Deviņpadsmitā nodaļa

Tiek atmaskota liekulība

Jesajas 58:1—14

 1. Kāda ir Jēzus un Jehovas attieksme pret liekulību, un kā liekulība izpaužas Jesajas laikā?

”JŪS no ārienes gan izrādāties ļaužu priekšā kā taisni, bet iekšķīgi esat pilni liekulības un netaisnības,” Jēzus sacīja sava laika reliģiskajiem vadītājiem. (Mateja 23:28.) Liekulības nosodījums, ko izteica Jēzus, palīdz saprast arī viņa debesu Tēva viedokli. Jesajas pravietiskās grāmatas 58. nodaļā īpaša uzmanība ir pievērsta Jūdejā valdošajai liekulībai. Dažādi konflikti, apspiešana un varmācība ir kļuvuši par parastu parādību, un sabata ievērošana ir pārvērtusies par tukšu rituālu. Cilvēki kalpo Jehovam tikai formāli un cenšas izrādīt savu dievbijību citu priekšā ar liekulīgu gavēšanu. Bet Jehova atmasko viņu patieso būtību.

”Liec pie sirds manai tautai tās.. grēkus!”

 2. Ar kādu attieksmi Jesaja sludina Jehovas vēsti, un kas viņam līdzinās mūsdienās?

² Lai gan Jūdejas iedzīvotāju rīcība Jehovam ir pretīga, viņš no sirds aicina tautu nožēlot grēkus. Tomēr Jehova nevēlas, lai izteiktais nosodījums būtu neskaidrs, tāpēc viņš dod Jesajam norādījumu: ”Sauc pilnā balsī, neviena nesaudzēdams! Lai tava balss skan kā bazūne, un liec pie sirds manai tautai tās pārkāpumus un Jēkaba namam tā grēkus!” (Jesajas 58:1.) Drosmīgi paziņodams Jehovas vārdus, Jesaja var izpelnīties cilvēku nelabvēlību, bet viņš nemēģina izvairīties no sava uzdevuma pildīšanas. Jesaja joprojām ir tikpat pašaizliedzīgs kā tad, kad viņš teica: ”Redzi, es esmu še, sūti mani!” (Jesajas 6:8.) Jesaja ir brīnišķīgs izturības piemērs visiem Jehovas lieciniekiem mūsdienās, jo arī viņiem ir uzdots sludināt Dieva vārdus un atmaskot reliģisko liekulību. (Psalms 118:6; 2. Timotejam 4:1—5.)

3., 4. a) Kādu maldīgu iespaidu ar savu rīcību rada Jesajas laikabiedri? b) Kāda ir patiesā situācija Jūdejā?

³ Vārdos Jesajas laikabiedri meklē Jehovu un pauž prieku par viņa taisnīgajiem spriedumiem. Lūk, ko Jehova saka: ”Tie izjautā gan Mani ik dienas, it kā tie vēlētos izprast manus ceļus kā tauta, kas mīl taisnību, kas nav atstājusi sava Dieva patiesību, kas nav noliegusi sava Dieva tiesības un kas prasa no Manis taisnības tiesu un gaida ar nepacietību, ka Dievs tai tuvosies.” (Jesajas 58:2.) Bet vai viņu prieks par Jehovas ceļiem ir patiess? Nē, nav vis. Cilvēki ir ”kā tauta, kas mīl taisnību”, taču līdzība ir tikai virspusēja. Patiesībā tauta ir ”atstājusi sava Dieva patiesību”.

⁴ Situācija ir ļoti līdzīga tai, kādu vēlāk pieredzēja pravietis Ecēhiēls. Jehova teica Ecēhiēlam, ka ebreji cits citu aicina: ”Nāciet, klausīsimies vārdu, kas nāk no tā Kunga.” Bet Dievs brīdināja Ecēhiēlu par viņu liekulību: ”Tie nāk pie tevis.. un klausās tavus vārdus, bet tos nepilda. Tie ir mīlīgi ar savu muti, bet viņu sirds dzenas pēc mantas. Redzi, tu esi tiem kā jauka dziesma, kā tāds, kam skaista balss, kas jauki māk spēlēt kokli. Tādēļ tie klausās tavus vārdus, bet tos nepilda.” (Ecēhiēla 33:30—32.) Arī Jesajas laikabiedri izliekas, it kā pastāvīgi meklētu Jehovu, bet neklausa tam, ko Jehova saka.

Liekulīga gavēšana

 5. Kā ebreji cenšas iegūt Dieva labvēlību, un ko Jehova par to domā?

⁵ Cenzdamies iegūt Dieva labvēlību, ebreji formāli ievēro gavēni, taču tēlotā svētbijība tikai atsvešina viņus no Jehovas. Ar šķietamu neizpratni viņi jautā: ”Kādēļ mēs gavējam.., un Tu to neredzi? Kādēļ mēs mērdējam savu miesu, un Tu to neievēro?” Jehova viņiem atklāti atbild: ”Padomājiet tomēr: tai dienā, kad jūs gavējat, jūs veicat tomēr visas savas darīšanas un piespiežat arī visus savus strādniekus darīt savu darbu. Padomājiet vēl: jūs gavējat, lai būtu nesaskaņas un nevienprātības un lai rupji varētu laist darbā dūres; jūs negavējat tā, ka jūsu balss būtu dzirdama debesu augstumos. Vai tāda gavēšana lai Man patiktu, vai tā ir tāda diena, kad cilvēks patiesi sagādā savai miesai ciešanas? Kad cilvēks nokaŗ galvu kā niedri, kad apvelk maisu un sēd pelnos, — vai tu to vari saukt par gavēšanu un par tādu dienu, kas tam Kungam patīk?” (Jesajas 58:3—5.)

 6. Kas liecina par to, ka ebreji gavē liekulīgi?

⁶ Kaut arī cilvēki gavē, izliekas taisnīgi un pat prasa no Jehovas taisnības tiesu, patiesībā viņi dzenas pēc izpriecām un rūpējas par peļņas gūšanu. Viņi strīdas, apspiež citus un rīkojas varmācīgi. Mēģinot labot slikto iespaidu, ko rada šāda rīcība, viņi ārišķīgi izrāda sēras, it kā nožēlotu grēkus: noliec galvu kā niedri, tērpjas maisa drēbēs un sēž pelnos. Bet kāds no tā visa labums, ja viņi turpina sacelties? Viņu izturēšanās neliecina par dievišķām skumjām un grēku nožēlu, ar ko jābūt saistītai neliekuļotai gavēšanai. Ļaužu vaimanas, kaut arī tās ir skaļas, nav dzirdamas debesīs.

 7. Kāpēc var teikt, ka Jēzus dzīves laikā ebreji rīkojās liekulīgi, un kādā ziņā viņiem līdzinās daudzi cilvēki mūsdienās?

⁷ Jēzus dzīves laikā ebreji līdzīgi izrādījās, ceremoniāli gavējot, un daži to darīja pat divreiz nedēļā. (Mateja 6:16—18; Lūkas 18:11, 12.) Daudzi reliģiskie vadītāji līdzinājās Jesajas paaudzei arī ar to, ka bija skarbi un valdonīgi. Jēzus drosmīgi atmaskoja šos reliģiskos liekuļus, norādīdams, ka viņu pielūgsmes forma ir veltīga. (Mateja 15:7—9.) Arī mūsdienās miljoniem cilvēku ”apgalvo, ka pazīstot Dievu, bet darbos to noliedz. Neganti un nepaklausīgi būdami, tie nav derīgi nevienam labam darbam.” (Titam 1:16.) Iespējams, šie cilvēki cer uz Dieva žēlastību, bet viņu rīcība liecina par negodīgumu. Turpretī Jehovas liecinieku dzīvē izpaužas patiesa dievbijība un brālīga mīlestība. (Jāņa 13:35.)

Ko nozīmē patiesa grēku nožēla

8., 9. Kāda rīcība liecina par patiesu grēku nožēlu?

⁸ Jehova vēlas, lai viņa tauta darītu kaut ko vairāk nekā tikai gavētu savu grēku dēļ; viņš vēlas, lai cilvēki nožēlotu grēkus. Tādā gadījumā viņi varētu iegūt Jehovas labvēlību. (Ecēhiēla 18:23, 32.) Jehova paskaidro, ka gavēšanai būs jēga tikai tad, ja tiks laboti agrāk izdarītie grēki. Viņš uzdod jautājumus, kas rosina uz pārdomām: ”Vai drīzāk tā nav gavēšana, kāda Man patīk, proti — kad atraisa kalpības jūga važas, kad tos, kam pāri nodarīts, atlaiž svabadībā un noņem no viņu pleciem ikkatru jūgu?” (Jesajas 58:6.)

⁹ Jūgs un važas simbolizē smagu kalpību. Nav pareizi, ka cilvēki gavē un vienlaikus apspiež ticības biedrus; ir jāklausa pavēlei: ”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (3. Mozus 19:18.) Viņiem jāatbrīvo visi, ko viņi apspiež un netaisnīgi kalpina.a Ārišķīga svētbijība, piemēram, gavēšana, nevar aizstāt patiesu dievbijību un brālīgas mīlestības izpausmes. Jesajas laikabiedrs pravietis Miha raksta: ”Ko tas Kungs no tevis prasa, proti — darīt taisnību, īstenot dzīvē mīlestību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!” (Mihas 6:8.)

10., 11. a) Ko būtu labāk darīt ebrejiem, kuri gavē? b) Ko kristieši var mācīties no padoma, kuru Jehova deva ebrejiem?

¹⁰ Taisnība, mīlestība un pazemība ir īpašības, kas pamudina darīt citiem labu, un tā ir Jehovas bauslības būtība. (Mateja 7:12.) Daudz labāk nekā gavēt būtu praktiski palīdzēt trūcīgajiem. Jehova jautā: ”Vai ne tā [ir gavēšana, kāda Man patīk]? Kad tu savu maizi lauz izsalkušam un nabagus, kas bez pajumtes, uzņem savā namā; kad tu redzi kailus un tos apģērb un neatraujies no sava tuvāka.” (Jesajas 58:7.) Turīgiem cilvēkiem būtu nevis jāizrādās ar savu gavēšanu, bet gan jāpiešķir pārtika, apģērbs un mājvieta trūcīgajiem Jūdejas iedzīvotājiem — saviem ”tuvākiem”.

¹¹ Jehova runā par to, kā paust brālīgu mīlestību un līdzjūtību, un šie brīnišķīgie principi attiecas ne tikai uz ebrejiem, kas dzīvo Jesajas laikā, bet arī uz kristiešiem. Tāpēc apustulis Pāvils rakstīja: ”Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.” (Galatiešiem 6:10.) Kristiešu draudzei jābūt vietai, kur valda mīlestība un brālīga pieķeršanās, it īpaši tāpēc, ka laiki, kuros mēs dzīvojam, kļūst arvien grūtāki. (2. Timotejam 3:1; Jēkaba 1:27.)

Paklausība ļauj saņemt bagātīgas svētības

12. Ko Jehova darīs, ja viņa tauta būs paklausīga?

¹² Kaut Jehovas tauta būtu pietiekami saprātīga un paklausītu viņa mīlestības pilnajam aizrādījumam! Jehova saka: ”Tad tava gaisma atmirdzēs kā rīta blāzma, tava atdzimšana notiks ātrāk, tava taisnība ies tavā priekšā, un tā Kunga godība tevi pavadīs. Kad tu sauksi, tas Kungs tev atbildēs; kad tu sauksi pēc palīdzības, tas Kungs sacīs: ”Redzi, še Es esmu!”” (Jesajas 58:8, 9a.) Cik sirsnīgi, izjusti vārdi! Jehova svētī un aizsargā tos, kam ir prieks par žēlastību un taisnīgumu. Ja Jehovas tauta nožēlos savu neiejūtību un liekulību un kļūs viņam paklausīga, tad cilvēkiem atmirdzēs gaisma. Jehova parūpēsies par tautas ”atdzimšanu” — garīgu un fizisku atveseļošanos. Turklāt Jehova sargās cilvēkus, tāpat kā viņš kādreiz sargāja izraēliešus, kas atstāja Ēģipti, un viņš bez kavēšanās atbildēs uz saucieniem pēc palīdzības. (2. Mozus 14:19, 20, 31.)

13. Kādas svētības ebreji var saņemt, paklausot Jehovas izteiktajam pamudinājumam?

¹³ Pēc tam Jehova papildina agrāk izteikto pamudinājumu šādiem vārdiem: ”Kad tu izbeigsi savā vidū visu varmācību, izkalpināšanu, zemiskuma pilno norādīšanu ar pirkstiem [iespējams, tā tiek pausts nicinājums vai izteikta viltus apsūdzība] un visas ļaunās un viltus pilnās runas, kad tu izsalkušam atvērsi savu sirdi un paēdināsi apbēdinātu dvēseli, tad tava gaisma atspīdēs tumsībā, un tava tumsa būs kā gaiša pusdiena.” (Jesajas 58:9b, 10.) Savtīgs un neiejūtīgs cilvēks nodara pāri pats sev, jo šīs īpašības izraisa Jehovas dusmas. Turpretī laipnība un devīgums ļauj saņemt bagātīgas Dieva svētības, īpaši tad, ja šīs īpašības izpaužas attieksmē pret izsalkušajiem un apbēdinātajiem. Kaut ebreji to ņemtu vērā! Tad viņu garīgais spožums un labklājība liktu viņiem spīdēt kā saulei pusdienlaikā, izkliedējot jebkuru tumsu. Pats galvenais — tad viņi sagādātu godu un slavu Jehovam, kas viņiem ir piešķīris panākumus un svētības. (1. Ķēniņu 8:41—43.)

Tauta tiek atjaunota

14. a) Kā Jesajas laikabiedri reaģē uz viņa teiktajiem vārdiem? b) Kas joprojām ir atrodams Jehovas vārdos?

¹⁴ Diemžēl tauta ignorē Jehovas vārdus un rīkojas arvien ļaunāk. Pienāk brīdis, kad Jehovam nekas cits neatliek kā aizsūtīt to trimdā, kā jau viņš ir brīdinājis. (5. Mozus 28:15, 36, 37, 64, 65.) Tomēr nākamajos vārdos, ko Jehova saka ar Jesajas starpniecību, joprojām ir atrodams pamats cerībai. Dievs izsaka paredzējumu, ka pēc soda izciešanas grēkus nožēlojušo cilvēku atlikums ar prieku atgriezīsies Jūdejā, kaut arī zeme tajā laikā būs neapdzīvota.

15. Par kādu priekpilnu atgriešanos Jehova runā?

¹⁵ Runājot par tautas atgriešanos dzimtenē, kas notiks 537. gadā p.m.ē., Jehova ar Jesajas starpniecību paziņo: ”Tas Kungs tevi vienmēr vadīs un paēdinās tavu dvēseli arī tukšās vietās un stiprinās tavus locekļus, ka tu būsi kā auglīgs dārzs un kā ūdens avots, kuŗā ūdens neizsīkst.” (Jesajas 58:11.) Jehova atkal padarīs izraēliešu tukšo zemi auglīgu. Vēl brīnišķīgāk ir tas, ka viņš svētīs tautu, kas būs nožēlojusi grēkus, stiprinādams tās ”locekļus” — ļaudams tai atgriezties no garīgas nāves stāvokļa un pilnībā atgūt spēkus. (Ecēhiēla 37:1—14.) Tauta pati būs kā ”auglīgs dārzs”, kurā ir papilnam garīgu augļu.

16. Kā zeme tiks atjaunota?

¹⁶ No jauna tiks uzceltas pilsētas, ko 607. gadā p.m.ē. nopostīja zemē iebrukušie babilonieši. ”Tu uzcelsi vecās posta vietas, tu atjaunosi agrāko cilšu pamatus, un tevi sauks par plaisu pielīdzinātāju un par apdzīvojamu dzīves vietu atjaunotāju.” (Jesajas 58:12.) Paralēlie izteicieni ”vecās posta vietas” un ”agrāko cilšu pamati” (tas ir, pamati, kas paaudzēm ilgi ir gulējuši drupās) parāda, ka dzimtenē pārnākušie cilvēki atjaunos Jūdejas sagrautās pilsētas, un īpaši šie vārdi attiecas uz Jeruzalemi. (Nehemijas 2:5; 12:27; Jesajas 44:28.) Viņi salabos ”plaisas” — runa ir par visām plaisām Jeruzalemes un, jādomā, arī citu pilsētu mūros. (Jeremijas 31:38—40; Amosa 9:14.)

Svētības, ko dod uzticīga sabata ievērošana

17. Kā Jehova aicina savu tautu ievērot likumus par sabatu?

¹⁷ Sabats liecināja par to, ka Dievs neviltoti rūpējas par savas tautas materiālo un garīgo labklājību. Jēzus teica: ”Sabats ir celts cilvēka dēļ.” (Marka 2:27.) Jehova bija svētījis šo dienu, un tā deva izraēliešiem īpašu iespēju apliecināt savu mīlestību pret Dievu. Diemžēl Jesajas laikā tā ir kļuvusi par dienu, kad tiek ievēroti tukši rituāli un kad cilvēki cenšas apmierināt savtīgas vēlmes. Tāpēc Jehovam atkal jāizsaka aizrādījums savai tautai, un atkal viņš cenšas piekļūt cilvēku sirdij, teikdams: ”Kad tu atturi savu kāju no sabata pārkāpšanas un nedari manā svētā dienā pēc savas patikas, bet nosauc dusas dienu par svētu prieku un par tā Kunga svēto dienu un to turi godā, neizlietodams to saviem ceļiem, sava veikala nokārtošanai un tukšām valodām, tad tas Kungs būs tavs prieks, Es tevi vadīšu zemes augstumos un tev došu tava tēva Jēkaba mantojumu, jo tā Kunga mute to tā noteikusi.” (Jesajas 58:13, 14.)

18. Kas notiks tāpēc, ka Jūdejas iedzīvotāji pienācīgi neievēro sabatu?

¹⁸ Sabatdiena ir jāatvēl pārdomām par garīgām tēmām un lūgšanām, un tas ir laiks, kad ģimene var kopīgi pielūgt Dievu. Šajā dienā ebrejiem būtu jādomā par brīnumainajiem darbiem, ko Jehova ir paveicis viņu labā, un par taisnīgumu un mīlestību, kas izpaužas bauslībā. Uzticīgi ievērojot šo svēto dienu, cilvēki varētu tuvoties Dievam. Taču viņi ir sagrozījuši sabata jēgu, un tāpēc pastāv briesmas, ka viņi zaudēs Jehovas svētību. (3. Mozus 26:34; 2. Laiku 36:21.)

19. Kādas bagātīgas svētības Dieva tauta var saņemt, ja sāks ievērot sabatu?

¹⁹ Tomēr, ja ebreji kaut ko iemācīsies no saņemtā soda un sāks pienācīgi ievērot sabatu, viņus gaida bagātīgas svētības. Patiesā pielūgsme un cieņas pilna attieksme pret sabatu viņus ietekmēs labvēlīgi, un tas būs jūtams visās dzīves jomās. (5. Mozus 28:1—13; Psalms 19:8—12.) Piemēram, Jehova vadīs savu tautu ”zemes augstumos”. Ar šiem vārdiem tiek norādīts uz drošību un uzvaru pār ienaidniekiem. Tas, kuram pieder zemes augstumi — kalni un pakalni —, ir tajā noteicējs. (5. Mozus 32:13; 33:29, LB-26.) Kādreiz, kad izraēlieši klausīja Jehovam, viņš tos aizsargāja un citas tautas izraēliešus cienīja, pat baidījās no viņiem. (Jozuas 2:9—11; 1. Ķēniņu 4:20; 5:1.) Ja izraēlieši atkal sāks klausīt Jehovam, viņi atgūs kaut ko no savas kādreizējās varenības. Jehova ļaus tautai saņemt ”Jēkaba mantojumu” — svētības, kas bija apsolītas ar izraēliešu tēviem slēgtajā derībā, arī iespēju netraucēti dzīvot Apsolītajā zemē. (Psalms 105:8—11.)

20. Kāda ”sabata atpūta” ir paredzēta kristiešiem?

²⁰ Vai kristieši no tā visa var kaut ko mācīties? Pēc Jēzus Kristus nāves Mozus bauslība tika atcelta, un tas attiecās arī uz prasību ievērot sabatu. (Kolosiešiem 2:16, 17.) Taču sabata būtība bija mācīt Jūdejas iedzīvotājiem ierādīt garīgajām interesēm galveno vietu dzīvē un tuvoties Jehovam, un šajā ziņā Jehovas kalpiem tas joprojām ir svarīgs. (Mateja 6:33; Jēkaba 4:8.) Turklāt Pāvils savā vēstulē ebrejiem raksta: ”Vēl atliek svēta dusa [”sabata atpūta”, JD] Dieva tautai.” Kristieši var ieiet šajā ”sabata atpūtā”, ja viņi ir paklausīgi Jehovam un cenšas iegūt taisnīgumu, balstoties uz Jēzus Kristus izlietajām asinīm. (Ebrejiem 3:12, 18, 19; 4:6, 9—11, 14—16.) Šādā nozīmē kristieši ievēro sabatu ne tikai vienu dienu nedēļā, bet katru dienu. (Kolosiešiem 3:23, 24.)

Garīgais Izraēls tiek vadīts ”zemes augstumos”

21., 22. Kā Jehova ir vadījis Dieva Izraēlu ”zemes augstumos”?

²¹ Kopš svaidīto kristiešu atbrīvošanas no Bābeles gūsta 1919. gadā viņi ir uzticīgi pildījuši visu, uz ko tika norādīts ar sabatu, tāpēc Jehova viņus ir vadījis ”zemes augstumos”. Ko tas nozīmē? 1513. gadā p.m.ē. Jehova noslēdza derību ar Ābrahāma pēcnācējiem, apsolīdams, ka paklausības gadījumā viņi kļūs par priesteru un ķēniņu valsti un svētu tautu. (2. Mozus 19:5, 6.) 40 gadus, kamēr viņi bija tuksnesī, Jehova viņus nesa, kā ērglis nes savus putnēnus, un svētīja viņus, dodams visu nepieciešamo. (5. Mozus 32:10—12.) Taču tautai pietrūka ticības, un beigu beigās tā zaudēja visas privilēģijas, kādas tai varēja būt. Bet Jehovam mūsdienās tik un tā ir ķēniņu un priesteru tauta — garīgais Dieva Izraēls. (Galatiešiem 6:16; 1. Pētera 2:9.)

²² ”Laiku beigās” šī garīgā tauta ir paveikusi to, ko neizdarīja senie izraēlieši, — tā ir saglabājusi ticību Jehovam. (Daniēla 8:17.) Šīs tautas locekļi nelokāmi ievēro Jehovas augstos principus un normas, tāpēc garīgā ziņā Jehova viņus ir paaugstinājis. (Salamana Pamācības 4:4, 5, 8; Atklāsmes 11:12.) Šie cilvēki ir pasargāti no apkārt valdošā morālā pagrimuma, viņu dzīvesveids atbilst augstām prasībām, un viņi nevis rīkojas paši pēc sava prāta, bet rod ”savu prieku savā Kungā” un viņa vārdos. (Psalms 37:4.) Jehova ir parūpējies, lai viņi paliktu garīgā drošībā, kaut arī daudzās vietās viņiem neatlaidīgi tiek izrādīta pretestība. Kopš 1919. gada neviens nav iebrucis viņu garīgajā ”zemē”. (Jesajas 66:8.) Viņi joprojām ir tauta Jehovas cildenajam vārdam, ko viņi ar prieku sludina visā pasaulē. (5. Mozus 32:3; Apustuļu darbi 15:14, JD.) Turklāt arvien vairāk lēnprātīgu cilvēku no visām tautām izmanto lielisko iespēju kopā ar viņiem mācīties Jehovas ceļus un staigāt viņa takas.

23. Kā Jehova saviem svaidītajiem kalpiem ir piešķīris ”Jēkaba mantojumu”?

²³ Jehova saviem svaidītajiem kalpiem ir piešķīris ”Jēkaba mantojumu”. Kad patriarhs Īzāks svētīja Jēkabu, nevis Ēzavu, viņš paredzēja svētības visiem, kas ticēs apsolītajam Ābrahāma Dzimumam. (1. Mozus 27:27—29; Galatiešiem 3:16, 17.) Līdzīgi Jēkabam — un atšķirībā no Ēzava — svaidītie kristieši un viņu līdzgaitnieki augstu vērtē to, kas ir svēts, it īpaši garīgo uzturu, ko viņiem pārpilnībā sagādā Dievs. (Ebrejiem 12:16, 17; Mateja 4:4.) Garīgais uzturs, pie kura pieder arī zināšanas par to, ko Jehova dara ar apsolītā Dzimuma un šī Dzimuma palīgu starpniecību, ir spēcinošs, iedvesmojošs un nepieciešams garīgajai dzīvībai. Tāpēc ir ļoti būtiski pastāvīgi stiprināties garīgā ziņā, lasot un pārdomājot Dieva Rakstus. (Psalms 1:1—3.) Tāpat ir ārkārtīgi svarīgi būt kopā ar ticības biedriem kristiešu sapulcēs un dzīvot pēc tīrās pielūgsmes augstajiem principiem, kā arī ar prieku piedāvāt garīgo spēcinājumu citiem cilvēkiem.

24. Kā jārīkojas patiesajiem kristiešiem?

²⁴ Dedzīgi gaidot Jehovas solījumu piepildīšanos, patiesajiem kristiešiem arī turpmāk jāvairās no jebkādas liekulības. Stiprinādamies ar ”Jēkaba mantojumu”, viņi var palikt garīgā drošībā ”zemes augstumos”.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 278. lpp.]

Ebreji gavēja un nokāra galvu, tēlodami grēku nožēlu, bet neko nemainīja savā rīcībā

[Attēls 283. lpp.]

Tie, kam līdzekļi to atļauj, piedāvā citiem pajumti, apģērbu un ēdienu

[Attēls 286. lpp.]

Ja Jūdejas iedzīvotāji nožēlos savus grēkus, nopostītās pilsētas tiks atjaunotas