Jūtas, kas ir stiprākas par mātes mīlestību
METRO stacijās, sabiedriskajās tualetēs un ļaužu pilnās ielās mātes atstāj savus jaunpiedzimušos. Reizēm atkritumu savācēji pat atkritumu tvertnēs ir atraduši mazuļus, kas izkliegušies līdz bezspēkam pēc savas mammas. Laikrakstā O Estado de S. Paulo teikts, ka ”gadījumu, kad mātes savus bērnus pamet uz ielas, kļūst arvien vairāk”. Protams, var gadīties, ka vēlāk jaunā māte nožēlo savu lēmumu. Taču, ja bērns ir atstāts, tas viņam var maksāt dzīvību.
Jūs varbūt brīnāties, kā māte var kaut vai tikai iedomāties pamest savu bērnu. Bībelē šī skumjā parādība ir pieminēta, lai ilustrētu, cik spilgtā kontrastā ar to ir mūsu Radītāja jūtas pret ikvienu no viņa kalpiem: ”Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu.” (Jesajas 49:15.)
Tā ir patiesība: Dievs mūs mīl stiprāk, nekā māte spēj mīlēt savu bērnu, un iejūtīgi ņem vērā mūsu vajadzības. Vienalga, vai tu esi bērns vai pieaugušais, vienalga, kādas būtu tavas problēmas, — tu neesi viens. Tavs Radītājs grib tev palīdzēt, un viņam rūp tava labklājība. Kā teica psalmu dziesminieks, ”ja mans tēvs un mana māte mani atstātu, tad tas Kungs mani pieņems”. (Psalms 27:10.)
Visā pasaulē tiek izdoti žurnāli Sargtornis un Atmostieties!, lai sniegtu cilvēkiem zināšanas par ”vienīgo patieso Dievu” un viņa Dēlu Jēzu Kristu — zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi tiem, kuri ar atzinību tās uzņem. (Jāņa 17:3.)