”Dievs ir mīlestība”

”Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.” (1. JĀŅA 4:8.)

1.—3. a) Kas Bībelē teikts par Jehovas mīlestību, un kāpēc šie vārdi ir īpaši? b) Kāpēc Bībelē teikts, ka Dievs ir mīlestība?

VISAS Jehovas īpašības ir izcilas, nevainojamas un patīkamas, bet mīlestība ir vispievilcīgākā no tām. Mīlestība ir tā, kas mūs visvairāk piesaista Jehovam. Par laimi, mīlestība ir arī viņa spilgtākā īpašība. Kā to var zināt?

² Bībelē par mīlestību ir teikts kaut kas tāds, kas nav teikts ne par vienu citu Jehovas pamatīpašību. Rakstos nav sacīts, ka Dievs ir spēks, ka Dievs ir taisnīgums vai ka Dievs ir gudrība. Šīs īpašības viņu raksturo, un viņš ir to pirmavots. Bet par ceturto īpašību ir teikts kaut kas vairāk — Jāņa pirmajā vēstulē, 4. nodaļas 8. pantā, ir sacīts, ka ”Dievs ir mīlestība”. Mīlestība ir Jehovas personības spilgtākā iezīme, tā ir pati viņa būtība. Vispārinot varētu teikt, ka Jehovas spēks viņam ļauj rīkoties, viņa taisnīgums un gudrība nosaka viņa rīcību, bet Jehovas mīlestība viņu pamudina rīkoties. Turklāt mīlestība vienmēr ietekmē to, kā izpaužas citas viņa īpašības.

³ Bieži tiek teikts, ka Jehova ir mīlestības personificējums. Tātad, ja vēlamies kaut ko uzzināt par mīlestību, mums vispirms jāuzzina vairāk par Jehovu. Tāpēc pievērsīsim nedaudz uzmanības Jehovas neaptveramajai mīlestībai.

Visizcilākā mīlestības izpausme

4., 5. a) Kāds ir visizcilākais mīlestības apliecinājums visā vēsturē? b) Kāpēc var teikt, ka Jehovu un viņa Dēlu vieno visstiprākās mīlestības saites?

⁴ Jehova ir apliecinājis mīlestību ļoti dažādi, bet viena viņa mīlestības izpausme ir pārāka par visām citām. Jehova ir sūtījis uz zemi savu Dēlu, lai tas ciestu un mirtu par mums. Var droši teikt, ka tas ir visizcilākais mīlestības apliecinājums visā vēsturē. Kāpēc tā var apgalvot?

⁵ Bībelē Jēzus ir saukts par ”visas radības pirmdzimto”. (Kolosiešiem 1:15.) Jehovas Dēls dzīvoja jau tad, kad vēl nebija pat Visuma. Cik ilgi Tēvs un Dēls bija kopā? Pēc dažu zinātnieku aprēķiniem, Visuma vecums ir 13 miljardi gadu. Ja zinātnieku aprēķini ir pareizi, viņu iegūtais skaitlis tik un tā neatspoguļo to, cik ilgi ir dzīvojis Jehovas pirmdzimtais Dēls. Ko viņš ir darījis visu šo neaptverami ilgo laiku? Dēlam sagādāja prieku iespēja palīdzēt Tēvam. (Salamana Pamācības 8:30; Jāņa 1:3.) Jehova un viņa Dēls kopīgi darbojās, lai radītu visu pārējo, un tas noteikti bija ļoti aizraujoši un patīkami. Kurš gan no mums spēj iedomāties, cik ciešas ir attiecības, kas pastāvējušas tik ilgu laiku? Nav šaubu, ka Dievu Jehovu un viņa Dēlu vieno visstiprākās mīlestības saites, kādas jebkad ir izveidojušās.

 6. Kā Jehova pauda savas jūtas pret Dēlu, kad Jēzus kristījās?

⁶ Tomēr Jehova sūtīja savu Dēlu uz zemi, kur tas piedzima par cilvēku bērnu. Šādi rīkodamies, Jehova uz vairākiem desmitiem gadu atteicās no tuvajām attiecībām, kādas viņam ar savu mīļoto Dēlu bija debesīs. Ar lielu interesi viņš no debesīm vēroja, kā Jēzus uzauga un kļuva par pilnīgu cilvēku. Aptuveni 30 gadu vecumā Jēzus kristījās. Toreiz Tēvs pats personīgi no debesīm teica: ”Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man labs prāts.” (Mateja 3:17.) Redzot, ka Jēzus uzticīgi veica visu, kas bija pravietots, visu, kas viņam bija jāpaveic, viņa Tēvs, protams, ļoti priecājās. (Jāņa 5:36; 17:4.)

7., 8. a) Kas bija jāpieredz Jēzum 33. gada 14. nīsanā, un ko tad juta viņa debesu Tēvs? b) Kāpēc Jehova pieļāva, ka viņa Dēls cieš un mirst?

⁷ Bet kā Jehova jutās 33. gada 14. nīsanā, kad Jēzus tika nodots un pēc tam naktī pūlis viņu apcietināja? Kad Jēzus tika izsmiets, apspļaudīts un sists ar dūrēm? Kad viņu pēra ar pletnēm un viņa mugura tika saplosīta strēmelēs? Kad viņa rokas un kājas pienagloja pie koka staba un ļaudis viņu apsmēja? Kā Tēvs jutās, kad viņa mīļotais Dēls nāves mokās viņu sauca? Kā Jehova jutās, kad Jēzus dzīvība izdzisa un pirmo reizi kopš radīšanas sākuma viņa mīļotā Dēla vairs nebija starp dzīvajiem? (Mateja 26:14—16, 46, 47, 56, 59, 67; 27:38—44, 46; Jāņa 19:1.)

⁸ Tā kā Jehovam ir jūtas, nav iespējams vārdos izteikt, cik ļoti sāpīgi viņam bija noraudzīties sava Dēla nāvē. Taču ir iespējams pateikt, kāpēc Jehova ļāva tam notikt. Kāpēc Tēvs bija gatavs izjust tādas sāpes? Jehova dara zināmu kaut ko brīnišķīgu Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas 16. pantā — ļoti svarīgā Bībeles pantā, ko mēdz dēvēt par evaņģēliju miniatūrā. Tajā teikts: ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” Tātad Jehovas rīcības pamatā bija mīlestība. Tas bija visizcilākais mīlestības apliecinājums.

Kā Jehova apliecina savu mīlestību

 9. Ko Sātans vēlētos panākt, un ko Jehova mums apliecina?

⁹ Bet rodas kāds svarīgs jautājums, proti: vai Dievs mīl mūs? Ir cilvēki, kas piekrīt, ka Dievs mīl cilvēci kopumā, kā teikts Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas 16. pantā, bet viņi netic, ka Dievs varētu mīlēt tieši viņus. Sātans Velns ļoti vēlētos, lai mēs domātu, ka Jehova mūs nemīl un uzskata par nevērtīgiem. Bet, lai cik nemīlami un nevērtīgi mēs paši sev šķistu, Jehova apliecina, ka viņš augstu vērtē ikvienu savu uzticīgo kalpu.

10., 11. Kā tas, ko Jēzus teica par zvirbuļiem, palīdz saprast, ka mēs esam vērtīgi Jehovas acīs?

¹⁰ Pievērsīsim uzmanību Jēzus vārdiem, kas lasāmi Mateja evaņģēlija 10. nodaļā, no 29. līdz 31. pantam. Paskaidrodams, cik vērtīgi ir viņa sekotāji, Jēzus sacīja: ”Vai nepārdod divi zvirbuļus par vienu artavu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva. Bet arī jūsu galvas mati ir visi skaitīti. Tāpēc nebīstieties, jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi.” Padomāsim, ko šie vārdi nozīmēja Jēzus klausītājiem pirmajā gadsimtā.

¹¹ Jēzus laikā zvirbuļus lietoja uzturā, un tie bija lētākie putni. Par vienu nelielas vērtības monētu varēja iegādāties divus zvirbuļus. Kā rakstīts Lūkas evaņģēlija 12. nodaļas 6. un 7. pantā, vēlāk Jēzus minēja, ka, iztērējot divas monētas, cilvēks varēja dabūt nevis četrus, bet piecus zvirbuļus. Piektais putns tika dots papildus, it kā tam nebūtu vispār nekādas vērtības. Cilvēku acīs zvirbuļi varbūt patiešām bija bezvērtīgi, bet tāds nebija Radītāja viedoklis. Jēzus teica: ”Neviens no tiem [arī piektais zvirbulis] nav aizmirsts Dieva priekšā.” Tagad var labāk saprast Jēzus domu. Ja jau Jehova tik augstu vērtē vienu vienīgu zvirbuli, tad cilvēka vērtība viņa acīs ir daudz, daudz lielāka. Kā Jēzus paskaidroja, Jehova par mums zina visu līdz pēdējam sīkumam. Pat visi mūsu galvas mati ir saskaitīti!

12. Kāpēc var teikt, ka Jēzus nepārspīlēja, runādams par Dieva spēju saskaitīt mūsu matus?

¹² Kāds varētu domāt, ka šajā ziņā Jēzus pārspīlēja. Taču padomāsim par izredzēm uz augšāmcelšanu. Cik gan labi Jehovam mūs jāpazīst, lai viņš spētu mūs radīt no jauna! Viņš mūs vērtē tik augstu, ka atceras katru sīkumu, arī sarežģīto ģenētisko kodu un gadiem ilgi krātās atmiņas un pieredzi. Ņemot to vērā, viņam nebūtu pārāk grūti saskaitīt cilvēka galvas matus, kuru daudzums ir aptuveni 100 tūkstoši. Jēzus teiktie vārdi ir lielisks apliecinājums, ka Jehova interesējas personīgi par mums.

13. Kā notikumi ķēniņa Jošafata dzīvē apliecina, ka Jehova cenšas saskatīt mūsos to, kas ir labs?

¹³ Bībelē ir norādīts uz vēl kādu patiesību, kas apliecina, ka Jehova mūs mīl. Viņš redz un augstu vērtē to, kas mūsos ir labs. To apliecina notikumi ar labo ķēniņu Jošafatu. Kad ķēniņš reiz bija rīkojies neapdomīgi, Jehovas pravietis viņam sacīja: ”Tādēļ tā Kunga dusmas nāks pār tevi.” Situācija tiešām bija nopietna. Bet Jehovas vēsts ar to nebeidzās. Jošafatam tika paziņots: ”Taču tevī ir vēl atrodami arī labi darbi.” (2. Laiku 19:1—3.) Tātad Jehovas taisnīgās dusmas viņam neliedza saskatīt Jošafata labās īpašības. Vai nav uzmundrinoši apzināties, ka Dievs skatās pāri mūsu nepilnībām un cenšas ieraudzīt mūsos to, kas ir labs?

Dievs, kurš ”piedod labprāt”

14. Ko mēdz izjust cilvēks, kas ir grēkojis, un kādā gadījumā mēs varam saņemt Jehovas piedošanu par grēkiem?

¹⁴ Ja cilvēks ir sagrēkojis, sekas var būt mokoši sirdsapziņas pārmetumi, kas nospiež kā smaga nasta. Bet mums jāatceras, ka Jehova ”piedod labprāt”. (Psalms 86:5.) Ja mēs no sirds nožēlojam savus grēkus un visiem spēkiem cenšamies tos neatkārtot, mēs varam saņemt Jehova piedošanu. Padomāsim, kas Bībelē teikts par šo izcilo Jehovas mīlestības izpausmi.

15. Cik tālu no mums Jehova ”atliek mūsu pārkāpumus”?

¹⁵ Dāvids izmantoja kādu spilgtu ilustrāciju, lai aprakstītu, kā Jehova piedod: ”Cik tālu ir rīti no vakariem, tik tālu Viņš atliek mūsu pārkāpumus nost no mums.” (Psalms 103:12.) Cik tālu ir rīti no vakariem jeb austrumi no rietumiem? Savā ziņā attālums no austrumiem līdz rietumiem vienmēr ir vislielākais, kādu vien var iztēloties; šīs debespuses nekad nesatiekas. Kāds speciālists norāda, ka minētais salīdzinājums nozīmē ”tik tālu, cik vien iespējams; tik tālu, cik vien var iedomāties”. Dieva iedvesmotie Dāvida vārdi liecina, ka Jehova, piedodams mūsu grēkus, atliek tos tik tālu prom, cik vien mēs varam iedomāties.

16. Kā mēs zinām, ka pēc tam, kad Jehova ir piedevis grēkus, viņš mūs uzskata par tīriem?

¹⁶ Vai jūs kādreiz esat mēģinājuši iztīrīt traipu no gaišas krāsas apģērba? Lai kā jūs centāties, traips, iespējams, joprojām bija redzams. Lūk, kā Jehova apraksta savu spēju piedot: ”Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.” (Jesajas 1:18.) Ar vārdu ”sarkani” šeit ir apzīmēta spilgti sarkana krāsa.a Savukārt ”purpurs” bija viena no piesātinātajām krāsām, kādā mēdza krāsot audumus. Paši saviem spēkiem cilvēki nespēj atbrīvoties no grēka, kas viņus ir aptraipījis, bet Jehova var padarīt grēkus, kuri ir it kā sarkanā un purpura krāsā, baltus kā sniegs un nekrāsota vilna. Kad Jehova mums ir piedevis grēkus, nav nekāda pamata domāt, ka šie grēki mūs aptraipīs visu turpmāko mūžu.

17. Kādā nozīmē Jehova mūsu grēkus ”met aiz sevis”?

¹⁷ Aizkustinošā pateicības dziesmā, ko Hiskija sacerēja pēc tam, kad bija atlabis no smagas slimības, viņš sacīja Jehovam: ”Tu visus manus grēkus esi metis aiz sevi.” (Jesajas 38:17, LB-26.) Šajā pantā rakstīts, ka Jehova paņem tāda cilvēka grēkus, kurš ir nožēlojis savu rīcību, un aizmet tos sev aiz muguras, kur viņš tos vairs neredz un nemana. Kādā avotā norādīts, ka šeit ietverto domu varētu izteikt tā: ”Tu esi padarījis [manus grēkus] par tādiem, kas nemaz nav izdarīti.” Vai tas nav mierinoši?

18. Kā pravietis Miha apliecināja, ka Jehova piedodams iznīcina mūsu grēkus uz visiem laikiem?

¹⁸ Kādā solījumā par atjaunošanu pravietis Miha pauda pārliecību, ka Jehova piedos savai tautai, kas nožēlos grēkus: ”Kur ir tāds Dievs, kā Tu esi, kas.. neatmaksā savas tautas atlikušajiem viņu noziegumus..? [..] Visus mūsu grēku darbus Tu liec iemest jūŗas dziļumos.” (Mihas 7:18, 19.) Pamēģināsim iedomāties, ko šie vārdi nozīmēja cilvēkiem Bībeles laikos. Atdabūt to, kas iesviests ”jūŗas dziļumos”, nebija nekādu cerību. Tātad no Mihas vārdiem var saprast, ka Jehova piedodams iznīcina mūsu grēkus uz visiem laikiem.

Dieva līdzjūtība

19., 20. a) Ko nozīmē senebreju vārds, kas bieži tulkots ”apžēloties”? b) Kā Bībelē izmantots salīdzinājums ar mātes jūtām pret savu mazuli, lai paskaidrotu, kāda ir Jehovas līdzjūtība?

¹⁹ Vēl viena Jehovas mīlestības izpausme ir viņa līdzjūtība. Bībelē vairāki senebreju un grieķu valodas vārdi ietver domu par sirsnīgu žēlastību vai līdzjūtību. Viens no šādiem vārdiem ir senebreju darbības vārds rāham, kas bieži tulkots ”apžēloties”. Šis senebreju valodas vārds, ar ko Jehova ir raksturojis sevi, ir radniecīgs vārdam ar nozīmi ’klēpis’, un šo jēdzienu var skaidrot kā ”mātišķu līdzjūtību”.

²⁰ Lai paskaidrotu, kāda ir Jehovas līdzjūtība, Bībelē izmantots salīdzinājums ar mātes jūtām pret savu mazuli. Jesajas grāmatas 49. nodaļas 15. pantā sacīts: ”Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties [rāham] par savu miesīgu bērnu? Un ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu.” Ir grūti iedomāties, ka māte aizmirstu paēdināt un aprūpēt savu zīdaini. Bērns šādā vecumā ir nevarīgs, tam dienu un nakti ir vajadzīga mātes uzmanība un mīlestība. Diemžēl ir dzirdēts, ka dažkārt mātes nerūpējas par saviem bērniem, īpaši tagadējos ”grūtajos laikos”. (2. Timotejam 3:1, 3.) Taču Jehova apliecina: ”Es tevi neaizmirsīšu.” Sirsnīgā līdzjūtība, ar kādu Jehova izturas pret saviem kalpiem, nekad neatslābst, tā ir nesalīdzināmi spēcīgāka par vissirsnīgākajām jūtām, kādas mēs spējam iztēloties, — par līdzjūtību, kāda mātei parasti ir pret viņas bērniņu.

21., 22. Kāda bija izraēliešu dzīve Ēģiptē, un kā Jehova atbildēja uz viņu palīdzības saucieniem?

²¹ Jehovas līdzjūtību var skaidri redzēt tajā, kā viņš izturējās pret Izraēla tautu. 16. gadsimta beigu daļā p.m.ē. vairāki miljoni izraēliešu atradās verdzībā Ēģiptē, kur viņus nežēlīgi apspieda. (2. Mozus 1:11, 14.) Nelaimē nonākušie izraēlieši raidīja palīdzības saucienus pie Jehovas. Kā Dievs, kam piemīt sirsnīga līdzjūtība, atsaucās uz viņu lūgumiem?

²² Jehovam sāpēja sirds. Viņš teica: ”Vērodams esmu vērojis manas tautas bēdas, kādas tai ir Ēģiptē. Viņas brēkšanu.. Es esmu dzirdējis un zinu viņu ciešanas.” (2. Mozus 3:7.) Jehova nevarēja noskatīties savu ļaužu ciešanās un klausīties viņu vaimanās, nejuzdams tiem līdzi. Taču Jehova ne tikai juta līdzi cilvēkiem — šīs jūtas viņu mudināja arī uz rīcību. Jesajas grāmatas 63. nodaļas 9. pantā ir teikts: ”Savā mīlestībā un centienos viņus taupīt Viņš tos izglāba.” Ar ”spēcīgu elkoni” Jehova atbrīvoja izraēliešus no Ēģiptes. (5. Mozus 4:34.) Pēc tam viņš tiem brīnumainā veidā sagādāja ēdienu un ieveda tos auglīgā zemē, ko izraēlieši ieguva savā īpašumā.

23. a) Kā vārdi no 34. psalma apliecina, ka Jehova rūpējas par katru no mums? b) Kā Jehova mums palīdz?

²³ Jehova ir līdzjūtīgs ne tikai pret saviem kalpiem kopumā. Mūsu mīlošais Dievs patiesi rūpējas par katru no mums. Viņam nepaslīd garām nekas no tā, kas mums jāizcieš. Dāvids kādā no psalmiem rakstīja: ”Tā Kunga acis vēro taisnos, un Viņa ausis uzklausa viņu palīdzības saucienus. Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts.” (Psalms 34:16, 19.) Kā Jehova palīdz cilvēkiem? Ne vienmēr viņš novērš ciešanu cēloni. Bet Jehova piedāvā daudzveidīgu palīdzību visiem, kas viņam to lūdz. Viņa Rakstos, Bībelē, ir atrodami praktiski un ļoti noderīgi padomi. Draudzē Jehova ir iecēlis garīgi nobriedušus pārraugus, kas cenšas līdzināties viņam līdzjūtībā un palīdzēt ticības biedriem. (Jēkaba 5:14, 15.) Jehova ”uzklausa lūgšanas” un dod ”Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz”. (Psalms 65:3; Lūkas 11:13.) Tas viss liecina par Jehovas sirsnīgo līdzjūtību. (Lūkas 1:78.)

24. Kā mums būtu jāatsaucas uz Jehovas mīlestību?

²⁴ Vai nav saviļņojoši domāt par debesu Tēva mīlestību? Iepriekšējā rakstā bija minēti fakti, kas apliecina, ka Jehova izmanto mūsu labā savu spēku, taisnīgumu un gudrību. Un šajā rakstā bija skaidri parādīts, kā Jehova ir uzskatāmi apliecinājis savu lielo mīlestību gan pret cilvēci kopumā, gan arī pret katru cilvēku atsevišķi. Mums būtu labi padomāt par to, kā mēs atsaucamies uz Jehovas mīlestību. Ja mēs atsaucamies uz Jehovas mīlestību, mēs mīlam viņu no visas sirds, prāta, dvēseles un spēka. (Marka 12:29, 30.) Dzīvosim tā, lai vienmēr būtu redzama mūsu patiesā vēlēšanās tuvoties Jehovam. Tad arī Jehova, mīlestības Dievs, tuvosies mums ne tikai tagad, bet arī mūžīgā nākotnē. (Jēkaba 4:8.)

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kā mēs zinām, ka mīlestība ir Jehovas galvenā īpašība?

• Kāpēc to, ka Jehova sūtīja uz zemi savu Dēlu, lai viņš ciestu un mirtu, var saukt par vislielāko mīlestības izpausmi?

• Kā Jehova apliecina, ka viņš mīl katru no mums personīgi?

• Ar kādiem spilgtiem salīdzinājumiem Bībelē aprakstīta Jehovas gatavība piedot?

[Attēls 15. lpp.]

”Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu”

[Attēls 16., 17. lpp.]

”Jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi”

[Norāde par autortiesībām]

© J. Heidecker/VIREO

[Attēls 18. lpp.]

Domājot par mātes jūtām pret savu bērnu, mēs varam labāk izprast Jehovas līdzjūtību