Kā pazīt īstos vēstnešus

”[Es esmu tas] kas īsteno sava kalpa vārdu un piepilda savu sūtņu [”vēstnešu”, LB-26] iepriekš pasludināto lēmumu.” (JESAJAS 44:25, 26)

 1. Kā Jehova ļauj pazīt īstos vēstnešus, un kā viņš atmasko viltus vēstnešus?

DIEVS JEHOVA ļauj pazīt savus īstos vēstnešus. Viņš to dara, liekot piepildīties vēstīm, ko viņš paziņo ar savu vēstnešu starpniecību. Jehova ir arī viltus vēstnešu atmaskotājs. Kā viņš tos atmasko? Viņš padara par neesošiem to zīmes un paredzējumus. Tā Dievs parāda, ka šie vēstneši paši sevi ir iecēluši par pareģiem un ka viņu vēstis īstenībā balstās uz viņu pašu aplamajiem prātojumiem — uz viņu muļķīgajiem spriedumiem bez garīga satura!

 2. Kādus pretrunīgus paziņojumus vēstneši izteica izraēliešu laikos?

² Gan Jesaja, gan Ecēhiēls apgalvoja, ka viņi ir Dieva Jehovas vēstneši. Vai tā bija taisnība? Noskaidrosim. Jesaja pravietoja Jeruzalemē apmēram no 778. gada p.m.ē. līdz kādam laikam pēc 732. gada p.m.ē. Ecēhiēls 617. gadā p.m.ē. tika izsūtīts uz Babiloniju. Tur viņš pravietoja saviem tautiešiem jūdiem. Abi minētie pravieši bezbailīgi paziņoja, ka Jeruzaleme tiks nopostīta. Citi pravieši teica, ka Dievs to nepieļaus. Kuri no viņiem izrādījās īstie vēstneši?

Jehova atmasko viltus praviešus

3., 4. a) Kādas divas pretējas vēstis tika paziņotas izraēliešiem Babilonijā, un kā Jehova atmaskoja kādu viltus vēstnesi? b) Kas, saskaņā ar Jehovas teikto, gaidīja viltus praviešus?

³ Kad Ecēhiēls atradās Babilonijā, viņam tika dots redzējums par to, kas notiek Jeruzalemes templī. Pie tempļa austrumu vārtu ieejas stāvēja 25 vīrieši. Starp tiem bija divi tautas vadoņi — Jaāsanja un Pelatja. Ko par viņiem domāja Jehova? To var uzzināt, lasot Ecēhiēla 11:2, 3: ”Cilvēka bērns, šie ir tie vīri, kas netaisnību izdomā un ļaunu padomu dod šinī pils[ē]tā: Tie saka: nav tik tuvu! būvēsim namus!” (LB-1877.) Šie pašpārliecinātie miera vēstneši teica: ”Jeruzalemei nedraud briesmas. Drīz mēs varēsim celt jaunus namus!” Tāpēc Dievs deva Ecēhiēlam norādījumu pravietot pretī šiem melīgajiem praviešiem. 11. nodaļas 13. pantā Ecēhiēls raksta, kas atgadījās ar vienu no tiem: ”Notika, ka, man tā sludinot, Pelatja, Benajas dēls, pakrita un nomira.” Domājams, tas notika tāpēc, ka Pelatja bija pats ievērojamākais un ietekmīgākais vadonis un galvenais elku pielūdzējs. Viņa pēkšņā nāve apstiprināja, ka viņš bija viltus pravietis!

⁴ Kaut gan Jehova bija sodījis Pelatju ar nāvi, citi viltus pravieši nepārstāja melot Dieva vārdā. Šie krāpnieki turpināja savu neprātīgo rīcību un izteica paredzējumus pretēji Dieva gribai. Tāpēc Dievs Jehova sacīja Ecēhiēlam: ”Lāsts tiem sirdsapziņu zaudējušiem praviešiem, kas seko savam pašu prātam un paši nav pieredzējuši nevienu gara parādību!” Bija jāpienāk laikam, kad šo praviešu, tāpat kā Pelatjas, ’vairs nebūtu’, jo viņi pārgalvīgi iztēloja Jeruzalemei ”miera un glābiņa parādības, kaut arī ne glābiņa, ne miera nebija”. (Ecēhiēla 13:3, 15, 16.)

5., 6. Kā tika pierādīts, ka Jesaja ir bijis īsts pravietis, kaut arī viltus vēstnešu bija papilnam?

⁵ Savukārt visas Dieva iedvesmotās vēstis, ko par Jeruzalemi bija izteicis Jesaja, piepildījās. 607. gada vasarā p.m.ē. babilonieši nopostīja pilsētu un aizveda atlikušos jūdus gūstā uz Babiloniju. (2. Laiku 36:15—21; Ecēhiēla 22:28; Daniēla 9:2.) Vai pēc tam, kad bija notikušas šīs nelaimes, viltus pravieši lika Dieva tautu mierā un mitējās melst niekus? Nē, šie melīgie vēstneši runāja, kā runājuši!

⁶ It kā ar to vēl nebūtu gana, gūstā nonākušajiem izraēliešiem bija jānoklausās arī Babilonas lielīgajos zīlniekos, pareģos un astrologos. Tomēr Jehova pierādīja, ka visi šie viltus vēstneši ir nelgas, kuru nodomi izjūk un kuri pravieto ačgārnības. Ar laiku Jehova apliecināja, ka Ecēhiēls, tāpat kā Jesaja, bija viņa patiesais vēstnesis. Jehova piepildīja visus vārdus, ko viņš bija teicis ar abu šo praviešu starpniecību, gluži kā bija solījis: ”[Es esmu tas] kas murgotāju brīnuma zīmes padara par neesošām un pašus zīlniekus parāda neprašas esam, kas gudros apkaunotus piespiež pazust un viņu zināšanu pierāda muļķību esam, bet kas īsteno sava kalpa vārdu un piepilda savu sūtņu iepriekš pasludināto lēmumu.” (Jesajas 44:25, 26.)

Pārsteidzošas vēstis par Babilonu un Jeruzalemi

7., 8. Kādu Dieva iedvesmotu vēsti par Babilonu paziņoja Jesaja, un ko viņa vārdi nozīmēja?

⁷ Jūdejai un Jeruzalemei bija jāpaliek pamestām, neviena cilvēka neapdzīvotām 70 gadus. Taču ar Jesajas un Ecēhiēla starpniecību Jehova paziņoja, ka precīzi viņa paredzētā laikā pilsēta tiks uzcelta no jauna un zeme atkal būs apdzīvota! Tas bija pārsteidzošs paredzējums. Kāpēc? Babilona bija pazīstama ar to, ka nekad neatbrīvoja savus gūstekņus. (Jesajas 14:4, 15—17.) Kuram gan būtu pa spēkam atsvabināt šos gūstekņus? Kurš varēja sakaut vareno Babilonu ar tās iespaidīgajiem mūriem un aizsardzības sistēmu, ko veidoja upes ūdens? Visvarenais Jehova to spēja! Un viņš teica, ka viņš to arī darīs: ”[Es esmu tas] kas saka jūŗas dziļumam [tas ir, pilsētas aizsardzības sistēmai, ko veidoja ūdens]: Izsīksti! — un: Es tavas straumes padarīšu sausas! Kas par Kīru saka: Tas ir mans gans, viņš izpildīs manu gribu, pavēlēdams atjaunot Jeruzālemi un atkal uzcelt Dieva namu!” (Jesajas 44:27, 28.)

⁸ Tikai iedomājies! Eifratas upe — cilvēkiem praktiski nepārvarams šķērslis — Jehovam bija kā ūdens lāse uz nokaitētas virsmas. Šim šķērslim bija jāizsīkst vienā acumirklī! Babilonu gaidīja sakāve. Kaut gan līdz persieša Kīra dzimšanai vēl bija 150 gadi, Jehova ar Jesajas starpniecību paredzēja, ka šis valdnieks ieņems Babilonu un atbrīvos sagūstītos jūdus, pilnvarodams tos atgriezties mājup, lai no jauna uzceltu Jeruzalemi un tās templi.

 9. Kādu cilvēku Jehova nosauca vārdā, uzdodams viņam sodīt Babilonu?

⁹ Šo pravietojumu var izlasīt Jesajas 45:1—3: ”Tā saka tas Kungs uz Kīru, savu svaidīto: ”Kīru Es satvēru pie viņa labās rokas, lai pakļautu tautas viņa priekšā, ..lai atvērtu durvis viņa priekšā un lai vārti viņa priekšā nepaliktu aizslēgti. Es iešu tavā priekšā un līdzināšu nelīdzenās tekas, Es satriekšu vaŗa durvis un salauzīšu dzelzs aizšaujamos. Es nodošu tev tumsā paglabātās mantas un paslēptos dārgumus, lai tu atzīsti, ka Es esmu tas Kungs, ..kas tevi saucis tavā vārdā.””

10. Kādā ziņā Kīrs bija ’svaidīts’, un kā Jehova varēja ar viņu runāt vairāk nekā simt gadu pirms viņa dzimšanas?

¹⁰ Pievērs uzmanību, ka Jehova runāja ar Kīru tā, it kā tas jau būtu piedzimis. Tas saskan ar Pāvila teikto — Jehova ”sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu”. (Romiešiem 4:17.) Turklāt Dievs dēvēja Kīru par ”savu svaidīto”. Kāpēc? Jehovas augstais priesteris taču nekad nebija izlējis svēto svaidāmo eļļu uz Kīra galvas. Tiesa gan; bet te ir runa par pravietisku iesvaidīšanu. Tā tika norādīts uz izraudzīšanu kādam sevišķam uzdevumam. Tāpēc Dievs varēja nosaukt Kīra izraudzīšanu par svaidīšanu. (Salīdzināt 1. Ķēniņu 19:15—17; 2. Ķēniņu 8:13.)

Dievs īsteno savu vēstnešu teikto

11. Kāpēc Babilonas iedzīvotājiem likās, ka viņi ir drošībā?

¹¹ Kad Kīrs devās uzbrukumā Babilonai, tās iedzīvotāji jutās pilnīgi droši un neapdraudēti. Pilsētu apjoza dziļš un plats aizsarggrāvis, ko pildīja Eifratas upes ūdeņi. Posmā, kur upe tecēja cauri pilsētai, tās austrumu krastā bija izbūvēta gara krastmala. Lai nošķirtu upi no pilsētas, Nebukadnecars bija uzcēlis, viņa paša vārdiem runājot, ”varenu mūri, ko, tāpat kā kalnu, nav iespējams pakustināt.. Mūra augšdaļai [viņš bija licis] pacelties kalna augstumā.”a Šajā mūrī bija vārti ar milzīgām vara durvīm. Ja kāds gribēja ieiet pa šīm durvīm, viņam vispirms bija jāuzkāpj pa slīpumu no upes malas. Nav brīnums, ka Babilonā ieslodzītie pat necerēja kādreiz izkļūt brīvībā!

12., 13. Kādā veidā, Babilonai krītot Kīra rokās, piepildījās Jehovas vārdi, kas bija teikti ar viņa vēstneša Jesajas starpniecību?

¹² Bet pavisam citādi bija ar sagūstītajiem jūdiem, kas ticēja Jehovam! Viņiem bija gaiša cerība. Ar savu praviešu starpniecību Dievs bija apsolījis viņus atbrīvot. Kā Dievs izpildīja šo solījumu? Kīrs pavēlēja savam karaspēkam novirzīt Eifratas straumi sāņus kādā vietā vairākus kilometrus uz ziemeļiem no Babilonas. Tā pilsētas aizsardzības sistēmas galvenā sastāvdaļa tika pārvērsta nosacīti sausā upes gultnē. Izšķirīgajā naktī, nodevušies trakulīgai uzdzīvei, babilonieši bija bezrūpīgi atstājuši vaļā divviru durvis Eifratas malā. Tiešā nozīmē Jehova nesatrieca vara durvis un nesalauza dzelzs aizšaujamos, ar kuriem tās bija aizdarītas, bet viņš panāca to pašu, brīnumainā kārtā vadīdams notikumus tā, lai durvis paliktu vaļā un nebūtu aizbultētas. Babilonas mūri nelīdzēja nenieka. Kīra karaspēkam nenācās kāpt tiem pāri, lai iekļūtu pilsētā. Jehova gāja Kīra priekšā, nolīdzinādams ”nelīdzenās tekas” — visus šķēršļus. Tā tika pierādīts, ka Jesaja bija patiesais Dieva vēstnesis.

¹³ Kad Kīrs pilnībā bija pārņēmis pilsētu savā varā, viņa rokās nonāca visi tās dārgumi, arī tie, kas bija paslēpti tumšās, slepenās telpās. Kādēļ Dievs Jehova tos nodeva Kīram? Tādēļ, lai Kīrs zinātu, ka Jehova, ’kas viņu saucis vārdā’, ir patiesu pravietojumu Dievs un Visuma Suverēnais Kungs. Kīram bija jāzina, ka tieši Dievs ir izdarījis tā, lai viņš nāktu pie varas un atbrīvotu Dieva tautu, izraēliešus.

14., 15. Kā mēs zinām, ka Kīram par savu uzvaru pār Babilonu bija jāpateicas Jehovam?

¹⁴ Lūk, ko Jehova sacīja Kīram: ”Jēkaba, sava kalpa, dēļ un Israēla, sava izredzētā, dēļ Es tevi nosaucu tavā vārdā un devu tev cienījamu vārdu, kur tu Mani vēl nepazini. Es esmu tas Kungs, un cita nav neviena; bez Manis neviena Dieva nav. Es tevi apbruņoju, jebšu tu Mani nepazini, lai atzītu no saules lēkta līdz saules rietam, ka bez Manis nav cita Dieva. Es esmu tas Kungs, un cita nav neviena! Es, kas radu gaismu un veidoju arī tumsību, kas dod svētību [savai gūstā nonākušajai tautai], bet arī ļaunu [Babilonai]; Es esmu tas Kungs, kas visu to dara!” (Jesajas 45:4—7.)

¹⁵ Par Babilonas iekarošanu Kīrs bija pateicību parādā Jehovam, jo tieši Jehova bija stiprinājis Kīru, lai tas izpildītu viņa gribu — iekarotu šo ļauno pilsētu un atbrīvotu Dieva tautu, kas tur atradās gūstā. Šai nolūkā Dievs bija pavēlējis debesīm sūtīt lejup taisnīgus spēkus. Viņš bija licis atvērties zemei, lai norisinātos taisnīgi notikumi un tiktu glābta viņa nebrīvē nonākusī tauta. Un simboliskās debesis un zeme bija paklausījušas Dieva pavēlei. (Jesajas 45:8.) Vairāk nekā simt gadu pēc Jesajas nāves bija pierādīts, ka viņš ir bijis Jehovas patiesais vēstnesis!

Vēstnesis pasludina labas ziņas Ciānai!

16. Kādas labas ziņas varēja pavēstīt pamestajā Jeruzalemē, kad bija sakauta Babilona?

¹⁶ Bet tas vēl nebija viss. Jesajas 52:7 ir runāts par labām ziņām Jeruzalemei: ”Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstneša soļi [”Cik jaukas ir uz kalniem prieka vēstnešu kājas”, LB-26], kas vēstī mieru, atnes labas ziņas un sludina pestīšanu, kas saka Ciānai: ”Tavs Dievs ir ķēniņš!”” Iztēlojies, cik saviļņojoši bija vērot vēstnesi, kas no kalniem tuvojās Jeruzalemei! Viņam noteikti bija kaut kas ziņojams. Bet kas? Tās bija iedvesmojošas ziņas Ciānai. Tās bija ziņas par mieru, ziņas par Dieva labvēlību. Jeruzalemei un tās templim bija jātiek atjaunotiem! Uzvarošā, sajūsmas pilnā balsī vēstnesis paziņoja: ”Tavs Dievs ir ķēniņš!”

17., 18. Kā Kīra uzvara pār Babilonu ietekmēja Jehovas reputāciju?

¹⁷ Kad Jehova atļāva babiloniešiem gāzt viņa simbolisko troni, uz kura sēdēja valdnieki no Dāvida līnijas, varēja šķist, ka viņš vairs nav Ķēniņš. Likās, ķēniņš ir Marduks — Babilonas galvenais dievs. Bet, satriekdams Babilonu, Ciānas Dievs apliecināja savu visaugstāko varu — kļuva skaidrs, ka viņš ir visdiženākais Ķēniņš. Lai izceltu šo faktu, bija jāatjauno Jeruzaleme — ”lielā ķēniņa pilsēta” — un tās templis. (Mateja 5:35.) Lūk, cik labas ziņas bija atnesis vēstnesis; lai gan viņa kājas bija putekļainas, netīras un savainotas, tiem, kas mīlēja Ciānu un tās Dievu, šīs kājas likās jaukākas par jaukām!

¹⁸ Pravietiskā ziņā Babilonas krišana nozīmēja, ka ir nodibināta Dieva ķēniņvalsts, un labo ziņu pavēstītājs pasludināja šo faktu. Turklāt senais ziņnesis, kura parādīšanos bija paredzējis Jesaja, pravietiski attēloja vēstnesi, kas pasludina izcilāku labo vēsti — tā ir izcilāka sava cildenā satura un Ķēniņvalsts tēmas dēļ, kā arī tāpēc, ka tā var nozīmēt kaut ko brīnišķīgu visiem ticīgajiem cilvēkiem.

19. Kādu vēsti par Izraēlas zemi Jehova pasludināja ar Ecēhiēla starpniecību?

¹⁹ Arī Ecēhiēls izteica aizraujošus pravietojumus par atjaunošanu. Viņš pravietoja: ”Tā saka Dievs tas Kungs: ”..Es piešķiršu pilsētām jaunus iedzīvotājus; sagŗautās pilsētas tiks atkal atjaunotas.” Tad sacīs: ”Šī zeme, kas agrāk bija tukša un kaila, ir tagad kā Ēdenes dārzs.”” (Ecēhiēla 36:33, 35.)

20. Ar kādu priekpilnu pamudinājumu Jesaja pravietiski vērsās pie Jeruzalemes?

²⁰ Babilonas gūsta laikā cilvēki Dieva tautā bija sērojuši par Ciānu. (Psalms 137:1.) Nu viņi varēja līksmot. Jesaja mudināja: ”Gavilējiet skaļi priekā, jūs visi Jeruzālemes sagŗautie mūŗi! Jo tas Kungs ir apžēlojies par savu tautu un to iepriecinājis, Viņš ir atsvabinājis Jeruzālemi! Tas Kungs ir atsedzis savu svēto elkoni visu tautu acu priekšā, visi zemes gali redzēs no mūsu Dieva izejošo palīdzību.” (Jesajas 52:9, 10.)

21. Kā pēc Babilonas sakāves piepildījās vārdi, kas lasāmi Jesajas 52:9, 10?

²¹ Jā, cilvēkiem no Jehovas izredzētās tautas bija iemesls lielam priekam. Viņi devās no jauna apdzīvot reiz pamestās vietas, padarīt tās līdzīgas Ēdenes dārzam. Jehova bija ”atsedzis savu svēto elkoni” viņu labā. Tēlaini izsakoties, Dievs bija atrotījis savu piedurkni, lai rīkotos un pārvestu savu tautu atpakaļ tās mīļotajā tēvzemē. Tas nebija kāds nenozīmīgs, neievērojams gadījums vēsturē. Nē, visi, kas tajā laikā dzīvoja, redzēja, kā Dieva ’atsegtais elkonis’ iejaucās cilvēku dzīvē, lai pārsteidzošā veidā glābtu kādu tautu. Cilvēki saņēma neapstrīdamu pierādījumu, ka Jesaja un Ecēhiēls bija bijuši Jehovas patiesie vēstneši. Neviens nevarēja apšaubīt to, ka Ciānas Dievs ir vienīgais dzīvais un patiesais visas zemes Dievs. Jesajas 35:2 mēs lasām: ”Tie redzēs tā Kunga godību, mūsu Dieva jaukumu.” Cilvēki, kas atzina šo Jehovas dievišķības pierādījumu, sāka viņu pielūgt.

22. a) Par ko mēs varam būt pateicīgi? b) Kāpēc mums jābūt sevišķi pateicīgiem par to, ka Jehova atmasko viltus vēstnešus?

²² Cik pateicīgiem mums jābūt par to, ka Jehova ļauj pazīt savus īstos vēstnešus! Viņš tiešām ir Tas, kurš ”īsteno sava kalpa vārdu un piepilda savu sūtņu iepriekš pasludināto lēmumu”. (Jesajas 44:26.) Ar Jesajas un Ecēhiēla starpniecību izteiktie pravietojumi par atjaunošanu liek augstu novērtēt Jehovas izcilo mīlestību, nepelnīto laipnību un žēlsirdību pret saviem kalpiem. Tāpēc Jehova noteikti ir pelnījis, lai mēs viņu visādi cildinātu! Mūsdienās mums ir jābūt sevišķi pateicīgiem par to, ka Jehova atmasko viltus vēstnešus. Jā, patlaban pasaulē tādu ir daudz. Sludinot bravūrīgas vēstis, tie neņem vērā nodomus, ko ir paziņojis Jehova. Nākamais raksts mums palīdzēs noteikt, kas ir šie viltus vēstneši.

[Zemsvītras piezīme]

Vai tu vari paskaidrot?

◻ Kā Jehova ļauj pazīt savus patiesos vēstnešus?

◻ Kādu cilvēku Jehova ar Jesajas starpniecību nosauca vārdā, uzdodams viņam sakaut Babilonu?

◻ Kā piepildījās Jesajas pravietojumi, kuros aprakstīta Babilonas iekarošana?

◻ Kādā ziņā Babilonas sakāve labvēlīgi ietekmēja Jehovas reputāciju?

[Attēls 9. lpp.]

Ecēhiēla laika tautām Babilona likās neieņemama