Trešā nodaļa

”Turēsim tiesu!”

Jesajas 1:10—31

1., 2. Ar ko Jehova salīdzina Jeruzalemes un Jūdejas valdniekus un iedzīvotājus, un kāpēc šāds salīdzinājums ir pamatots?

NOKLAUSĪJUŠIES nosodījuma vārdus, kas lasāmi Jesajas grāmatas pirmās nodaļas pirmajos deviņos pantos, Jeruzalemes iedzīvotāji, iespējams, izjūt vēlēšanos attaisnoties. Viņi labprāt ar lepnumu norādītu uz visiem upuriem, ko viņi nes Jehovam. Taču no 10. līdz 15. pantam var lasīt, cik negatīva ir Jehovas attieksme pret šādu taisnošanos. Minētie panti sākas ar vārdiem: ”Klausaities tā Kunga vārdu, jūs Sodomas labieši, atver savas ausis mūsu Dieva baušļiem tu, Gomoras tauta!” (Jesajas 1:10.)

² Sodoma un Gomora tika iznīcinātas ne tikai šo pilsētu iedzīvotāju izvirtīgā dzīvesveida dēļ, bet arī viņu cietās sirds un lepnības dēļ. (1. Mozus 18:20, 21; 19:4, 5, 23—25; Ecēhiēla 16:49, 50.) Cilvēki, kam sludināja Jesaja, noteikti ir šokēti par to, ka viņi tiek salīdzināti ar šo nolādēto pilsētu iedzīvotājiem.a Bet Jehova redz savu tautu tieši tādu, kāda tā ir, un Jesaja necenšas mīkstināt Dieva vēsti, lai ”glaimotu dzirdei”. (2. Timotejam 4:3, JD.)

 3. Ko Jehova domā, teikdams, ka viņam ”ir apnikuši” upuri, ko cilvēki nes, un kāpēc ir izveidojusies šāda situācija?

³ Pievērsiet uzmanību Jehovas attieksmei pret kalpošanu, ko viņa tauta veic tikai formāli. ””Kam Man vajadzīgi jūsu daudzie kaujamie upuŗi?” — saka tas Kungs. ”Man ir apnikuši jūsu aunu un baŗoto teļu dedzināmie upuŗi, man netīk jēru un āžu asinis.”” (Jesajas 1:11.) Cilvēki ir aizmirsuši, ka Jehova nav atkarīgs no viņu upuriem. (Psalms 50:8—13.) Viņam nav nepieciešams tas, ko cilvēki var viņam piedāvāt. Ja ļaudis domā, ka ar saviem upuriem, kas netiek nesti no sirds, viņi izrāda Jehovam laipnību, tad viņi alojas. Jehova šeit lieto izteiksmīgu izteicienu. Vārdus ”man ir apnikuši” var tulkot arī ”es esmu pieēdies” vai ”pārēdies”. Vai jums ir pazīstama sajūta, kāda rodas, kad cilvēks ir tik ļoti pieēdies, ka pat paskatīšanās uz ēdienu izraisa nelabumu? Tieši tā jūtas Jehova, kad viņam tiek nesti šie upuri, — viņš izjūt nepārvaramu riebumu.

 4. Kā Jesajas grāmatas 1. nodaļas 12. pantā parādīts, ka cilvēki velti ierodas templī Jeruzalemē?

⁴ Jehova turpina: ”Kad jūs nākat rādīties manā priekšā, kas tad no jums prasa, lai jūs samīdāt manus pagalmus?” (Jesajas 1:12.) Bet vai gan paša Jehovas likumos nav ietverta prasība ”nākt rādīties viņa priekšā” — ierasties viņa templī Jeruzalemē? (2. Mozus 34:23, 24.) Tiesa gan, taču cilvēki nāk tikai skata pēc; viņi veic darbības, ko prasa tīrā pielūgsme, bet nedara to ar pareiziem motīviem. Jehovas acīs viņu biežie apmeklējumi nav nekas vairāk kā pagalmu ”mīdīšana”, kas tikai deldē grīdas.

 5. Ko ebreji dara, pielūdzot Dievu, bet kāpēc šīs darbības ir kļuvušas Jehovam ”par nastu”?

⁵ Nav brīnums, ka Jehova saka vēl bargākus vārdus. ”Nenesiet Man vairs veltīgo un liekulīgo ēdamo upuŗu, to kvēpināmā smarža ir negantība un iedveš Man riebumu. Es neieredzu un nevaru ciest jūsu jaunajos mēnešos un sabatos noturamās svētku sapulces, jo tās ir gan krāšņas un svinīgas, bet tai pašā laikā bezdievības pilnas! Es ienīstu jūsu jaunos mēnešus un jūsu gadskārtējos svētkus, tie Man ir par nastu, tie Man kļuvuši neciešami [”es esmu piekusis tos panest”, LB-26]!” (Jesajas 1:13, 14.) Ēdamo upuru nešana, kvēpināšana, sabata ievērošana un svētku sapulču rīkošana ir prasības, kas ietvertas izraēliešiem dotajā Dieva bauslībā. Tāpat bauslībā ir vienkārši norādīts ievērot ”jaunos mēnešus”, bet laika gaitā saistībā ar to atzīmēšanu ir izveidojušās noteiktas tradīcijas, pret kurām nekas nav iebilstams. (4. Mozus 10:10; 28:11.) Jaunā mēness dienas tiek atzīmētas kā ikmēneša sabats, tajās cilvēki nestrādā un sanāk klausīties norādījumus, ko dod pravieši un priesteri. (2. Ķēniņu 4:23; Ecēhiēla 46:3; Amosa 8:5.) Šo dienu ievērošana pati par sevi nav nekas slikts. Problēma ir tā, ka cilvēki to dara tikai tāpēc, lai izrādītos. Turklāt, formāli ievērodami Dieva bauslību, ebreji tajā pašā laikā lieto ”bezdievības” jeb ”pārdabisku spēku”b (NW), tas ir, nodarbojas ar spiritismu. Tāpēc cilvēku centieni pielūgt Jehovu viņam ir ”par nastu”.

 6. Kādā ziņā Jehova jūtas ”piekusis”?

⁶ Bet kā Jehova var justies ”piekusis”? Viņam taču piemīt ”liels spēks”, ”viņš nepiekūst un nenogurst”. (Jesajas 40:26, 28.) Jehova šeit izsakās tēlaini, lai mēs saprastu viņa izjūtas. Vai jums kādreiz ir gadījies nest kādu smagumu līdz pilnīgam spēku izsīkumam, tā ka jūs nevarējāt vien sagaidīt, kad beidzot tiksiet vaļā no sava nesamā? Tieši tā jūtas Jehova, redzēdams savas tautas liekulību kalpošanā.

 7. Kāpēc Jehova vairs neuzklausa lūgšanas, ko saka cilvēki no viņa tautas?

⁷ Pēc tam Jehova runā par pašu personiskāko pielūgsmes daļu. ”Kad jūs paceļat savas rokas, Es apslēpju savas acis no jums, un lai cik liels būtu arī jūsu skaitāmo lūgsnu daudzums, Es jūs tomēr neuzklausu, jo jūsu rokas ir aptraipītas ar asinīm.” (Jesajas 1:15.) Šāds žests — izplestu roku pacelšana ar augšup pavērstām plaukstām — norāda uz to, ka cilvēks pazemīgi lūdz Dievu. Bet Jehovas acīs šī poza ir zaudējusi nozīmi, jo cilvēku rokas ir aptraipītas ar asinīm. Visur zemē valda varmācība, un tie, kas nespēj sevi aizstāvēt, tiek apspiesti. Kad ļaunprātīgie, savtīgie cilvēki lūdz Jehovas svētības, viņi rīkojas nekaunīgi. Jehova pilnīgi pamatoti paziņo: ”Es jūs tomēr neuzklausu.”

 8. Kādu kļūdu mūsdienās pieļauj kristīgā pasaule, un kā līdzīgu kļūdu ir pieļāvuši daži kristieši?

⁸ Mūsdienās kaut kas līdzīgs ir noticis ar kristīgās pasaules baznīcām — tām nav izdevies iegūt Dieva labvēlību, nemitīgi atkārtojot tukšas lūgšanas un veicot citus reliģiskus ”darbus”. (Mateja 7:21—23.) Mums jābūt uzmanīgiem, lai nepieļautu to pašu kļūdu. Reizēm gadās, ka kristietis sāk nopietni grēkot un tad nospriež: ja es slēpšu savu grēku un vienlaikus aktīvāk darbošos kristiešu draudzē, tad mani labie darbi kompensēs manu grēku. Bet šādi formāli darbi nav patīkami Jehovam. Ir tikai viena iespēja atgūt garīgumu, un uz to ir norādīts nākamajos Jesajas grāmatas pantos.

Kā atgūt garīgumu

9., 10. Cik svarīga Jehovas pielūgsmē ir tīrība?

⁹ Jehova, kas ir līdzjūtīgs Dievs, tagad pāriet uz sirsnīgāku, iejūtīgāku toni. ”Mazgājieties, šķīstaities, pārtrauciet savus ļaunos darbus manu acu priekšā! Mitieties ļaunu darīt! Mācaities labu darīt, meklējiet taisnību, palīdziet apspiestajiem, stājieties pretī varmācībai, piešķiriet pienācīgo tiesu bāriņiem, aizstāviet atraitni!” (Jesajas 1:16, 17.) Šajos vārdos ir ietvertas vairākas pavēles. Pirmās četras prasa atbrīvoties no grēka, pārējās parāda, kas vēl jādara, lai saņemtu Jehovas svētības.

¹⁰ Nozīmīga tīrās pielūgsmes daļa vienmēr ir bijusi mazgāšanās un šķīstīšanās. (2. Mozus 19:10, 11; 30:20; 2. Korintiešiem 7:1.) Bet Jehova vēlas, lai šķīstīšanās būtu vēl dziļāka, lai tā skartu viņa kalpu sirdi. Vissvarīgākā ir morālā un garīgā tīrība, un tieši par to Jehova runā. Pirmās divas pavēles 16. pantā nav vienkārši atkārtošanās. Kāds senebreju valodas speciālists ir izteicis viedokli, ka pirmā pavēle: ”Mazgājieties!” — attiecas uz sākotnēju attīrīšanos, savukārt otrā: ”Šķīstaities!” — uz pastāvīgiem centieniem saglabāt tīrību.

11. Kas jādara, lai cīnītos ar grēku, un kā nekādā gadījumā nedrīkst rīkoties?

¹¹ No Jehovas neko nav iespējams noslēpt. (Ījaba 34:22; Salamana Pamācības 15:3; Ebrejiem 4:13.) Tāpēc pavēle: ”Pārtrauciet savus ļaunos darbus manu acu priekšā!” var nozīmēt tikai vienu — mitēties darīt ļaunu. Nedrīkst mēģināt noslēpt nopietnus grēkus, jo šāda rīcība pati par sevi būtu grēks. Salamana Pamācību grāmatā, 28. nodaļas 13. pantā, ir lasāms brīdinājums: ”Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.”

12. a) Kāpēc ir svarīgi ”mācīties labu darīt”? b) Kā vecākie var likt lietā norādījumus ”Meklējiet taisnību” un ”Palīdziet apspiestajiem, stājieties pretī varmācībai”?

¹² Var ļoti daudz iemācīties, domājot par to, ko Jehova pavēl darīt Jesajas grāmatas 1. nodaļas 17. pantā. Pievērsiet uzmanību, ka viņš saka nevis vienkārši: ”Dariet labu,” — bet: ”Mācaities labu darīt.” Lai cilvēks saprastu, kas ir labs Dieva acīs, un lai viņam rastos vēlēšanās to darīt, viņam personīgi jāstudē Dieva Raksti. Tāpat Jehova saka nevis vienkārši: ”Rīkojieties taisnīgi,” — bet: ”Meklējiet taisnību.” Pat pieredzējušiem vecākajiem ir nepieciešams pamatīgi pētīt Dieva Rakstus, lai saprastu, kā taisnīgi rīkoties dažās sarežģītās situācijās. Viņu pienākums ir arī paklausīt nākamajai Jehovas pavēlei: ”Palīdziet apspiestajiem, stājieties pretī varmācībai,” — vai, kā teikts latviešu valodas Bībeles 1926. gada izdevumā: ”Atgriežat varas darītāju.” Mūsdienās vīriešiem, kas pilda ganu pienākumus kristiešu draudzē, ir ļoti svarīgi ņemt vērā tikko minētos norādījumus, jo viņiem jāpasargā ganāmpulks no ”plēsīgiem vilkiem”. (Apustuļu darbi 20:28—30.)

13. Kā mēs varam paklausīt pavēlēm, kas saistītas ar bāreņiem un atraitnēm?

¹³ Pēdējās divas pavēles ir saistītas ar tiem, kas pieder pie visvieglāk ievainojamajiem Dieva kalpiem, — ar bāreņiem un atraitnēm. Pasaulē citi viņus bieži izmanto savās interesēs, bet tā nedrīkst būt Dieva tautā. Vecākie ar mīlestību ”piešķir pienācīgo tiesu” bāreņiem, kas pieder pie draudzes, palīdzot viņiem panākt taisnību un iegūt aizsardzību pasaulē, kas cenšas nodarīt viņiem pāri un nelabvēlīgi viņus ietekmē. Vecākie aizstāv atraitnes vai, saskaņā ar citu attiecīgā senebreju vārda nozīmi, ”cīnās” viņu labā. Visi kristieši vēlas būt par patvēruma, mierinājuma un taisnīguma avotu tiem, kuriem tas ir īpaši vajadzīgs, jo šie cilvēki ir dārgi Jehovas acīs. (Mihas 6:8; Jēkaba 1:27.)

14. Kāda uzmundrinoša vēsts ir ietverta Jesajas grāmatas 1. nodaļas 16. un 17. pantā?

¹⁴ Tikko apskatītās Jehovas pavēles ir skaidras un uzmundrinošas. Reizēm cilvēki, kas ir sākuši grēkot, pārliecina sevi, ka viņi gluži vienkārši nespēj laboties. Tā domāt ir nomācoši, turklāt arī aplami. Jehova zina — un dara to zināmu arī mums —, ka ar viņa palīdzību ikviens grēcinieks var pārtraukt savu kļūdaino rīcību, atgriezties un sākt darīt to, kas ir pareizs.

Līdzjūtīgs, taisnīgs aicinājums

15. Kā dažreiz tiek pārprasti vārdi ”Turēsim tiesu”, un ko tie patiesībā nozīmē?

¹⁵ Tālāk Jehova runā vēl sirsnīgākā un līdzjūtīgākā tonī: ””Tad nāciet, turēsim tiesu!” — saka tas Kungs. ”Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.”” (Jesajas 1:18.) Uzaicinājums, ar ko sākas šis brīnišķīgais pants, bieži tiek pārprasts. Daudzi Bībeles tulkojumi rada iespaidu, it kā abām pusēm būtu jāpiekāpjas, lai par kaut ko vienotos. Bet tā ir nepareiza doma. Jehovam neko nevar pārmest, un vismazāk — viņa izturēšanos pret šo dumpīgo, liekulīgo tautu. (5. Mozus 32:4, 5.) Pantā ir runāts nevis par līdzvērtīgu partneru sarunām, kurās jāpanāk kompromiss, bet gan par to, ka tiek nodrošināta taisnīguma principu ievērošana. Jehova it kā aicina izraēliešus uz tiesu.

16., 17. Kā mēs zinām, ka Jehova ir gatavs piedot pat nopietnus grēkus?

¹⁶ Šāda perspektīva varētu likties biedējoša, taču Jehova ir pats žēlsirdīgākais un līdzjūtīgākais Tiesnesis. Neviens cits nepiedod tā, kā to dara viņš. (Psalms 86:5.) Vienīgi viņš var nomazgāt izraēliešu grēkus, kas ir ”sarkani kā asinis”, lai tie kļūtu ”balti kā sniegs”. Cilvēki, lai kā viņi pūlētos, lai kādus darbus darītu, lai kādus upurus nestu un lai kādas lūgšanas teiktu, nevar atbrīvoties no grēka. Grēkus var nomazgāt tikai Jehovas piedošana. Dievs piedod, balstoties uz paša izvirzītiem noteikumiem, piemēram, ir nepieciešama patiesa grēku nožēla, kas nāk no sirds.

¹⁷ Šī patiesība ir tik svarīga, ka Jehova to atkārto, lietodams citu poētisku salīdzinājumu: grēki, kas ir kā ”purpurs”, kļūs līdzīgi jaunai, nekrāsotai, baltai vilnai. Jehova vēlas, lai mēs zinātu, ka viņš patiešām piedod grēkus, pat ļoti nopietnus grēkus, ja vien mēs no sirds tos nožēlojam. Tiem, kam ir grūti noticēt, ka tas attiecas arī uz viņiem, ir noderīgi padomāt, piemēram, par to, kas notika ar Manasi. Manases grēki bija ārkārtīgi smagi, turklāt viņš grēkoja daudzus gadus. Tomēr beigu beigās viņš nožēloja savu rīcību un saņēma piedošanu. (2. Laiku 33:9—16.) Jehova dara zināmu, ka nevienam cilvēkam — arī tiem, kas ir izdarījuši nopietnus grēkus, — nav par vēlu ”turēt tiesu” ar viņu.

18. Kādu izvēli Jehova piedāvā savai dumpīgajai tautai?

¹⁸ Jehova savai tautai atgādina, ka tai jāizdara izvēle. ”Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību. Bet ja jūs pretosities un nepaklausīsit, būsit cietgalvīgi, tad zobens jūs aprīs, jo tā Kunga mute to runājusi!” (Jesajas 1:19, 20.) Šeit Jehova pievērš uzmanību cilvēku prāta ievirzei un atkal tēlaini uzsver domu. Jūdejas iedzīvotājiem ir šāda izvēle: ēst pašiem vai tikt aprītiem. Ja viņi būs padevīgi un paklausīgi, tad viņi baudīs bagātīgo zemes ražu. Turpretī tad, ja viņi paliks ”cietgalvīgi”, viņus pašus aprīs ienaidnieka zobens. Šķiet gandrīz neiedomājami, ka tauta varētu izvēlēties ienaidnieku zobenu, nevis žēlsirdību un pārpilnību, ko piešķir Dievs, kurš labprāt piedod. Un tomēr, kā redzams no nākamajiem Jesajas grāmatas pantiem, tieši tāda ir Jeruzalemes iedzīvotāju izvēle.

Raudu dziesma par mīļoto pilsētu

19., 20. a) Kā Jehova apraksta savu piekrāptības sajūtu? b) Kādā ziņā Jeruzalemē ”mājoja patiesība”?

¹⁹ Jesajas grāmatas 1. nodaļā, no 21. līdz 23. pantam, var pilnā mērā redzēt, cik liels tajā laikā ir Jeruzalemes iedzīvotāju ļaunums. Jesaja iesāk Dieva iedvesmotu raudu dziesmu: ”Kā gan tik uzticīga pilsēta kļuvusi par netikli, Ciān, tā bija agrāk pilna taisnības! Tur mājoja patiesība, bet tagad slepkavas!” (Jesajas 1:21.)

²⁰ Cik zemu ir kritusi šī pilsēta — Jeruzaleme! Kādreiz tā bija uzticīga sieva, bet tagad tā ir kļuvusi par netikli. Vai gan būtu iespējams vēl izteiksmīgāk aprakstīt piekrāptības sajūtu un vilšanos, kas jāpiedzīvo Jehovam? Agrāk šajā pilsētā ”mājoja patiesība”. Kad tas bija? Jau Ābrahāma laikos, kad izraēliešu vēl nemaz nebija, šo pilsētu sauca par Salemu. Tajā valdīja kāds vīrs, kas bija gan ķēniņš, gan priesteris. Viņa vārds, Melhisedeks, nozīmē ”Taisnības ķēniņš”, un, pēc visa spriežot, tas viņam bija ļoti piemērots. (Ebrejiem 7:2; 1. Mozus 14:18—21.) Aptuveni 1000 gadus pēc Melhisedeka Jeruzaleme piedzīvoja savus ziedu laikus — tas bija tad, kad tajā valdīja Dāvids un Salamans. ”Tur mājoja patiesība” — īpaši tad, kad valdnieki rādīja tautai labu priekšzīmi, staigājot Jehovas ceļus. Taču Jesajas laikā tas viss ir tālā pagātnē.

21., 22. Kas tiek salīdzināts ar sārņiem un atšķaidītu vīnu, un kāpēc Jūdejas vadītāji ir pelnījuši šādu raksturojumu?

²¹ Acīmredzot pastāvošajā situācijā lielā mērā ir vainojami tautas vadītāji. Jesaja turpina savu raudu dziesmu: ”Tavs sudrabs ir kļuvis par sārņiem, tavs vīns ir atšķaidīts ar ūdeni. Tavi pārvaldoņi ir atkritēji un zagļu biedri, tie pieņem dāvanas un dzenas pēc kukuļiem; bāriņiem tie neizdod tiesas; atraitņu sūdzības nenonāk viņu priekšā.” (Jesajas 1:22, 23.) Viens otram seko divi salīdzinājumi, kas palīdz uztvert tālāko domu. Kalējs smēdē nosmeļ sārņus no kausēta sudraba un izmet tos ārā. Izraēliešu valdnieki un tiesneši līdzinās sārņiem, nevis sudrabam, un no viņiem ir nepieciešams atbrīvoties. No viņiem nav lielāka labuma kā no vīna, kas atšķaidīts ar ūdeni un zaudējis garšu. Šāds dzēriens ir derīgs vienīgi izliešanai.

²² No 23. panta var saprast, kāpēc tautas vadoņi ir pelnījuši šādu raksturojumu. Mozus bauslība padarīja Dieva tautu īpašu, nošķirot to no citām tautām. Tas tika panākts, piemēram, ar norādījumu aizsargāt bāreņus un atraitnes. (2. Mozus 22:21—23.) Taču Jesajas laikā bāreņiem nav tikpat kā nekādu izredžu saņemt labvēlīgu spriedumu. Atraitņu sūdzības neviens pat neuzklausa, nemaz nerunājot par cīnīšanos viņu labā. Tiesneši un pārvaldnieki ir pārāk aizņemti ar pašlabuma meklēšanu — viņi pieņem dāvanas, dzenas pēc kukuļiem un ir zagļu biedri, kas acīmredzot nozīmē, ka viņi aizsargā noziedzniekus, bet ļauj ciest to upuriem. Pat vēl ļaunāk — viņi ir ”atkritēji”, kas nocietinājuši savu sirdi, nepareizi rīkodamies. Stāvoklis patiešām ir bēdīgs.

Jehova attīrīs savu tautu

23. Kādas izjūtas Jehova pauž pret saviem pretiniekiem?

²³ Jehova nepieļaus, ka ļaunprātīga varas izmantošana turpinās bezgalīgi. Jesaja tālāk raksta: ”Tādēļ saka tas Visaugstākais, tas Kungs Cebaots, Israēla Varenais: ”[”Ak vai!”, LB-26] Es remdēšu savas dusmas savu pretinieku ciešanās un savu atriebību izgāzīšu pār saviem ienaidniekiem!”” (Jesajas 1:24.) Uz Jehovu šeit attiecināti trīs tituli, ar kuriem tiek uzsvērtas viņa tiesības valdīt un viņa lielā vara. Izsauciens ”Ak vai!” droši vien nozīmē, ka Jehova izjūt žēlumu, bet vienlaikus ir apņēmies ļaut savām dusmām vaļu. Tam visādā ziņā ir pamats.

24. Kā Jehova ir paredzējis attīrīt savu tautu?

²⁴ Cilvēki no Jehovas tautas ir padarījuši sevi par viņa ienaidniekiem. Viņi pilnā mērā ir pelnījuši Dieva atmaksu. Jehova grasās remdēt savas dusmas, atbrīvojoties no viņiem. Vai tas nozīmē, ka viņa vārdā nosauktā tauta tiks pilnībā iznīcināta? Nē, tā nebūs, jo pēc tam Jehova saka: ”Es vērsīšu savu roku pret tevic un tīrīšu tavus sārņus kā ar sārmu un aizmetīšu projām visu mazvērtīgo, kas tev piemaisīts.” (Jesajas 1:25.) Jehova izmanto ilustrācijai metāla attīrīšanas jeb rafinēšanas procesu. Senatnē, lai atdalītu sārņus no tīrā metāla, bieži tika izmantots sārms. Arī Jehova, kas neuzskata savu tautu par nelabojami ļaunu, pārmācīs to tikai tā, kā tā pelnījusi. Viņš atdalīs tikai ”mazvērtīgos piemaisījumus” — stūrgalvīgos, ļaunos cilvēkus, kas negrib ne klausīties, ne paklausīt. (Jeremijas 46:28.) Kad Jesaja raksta šos vārdus, viņam ir privilēģija iepriekš paredzēt vēsturisko notikumu attīstības gaitu.

25. a) Kā Jehova attīrīja savu tautu 607. gadā p.m.ē.? b) Kad Jehova attīrīja savu tautu nesenā pagātnē?

²⁵ Jehova tiešām attīrīja savu tautu, atdalīdams sārņus — ļaunos tautas vadītājus un citus dumpiniekus. 607. gadā p.m.ē., ilgi pēc Jesajas dzīves laika, Jeruzaleme tika nopostīta un pilsētas iedzīvotāji aizvesti trimdā uz Babilonu, kur viņi pavadīja 70 gadus. Šajos notikumos ir saskatāmas vairākas paralēles ar to, ko Dievs izdarīja krietnu laiku vēlāk. No Maleahija grāmatas 3. nodaļas 1.—5. pantā lasāmā pravietojuma, kas uzrakstīts labu laiku pēc Babilonas trimdas, ir redzams, ka Dievs vēlreiz veiks attīrīšanu. Tajā runāts par laiku, kad Dievs Jehova ieradīsies savā garīgajā templī un viņam līdzi būs ”derības sūtnis” (NW) — Jēzus Kristus. Pēc visa spriežot, tas notika Pirmā pasaules kara beigās. Tajā laikā Jehova pārbaudīja visus cilvēkus, kas sevi sauca par kristiešiem, un atsijāja patiesos no neīstajiem. Kas notika pēc tam?

26.—28. a) Kā pirmo reizi piepildījās Jesajas grāmatas 1. nodaļas 26. pants? b) Kā šis pravietojums ir piepildījies mūsu laikos? c) Ko no šī pravietojuma var mācīties vecākie?

²⁶ Jehova atbild: ””Es tev došu atkal tiesnešus kā citkārt un padomdevējus kā sākumā. Tad tevi sauks atkal par taisnības pili, par dievbijīgo pilsētu.” Ciāna tiks izglābta caur tiesu, un tie, kas tajā atgriežas, caur savu taisnīgumu.” (Jesajas 1:26, 27.) Pirmo šī pravietojuma piepildījumu pieredzēja senā Jeruzaleme. 537. gadā p.m.ē., kad trimdinieki bija atgriezušies savā mīļotajā pilsētā, tajā atkal, tāpat kā kādreiz, bija uzticami tiesneši un padomdevēji. Pravieši Hagajs un Cakarija, priesteris Jozua, rakstu mācītājs Ezra un pārvaldnieks Zerubābels deva norādījumus un rīkojumus, lai uzticīgais atlikums, kas bija atgriezies dzimtenē, varētu staigāt Dieva ceļus. Taču vēl nozīmīgāks bija pravietojuma piepildījums 20. gadsimtā.

²⁷ 1919. gadā Jehovas mūsdienu tautai beidzās pārbaudījumu laiks. Tā tika atbrīvota no gūsta lielajā Bābelē — viltus reliģijas pasaules impērijā. Tad skaidri izpaudās atšķirība starp Dievam uzticīgo svaidīto atlikumu un kristīgās pasaules garīdzniekiem, kas bija kļuvuši par atkritējiem. Dievs no jauna svētīja savu tautu, atkal dodams tai tiesnešus un padomdevējus — uzticamus vīriešus, kas cilvēkiem Dieva tautā dod padomus saskaņā ar Dieva Rakstiem, nevis cilvēku izdomātām tradīcijām. Patlaban ”mazajā ganāmajā pulciņā”, kas kļūst arvien mazāks, un starp vairākiem miljoniem ”citu avju”, kuru skaits nemitīgi pieaug, ir tūkstošiem šādu vīriešu. (Lūkas 12:32; Jāņa 10:16; Jesajas 32:1, 2; 60:17; 61:3, 4.)

²⁸ Vecākie zina, ka reizēm viņiem draudzē jāuzņemas tiesnešu pienākumi, lai uzturētu tās morālo un garīgo tīrību un palīdzētu pārkāpējiem mainīt savu rīcību. Viņi visiem spēkiem cenšas rīkoties saskaņā ar Dieva gribu un, īstenojot taisnīguma prasības, mēģina rīkoties tikpat žēlsirdīgi un līdzsvaroti kā Dievs. Tomēr visbiežāk vecākie ir padomdevēji. Tas, protams, ir pavisam kaut kas cits nekā būt kungiem vai tirāniem, un viņi cenšas nekad pat neradīt iespaidu, ka viņi ”grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu”. (1. Pētera 5:3.)

29., 30. a) Ko Jehova paziņo par tiem, kas nevēlas tikt attīrīti? b) Kādā ziņā cilvēki ”paliek kaunā” savu koku un dārzu dēļ?

²⁹ Bet ko var teikt par Jesajas pravietojumā minētajiem ”sārņiem”? Kas gaida tos, kuri nevēlas, lai Dievs viņus attīra? Jesaja turpina: ”Bet atkritēji un grēcinieki tiks iznīcināti visi kopā; kas no tā Kunga atkāpjas, aizies bojā! Viņi paliks kaunā to ozolu dēļ, par kuŗiem jums prieks, un nosarks to dārzu dēļ, kas jums tik mīļi!” (Jesajas 1:28, 29.) Cilvēki, kas kļūst par atkritējiem un grēko pret Jehovu, neņemdami vērā viņa praviešu sludinātās vēstis tik ilgi, kamēr jau ir par vēlu, patiešām ”tiek iznīcināti” un ”aiziet bojā”. Tas notiek 607. gadā p.m.ē. Bet kāpēc Jesaja piemin kokus un dārzus?

³⁰ Jūdejas iedzīvotāji pastāvīgi pievēršas elkdievībai. Koki, dārzi un birzis bieži tiek izmantoti nosodāmām darbībām. Piemēram, dievu pāra Baala un Astartes pielūdzēji tic, ka sausajā sezonā abas dievības ir mirušas un apglabātas. Lai tās atmostos un stātos dzimumsakaros, tādā veidā nesot zemei auglību, elku dievu pielūdzēji sapulcējas un nododas izkropļotām seksuālām darbībām zem ”svētajiem” kokiem birzīs vai dārzos. Kad zemi slaka lietus un tā nes ražu, pateicību saņem viltus dievi, jo elku pielūdzēji to uztver kā savas māņticības apstiprinājumu. Taču tad, kad Jehova iznīcina šos dumpīgos elku pielūdzējus, nekādas elku dievības viņiem nespēj palīdzēt. Dumpinieki ”paliek kaunā” savu ne uz ko nespējīgo koku un dārzu dēļ.

31. Kas vēl ļaunāks par kaunu gaida elku pielūdzējus?

³¹ Bet Jūdejas iedzīvotājus, kas pielūdz elkus, gaida kaut kas vēl ļaunāks par kaunu. Mazliet izmainot ilustrāciju, Jehova salīdzina pašus elku pielūdzējus ar koku. ”Jūs būsit kā ozols, kuŗa lapas savītušas, kā dārzs, kam nav ūdens!” (Jesajas 1:30.) Karstajā, sausajā Tuvo Austrumu klimatā šī ilustrācija ir ļoti piemērota. Neviens koks un neviens dārzs nevar pastāvēt ilgi, ja netiek regulāri laistīts. Nokaltušus kokus it īpaši apdraud uguns, tāpēc gluži dabiska ir ilustrācija, kas minēta nākamajā, 31. pantā.

32. a) Kas ir 31. pantā minētais ”varenais”? b) Kādā ziņā viņš kļūs kā ”pakulas”, kāda ”dzirkstele” viņu aizdedzinās, un kāds būs iznākums?

³² ”Pat varenais būs kā pakulas, un viņa darbs kā dzirkstele, tie sadegs kopā, un dzēsēja nebūs!” (Jesajas 1:31.) Kas ir šis ”varenais”? Senebreju valodā lietotais apzīmējums ietver domu par spēku un bagātību. Acīmredzot ir domāts turīgs, pašpārliecināts viltus dievu pielūdzējs. Jesajas laikā netrūka cilvēku, kas neatzina Jehovu un viņa tīro pielūgsmi, un tā tas ir arī mūsdienās. Starp šiem cilvēkiem ir tādi, kam šķietami klājas ļoti labi. Taču Jehova brīdina, ka šādi cilvēki būs kā ”pakulas” — raupjas linu šķiedras, kas ir tik neizturīgas un sausas, ka sairst, tēlaini izsakoties, jau no sviluma smakas vien. (Soģu 16:8, 9.) Elku pielūdzēja ”darbs” — viņa elku dievi, viņa bagātība, vispār jebkas, ko viņš pielūdz Jehovas vietā, — būs kā dzirkstele, no kuras iedegas liesma. Kā dzirkstele, tā pakulas ies bojā, tās pazudīs ugunī, ko neviens nespēs nodzēst. Visumā nav tāda spēka, kas varētu pretoties Jehovas nevainojamajiem tiesas spriedumiem.

33. a) Kāpēc var teikt, ka Dieva brīdinājumi par gaidāmo sprieduma izpildi liecina arī par viņa žēlsirdību? b) Kādu iespēju Jehova patlaban dod cilvēkiem, un kā šis fakts ietekmē katru no mums?

³³ Vai šie pēdējie paziņojumi ir savienojami ar vēsti par žēlsirdību un piedošanu, kas lasāma 18. pantā? Jā, noteikti. Jehova ir licis pierakstīt šos brīdinājumus un uzdevis saviem kalpiem tos sludināt tieši tāpēc, ka viņš ir žēlsirdīgs. Jehova to dara, ”negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās”. (2. Pētera 3:9.) Katram patiesajam kristietim mūsdienās ir privilēģija sludināt cilvēcei Dieva brīdinošās vēstis, lai cilvēki, kas nožēlo savus grēkus, varētu saņemt viņa piedošanu un iegūtu iespēju dzīvot mūžīgi. Cik laipni Jehova rīkojas, dodams cilvēkiem iespēju ”turēt tiesu” ar viņu un izlabot to, kas maināms, kamēr vēl nav par vēlu!

[Zemsvītras piezīme]