Divdesmit ceturtā nodaļa

Jehova dara slavenu savu vārdu

Jesajas 63:1—14

1., 2. a) Kāpēc kristieši gaida ”Dieva dienas” atnākšanu? b) Kāds cildens mērķis ir saistīts ar Jehovas dienas atnākšanu?

GANDRĪZ divtūkstoš gadu kristieši ”gaida un pasteidzina Dieva dienas atnākšanu”. (2. Pētera 3:12; Titam 2:13.) Nav nekāds brīnums, ka viņi ir noilgojušies redzēt šo dienu pienākam. Kad tas būs noticis, cilvēki sāks atbrīvoties no nepilnības postošajām sekām. (Romiešiem 8:22.) Turklāt tad vairs nebūs jāizjūt tāds spiediens kā pašreizējos ”grūtajos laikos”. (2. Timotejam 3:1.)

² Jehovas diena nozīmēs atvieglojumu visiem taisnīgajiem cilvēkiem, bet iznīcību ”tiem, kas Dievu neatzīst un kas neklausa mūsu Kunga Jēzus evanģelijam”. (2. Tesaloniķiešiem 1:7, 8.) Domājot par to, var saprast situācijas nopietnību. Bet vai Dievs iznīcinās ļaunos tikai tāpēc, lai atbrīvotu savu tautu no grūtībām? Jesajas grāmatas 63. nodaļā parādīts, ka šādas rīcības mērķis ir daudz cildenāks, proti, runa ir par Dieva vārda svētīšanu.

Ierodas nepārspēts karotājs

3., 4. a) Kādi notikumi, kas Jesajas grāmatā aprakstīti iepriekš, palīdz labāk saprast pravietojumu, kas lasāms 63. nodaļā? b) Ko Jesaja redz dodamies uz Jeruzalemes pusi, un par ko viņu uzskata pētnieki?

³ Jesajas grāmatas 62. nodaļā stāstīts par ebreju atbrīvošanu no gūsta Babilonā un par viņu atgriešanos dzimtenē. Gluži dabiski rodas jautājums: vai ebrejiem, kas atkal dzīvos savā zemē, būs jābaidās no citu naidīgi noskaņotu tautu uzbrukumiem? Jesajas redzējums kliedē šādas bažas. Pravietojums sākas šādi: ”Kas tas tāds, kas nāk no Ēdomas, no Bocras spilgti sarkanās drēbēs? Stalts viņš savā apģērbā un lepns savā lielajā spēkā.” (Jesajas 63:1a.)

⁴ Jesaja redz spēka pilnu karotāju, kas pēc izcīnītas uzvaras dodas uz Jeruzalemes pusi. Viņa krāšņais apģērbs liecina, ka viņš pieder pie visaugstākās kārtas. Karotājs nāk no tās puses, kur atrodas Ēdomas ievērojamākā pilsēta, Bocra, un tas liek domāt, ka viņš ir izcīnījis izcilu uzvaru pār šo naidīgo zemi. Kas varētu būt šis karotājs? Daži pētnieki uzskata, ka tas ir Jēzus Kristus, citi domā, ka te aprakstīts ebreju militārais vadonis Jūda Makabejs. Bet patiesībā karotājs pats pasaka, kas viņš ir, atbildot uz iepriekšminēto jautājumu šādiem vārdiem: ”Es tas esmu, kas runāju taisnību un kam ir vara un līdzekļi palīdzēt!” (Jesajas 63:1b.)

 5. Kas ir karotājs, kuru redz Jesaja, un kā to var zināt?

⁵ Ir skaidrs, ka šis karotājs ir pats Dievs Jehova. Citās vietās Bībelē ir sacīts, ka Jehovam piemīt ”liels spēks” un ka viņš ”runā taisnību”. (Jesajas 40:26; 45:19, 23.) Karotāja krāšņās drēbes liek atcerēties vārdus, ko rakstīja psalmu sacerētājs: ”Kungs, mans Dievs, cik Tu esi liels, cildenumā un godībā tērpies.” (Psalms 104:1.) Kaut arī Jehova ir mīlestības Dievs, Bībelē teikts, ka nepieciešamības gadījumā viņš kļūst par karavīru. (Jesajas 34:2; 1. Jāņa 4:16.)

 6. Kāpēc Jehova atgriežas no kaujas Ēdomā?

⁶ Bet kāpēc Jehova atgriežas no kaujas Ēdomā? Ēdomieši kopš seniem laikiem ir Dieva izredzētās tautas ienaidnieki — naids izpaudās jau ēdomiešu ciltstēva Ēzava rīcībā. (1. Mozus 25:24—34; 4. Mozus 20:14—21.) Ēdomas naids pret Jūdeju sevišķi skaidri kļuva redzams Jeruzalemes izpostīšanas laikā, kad ēdomieši pauda savu atbalstu babiloniešu karavīriem. (Psalms 137:7.) Jehova uzskata, ka šādas naidīguma izpausmes ir vērstas pret viņu personīgi. Tieši tāpēc viņš nolēma pacelt pret Ēdomu savu atriebības zobenu. (Jesajas 34:5—15; Jeremijas 49:7—22.)

 7. a) Kā pirmo reizi piepildījās pravietojums par Ēdomu? b) Kas tiek simboliski attēlots ar Ēdomu?

⁷ Jesajas redzējums uzmundrina ebrejus, kas atgriežas Jeruzalemē. Tas apliecina, ka savā jaunajā mājvietā viņi varēs justies drošībā. Pravieša Maleahija dzīves laikā Jehova bija Ēdoma ”kalnāju pārvērtis par neauglīgu kailatni un viņa mantojuma tiesu par tuksnesi šakaļiem”. (Maleahija 1:3.) Tomēr Maleahija laikā Jesajas pravietojums vēl nebija piepildījies pilnībā. Lai gan Ēdomas zeme bija izpostīta, tās iedzīvotāji bija apņēmības pilni izpostīto atkal atjaunot, un Maleahijs joprojām sauca Ēdomu par ”bezdievības un negoda zemi” un par ”tautu.., pret kuŗu tas Kungs sajūt mūžīgi dusmas”.a (Maleahija 1:4, 5.) Taču pravietiski ar Ēdomu tiek apzīmēti ne tikai Ēzava pēcnācēji. Tā simbolizē visas tautas, kas naidīgi izturas pret Jehovas kalpiem. It īpaši šāda attieksme ir raksturīga kristīgās pasaules zemēm. Kas notiks ar šo mūsdienu Ēdomu?

Vīna spiede

8., 9. a) Ko ir darījis karotājs, kuru redz Jesaja? b) Kad tiek mīta simboliskā vīna spiede, un kāds ir iznākums?

⁸ Jesaja jautā karotājam, kas atgriežas no kaujas: ”Kādēļ tavs uzvalks ir sarkans, un kādēļ tavas drēbes ir kā vīna spaida minējam?” Jehova atbild: ”Es minu vīna spaidu viens pats, no tautām nevienas [”neviens no tiem ļaudīm”, LB-1825] nebija pie Manis. Es tās piespiedu ar kājām pie zemes savās dusmās un tās saminu savā bardzībā. Tā šo tautu dzīvības sula apšļakstīja manas drēbes un aptraipīja visu manu apģērbu.” (Jesajas 63:2, 3.)

⁹ Ar šādiem spilgtiem vārdiem ir aprakstīta liela asinsizliešana. Pat Dieva krāšņās drēbes ir aptraipītas, kā tas mēdz būt ar vīna spiedes minēja drēbēm. Vīna spiede simbolizē neapskaužamo stāvokli, kādā atrodas Dieva Jehovas ienaidnieki, kad viņš dodas tos iznīcināt. Kad šī simboliskā vīna spiede tiks mīta? Arī Joēla un apustuļa Jāņa pravietojumos ir runāts par simbolisku vīna spiedi. Šajos pravietojumos vīna spiede tiek mīta, kad Jehova iznīcina savus ienaidniekus Harmagedonā. (Joēla 4:13; Atklāsmes 14:18—20; 16:16.) Jesaja, pravietiski minēdams vīna spiedi, runā par to pašu laiku.

10. Kāpēc Jehova norāda, ka viņš ir minis vīna spiedi viens pats?

¹⁰ Bet kāpēc Jehova norāda, ka viņš ir minis vīna spiedi viens pats un neviens no ļaudīm nav bijis kopā ar viņu? Vai tad galvenais vīna spiedes minējs nebūs Dieva pārstāvis Jēzus Kristus? (Atklāsmes 19:11—16.) Tā tiešām ir, taču Jehova šeit runā par cilvēkiem, nevis par garīgām būtnēm. Viņš uzsver, ka neviens cilvēks nespēj atbrīvot zemi no Sātana sekotājiem. (Jesajas 59:15, 16.) Tos savās dusmās samin pats Visvarenais Dievs, līdz kamēr tie ir pilnīgi iznīcināti.

11. a) Kāpēc Jehova liek pienākt ”atmaksas dienai”? b) Ko Jehova ”pestīja” senatnē, un kādu cilvēku grupu viņš ir atbrīvojis mūsu laikos?

¹¹ Pēc tam Jehova vēl sīkāk paskaidro, kāpēc viņš pats veic šo uzdevumu: ”Atmaksas diena Man bija prātā un mans pestīšanas gads bija atnācis.” (Jesajas 63:4.)b Vienīgi Jehovam ir tiesības atriebties tiem, kas dara ļaunu viņa tautai. (5. Mozus 32:35.) Senatnē tie, ko Jehova ”pestīja”, bija ebreji, kurus bija apspieduši babilonieši. (Jesajas 35:10; 43:1; 48:20.) Mūsdienās tie ir atlikušie jeb ”pārējie” svaidītie. (Atklāsmes 12:17.) Tāpat kā savulaik ebreji, viņi ir atbrīvoti no reliģiskas nebrīves. Līdzība ar ebrejiem ir saskatāma arī tajā, ka svaidītie kopā ar ”citām avīm” ir pieredzējuši vajāšanas un pretestību. (Jāņa 10:16.) Jesajas pravietojums kristiešiem apliecina, ka Dievs paša noteiktā laikā iejauksies notikumu gaitā un viņiem palīdzēs.

12., 13. a) Kāpēc tiek teikts, ka Jehovam nav palīga? b) Kā Jehovam palīdz viņa elkonis, un kā viņu atbalsta viņa bardzība?

¹² Jehova turpina: ”Es raudzījos visapkārt, bet palīga nebija; Es raidīju uz visām pusēm izbrīnas pilnus skatienus, bet nebija neviena, kas Mani atbalstītu. Tad mans elkonis Man palīdzēja, un mana bardzība Mani atbalstīja. Es saminu tautas savās dusmās un savā bardzībā tās samalu un to dzīvības sulai liku iztecēt zemē.” (Jesajas 63:5, 6.)

¹³ Nevienam palīgam no cilvēku vidus nepienākas gods par Jehovas lielo atmaksas dienu. Jehovam nav vajadzīgs cilvēku atbalsts, lai īstenotu savu gribu.c Šim nolūkam pilnīgi pietiek ar viņa paša neizmērojamo spēku — viņa vareno elkoni jeb roku. (Psalms 44:4; 98:1; Jeremijas 27:5.) Turklāt Jehovu atbalsta viņa bardzība jeb dusmas. Tā var teikt tāpēc, ka Jehovas dusmas ir nevis emocijas, ko viņš nevarētu savaldīt, bet taisnīga sašutuma izpausme. Tā kā Jehova vienmēr rīkojas, taisnīgu principu vadīts, viņa bardzība viņu atbalsta un pamudina likt ”iztecēt zemē” viņa ienaidnieku asinīm jeb ”dzīvības sulai” — tā tiek aprakstīts šo ienaidnieku pazemojums un sakāve. (Psalms 75:9; Jesajas 25:10; 26:5.)

Dieva žēlastība

14. Ko Jesaja atgādina?

¹⁴ Senatnē ebreji ātri vien zaudēja pateicību par visu, ko Jehova bija paveicis viņu labā. Jesaja, ņemot to vērā, atgādina viņiem, kāpēc Jehova to visu ir darījis. Jesaja paziņo: ”Es teikšu tā Kunga žēlastību un Viņa slavas pilnos darbus, kā tas klājas, par visu, ko tas Kungs mums darījis, un par visu labu, ko Viņš mums parādījis Israēla namam pēc savas bagātās žēlastības un pēc lielā daudzuma savas mīlestības pilnās žēlsirdības solījumu. Jo Viņš sacīja: ”Jūs esat tomēr mana tauta, bērni, kas nepaliks neuzticami.” — Tā Viņš kļuva viņiem par glābēju. Visās viņu bēdās Viņš bija ar tiem, un Viņa vaiga eņģelis tos izglāba. Savā mīlestībā un centienos viņus taupīt Viņš tos izglāba, Viņš tos atbalstīja un nesa uz savām rokām jau kopš seniem laikiem.” (Jesajas 63:7—9.)

15. Kā Jehova parādīja žēlastību Ābrahāma pēcnācējiem Ēģiptē, un kāpēc viņš to darīja?

¹⁵ Jehova rāda izcilu žēlastības piemēru. (Psalms 36:8; 62:13.) Jehova bija sirsnīgi pieķēries Ābrahāmam. (Mihas 7:20.) Viņš apsolīja šim patriarham, ka tā pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas. (1. Mozus 22:17, 18.) Jehova turēja doto vārdu un ar lielu labestību izturējās pret Izraēla namu. Kaut ko sevišķi izcilu viņš paveica, atbrīvodams Ābrahāma pēcnācējus no verdzības Ēģiptē. (2. Mozus 14:30.)

16. a) Ar kādu attieksmi Jehova slēdza derību ar izraēliešiem? b) Kā Dievs izturas pret savu tautu?

¹⁶ Kad izraēlieši bija izgājuši no Ēģiptes, Jehova viņus aizveda pie Sīnāja kalna un apsolīja: ”Ja jūs uzklausīsit manu balsi un turēsit manu derību, tad jūs Man būsit par īpašumu.. Un jūs būsit Man par priesteŗu un ķēniņu valsti un par svētu tautu!” (2. Mozus 19:5, 6.) Vai Jehova, izteikdams šo piedāvājumu, rīkojās negodīgi? Nē, tā nebija — Jesaja raksta, ka Jehova sacīja sev: ”Jūs esat tomēr mana tauta, bērni, kas nepaliks neuzticami.” Kāds pētnieks atzīmē, ka šie vārdi ”nav rīkojums, kas izriet no [Dieva] suverenitātes vai spējas paredzēt nākotni; tajos izpaužas mīlestības diktēta cerība un pārliecība”. Jehova slēdza derību ar tīriem motīviem, no sirds vēlēdams savai tautai labu. Lai gan izraēliešu kļūmes bija acīmredzamas, viņš tiem uzticējās. Ir brīnišķīgi pielūgt Dievu, kas ar tādu paļāvību izturas pret saviem kalpiem. Arī draudžu vecākie mūsdienās var stiprināt tos, par kuriem viņiem uzticēts rūpēties, paužot līdzīgu paļāvību, ka cilvēki no Dieva tautas visu dara pēc labākās sirdsapziņas. (2. Tesaloniķiešiem 3:4; Ebrejiem 6:9, 10.)

17. a) Kā Jehova apliecināja, ka viņš mīl izraēliešus? b) Par ko mēs varam būt pārliecināti?

¹⁷ Tomēr psalmu sacerētājs par izraēliešiem saka: ”Viņi aizmirsa Dievu, savu glābēju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē.” (Psalms 106:21.) Savas nepaklausības un stūrgalvības dēļ viņi bieži nonāca nelaimē. (5. Mozus 9:6.) Bet Jehovas žēlastībai līdz ar to nebija pienācis gals, gluži otrādi — Jesaja raksta, ka ”visās viņu bēdās Viņš bija ar tiem”. Cik gan Jehova ir līdzcietīgs! Tāpat kā ikvienam mīlošam tēvam, Dievam bija sāpīgi redzēt, ka viņa bērni cieš, pat ja tas notika viņu pašu nesaprātīgās rīcības dēļ. Saskaņā ar paredzējumu Jehova, mīlestības vadīts, sūtīja sava ”vaiga eņģeli” — acīmredzot Jēzu, kas tad vēl nebija kļuvis par cilvēku, — un uzdeva tam ievest viņus Apsolītajā zemē. (2. Mozus 23:20.) Tā Jehova atbalstīja tautu un nesa to uz rokām, ”kā vīrs nes savu dēlu”. (5. Mozus 1:31; Psalms 106:10.) Arī tagad mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova zina, kas mums jāizcieš, un jūt mums līdzi, kad esam nonākuši nelaimē. Mēs varam ar paļāvību ”visas savas rūpes mest uz Viņu, jo Viņš par [mums] rūpējas”. (1. Pētera 5:7, JD.)

Dievs kļūst par ienaidnieku

18. Kāpēc Jehova kļuva par savas tautas ienaidnieku?

¹⁸ Taču Dieva žēlastību nedrīkst uzskatīt par kaut ko pašsaprotamu. Jesaja turpina: ”Tie bija nepaklausīgi un apkaitināja Viņa Svēto Garu, tādēļ Viņš kļuva tiem par ienaidnieku un kaŗoja pret viņiem.” (Jesajas 63:10.) Jehova brīdināja, ka viņš, lai gan ir apžēlošanās un žēlastības Dievs, tomēr ”neatstāj nevienu nesodītu”. (2. Mozus 34:6, 7.) Būdami nepaklausīgi, izraēlieši paši ir radījuši iemeslu viņus sodīt. ”Neaizmirsti, ka tu to Kungu, savu Dievu, esi tuksnesī ļoti sadusmojis,” atgādināja Mozus. ”Sākot ar dienu, kad tu iznāci no Ēģiptes zemes, līdz kamēr jūs nonācāt šinī vietā, jūs esat bijuši nepaklausīgi un pat pretojušies tam Kungam.” (5. Mozus 9:7.) Pretodamies Dieva gara labvēlīgajai ietekmei, izraēlieši to ir apkaitinājuši un apbēdinājuši. (Efeziešiem 4:30.) Viņi ir piespieduši Jehovu kļūt par viņu ienaidnieku. (3. Mozus 26:17; 5. Mozus 28:63.)

19., 20. Ko ebreji atceras, un kāpēc viņi par to domā?

¹⁹ Kad tauta ir postā, daļa ebreju sāk pārdomāt pagātni. Jesaja raksta: ”Viņa tauta atcerējās sen pagājušos laikus, tā pieminēja Mozu: Kur ir tas, kas izveda no jūŗas sava ganāmā pulka ganu? Kur ir tas, kas viņa sirdī ielika savu Svēto Garu? Kas ar savu vareno elkoni ņēma Mozu pie viņa labās rokas un to pavadīja? Kas pāršķēla jūŗu viņu priekšā, lai darītu savu vārdu mūžīgi slavenu? Kas tos vadīja cauri dziļumiem kā zirgus ganībās, ka tie neklupa? Kā ganāmu pulku, kas nokāpj ielejā, tā viņus izvadīja tā Kunga Gars atpūtas un dusas vietā.” (Jesajas 63:11—14a.)

²⁰ Izjuzdami nepaklausības sekas, ebreji ilgojas pēc dienām, kad Jehova bija viņu Atbrīvotājs, nevis ienaidnieks. Viņi atceras, kā viņu ”gani”, Mozus un Ārons, palīdzēja viņiem nokļūt drošībā, kad viņi izgāja caur Sarkano jūru. (Psalms 77:21; Jesajas 51:10.) Cilvēkiem nāk atmiņā laiks, kad viņi nevis apkaitināja Dieva garu, bet, sekodami Mozus un citu ar garu ieceltu vecāko vīriešu norādījumiem, pakļāvās gara vadībai. (4. Mozus 11:16, 17.) Viņi arī atceras, kā viņu labā ar Mozus starpniecību darbojās Jehovas ”varenais elkonis”. Pienāca laiks, kad Dievs viņus izveda no lielā un briesmīgā tuksneša un ieveda zemē, kur tecēja piens un medus, — atpūtas un miera vietā. (5. Mozus 1:19; Jozuas 5:6; 22:4.) Bet tagad izraēliešiem jācieš, jo viņiem vairs nav labu attiecību ar Dievu.

”Lai darītu slavenu savu vārdu”

21. a) Kāda ar Dieva vārdu saistīta iespēja izraēliešiem varēja būt? b) Kāds bija galvenais iemesls, kāpēc Dievs atbrīvoja Ābrahāma pēcnācējus no Ēģiptes?

²¹ Tomēr viss, ko izraēlieši ir zaudējuši materiālā ziņā, ir nenozīmīgs salīdzinājumā ar zaudēto iespēju pagodināt Dieva vārdu. Mozus izraēliešiem apsolīja: ”Ja tu turēsi tā Kunga, sava Dieva, baušļus un ja tu staigāsi Viņa ceļus, tad tas Kungs tevi pacels par svētu tautu, kā Viņš tev to ir ar zvērestu apsolījis, un visas zemes tautas redzēs, ka tu esi nosaukts pēc tā Kunga vārda, un bīsies no tevis.” (5. Mozus 28:9, 10.) Kad Jehova aizstāvēja Ābrahāma pēcnācējus un atsvabināja tos no verdzības Ēģiptē, viņš to nedarīja vienkārši tāpēc, lai padarītu ļaužu dzīvi ērtāku un patīkamāku. Jehova domāja par kaut ko daudz svarīgāku — par savu vārdu. Viņš bija nolēmis panākt, lai viņa vārds tiktu ”teikts visā zemē”. (2. Mozus 9:15, 16.) Arī tad, kad Dievs parādīja izraēliešiem žēlsirdību pēc dumpja tuksnesī, viņš nerīkojās, tikai emociju vadīts. Jehova pats sacīja: ”Es no tā [no dusmu izpausmēm] atteicos sava vārda dēļ, lai tas netop likts negodā pagānu tautu acīs.” (Ecēhiēla 20:8—10.)

22. a) Kāpēc Dievs vēlreiz cīnīsies savas tautas labā? b) Kā rīkojas cilvēki, kas mīl Dieva vārdu?

²² Pēc tam Jesaja iespaidīgiem vārdiem pabeidz pravietojumu: ”Tā Tu vadīji savu tautu, lai darītu slavenu savu vārdu.” (Jesajas 63:14b.) Tagad ir skaidrs, kāpēc Jehova ar tādu spēku cīnās savas tautas labā. Viņš tā rīkojas, lai darītu slavenu savu vārdu. Jesajas pravietojums liek nopietni pārdomāt to faktu, ka iespēja saukties Jehovas vārdā vienlaikus ir milzīga privilēģija un liela atbildība. Patiesie kristieši mīl Jehovas vārdu vairāk par savu dzīvību. (Jesajas 56:6; Ebrejiem 6:10.) Viņiem sagādā riebumu jau pati doma darīt kaut ko tādu, kas varētu sagādāt negodu šim svētajam vārdam. Viņi atbild uz Dieva uzticamo mīlestību, palikdami viņam uzticīgi. Un, tā kā viņi mīl brīnišķīgo Jehovas vārdu, viņi ilgojas sagaidīt dienu, kad Jehova samīs savus ienaidniekus dusmu vīna spiedē, — ne tikai tāpēc, ka tas sniegs atvieglojumu viņiem pašiem, bet arī tāpēc, ka šajos notikumos tiks pagodināts viņu mīļotā Dieva vārds. (Mateja 6:9.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 359. lpp.]

Jehova saistīja ar savu tautu lielas cerības