5. Ko ebreji dara, pielūdzot Dievu, bet kāpēc šīs darbības ir kļuvušas Jehovam ”par nastu”?

⁵ Nav brīnums, ka Jehova saka vēl bargākus vārdus. ”Nenesiet Man vairs veltīgo un liekulīgo ēdamo upuŗu, to kvēpināmā smarža ir negantība un iedveš Man riebumu. Es neieredzu un nevaru ciest jūsu jaunajos mēnešos un sabatos noturamās svētku sapulces, jo tās ir gan krāšņas un svinīgas, bet tai pašā laikā bezdievības pilnas! Es ienīstu jūsu jaunos mēnešus un jūsu gadskārtējos svētkus, tie Man ir par nastu, tie Man kļuvuši neciešami [”es esmu piekusis tos panest”, LB-26]!” (Jesajas 1:13, 14.) Ēdamo upuru nešana, kvēpināšana, sabata ievērošana un svētku sapulču rīkošana ir prasības, kas ietvertas izraēliešiem dotajā Dieva bauslībā. Tāpat bauslībā ir vienkārši norādīts ievērot ”jaunos mēnešus”, bet laika gaitā saistībā ar to atzīmēšanu ir izveidojušās noteiktas tradīcijas, pret kurām nekas nav iebilstams. (4. Mozus 10:10; 28:11.) Jaunā mēness dienas tiek atzīmētas kā ikmēneša sabats, tajās cilvēki nestrādā un sanāk klausīties norādījumus, ko dod pravieši un priesteri. (2. Ķēniņu 4:23; Ecēhiēla 46:3; Amosa 8:5.) Šo dienu ievērošana pati par sevi nav nekas slikts. Problēma ir tā, ka cilvēki to dara tikai tāpēc, lai izrādītos. Turklāt, formāli ievērodami Dieva bauslību, ebreji tajā pašā laikā lieto ”bezdievības” jeb ”pārdabisku spēku”b (NW), tas ir, nodarbojas ar spiritismu. Tāpēc cilvēku centieni pielūgt Jehovu viņam ir ”par nastu”.