²⁰ Jesaja pabeidz pravietisko vēstījumu šādi: ”Ja tas Kungs Cebaots nebūtu mums saglabājis šo mazo atlikumu, mēs būtum kā Sodoma, mēs līdzinātos Gomorai.” (Jesajas 1:9.)c Beigu beigās Jehova nāks palīgā Jūdejai un aizsargās to no varenās Asīrijas. Atšķirībā no Sodomas un Gomoras Jūdeja neies bojā un turpinās pastāvēt.

21. Kāpēc Jehova ”saglabāja mazu atlikumu” pēc tam, kad babilonieši izpostīja Jeruzalemi?

²¹ Vairāk nekā 100 gadus vēlāk Jūdeja atkal bija apdraudēta. Cilvēki neko nebija iemācījušies no pārmācības, kas bija īstenota ar Asīrijas starpniecību. ”Viņi apsmēja Dieva sūtītos vēstnešus un nicināja Viņa vēstījumus un zobojās par Viņa praviešiem.” Iznākums bija tāds, ka ”tā Kunga bargās dusmas sakāpa līdz nepieredzētam augstumam un nebija vairs nekādas iespējas ko labot”. (2. Laiku 36:16.) Babilonijas valdnieks Nebukadnecars iekaroja Jūdeju, un šajā reizē pāri nepalika nekas tāds, kas būtu ”kā būdiņa vīna dārzā”. Nopostīta tika pat Jeruzaleme. (2. Laiku 36:17—21.) Tomēr Jehova ”saglabāja mazu atlikumu”. Jūdejas iedzīvotājiem bija jāpavada 70 gadi trimdā, taču Jehova parūpējās, lai tauta neietu bojā, kā arī par to, lai saglabātos Dāvida dzimta, no kuras bija jānāk apsolītajam Mesijam.

22., 23. Kāpēc Jehova ”saglabāja mazu atlikumu” pirmajā gadsimtā?

²² Pirmajā gadsimtā bija pēdējā reize, kad ar izraēliešiem risinājās svarīgi notikumi, kuru laikā vēl bija spēkā ar šo tautu noslēgtā Dieva derība. Kad parādījās Jēzus, kas bija apsolītais Mesija, tauta viņu nepieņēma, tāpēc Jehova atmeta šo tautu. (Mateja 21:43; 23:37—39; Jāņa 1:11.) Vai tas nozīmēja, ka Jehovam turpmāk vairs nebūs īpašas tautas uz zemes? Nē, nenozīmēja vis. Apustulis Pāvils paskaidroja, ka Jesajas grāmatas 1. nodaļas 9. pantam ir vēl viens piepildījums. Citējot Septuagintu, Pāvils rakstīja: ”Kā Jesaja to bija paredzējis: ”Ja Kungs Cebaots mums nebūtu atlicinājis kādu sēklu, mēs būtu kļuvuši kā Sodoma, un līdzinātos Gomorai.”” (Romiešiem 9:29.)

²³ Šoreiz atlikums bija svaidītie kristieši, kas ticēja Jēzum Kristum. Sākotnēji tie bija ticīgie jūdi, vēlāk viņiem pievienojās arī ticīgie nejūdi. Visi kopā viņi kļuva par jaunu Izraēlu, ”Dieva Israēlu”. (Galatiešiem 6:16; Romiešiem 2:29.) Minētā ”sēkla” neiznīka, kad mūsu ēras 70. gadā gāja bojā jūdu iekārta. ”Dieva Israēls” joprojām pastāv, un tagad tam no visām tautām ir pievienojušies miljoniem ticīgu cilvēku, ”liels pulks — ko saskaitīt neviens nevarēja — no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām”. (Atklāsmes 7:9.)

24. Kas visiem cilvēkiem jāņem vērā, ja viņi vēlas palikt dzīvi, kad risināsies visbriesmīgākie notikumi cilvēces vēsturē?

²⁴ Drīzumā pasauli gaida Harmagedona kauja. (Atklāsmes 16:14, 16.) Šis notikums būs briesmīgāks gan par asīriešu, gan par babiloniešu iebrukumu Jūdejā, briesmīgāks pat par Jūdejas izpostīšanu, ko tā pieredzēja mūsu ēras 70. gadā romiešu iebrukuma laikā, — un tomēr būs cilvēki, kas paliks dzīvi. (Atklāsmes 7:14.) Tāpēc ikvienam cilvēkam ir ļoti svarīgi pārdomāt to, ko Jesaja pavēstīja Jūdejas iedzīvotājiem. Tā bija vēsts, kas palīdzēja izglābties tālaika dievbijīgajiem cilvēkiem, un tā var nozīmēt glābšanu arī ticīgiem cilvēkiem mūsdienās.