25. STUDĒJAMAIS RAKSTS
Jehova uzmeklē savas avis
”Es pats tagad rūpēšos par Savām avīm un gādāšu par tām. [..] ..nomaldījušās Es uzmeklēšu.” (ECĒH. 34:11, 16.)
105. DZIESMA ”Dievs ir mīlestība”
IESKATSa
1. Kāpēc Jehova sevi salīdzināja ar māti, kas rūpējas par zīdaini?
”VAI var māte aizmirst savu zīdaini?” Šādu jautājumu pravieša Jesajas dienās uzdeva Jehova. ”Un, ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu,” Dievs teica savai tautai. (Jes. 49:15.) Parasti Jehova nesalīdzināja sevi ar māti, taču šajā reizē viņš to darīja. Viņš atsaucās uz ciešajām saitēm starp māti un bērnu, lai darītu zināmu, cik sirsnīgi viņš mīl savus kalpus. Daudzas mātes noteikti piekritīs vārdiem, ko teica kāda mūsu māsa, kuru sauc Jasmīnab: ”Kad māte zīda savu bērnu, viņu starpā rodas īpaša saikne, kas saglabājas visa mūža garumā.”
2. Kā Jehova jūtas, kad kāds no viņa bērniem attālinās no viņa?
2 Jehovam nepaslīd garām tas, ja kāds no viņa bērniem pārstāj apmeklēt draudzes sapulces un sludināt. Mēs varam tikai iztēloties, cik sāpīgi viņam ir redzēt, ka ik gadu daudzi tūkstoši viņa kalpu kļūst neaktīvic.
3. Ko Jehova vēlas?
3 Daudzi no šiem dārgajiem brāļiem un māsām, kas bija kļuvuši neaktīvi, atgriežas atpakaļ draudzē, kur viņi tiek sirsnīgi gaidīti. Jehova vēlas, lai visi, kas ir kļuvuši neaktīvi, atgrieztos draudzē, un to vēlamies arī mēs. (1. Pēt. 2:25.) Ko mēs varam darīt, lai viņiem palīdzētu? Lai to labāk saprastu, padomāsim, kādu iemeslu dēļ daļa mūsu ticības biedru ir pārstājuši apmeklēt sapulces un piedalīties sludināšanā.
KĀPĒC DAŽI PĀRSTĀJ KALPOT JEHOVAM?
4. Kā dažus var ietekmēt laicīgais darbs?
4 Daži ir pieļāvuši, ka darbs viņiem kļūst par svarīgāko dzīvē. ”Es biju pārlieku nodevies savam darbam,” atzīst Huns, mūsu brālis, kas dzīvo kādā Āzijas valstī. ”Es biju aplami nospriedis, ka tad, ja būšu labāk nodrošināts materiāli, es spēšu labāk kalpot Jehovam. Tāpēc es strādāju vairāk un vairāk stundu. Es aizvien biežāk sāku izlaist sapulces, līdz pārstāju tās apmeklēt pavisam. Šķiet, šī pasaule ir veidota tā, lai attālinātu cilvēkus no Dieva pakāpeniski un nemanāmi.”
5. Kā virkne smagu problēmu ietekmēja kādu mūsu māsu?
5 Citus brāļus un māsas māc smagas problēmas. Padomāsim par Enu, kura dzīvo Lielbritānijā un kurai ir pieci bērni. ”Mans jaunākais dēls piedzima ar nopietniem veselības traucējumiem,” pastāstīja Ena. ”Vēlāk viena no meitām tika izslēgta no draudzes, bet vecākajam dēlam attīstījās psihiska slimība. Mani pārņēma tāda nomāktība, ka es pārstāju apmeklēt sapulces un sludināt. Galu galā es kļuvu neaktīva.” Mēs no sirds jūtam līdzi Enai un viņas ģimenei, kā arī visiem citiem, kas pieredz šādas grūtības.
6. Kas var notikt, ja cilvēks nerīkojas saskaņā ar Kolosiešiem 3:13?
6 Nolasīt Kolosiešiem 3:13. Daži Jehovas kalpi jūtas aizvainoti par to, ko ir pateicis vai izdarījis kāds brālis vai māsa. Apustulis Pāvils atzina, ka reizēm mums var būt pamatots ”iemesls sūdzēties” par kādu ticības biedru. Var pat gadīties, ka pret mums kāds ir izturējies netaisnīgi. Ja tā notiek, mums jāuzmanās, lai mēs neļautos aizvainojumam. Šādas negatīvas emocijas var izraisīt to, ka cilvēks attālinās no Jehovas tautas. Tā notika ar Pablo — kādu brāli Dienvidamerikā. Viņš tika nepatiesi apvainots kādā pārkāpumā un iznākumā zaudēja savus pienākumus draudzē. Kā viņš uz to reaģēja? ”Mani pārņēma dusmas,” saka Pablo, ”un es pakāpeniski attālinājos no draudzes.”
7. Kā cilvēku var ietekmēt vainas sajūta?
7 Ir arī tādi Jehovas kalpi, kurus moka sirdsapziņa kāda pagātnē izdarīta nopietna pārkāpuma dēļ un kuri jūtas tā, it kā nebūtu pelnījuši Dieva mīlestību. Kaut arī viņi ir nožēlojuši savu nepareizo rīcību, viņi varbūt uzskata, ka vairs nav cienīgi kalpot Dievam. Tā jutās kāds brālis, kuru sauc Fransisko. ”Es saņēmu aizrādījumu, jo biju rīkojies netikumīgi,” viņš stāsta. ”Kaut gan sākumā es turpināju apmeklēt sapulces, es kļuvu nomākts un nejutos cienīgs būt starp Jehovas kalpiem. Mani joprojām mocīja sirdsapziņa, un es biju pārliecināts, ka Jehova man nav piedevis. Ar laiku es pārstāju sludināt un apmeklēt sapulces.” Kāda ir jūsu attieksme pret brāļiem un māsām, kas pieredz situācijas, kādas ir apskatītas iepriekš? Vai jūs jūtat viņiem līdzi? Un, kas ir vēl svarīgāk, kāda ir Jehovas attieksme pret viņiem?
JEHOVA MĪL SAVAS AVIS
8. Vai Jehova aizmirst tos, kas viņam agrāk ir kalpojuši? Paskaidrojiet.
8 Jehova neaizmirst tos, kas agrāk viņam ir kalpojuši, bet uz laiku ir pārtraukuši to darīt; viņš neaizmirst arī to, ko viņi ir paveikuši, kalpojot viņam. (Ebr. 6:10.) Pravietis Jesaja minēja brīnišķīgu salīdzinājumu, kas parāda, cik ļoti Jehova gādā par saviem kalpiem. Jesaja rakstīja: ”Kā gans Viņš ganīs Savu ganāmo pulku. Viņš ņems jērus Savās rokās un tos nesīs Savā klēpī.” (Jes. 40:11.) Bet kā Izcilais Gans Jehova jūtas, kad kāda no viņa avīm noklīst no ganāmpulka? Jēzus to paskaidroja, kad saviem mācekļiem teica: ”Kā jūs domājat: ja kādam cilvēkam būtu simt aitu un viena no tām noklīstu, vai tad viņš neatstātu pārējās deviņdesmit deviņas kalnos un neietu meklēt noklīdušo? Un, ja viņam izdotos to atrast, patiesi, es jums saku: viņš par to priecātos vairāk nekā par deviņdesmit deviņām, kas nav noklīdušas.” (Mat. 18:12, 13.)
9. Kā labs gans Bībeles laikos rūpējās par aitām? (Sk. vāka attēlu.)
9 Kāpēc Jehovu pamatoti var salīdzināt ar ganu? Labs gans Bībeles laikos no sirds rūpējās par savām aitām. Piemēram, Dāvids, sargādams ganāmpulku, bija cīnījies ar lauvu un ar lāci. (1. Sam. 17:34, 35.) Labs gans noteikti pamanītu, ja trūktu kaut vai vienas no aitām. (Jāņa 10:3, 14.) Šāds gans atstātu pārējās deviņdesmit deviņas aitas drošībā — aplokā vai citu ganu uzraudzībā — un dotos meklēt pazudušo. Jēzus izmantoja šo salīdzinājumu, lai uzsvērtu svarīgu domu: ”Mans Tēvs, kas ir debesīs, nevēlas, ka ietu bojā kaut viens no šiem mazajiem.” (Mat. 18:14.)
JEHOVA MEKLĒ SAVAS NOKLĪDUŠĀS AVIS
10. Ko, saskaņā ar Ecēhiēla 34:11—16, Jehova apsola darīt, ja ir runa par viņa pazudušajām avīm?
10 Jehova mīl ikvienu no mums, arī ”mazos”, kas ir nomaldījušies no viņa ganāmpulka. Ar pravieša Ecēhiēla starpniecību Dievs apsolīja, ka meklēs savas pazudušās avis un palīdzēs tām atgūt labas attiecības ar viņu. Viņš arī minēja, ko tieši viņš darīs, lai tās glābtu. Tas, ko viņš solīja darīt, līdzinās tam, kā rīkojās izraēliešu gani, kad kāda aita bija pazudusi. (Nolasīt Ecēhiēla 34:11—16.) Vispirms gans devās aitu meklēt, un tas varēja prasīt daudz laika un pūļu. Atradis noklīdušo aitu, viņš to veda atpakaļ pie ganāmpulka. Ja aita bija savainojusies vai novārgusi, gans ar mīlestību tai palīdzēja — pārsēja tās brūces, pabaroja un nesa to. Draudzes vecākajiem — ”Dieva ganāmpulka” ganiem — ir jārīkojas līdzīgi, lai palīdzētu katram, kas ir nomaldījies no draudzes. (1. Pēt. 5:2, 3.) Vecākie cenšas uzmeklēt šādu ticības biedru, palīdzēt viņam atgriezties draudzē un ar mīlestību sniegt nepieciešamo garīgo atbalstu.d
11. Ko labs gans apzinājās?
11 Labs gans apzinājās, ka reizēm kāda aita var nomaldīties. Ja tā notika, gans pret noklīdušo aitu neizturējās skarbi. Padomāsim, ko mēs varam mācīties no tā, kā Dievs palīdzēja dažiem saviem kalpiem Bībeles laikos.
12. Kā Jehova izturējās pret Jonu?
12 Pravietis Jona bēga, lai viņam nebūtu jāpilda Jehovas dotais uzdevums. Tomēr Jehova nenovērsās no viņa. Līdzīgi labam ganam, Jehova viņu izglāba un palīdzēja viņam gūt spēku, kas bija nepieciešams, lai paveiktu uzdoto. (Jon. 2:8; 3:1, 2.) Vēlāk Dievs, izmantojot kādu vīteņaugu, palīdzēja Jonam saprast, ka ikviena cilvēka dzīvība ir ļoti vērtīga. (Jon. 4:10, 11.) Ko no tā var mācīties? Draudzes vecākajiem nav jāatmet ar roku tiem, kas kļūst neaktīvi. Vecākajiem ir jācenšas saprast, kāpēc šie ticības biedri ir attālinājušies no draudzes. Un, kad kāda avs atgriežas pie Jehovas, viņi turpina parādīt tai mīlestību un interesēties par to.
13. Ko var mācīties no Jehovas attieksmes pret 73. psalma sacerētāju?
13 73. psalma sacerētājs kļuva nomākts, redzot ļauno cilvēku šķietamo labklājību. Turklāt viņš sāka šaubīties, vai ir vērts pildīt Dieva gribu. (Ps. 73:12, 13, 16.) Kā Jehova uz to reaģēja? Viņš nenosodīja savu kalpu. Jehova pat iekļāva viņa vārdus Bībelē. Ar laiku psalma sacerētājs saprata, ka labas attiecības ar Jehovu ir vērtīgākas par jebko citu un padara dzīvi patiesi saturīgu. (Ps. 73:23, 24, 26, 28.) Ko no tā var mācīties? Draudzes vecākajiem nebūtu pārsteidzīgi jānosoda tie, kas sāk šaubīties, vai ir vērts kalpot Jehovam. Vecākajiem jācenšas saprast, kāpēc cilvēks runā un rīkojas tā vai citādi. Tikai tad viņi varēs pievērst ticības biedra uzmanību tieši tiem Bībeles pantiem, kas tam varētu sniegt nepieciešamo uzmundrinājumu.
14. Kāpēc Elijam bija nepieciešama palīdzība, un kā Jehova to sniedza?
14 Pravietis Elija bēga no ķēniņienes Izebeles. (1. Ķēn. 19:1—3.) Viņš domāja, ka, izņemot viņu, neviens cits vairs nekalpo par Jehovas pravieti, un jutās tā, it kā viņa kalpošana būtu bijusi bezjēdzīga. Elija kļuva tik nomākts, ka vēlējās mirt. (1. Ķēn. 19:4, 10.) Jehova nevis nosodīja Eliju, bet gan iedrošināja to, pavēstīdams, ka Elija nav viens, ka tas var paļauties uz viņa spēku un ka tam vēl ir daudz kas jāpaveic. Jehova laipni uzklausīja Eliju, kad tas izteica savas raizes, un deva tam jaunus uzdevumus. (1. Ķēn. 19:11—16, 18.) Ko no tā var mācīties? Mums visiem, un jo īpaši draudzes vecākajiem, ir laipni jāizturas pret tiem, kas kalpo Jehovam. Ja kāds pauž sarūgtinājumu vai arī jūtas tā, it kā nebūtu pelnījis Jehovas žēlastību, draudzes vecākajiem viņš ir uzmanīgi jāuzklausa. Pēc tam vecākajiem ticības biedru ir jācenšas iedrošināt un jāpalīdz viņam saprast, ka Jehova viņu mīl un augstu vērtē.
KĀDAI JĀBŪT MŪSU ATTIEKSMEI PRET JEHOVAS PAZUDUŠAJĀM AVĪM?
15. Kāda bija Jēzus attieksme pret viņa Tēva avīm, kā izriet no Jāņa 6:39?
15 Kādu attieksmi pret savām pazudušajām avīm Jehova gaida no mums? Šajā ziņā mēs varam mācīties no Jēzus parauga. Jēzus zināja, ka Jehovam ir dārga ikviena viņa avs, tāpēc darīja labāko, ko varēja, lai palīdzētu ”Izraēla nama pazudušajām avīm” atgriezties pie Jehovas. (Mat. 15:24; Lūk. 19:9, 10.) Būdams ”labais gans”, Jēzus arī darīja visu iespējamo, lai nezaudētu nevienu no Jehovas avīm. (Nolasīt Jāņa 6:39; 10:11.)
16., 17. Kādai jābūt draudzes vecāko attieksmei pret tiem, kas ir nomaldījušies no Jehovas ganāmpulka? (Sk. ”Kā pazudusi avs var justies”.)
16 Apustulis Pāvils mudināja Efesas draudzes vecākos sekot Jēzus priekšzīmei. Viņš sacīja: ”Jums jāpalīdz vājajiem un jāatceras Kunga Jēzus vārdi, ko viņš ir teicis: ”Lielāka laime ir dot nekā ņemt.”” (Ap. d. 20:17, 35.) Draudzes vecākajiem ir uzticēts atbildīgs uzdevums gādāt par Jehovas avīm. ”Kad es domāju par to, cik ļoti Jehovam rūp viņa pazudušās avis, es jūtu pamudinājumu darīt visu, ko varu, lai tām palīdzētu,” teica Salvadors, kāds draudzes vecākais, kas dzīvo Spānijā. ”Būdams garīgais gans, es esmu pārliecināts, ka Jehova vēlas, lai es par tām gādātu.”
17 Visi rakstā minētie kristieši, kas bija attālinājušies no Jehovas, saņēma nepieciešamo palīdzību un atgriezās pie viņa. Arī daudzi citi, kas ir nomaldījušies no Jehovas ganāmpulka, vēlas darīt to pašu. Nākamajā rakstā ir sīkāk apskatīts, ko mēs varam darīt, lai palīdzētu viņiem atgriezties pie Jehovas.
139. DZIESMA ”Ieskaties laikā, kad viss būs jauns”
a Kāpēc gadās, ka kristieši, kas gadiem ilgi ir uzticīgi kalpojuši Jehovam, attālinās no draudzes? Kāda ir Dieva attieksme pret viņiem? Rakstā ir sniegtas atbildes uz šiem jautājumiem. Tajā arī ir paskaidrots, ko mēs varam mācīties no tā, kā Jehova palīdzēja dažiem saviem kalpiem Bībeles laikos.
b Daži vārdi ir mainīti.
c JĒDZIENA SKAIDROJUMS. Neaktīvs sludinātājs ir tas, kurš pusgadu vai ilgāk nav ziņojis par to, ka būtu piedalījies sludināšanā un mācekļu gatavošanā. Tomēr tie, kas ir kļuvuši neaktīvi, joprojām ir mūsu brāļi un māsas, un mēs viņus mīlam.
d Nākamajā rakstā ir sīkāk apskatīts, ko draudzes vecākie var darīt, lai palīdzētu tiem, kas ir attālinājušies no draudzes.
e ATTĒLĀ: noraizējies par pazudušu aitiņu, izraēliešu gans devās to meklēt un palīdzēja tai nokļūt atpakaļ ganāmpulkā. Garīgie gani mūsdienās rīkojas tāpat.
f ATTĒLĀ: sēdēdama autobusā un gaidīdama, kad tas sāks braukt, neaktīva māsa pa logu vēro divus Jehovas lieciniekus, kas priecīgi sludina pie literatūras stenda.