dzenas pēc bagātības, — viņi ir krituši par upuri tam, ko Jēzus Kristus nosauca par ’bagātības viltību’. (Mateja 13:22.) Šie cilvēki tiek maldināti, jo tik ļoti kārotajā bagātībā nekad neatrod meklēto apmierinājumu un laimi. Viņi domā, ka tas, ko nevar panākt ar ierobežotu bagātību, būs panākams ar lielāku. Tāpēc tiecas iegūt vairāk un vairāk.
Mantkārība neveicina laimi
Raizes par savu īpašumu bagātam cilvēkam var neļaut naktīs mierīgi gulēt. Salamans raksta: ”Strādniekam miegs ir gards, lai maz vai daudz ēdis, bet bagātam pilnība neliek miegu redzēt.” (Salamans Mācītājs 5:11, LB-1877.)
Kad nemiers par to, ka bagātība varētu zust, pilnīgi pārņem cilvēku savā varā, sekas var būt daudz nopietnākas nekā tikai bezmiegs. Par skopu cilvēku Salamans raksta: ”Viņš arī visu mūžu tumsā ēdis un lielos sirdēstos un vājībā un dusmās.” (Salamans Mācītājs 5:16, LB-26.) Tāds cilvēks nevis atrod bagātībā laimi, bet ēd ”lielos sirdēstos”, it kā viņam būtu žēl pat tās naudas, kas izdota par ēdienu. Šāda slimīga attieksme var nelabvēlīgi ietekmēt veselību. Savukārt slikta veselība tikai palielina alkatīga cilvēka nemieru, jo kavē viņu vairot mantu.
Varbūt tas jums atgādina apustuļa Pāvila vārdus: ”Kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visu ļaunumu sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir.. pats sev nodarījis daudz sāpju.” (1. Timotejam 6:9, 10.) Dzenoties pēc naudas, cilvēki krāpjas, melo, zog, nodarbojas ar prostitūciju un pat nogalina. Cenzdamies visiem spēkiem iegūt naudu un to nepazaudēt, cilvēks beigu beigās cieš emocionāli, fiziski un garīgi. Vai tas izklausās pēc ceļa uz laimi? Protams, nē.
Būt apmierinātiem ar to, kas mums ir
Salamanam bija vēl kas sakāms par līdzsvarotību attiecībā uz bagātību. Viņš rakstīja: ”Kailam, kāds viņš nācis no mātes klēpja, tādam viņam atkal jāaiziet, un viņš nevar pat arī ne to vismazāko līdzi paņemt no savu pūliņu ieguvuma, lai to paturētu savā īpašumā. Un ko es esmu atradis kā labu un skaistu, ir tas, ka cilvēks ēd un dzeŗ, un jūtas labi visu to bezgalīgo pūļu jūklī, ar kādām viņš zem saules nomoka sevi savā īsajā mūžā, ko Dievs viņam piešķiŗ.” (Salamans Mācītājs 5:14, 17.)
Šie vārdi parāda, ka laimi nevar iegūt, cenšoties uzkrāt bagātību laikam, ko varam arī nepiedzīvot. Daudz labāk ir izjust gandarījumu un prieku par sava darba augļiem. Dieva iedvesmotajā vēstulē Timotejam apustulis Pāvils izteica līdzīgu domu: ”Mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim.” (1. Timotejam 6:7, 8; salīdzināt Lūkas 12:16—21.)
Laimes atslēga
Salamanam bija gan bagātības, gan Dieva piešķirtās gudrības pārpilnība. Bet laimi viņš saistīja ar gudrību, nevis naudu. Viņš teica: ”Labi tam cilvēkam, kas atrod īsto atziņu [”gudrību”, LB-26], un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu! Jo ir labāki iegūt īsteno atziņu, nekā sudrabu, — un tās augļi ir vērtīgāki par zeltu. Tā ir cildenāka par pērlēm, un viss, ko tu varētu vēlēties, nav salīdzināms ar to. Ilgs mūžs ir pie tās labās rokas; pie kreisās rokas tai ir bagātība un gods. Tās ceļi ir patīkami ceļi, un visas tās tekas pauž mieru. Tā ir dzīvības koks visiem, kas pie tās tveŗas, un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī glabā.” (Salamana Pamācības 3:13—18.)
Kāpēc gudrība ir pārāka par mantu? Salamans rakstīja: ”Gudrības pavēnī cilvēks jūtas tikpat droši paslēpts kā naudas pavēnī, bet gudrības pārākums ir atziņā, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.” (Salamans Mācītājs 7:12.) Kaut arī nauda zināmā mērā pasargā tās īpašnieku, dodot iespēju iegādāties visu nepieciešamo, gudrība viņam var palīdzēt izsargāties no tā, kas varētu apdraudēt viņa dzīvību. Patiesa gudrība cilvēku spēj ne tikai izglābt no pāragras nāves, bet, būdama balstīta uz pienācīgu bijību pret Dievu, arī palīdzēt viņam iegūt mūžīgu dzīvi.
Kāpēc gudrība, kas nāk no Dieva, var nodrošināt laimi? Tāpēc, ka vienīgais patiesās laimes avots ir Dievs Jehova. Pieredze rāda, ka īstu laimi var iegūt vienīgi ar paklausību Visaugstākajam. Ilgstoša laime ir atkarīga no taisnīga stāvokļa Dieva priekšā. (Mateja 5:3—10.) Rīkojoties saskaņā ar to, ko iemācāmies no Bībeles, mēs varam attīstīt ’gudrību, kas nāk no augšienes’. (Jēkaba 3:17.) Tā mums dos laimi, kādu bagātība nekad nespētu dot.
[Attēli 4., 5. lpp.]
Ķēniņš Salamans zināja, kas var padarīt laimīgu. Vai arī jūs to zināt?