Piecpadsmitā nodaļa

Neauglīgā sieviete līksmo

Jesajas 54:1—17

 1. Kāpēc Sāra vēlējās, lai viņai būtu bērni, un kādas izjūtas viņai sagādāja šī vēlēšanās?

SĀRA vēlējās, lai viņai būtu bērni, bet diemžēl viņa bija neauglīga, un tas viņu ļoti sāpināja. Tajā laikā, kad dzīvoja Sāra, sievietes neauglību uzskatīja par negodu, bet tas nebija vienīgais viņas sāpju iemesls. Sāra ilgojās redzēt piepildāmies solījumu, ko Dievs bija devis viņas vīram, — Ābrahāma pēcnācējiem bija jākļūst par svētību visām zemes ciltīm. (1. Mozus 12:1—3.) Bija pagājuši jau vairāki desmiti gadu, kopš Dievs bija izteicis šo solījumu, taču bērnu viņiem vēl joprojām nebija. Sāra novecoja, būdama bez bērniem, un reizēm viņa droši vien domāja par to, vai viņas cerības nav bijušas veltīgas. Bet tad pienāca brīdis, kad viņas izmisums pārvērtās priekā.

 2. Kāpēc būtu jāinteresējas par pravietojumu, kas lasāms Jesajas grāmatas 54. nodaļā?

² Sāras pārdzīvojumi padara skaidrāku pravietojumu, kas lasāms Jesajas grāmatas 54. nodaļā. Tur Jeruzaleme tiek uzrunāta kā neauglīga sieviete, kas pieredz lielu prieku, jo viņai piedzimst daudz bērnu. Attēlodams savu tautu kopumā kā savu sievu, Jehova apliecina savas maigās jūtas pret šo tautu. Turklāt šī Jesajas grāmatas nodaļa palīdz saprast kaut ko ļoti būtisku no tā, kas Bībelē saukts par ”noslēpumu”. (Romiešiem 16:25, 26.) Noskaidrojot, kas pravietojumā attēlots ar sievieti un ar viņas pārdzīvojumiem, kļūst saprotamāki notikumi, kas mūsdienās saistīti ar tīro pielūgsmi.

Kas ir sieviete

 3. Kāpēc neauglīgajai sievietei būs iemesls priecāties?

³ 54. nodaļa sākas priecīgā noskaņā: ””Gavilē, tu neauglīgā, kas neesi bērnus dzemdējusi! Priecājies un līksmojies tu, kas nepazīsti dzemdību sāpes! Jo vientulei būs vairāk bērnu nekā precētai!” — saka tas Kungs.” (Jesajas 54:1.) Jesaja noteikti ir ļoti saviļņots, izrunājot šos vārdus. Kad šis solījums piepildīsies, ebreji, kas atrodas trimdā Babilonā, gūs lielu mierinājumu. Tajā laikā Jeruzaleme joprojām būs pamesta. Raugoties no cilvēku viedokļa, nebūs nekādu cerību, ka tā kādreiz atkal būs apdzīvota, gluži tāpat kā neauglīga sieviete nevar cerēt, ka vecumdienās viņai piedzims bērni. Taču šī sieviete saņems neaprakstāmu svētību — viņa kļūs auglīga. Jeruzaleme būs sajūsmā. Tajā atkal būs daudz ”bērnu” jeb iedzīvotāju.

 4. a) Kā apustulis Pāvils paskaidro, ka Jesajas grāmatas 54. nodaļā lasāmajam pravietojumam ir lielāks piepildījums par to, kas bija vērojams 537. gadā p.m.ē.? b) Kas ir ”augšējā Jeruzāleme”?

⁴ Jesaja, iespējams, nezina, ka viņa pravietojumam ir vairāk nekā viens piepildījums. Apustulis Pāvils citē Jesajas grāmatas 54. nodaļu un paskaidro, ka tur minētā sieviete simbolizē kaut ko daudz svarīgāku nekā Jeruzalemi, kas ir tikai pilsēta uz zemes. Viņš raksta: ”Augšējā Jeruzāleme ir svabada, tā ir mūsu māte.” (Galatiešiem 4:26.) Kas ir šī ”augšējā Jeruzāleme”? Tā noteikti nav Jeruzaleme, kas atrodas Apsolītajā zemē, jo šī pilsēta ir tepat uz zemes, to nevar saukt par ”augšējo” — tādu, kas ir debesīs. ”Augšējā Jeruzāleme” ir Dieva debesu ”sieva”, viņa organizācija, pie kuras pieder varenas garīgas būtnes.

 5. Uz ko Vēstulē galatiešiem, 4. nodaļas 22.—31. pantā, pravietiski norādīts ar a) Ābrahāmu, b) Sāru, c) Īzāku, d) Hagari, e) Ismaēlu?

⁵ Bet kā Jehovam var būt divas simboliskas sievas — viena debesīs un otra uz zemes? Vai te nav kāda pretruna? Nepavisam. Apustulis Pāvils paskaidro šo jautājumu, aplūkojot Ābrahāma ģimenes pravietisko nozīmi. (Galatiešiem 4:22—31; skat. ”Ābrahāma ģimene — pravietisks tēls” 218. lpp.) Sāra, ”svabadā” sieviete un Ābrahāma sieva, simbolizē sievai līdzīgo Jehovas organizāciju, kurā ir garīgas būtnes. Savukārt Hagare, kalpone un Ābrahāma blakus sieva, attēlo Jeruzalemi, kas ir uz zemes.

 6. Kādā ziņā Dieva debesu organizācija ilgi bija neauglīga?

⁶ Ņemot vērā šo informāciju, var labāk saprast Jesajas grāmatas 54. nodaļas 1. pantā lasāmo vārdu dziļo nozīmi. Pēc vairākiem desmitiem neauglības gadu Sāra dzemdēja Īzāku, būdama jau 90 gadus veca. Arī Jehovas debesu organizācija ilgi bija neauglīga. Jau Ēdenē Jehova apsolīja, ka šai ”sievai” būs ”dzimums”. (1. Mozus 3:15.) Vairāk nekā 2000 gadus vēlāk Jehova noslēdza ar Ābrahāmu derību, kurā bija runa par apsolīto Dzimumu. Taču Dieva debesu ”sievai” bija jāgaida vēl daudzi, daudzi simti gadu, iekams šis Dzimums parādījās. Un tomēr pienāca laiks, kad šīs kādreiz ”neauglīgās” sievas bērnu bija vairāk nekā miesīgo izraēliešu. Salīdzinājums ar neauglīgo sievieti palīdz saprast, kāpēc eņģeļi tik ļoti vēlējās redzēt pravietotā Dzimuma parādīšanos. (1. Pētera 1:12.)

 7. Kad ”augšējai Jeruzālemei” bija iemesls līksmot, kā bija paredzēts Jesajas grāmatas 54. nodaļas 1. pantā, un kāpēc tā var teikt?

⁷ Eņģeļi priecājās, kad Jēzus piedzima un kļuva par cilvēku. (Lūkas 2:9—14.) Tomēr tas nebija notikums, kas pravietots Jesajas grāmatas 54. nodaļas 1. pantā. Tikai mūsu ēras 29. gadā, kad Jēzus piedzima no svētā gara, viņš kļuva par ”augšējās Jeruzālemes” garīgu dēlu, un tad arī Dievs pats viņu publiski atzina par savu ”mīļo Dēlu”. (Marka 1:10, 11; Ebrejiem 1:5; 5:4, 5.) Tieši tad Dieva debesu ”sievai” bija iemesls līksmot, piepildoties Jesajas grāmatas 54. nodaļas 1. pantam. Beidzot viņai bija piedzimis apsolītais Dzimums — Mesija! Gadu simtiem ilgais laikposms, kad viņa bija neauglīga, bija beidzies. Taču ar to viņas priekam vēl nebija pienācis gals.

Neauglīgās sievietes daudzie dēli

 8. Kāpēc Dieva debesu ”sievai” bija iemesls priecāties arī pēc tam, kad viņai bija piedzimis apsolītais Dzimums?

⁸ Pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanas Dieva debesu ”sieva” ar prieku sagaidīja atpakaļ šo iemīļoto Dēlu — ”pirmdzimto starp mirušiem”. (Kolosiešiem 1:18.) Pēc tam viņai sāka dzimt citi garīgi dēli. 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos ap 120 Jēzus sekotāju tika svaidīti ar svēto garu un pieņemti par Jēzus līdzmantiniekiem. Vēlāk tajā pašā dienā viņiem pievienojās vēl 3000 cilvēku. (Jāņa 1:12; Apustuļu darbi 1:13—15; 2:1—4, 41; Romiešiem 8:14—16.) Garīgo dēlu skaits turpināja augt arī pēc tam. Kad kristīgajā pasaulē sākās atkrišana, pieaugums ievērojami palēninājās, taču 20. gadsimtā šai situācijai bija jāmainās.

9., 10. Ko norādījums ”Paplašini savas telts vietu un telpu!” senatnē nozīmētu sievietei, kas dzīvoja teltīs, un kāpēc tas šai sievietei būtu priecīgs laiks?

⁹ Tālāk Jesaja pravieto par laiku, kad būs vērojams iespaidīgs pieaugums: ”Paplašini savas telts vietu un telpu, izplet un izspriedz jo plaši sava dzīvokļa segas, pagarini savas telts virves un nostiprini jo spēcīgi savas telts mietus un stabus! Jo tu izplatīsies pa labi un pa kreisi, tavs dzimums iemantos veselas tautas un no jauna apdzīvos tuksnešainās pilsētas. Nebīsties, jo tev nebūs jāpieviļas, tev nav jākaunas, jo tev nebūs jānosarkst! Tu aizmirsīsi savas jaunības kaunu, un tev nenāksies vairs pieminēt savas atraitnes laika negodu!” (Jesajas 54:2—4.)

¹⁰ Šeit Jeruzaleme ir uzrunāta tā, it kā tā būtu sieva un māte, kas dzīvo teltīs kā Sāra. Ģimenei kļūstot arvien lielākai, mātei ir īstais laiks parūpēties par mājokļa paplašināšanu. Viņai jāpagarina telts pārsegi un virves un jānostiprina jaunās vietās telts mietiņi. Tas ir patīkams darbs, un, tā kā mātei ir darba pilnas rokas, viņa viegli var aizmirst, kā viņa gadiem ilgi ir raizējusies par to, vai viņai kādreiz būs bērni, kas turpinās dzimtu.

11. a) Kā Dieva debesu ”sieva” tika svētīta 1914. gadā? (Skat. zemsvītras piezīmi.) b) Kādas svētības kopš 1919. gada ir pieredzējuši svaidītie, kas ir uz zemes?

¹¹ Jeruzaleme, kas atrodas uz zemes, pieredzēja šādu atjaunošanu pēc ebreju atgriešanās no Babilonas trimdas. ”Augšējā Jeruzāleme” ir svētīta vēl vairāk.a Tās svaidītais ”dzimums” ir pieredzējis labus laikus, it īpaši kopš 1919. gada, kad tika atjaunots tā garīgais stāvoklis. (Jesajas 61:4; 66:8.) Tas ”iemantoja veselas tautas” — svaidītie izvērsa savu darbību daudzās zemēs, meklējot tos, kas varētu pievienoties viņu garīgajai ģimenei. Iznākumā svaidīto dēlu skaits sāka augt ārkārtīgi strauji. 20. gadsimta 30. gadu vidū acīmredzot bija sapulcēti visi 144 000 svaidīto. (Atklāsmes 14:3.) Kopš tā laika sludināšanas galvenais mērķis vairs nav svaidīto pulcēšana. Tomēr arī pēc tam, kad svaidītie bija sapulcināti, pieaugums neapstājās.

12. Kas vēl bez svaidītajiem ir sapulcināti kristiešu draudzē kopš 20. gadsimta 30. gadiem?

¹² Jēzus pats paredzēja, ka bez viņa svaidīto brāļu ”mazā ganāmā pulciņa” viņam būs arī ”citas avis”, kas jāieved patieso kristiešu aplokā. (Lūkas 12:32; Jāņa 10:16.) Kaut arī šie uzticamie svaidīto līdzgaitnieki nepieder pie ”augšējās Jeruzālemes” svaidītajiem dēliem, viņiem ir svarīga nozīme un par viņiem jau pirms ilgiem laikiem tika pravietots. (Cakarijas 8:23.) No 20. gadsimta 30. gadiem līdz mūsdienām ir sapulcināts ”liels pulks” šo cilvēku, tāpēc kristiešu draudzē ir vērojams vēl nepieredzēts skaitlisks pieaugums. (Atklāsmes 7:9, 10.) Pašreiz lielajā pulkā ir vairāki miljoni cilvēku. Pastāv liela vajadzība pēc jaunām Valstības zālēm, kongresu namiem un filiāļu kompleksiem. Mūsdienās Jesajas vārdi ir vēl aktuālāki nekā agrāk, un patiešām brīnišķīga ir iespēja piedalīties pravietotajā paplašināšanā.

Māte, kas rūpējas par saviem bērniem

13., 14. a) Kas varētu likties grūti saprotams dažos izteikumos, kuri domāti Dieva debesu ”sievai”? b) Ko Dievs palīdz saprast, izmantodams ilustrāciju par attiecībām ģimenē?

¹³ Kā redzam, pravietojuma lielākajā piepildījumā ”sieva” simbolizē Jehovas debesu organizāciju. Bet pēc Jesajas grāmatas 54. nodaļas 4. panta izlasīšanas var rasties jautājums: kā tas ir iespējams, ka šī organizācija, ko veido garīgas būtnes, kādreiz ir pieredzējusi kaunu un negodu? Nākamajos pantos sacīts, ka Dieva ”sieva” tiks atstāta, saliekta un pret to tiks vērsts uzbrukums. Dievs pat aizsvilsies dusmās pret to. Kā gan tas viss varētu notikt ar organizāciju, kurā ir pilnīgas garīgas būtnes, kas nekad nav grēkojušas? Atbilde uz šo jautājumu kļūst saprotama, kad domājam par attiecībām ģimenē.

¹⁴ Jehova izmanto attiecības ģimenē — attiecības starp vīru un sievu, starp māti un bērniem —, lai paskaidrotu dziļas garīgas patiesības, jo šādus simbolus cilvēki spēj saprast. Neatkarīgi no tā, cik liela ir mūsu pieredze ģimenes dzīvē un cik tā ir patīkama, mēs droši vien varam iedomāties, kādai jābūt labai laulībai un ko nozīmē labas attiecības starp vecākiem un bērniem. Jehova mums ar šādu spilgtu salīdzinājumu palīdzību māca, ka viņam ir sirsnīgas, ciešas un uzticības pilnas attiecības ar viņa daudzajiem kalpiem no garīgo būtņu vidus. Un viņš iespaidīgā veidā māca, ka viņa debesu organizācija rūpējas par saviem ar garu svaidītajiem bērniem uz zemes. Kad cilvēki, kas kalpo Dievam, cieš, tad cieš arī Dieva uzticīgie kalpi debesīs, ”augšējā Jeruzāleme”. Jēzus izteica līdzīgu domu: ”Ko jūs darījuši vienam no šiem maniem vismazākiem [ar garu svaidītajiem] brāļiem, to jūs esat man darījuši.” (Mateja 25:40.)

15., 16. Kāds ir Jesajas grāmatas 54. nodaļas 5. un 6. pantā lasāmo vārdu sākotnējais piepildījums, un kāds ir to lielākais piepildījums?

¹⁵ Tāpēc nav jābrīnās, ka daudz kas no tā, kas tiek teikts Jehovas debesu ”sievai”, attiecas uz notikumiem, ko ir pieredzējuši viņas bērni uz zemes. Padomāsim par šiem vārdiem: ”Tavs laulāts vīrs ir tavs radītājs, tas Kungs Cebaots ir Viņa vārds. Un tavs Pestītājs ir Israēla Svētais, Viņu sauc par visas pasaules Dievu. Jo tas Kungs sauc tevi atpakaļ kā atstātu laulātu draudzeni un sirdī dziļi noskumušu sievu. ”Kā gan varētu arī atstāt savu jaunības mīlestību?” — saka tavs Dievs.” (Jesajas 54:5, 6.)

¹⁶ Kas ir šeit uzrunātā sieva? Sākotnējā piepildījumā tā ir Jeruzaleme, kas simbolizē Dieva tautu. 70 gadus atrazdamies izsūtījumā Babilonā, ļaudis jutīsies tā, it kā Jehova viņus būtu pilnīgi atstājis. Lielākajā piepildījumā šie vārdi attiecas uz ”augšējo Jeruzālemi”, kurai beidzot piedzimst 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā pravietotais ”dzimums”.

Īslaicīga pārmācība, mūžīgas svētības

17. a) Kā Jeruzaleme, kas atrodas uz zemes, pieredz Dieva dusmu ”uzplūdumu”? b) Kādu ”uzplūdumu” pieredzēja ”augšējās Jeruzālemes” dēli?

¹⁷ Tālāk pravietojumā teikts: ””Tikai mazu brīdi Es tevi atstāju, bet ar sirsnīgu apžēlošanos par tevi Es tevi atkal pieņemšu atpakaļ; dusmu uzplūdumā Es tev mazu brīdi apslēpu savu vaigu, bet ar mūžīgu žēlastību Es par tevi atkal apžēlošos”, — saka tas Kungs, tavs Glābējs.” (Jesajas 54:7, 8.) Jeruzaleme, kas atrodas uz zemes, pieredz Dieva dusmu ”uzplūdumu” 607. gadā p.m.ē., kad tai uzbrūk Babilonijas karaspēks. 70 gadi, kas tās iedzīvotājiem jāpavada trimdā, var likties ilgs laiks. Tomēr šādi pārbaudījumi ilgst tikai ”mazu brīdi”, ja tos salīdzina ar mūžīgajām svētībām, kādas gaida cilvēkus, kas pieņem pārmācību. Arī svaidītajiem ”augšējās Jeruzālemes” dēliem šķita, ka viņus ir pārmācis Dieva dusmu ”uzplūdums”, kad Jehova pieļāva, ka viņiem uzbrūk lielās Bābeles sakūdītie politiskie spēki. Bet šis pārmācības laiks vēlāk likās ļoti īss salīdzinājumā ar garīgo svētību laikmetu, kas sākās 1919. gadā.

18. Kāds svarīgs princips attiecas uz Jehovas dusmām pret savu tautu, un kā tas var ietekmēt mūs?

¹⁸ Šajos pantos ir ietverta vēl viena būtiska patiesība: Dieva dusmas ir pārejošas, bet viņa žēlastība paliek mūžīgi. Viņš dusmojas par ļaundarībām, taču šīs dusmas nekad nav nevaldāmas, tām vienmēr ir savs mērķis. Ja mēs esam ar mieru saņemt no Jehovas pārmācību, viņa dusmas ilgst tikai ”mazu brīdi” un tad mitējas. To vietā nāk ”sirsnīga apžēlošanās” — piedošana un mīlestības pilna laipnība, kas pastāv ”mūžīgi”. Ja esam sagrēkojuši, mums bez vilcināšanās jānožēlo sava rīcība un jācenšas atgūt labas attiecības ar Dievu. Ja grēks ir nopietns, mums nekavējoties jārunā ar draudzes vecākajiem. (Jēkaba 5:14.) Tiesa, varbūt būs vajadzīga pārmācība, un to ne vienmēr ir viegli pieņemt. (Ebrejiem 12:11.) Taču pārmācība būs īsa, ja to salīdzina ar mūžīgajām svētībām, ko var iegūt cilvēks, kurš saņēmis Dieva Jehovas piedošanu.

19., 20. a) Kas ir varavīksnes derība, un ko tā nozīmē trimdiniekiem Babilonā? b) Ko svaidītajiem kristiešiem mūsdienās apliecina ”miera derība”?

¹⁹ Pēc tam Jehova saka savai tautai mierinošus vārdus: ””Tas notiks kā Noās plūdu laikā. Kā Es toreiz zvērēju, ka Noās ūdeņi vairs nepārplūdinās zemi, tā Es tagad zvēru, — uz tevi vairs nedusmošos un tevi nerāšu. Lai arī kalni atkāptos un pakalni sakustētos, bet mana žēlastība neatkāpsies no tevis un mana miera derība nešķobīsies”, — saka tas Kungs, tavs apžēlnieks.” (Jesajas 54:9, 10.) Pēc plūdiem Jehova noslēdza ar Nou un visiem dzīvajiem radījumiem derību, ko dažreiz sauc par varavīksnes derību. Jehova apsolīja, ka viņš vairs nekad neizpostīs zemi vispārējos plūdos. (1. Mozus 9:8—17.) Ko tas nozīmē Jesajam un viņa tautiešiem?

²⁰ Ir mierinoši zināt, ka sods, kas viņiem jāsaņem, — 70 gadi trimdā Babilonā — būs jāizcieš tikai vienu reizi. Kad šis laiks būs pagājis, nekas tāds vairs neatkārtosies. Pēc tam stāsies spēkā Dieva ”miera derība”. Ar senebreju valodas vārdu, kas nozīmē ’miers’, tiek apzīmēts ne tikai stāvoklis, kad nav kara, bet arī jebkāda veida labklājība. No Dieva puses šī derība ir mūžīga. Drīzāk ies bojā pakalni un kalni, nekā zudīs Dieva žēlastība pret tautu, kas viņam ir uzticīga. Diemžēl viņa tauta nerīkosies saskaņā ar derības noteikumiem un pati izpostīs savu mieru, nepieņemot Mesiju. Pavisam citādi bija ar ”augšējās Jeruzālemes” dēliem. Kad bija beidzies grūtais laikposms, kurā viņi saņēma pārmācību, viņiem tika apliecināts, ka Dievs viņus aizsargās.

Dieva tautas garīgā drošība

21., 22. a) Kāpēc par ”augšējo Jeruzālemi” ir teikts, ka tā ir saliekta un dzīves vētru mētāta? b) Ko Dieva debesu ”sievas” patīkamais stāvoklis liecina par tās ”dzimumu” uz zemes?

²¹ Tālāk Jehova runā par drošību, kādā dzīvos viņam uzticīgie cilvēki: ”Tu saliektā, dzīves vētru daudz mētātā, tu nekad neiepriecinātā! Redzi, Es likšu tavus akmeņus zināmas rotas rakstā un safīrus tev pamatos. Es celšu tavus torņus no kristalla un tavus vārtus no rubīniem un iezīmēšu visas tavas robežas ar dārgakmeņiem. Visi tavi dēli būs tā Kunga mācīti un savā labsajūtā bagātīgi svētīti [”un liels būs tavu dēlu miers”, LB-65r]. Tu spēcīgi balstīsies savā taisnīgumā. Atraisies no bailēm, jo tev vairs ne no kā nav jābīstas; esi tālu projām no šausmām un briesmām, jo tās tev neuzbruks! Zini, ja pret tevi kāds vērš uzbrukumu, tas nenāk no Manis; kas saceļas pret tevi, tas kritīs tevis dēļ.” (Jesajas 54:11—15.)

²² Protams, Jehovas ”sieva” garīgajā sfērā nekad nav bijusi tiešā nozīmē saliekta un dzīves vētru mētāta. Taču tā ir izjutusi ciešanas, kad cieta tās svaidītais ”dzimums” uz zemes, it īpaši 1918. un 1919. gadā, kad tas bija nonācis garīgā gūstā. Un otrādi — kad debesu ”sieva” tiek celta godā, tas atspoguļo līdzīgus apstākļus, kādos atrodas tās dzimums. ”Augšējā Jeruzāleme” ir aprakstīta ļoti spilgti. Dārgakmeņi tās vārtos, pamati un pat robežas liecina, kā teikts kādā komentārā, par ”skaistumu, greznumu, tīrību, spēku un pamatīgumu”. Kā svaidītie kristieši ir nonākuši šādā drošā un patīkamā stāvoklī?

23. a) Kā svaidītos kristiešus pēdējās dienās ietekmē tas, ka viņi ir ”tā Kunga mācīti”? b) Kādā ziņā Dieva tautai ir ”robežas”, kas iezīmētas ”ar dārgakmeņiem”?

²³ Atbilde ir atrodama Jesajas grāmatas 54. nodaļas 13. pantā: visi būs ”tā Kunga mācīti”. Jēzus pats attiecināja šajā pantā lasāmos vārdus uz saviem svaidītajiem sekotājiem. (Jāņa 6:45.) Pravietis Daniēls paredzēja, ka ”pēdējā beigu laikā” svaidītie būs svētīti ar dziļām zināšanām un garīgu sapratni. (Daniēla 12:3, 4.) Šāda sapratne viņiem ļauj vadīt plašāko izglītības programmu vēsturē un izplatīt Dieva mācības visā pasaulē. (Mateja 24:14.) Turklāt garīga sapratne svaidītajiem ir palīdzējusi saskatīt atšķirību starp patieso reliģiju un viltus reliģiju. Jesajas grāmatas 54. nodaļas 12. pantā ir minētas ”robežas”, kas iezīmētas ”ar dārgakmeņiem”. Kopš 1919. gada Jehova ir piešķīris svaidītajiem arvien skaidrāku sapratni par robežām — jeb garīgām demarkācijas līnijām —, kuras viņus šķir no viltus reliģijas un no visa bezdievīgā, kas ir pasaulē. (Ecēhiēla 44:23; Jāņa 17:14; Jēkaba 1:27.) Līdz ar to viņi ir nošķirti no pasaules un kļuvuši par Dieva tautu. (1. Pētera 2:9.)

24. Kas jādara, lai mēs būtu Jehovas mācīti?

²⁴ Tāpēc katram no mums būtu derīgi sev pajautāt: vai es mācos no Jehovas? Šāda mācīšanās nenotiek automātiski, ir vajadzīga zināma piepūle. Ja regulāri lasām Dieva Rakstus un tos pārdomājam un ja saņemam pamācības, lasot uz Bībeli balstītās publikācijas, ko izdod ”uzticīgais un gudrais kalps”, gatavojoties kristiešu sapulcēm un tās apmeklējot, tad mēs patiešām būsim Jehovas mācīti. (Mateja 24:45—47.) Ja cenšamies izmantot to, ko mācāmies, paliekam garīgā nomodā un saglabājam modrību, tad dievišķā mācība mūs padarīs atšķirīgus no cilvēkiem, kas pieder pie bezdievīgās pasaules. (1. Pētera 5:8, 9.) Vēl svarīgāk ir tas, ka šāda rīcība mums palīdzēs ”tuvoties Dievam”. (Jēkaba 1:22—25; 4:8.)

25. Ko Dieva solījums nodrošināt mieru nozīmē viņa tautai mūsdienās?

²⁵ No Jesajas pravietojuma var redzēt, ka svaidītie ir svētīti arī ar lielu mieru. Tas nenozīmē, ka viņiem nekad neviens neuzbrūk, taču Dievs apliecina, ka šādi uzbrukumi nenotiks pēc viņa pavēles un ka viņš neļaus tiem izdoties. Pravietojumā teikts: ””Redzi, Es radīju kalēju, kas uzpūš oglēs uguni un kaldina pēc sava amata ieročus. Es radīju arī postītāju, kas tos saposta. Nevienam ierocim, kas vērsts pret tevi, neizdosies tevi pieveikt, un ikvienu mēli, kas uzstāsies tiesā pret tevi, tu noraidīsi kā netaisnu liecību. Tas ir tā Kunga kalpu mantojums un mana svētība, kas tos pavadīs”, — saka tas Kungs.” (Jesajas 54:16, 17.)

26. Kāpēc ir mierinoši zināt, ka Jehova ir visas cilvēces Radītājs?

²⁶ Otro reizi šajā Jesajas grāmatas nodaļā Jehova saviem kalpiem atgādina, ka viņš ir Radītājs. Iepriekš viņš sacīja savai simboliskajai sievai, ka ir tās radītājs, bet tagad viņš norāda, ka ir radījis visu cilvēci. 16. pantā aprakstīts metālkalējs, kas smēdē pūš uz oglēm, darinādams iznīcināšanas ieročus, un karavīrs, kas nosaukts par ”postītāju”. Viņi abi varētu iedvest bailes citiem cilvēkiem, bet kā gan viņi varētu cerēt uzveikt savu Radītāju? Tā ir arī mūsdienās: pat tad, kad Jehovas tautai uzbruks visietekmīgākie šīs pasaules spēki, tiem nebūs cerību beigu beigās izcīnīt uzvaru.

27., 28. Par ko mēs varam būt pārliecināti šajos grūtajos laikos, un kā mēs zinām, ka Sātana uzbrukumi mums nenodarīs neko ļaunu?

²⁷ Laiks, kad notika postoši uzbrukumi Dieva tautai, kas pielūdz Dievu garā un patiesībā, ir pagājis. (Jāņa 4:23, 24.) Jehova ļāva lielajai Bābelei veikt vienu šādu uzbrukumu, kas uz kādu laiku izrādījās sekmīgs. Īsu brīdi ”augšējās Jeruzālemes” dzimums bija gandrīz apklusināts, jo sludināšana uz zemes bija tikpat kā apstājusies. Bet tā nekad vairs nenotiks. Tagad ”augšējā Jeruzāleme” priecājas par saviem dēliem, kas garīgā ziņā ir neuzvarami. (Jāņa 16:33; 1. Jāņa 5:4.) Pret viņiem ir tikuši vērsti uzbrukuma ieroči, un tā tas būs arī nākotnē. (Atklāsmes 12:17.) Taču šie ieroči nav devuši panākumus un arī nedos. Sātanam nav tādu ieroču, ar kuriem varētu iznīcināt svaidīto un viņu līdzgaitnieku ticību un dedzību. Viņu garīgais miers ir ”tā Kunga kalpu mantojums”, tāpēc neviens viņiem to nevar atņemt. (Psalms 118:6; Romiešiem 8:38, 39.)

²⁸ Nekas, ko varētu pasākt Sātana pasaule, neapstādinās darbu, ko veic Dieva uzticīgie kalpi, un neiznīcinās tīro Dieva pielūgsmi. ”Augšējās Jeruzālemes” svaidītajam dzimumam šis apliecinājums sagādā lielu mierinājumu, un to pašu izjūt cilvēki no lielā pulka. Jo vairāk mēs uzzināsim par Jehovas debesu organizāciju un par tās attiecībām ar Jehovas kalpiem uz zemes, jo stiprāka kļūs mūsu ticība. Un, ja mūsu ticība būs stipra, Sātana ieroči cīņā pret mums būs bezspēcīgi.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 218., 219. lpp.]

Ābrahāma ģimene — pravietisks tēls

Apustulis Pāvils paskaidroja, ka notikumi ar Ābrahāma ģimeni ir līdzība, pravietisks tēls, kas simbolizē Jehovas attiecības ar viņa debesu organizāciju un ar izraēliešu tautu, kura bija pakļauta Mozus bauslības derībai. (Galatiešiem 4:22—31.)

Ābrahāms, ģimenes galva, attēlo Dievu Jehovu. Ābrahāma gatavība upurēt savu mīļoto dēlu Īzāku norāda uz Jehovas gatavību upurēt savu paša mīļoto Dēlu par cilvēces grēkiem. (1. Mozus 22:1—13; Jāņa 3:16.)

Sāra simbolizē Dieva debesu ”sievu” — viņa organizāciju, kurā ir garīgas būtnes. Šī debesu organizācija ir trāpīgi aprakstīta kā Jehovas sieva, jo tai ir ļoti tuvas attiecības ar Jehovu, tā pakļaujas viņa vadībai un līdzdarbojas viņa nodomu īstenošanā. Tā ir saukta arī par ”augšējo Jeruzālemi”. (Galatiešiem 4:26.) Tā pati ”sieva” ir minēta 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā, kā arī redzējuma aprakstā Atklāsmes grāmatas 12. nodaļā, 1.—6. un 13.—17. pantā.

Īzāks simbolizē Dieva sievas garīgo Dzimumu. Pirmām kārtām tas ir Jēzus Kristus, taču dzimumā ir iekļauti arī Kristus svaidītie brāļi, kas tiek pieņemti par garīgiem Dieva bērniem un kļūst par Kristus līdzmantiniekiem. (Romiešiem 8:15—17; Galatiešiem 3:16, 29.)

Hagare, Ābrahāma blakus sieva, bija kalpone. Ar viņu tiek attēlota Jeruzaleme, kur bija spēkā Mozus bauslība, kas visiem tās pakļautībā esošajiem cilvēkiem lika apzināties, ka viņi ir grēka un nāves kalpībā. Pāvils rakstīja, ka ”Hagare ir Sinaja kalns Arabijā”, jo tur tika noslēgta bauslības derība. (Galatiešiem 3:10, 13; 4:25.)

Ismaēls, Hagares dēls, simbolizē ebrejus, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā, Jeruzalemes dēlus, kuri vēl aizvien kalpoja Mozus bauslībai. Tāpat kā Ismaēls vajāja Īzāku, šie ebreji vajāja kristiešus, kas bija simboliskās Sāras, ”augšējās Jeruzālemes”, svaidītie dēli. Un, gluži tāpat kā Ābrahāms lika Hagarei un Ismaēlam aiziet no viņa ģimenes, Jehova beigu beigās atstūma Jeruzalemi un tās dumpīgos dēlus. (Mateja 23:37, 38.)

[Attēls 220. lpp.]

Pēc kristīšanās Jēzus tika svaidīts ar svēto garu, un sākās Jesajas grāmatas 54. nodaļas 1. panta svarīgākais piepildījums

[Attēls 225. lpp.]

Jehova apslēpa savu vaigu no Jeruzalemes tikai ”mazu brīdi”

[Attēli 231. lpp.]

Vai karavīrs un metālkalējs var uzveikt savu Radītāju?