Mesijas gaidās

”Ļaudis savās gaidās par Jāni savās sirdīs domāja, vai tas varbūt neesot Kristus.” (Lūk. 3:15.)

 1. Ko eņģelis pavēstīja ganiem?

BIJA nakts. Gani laukā sargāja savus lopus, kad tiem pēkšņi parādījās Jehovas eņģelis un tos apspīdēja Jehovas spožums. Gani izbijās, bet eņģelis tiem paziņoja pārsteidzošu vēsti: ”Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, ..kas ir Kristus, tas Kungs.” Bija piedzimis bērns, kam bija jākļūst par Kristu jeb Mesiju. Eņģelis ganiem pastāstīja, ka tie viņu atradīs tuvējā pilsētā guļam silē. Tad piepeši parādījās ”debespulku draudze”, kas sāka slavēt Jehovu, sakot: ”Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.” (Lūk. 2:8—14.)

 2. Ko nozīmē vārds ”Mesija”, un kā cilvēki būtu varējuši pazīt Mesiju?

² Ebreju gani, protams, zināja, ka ”Mesija” jeb ”Kristus” ir Dieva ”Svaidītais”. (2. Moz. 29:5—7.) Bet kā viņi varēja pārliecināties, ka bērns, par ko runāja eņģelis, būs Jehovas ieceltais Mesija, un pārliecināt par to citus? Viņiem bija jāiedziļinās Ebreju rakstos lasāmajos pravietojumos un jānoskaidro, vai tie piepildās šī bērna dzīvē.

Kāpēc ļaudis bija gaidās?

3., 4. Kā piepildījās Daniēla 9:24, 25 lasāmais pravietojums?

³ Kad pēc ilgāka laika sāka darboties Jānis Kristītājs, daudzi, dzirdēdami viņa vārdus un redzēdami viņa darbus, sāka spriest, vai tikai nav parādījies Mesija. (Nolasīt Lūkas 3:15.) Iespējams, daļa cilvēku bija pareizi sapratuši pravietojumu par ”septiņdesmit nedēļām”, ar kura palīdzību varēja izdibināt, kad bija jāparādās Mesijam. Šajā pravietojumā ir teikts: ”Kamēr tas vārds izgājis, Jeruzalemi atkal uzcelt un uztaisīt līdz vienam svaidītam (Kristum), valdniekam, ir septiņas nedēļas, un sešdesmit un divas nedēļas.” (Dan. 9:24, 25, Bībeles 1926. gada izdevums.) Daudzi Bībeles zinātnieki ir vienisprātis, ka ar nedēļām ir domātas gadu nedēļas jeb septiņus gadus ilgi laika posmi. Tāpēc, piemēram, Bībeles 1965. gada izdevumā 9. nodaļas 25. pantā ir minētas gadu nedēļas.

⁴ Jehovas kalpi mūsu laikos zina, ka 69 nedēļas jeb 483 gadi, par ko ir runa Daniēla grāmatas 9. nodaļas 25. pantā, sākās 455. gadā p.m.ē., kad Persijas valdnieks Artakserkss atļāva Nehemijam atjaunot Jeruzālemi. (Neh. 2:1—8.) Šīs nedēļas beidzās pēc 483 gadiem, mūsu ēras 29. gadā, kad tika kristīts Jēzus no Nācaretes. Viņš tad tika svaidīts ar svēto garu un kļuva par Mesiju. (Mat. 3:13—17.)a

 5. Kādus pravietojumus mēs apskatīsim?

⁵ Pievērsīsim uzmanību dažiem no daudzajiem pravietojumiem par Mesiju — tie ir pravietojumi par Mesijas dzimšanu, par notikumiem viņa bērnībā un par viņa kalpošanu. Uzzināsim, kā šie pravietojumi piepildījās Jēzus dzīvē. Tas katrā ziņā stiprinās mūsu ticību Dieva pravietiskajiem vārdiem un pārliecību, ka Jēzus patiešām bija sengaidītais Mesija.

Pravietojumi par notikumiem Mesijas bērnībā

 6. Paskaidrojiet, kā piepildījās 1. Mozus 49:10!

⁶ Mesijam bija jānāk no Jūdas cilts. Patriarhs Jēkabs, pirms nāves svētīdams savus dēlus, paredzēja: ”Scepteris nezudīs no Jūdas, nedz valdības zizlis no viņa kājām, tiekāms tas ŠILO nāks. Viņam tautas klausīs.” (1. Moz. 49:10.) Jau no seniem laikiem daudzi ebreju mācītie vīri šos vārdus saistīja ar Mesiju. Dāvids bija pirmais ķēniņš no Jūdas cilts, un kopš viņa valdīšanas laikiem scepteri (tiesības valdīt) un valdības zizli (tiesības pavēlēt) mantoja Jūdas cilts pārstāvji. Vārds ”Šilo” nozīmē ”tas, kam pienākas; tas, kam pieder”. No Jūdas cilts ķēniņu dzimtas bija jānāk ķēniņam, kurš valdītu mūžīgi, jo Dievs Cedekijam, kas bija pēdējais šīs dzimtas ķēniņš uz zemes, paziņoja, ka vara tiks nodota tam, kam uz to ir tiesības. (Ecēh. 21:31, 32.) Pēc Cedekijas Jēzus bija vienīgais Dāvida pēctecis, kam tika apsolīta ķēniņa vara. Pirms Jēzus piedzimšanas eņģelis Gabriēls Marijai teica: ”Dievs tas Kungs tam dos viņa tēva Dāvida troni, un viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un viņa valstībai nebūs gala.” (Lūk. 1:32, 33.) Tātad Šilo ir Jēzus Kristus, kas bija cēlies no Jūdas cilts un Dāvida dzimtas. (Mat. 1:1—3, 6; Lūk. 3:23, 31—34.)

 7. Kur piedzima Mesija, un kāpēc tas ir iezīmīgi?

⁷ Mesijam bija jāpiedzimst Betlēmē. ”Tu, Betlēme Efratā, kas tu esi nolikta necilā vietā starp tūkstošām Jūdas pilsētu, no tevis nāks tas, kam jābūt par valdnieku Israēlā un kā izcelsme meklējama sensenajos laikos, mūžības pirmlaikos,” rakstīja pravietis Miha. (Mih. 5:1.) Mesijam bija jāpiedzimst Jūdejas pilsētā Betlēmē, ko acīmredzot agrāk sauca par Efratu. Lai gan Jēzus māte Marija un audžutēvs Jāzeps dzīvoja Nācaretē, romiešu organizētās tautas skaitīšanas dēļ viņiem bija jādodas uz Betlēmi, kur 2. gadā p.m.ē. piedzima Jēzus. (Mat. 2:1, 5, 6.) Tātad viss notika tieši tā, kā bija pravietots.

8., 9. Kas bija pravietots par Mesijas piedzimšanu un notikumiem, kas risinājās pēc tam?

⁸ Mesija piedzims jaunavai. (Nolasīt Jesajas 7:14.) Senebreju valodas vārds, kas nozīmē ”jaunava”, ir betūlā, bet Jesajas grāmatas 7. nodaļas 14. pantā oriģināltekstā ir lietots cits vārds — almā, kas nozīmē ”jauna sieviete”. Taču arī vārds almā var apzīmēt jaunavu, jo šis vārds Bībelē ir lietots, runājot par Rebeku, kad viņa vēl nebija precējusies. (1. Moz. 24:16, 43.) Dieva svētā gara iedvesmots, evaņģēlists Matejs paskaidroja, ka minētais pants no Jesajas grāmatas piepildījās, kad piedzima Jēzus, un, runājot par Mariju, viņš izmantoja grieķu vārdu parthénos, kas nozīmē ”jaunava”. Gan Matejs, gan Lūka rakstīja, ka Marija bija jaunava, kurai grūtniecība iestājās svētā gara ietekmē. (Mat. 1:18—25; Lūk. 1:26—35.)

⁹ Pēc Mesijas piedzimšanas tiks nogalināti bērni. Simtiem gadu pirms Mesijas piedzimšanas Ēģiptes faraons pavēlēja visus jaundzimušos ebreju zēnus iemest Nīlā. (2. Moz. 1:21.) Jeremijas grāmatas 31. nodaļas 15. un 16. pantā ir lasāms pravietojums, kas ļauj secināt, ka nākotnē bija jānotiek kaut kam līdzīgam. Pravietojumā ir attēlota Rāhele, kas ”apraud savus bērnus”, kuri ir aizvesti uz ”ienaidnieku zemi”. Viņas vaimanas varēja dzirdēt līdz pat Rāmai, kas atradās ziemeļos no Jeruzālemes, Benjamīna zemē. Matejs rakstīja, ka Jeremijas vārdi piepildījās, kad ķēniņš Hērods pavēlēja Betlēmē un tās apkārtnē nogalināt visus mazos zēnus. (Nolasīt Mateja 2:16—18.) Iztēlojieties, kāds izmisums un bēdas pārņēma ļaudis!

10. Pastāstiet, kā Jēzus dzīvē piepildījās Hozejas 11:1!

¹⁰ Tāpat kā izraēlieši, Mesija tiks aicināts no Ēģiptes. (Hoz. 11:1.) Pirms Hērods bija paspējis pavēlēt, lai nokauj zēnus, eņģelis lika Jāzepam ar Mariju un Jēzu doties uz Ēģipti. Tur viņi palika ”līdz Hēroda nāvei, lai piepildītos tā Kunga vārds, runāts ar pravieša [Hozejas] muti: ”No Ēģiptes es savu dēlu esmu aicinājis.”” (Mat. 2:13—15.) Ir skaidrs, ka Jēzus nebija varējis ne mazākajā mērā ietekmēt pravietotos notikumus, kas saistījās ar viņa piedzimšanu un pirmajiem dzīves gadiem.

Mesija sāk savu darbību

11. Kā tika sagatavots ceļš Jehovas Svaidītajam?

¹¹ Bija jāsagatavo ceļš Dieva Svaidītajam. Maleahijs paredzēja, ka to darīs ”pravietis Elija”, sagatavodams ļaužu sirdi, lai viņi būtu gatavi pieņemt Mesiju. (Nolasīt Maleahija 3:23, 24.) Jēzus pats paskaidroja, ka pravietojumā minētais Elija ir Jānis Kristītājs. (Mat. 11:12—14.) Savukārt Marks norādīja, ka ar Jāņa darbību piepildījās Jesajas pravietiskie vārdi. (Jes. 40:3; Marka 1:1—4.) Jēzus nelika, lai Jānis gluži kā Elija sagatavotu viņam ceļu. Tas bija Dievs, kas lika Jānim veikt darbu, līdzīgu Elijas darbam, jo viņš vēlējās, lai cilvēki pazītu Mesiju.

12. Kāds darbs bija uzdots Mesija?

¹² Dievs bija uzdevis Mesijam īpašu darbu. Kad Jēzus bija Nācaretē, pilsētā, kurā bija uzaudzis, viņš sinagogā nolasīja fragmentu no Jesajas grāmatas: ”Tā Kunga Gars ir uz manis, jo viņš mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.” Šos vārdus Jēzus attiecināja uz sevi. Tā kā viņš patiešām bija Mesija, viņš pilnīgi pamatoti varēja teikt: ”Šodien šis jūsu ausīm dzirdētais raksts ir piepildīts.” (Lūk. 4:16—21.)

13. Kas bija pravietots par Jēzus kalpošanu Galilejā?

¹³ Bija pravietots par Mesijas kalpošanu Galilejā. Runājot par ”Zebulona zemi un Naftaļa zemi”, ”citu tautu Galileju”, Jesaja rakstīja: ”Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs gaisma.” (Jes. 8:23; 9:1, LB-65r.) Jēzus sāka savu kalpošanu Galilejā — viņš lielākoties uzturējās Kapernaumā, un daudzi Zebulona un Naftaļa apgabalu iedzīvotāji saņēma Jēzus nesto garīgo gaismu. (Mat. 4:12—16.) Galilejā Jēzus teica Kalna runu, izraudzījās apustuļus, veica pirmo brīnumu, un acīmredzot tieši Galilejā Jēzus pēc augšāmcelšanas parādījās apmēram piecsimt mācekļiem. (Mat. 5:1—7:27; 28:16—20; Marka 3:13, 14; Jāņa 2:8—11; 1. Kor. 15:6.) Sludinādams ”Zebulona zemē un Naftaļa zemē”, Jēzus piepildīja Jesajas pravietojumu. Protams, Jēzus sludināja vēsti par Dieva valstību arī citviet Izraēlā.

Citi pravietojumi par Mesijas darbību

14. Kā Jēzus piepildīja Psalmu 78:2?

¹⁴ Mesija runās līdzībās. Psalmu dziesminieks Asafs rakstīja: ”Es atdarīšu savu muti runai ar sakāmiem vārdiem.” (Ps. 78:2.) Matejs apliecināja, ka šis pravietojums piepildījās Jēzus kalpošanas laikā. Pārstāstījis līdzības, kurās Jēzus Dieva valstību salīdzināja ar sinepju sēkliņu un ar raugu, Matejs piebilda: ”Bez līdzībām viņš uz tiem nerunāja, lai piepildītos, ko pravietis runājis, sacīdams: ”Es atdarīšu savu muti līdzībās, es runāšu lietas, kas apslēptas no pasaules iesākuma.”” (Mat. 13:31—35.) ”Sakāmie vārdi” jeb līdzības bija viena no Jēzus izmantotajām efektīvajām mācību metodēm.

15. Pastāstiet, kā piepildījās Jesajas 53:4!

¹⁵ Mesija dziedinās cilvēkus. Jesaja pravietoja: ”Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev.” (Jes. 53:4.) Matejs pieminēja gadījumu, kad Jēzus izārstēja Pētera sievasmāti un pēc tam dziedināja arī daudzus citus cilvēkus, lai ”piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: ”Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.”” (Mat. 8:14—17.) Tas bija tikai viens no daudzajiem Bībelē aprakstītajiem gadījumiem, kad Jēzus dziedināja neveselos.

16. Ko rakstīja apustulis Jānis, pierādot, ka Jesajas 53:1 īstenojās Jēzus dzīvē?

¹⁶ Lai gan Mesija darīs labu, daudzi viņam neticēs. (Nolasīt Jesajas 53:1.) Apliecinādams, ka šis pravietojums piepildījās, apustulis Jānis rakstīja: ”Lai gan viņš [Jēzus] tik daudz zīmju viņu priekšā bija darījis, tie tomēr neticēja viņam. Tā piepildījās pravieša Jesajas vārdi, ko tas teicis: ”Kungs, kas ir ticējis mūsu vēstij, un kam Dieva elkonis kļuvis zināms?”” (Jāņa 12:37, 38.) Arī tad, kad sludināja apustulis Pāvils, tikai nedaudzi ticēja labajai vēstij par Jēzu — Mesiju. (Rom. 10:16, 17.)

17. Kā piepildījās Psalmā 69:5 lasāmais pravietojums?

¹⁷ Mesiju nepelnīti ienīdīs. (Ps. 69:5.) Kā rakstīja apustulis Jānis, Jēzus reiz teica: ”Ja es viņu starpā nebūtu darījis darbus, kādus neviens cits nav darījis, tiem nebūtu grēka; bet tagad viņi tos ir redzējuši un tomēr ienīst ir mani, ir manu Tēvu. Bet jāpiepildās vārdiem, kas rakstīti viņu bauslībā: Tie mani velti ienīduši!” (Jāņa 15:24, 25.) Ar vārdu ”bauslība” bieži ir domāti visi Svētie Raksti. (Jāņa 10:34; 12:34.) Evaņģēliji spilgti apliecina, ka daudzi ienīda Jēzu un it īpaši viņu ienīda jūdaisma reliģiskie vadītāji. Turklāt Jēzus teica: ”Pasaule.. mani.. nīst, jo es dodu liecību par viņu, ka viņas darbi ir ļauni.” (Jāņa 7:7.)

18. Par ko ir runa nākamajā rakstā?

¹⁸ Pirmajā gadsimtā Jēzus sekotāji bija pārliecināti, ka Jēzus ir Mesija, jo viņa dzīvē piepildījās Ebreju rakstos lasāmie pravietojumi par Mesiju. (Mat. 16:16.) Šajā rakstā ir apskatīti pravietojumi, kas piepildījās Jēzus pirmajos dzīves gados un viņa kalpošanas laikā. Nākamajā rakstā ir aplūkoti vēl citi pravietojumi par Mesiju. Ja mēs tos dziļi pārdomāsim, nostiprināsies mūsu pārliecība, ka Jēzus patiešām ir Jehovas izraudzītais Mesija.

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kādi pravietojumi piepildījās saistībā ar Jēzus piedzimšanu?

• Kā Mesijam tika sagatavots ceļš?

• Kādi pravietiski vārdi no Jesajas grāmatas 53. nodaļas piepildījās Jēzus dzīvē?