Astoņpadsmitā nodaļa

Neuzticības sekas

Jesajas 22:1—25

 1. Kā varēja justies cilvēks, kas senos laikos atradās aplenktā pilsētā?

IEDOMĀJIETIES, kā varēja justies cilvēks, kas senos laikos atradās aplenktā pilsētā. Ārpus pilsētas sienām ir ienaidnieki — stipri un nežēlīgi. Jūs zināt, ka citas pilsētas jau ir kritušas viņu rokās, un tagad viņi ir apņēmības pilni iekarot un izlaupīt jūsu pilsētu, izvarot un nogalināt tās iedzīvotājus. Ienaidnieku karaspēks ir pārāk varens, lai ar to mērotos spēkiem atklātā kaujā; atliek vienīgi cerēt, ka tam neizdosies izlauzties cauri pilsētas sienām. Raugoties pāri mūriem, jūs redzat, ka uzbrucēji gatavojas likt lietā kaujas torņus. Viņu rīcībā ir arī ierīces, ar kurām var mest akmeņus un sadragāt nocietinājumus. Jūs redzat tarānus un kāpnes, ar kuru palīdzību var rāpties pāri mūriem, loka šāvējus un kara ratus, milzīgu karavīru pulku. Skats patiešām ir briesmīgs!

 2. Kad risinās Jesajas grāmatas 22. nodaļā aprakstītais aplenkums?

² Jesajas grāmatas 22. nodaļā mēs lasām par šādu aplenkumu — Jeruzalemes aplenkumu. Par kādu laiku ir runa? Ir grūti nosaukt kādu konkrētu aplenkumu, kas sevī ietvertu visas aprakstītās iezīmes. Acīmredzot pravietojums vislabāk skaidrojams kā vairāku Jeruzalemes aplenkumu vispārināts apraksts, vispārējs brīdinājums par to, kas gaidāms nākotnē.

 3. Kā Jeruzalemes iedzīvotāji reaģē uz Jesajas aprakstīto aplenkumu?

³ Ko Jeruzalemes iedzīvotāji dara Jesajas aprakstītā aplenkuma laikā? Vai šie cilvēki, kas pieder pie tautas, ar kuru Dievs ir slēdzis derību, lūdz, lai Jehova viņus glābj? Nē, viņi rīkojas pavisam neapdomīgi, un līdzīga attieksme arī mūsdienās ir daudziem, kas sevi uzskata par dievticīgiem cilvēkiem.

Aplenktā pilsēta

 4. a) Kas ir ”parādību jeb atklāsmes ieleja”, un kāpēc tā tiek šādi saukta? b) Kāds ir Jeruzalemes iedzīvotāju garīgais stāvoklis?

⁴ Jesajas grāmatas 21. nodaļā lasāmie trīs paziņojumi par tiesas spriedumiem iesākās ar vārdiem ”atzinums”, ”lēmums” un ”izsacījums”. (Jesajas 21:1, 11, 13.) 22. nodaļa sākas līdzīgi: ”Izsacījums par parādību jeb atklāsmes ieleju. Kas tad ir noticis, ka jūs visi kāpjat uz jumta?” (Jesajas 22:1.) Ar ”parādību jeb atklāsmes ieleju” ir domāta Jeruzaleme. Kaut arī šī pilsēta atrodas augstā vietā, tā tiek saukta par ieleju, jo to ieskauj vēl augstāki kalni. Tā tiek saistīta ar ”parādībām jeb atklāsmi”, jo tajā Dievs dod daudzas parādības un atklāsmes. Pilsētas iedzīvotājiem būtu jāņem vērā Jehovas teiktais, taču viņi neliekas ne zinis par Jehovu un ir pievērsušies viltus pielūgsmei. Dievs izmanto ienaidniekus, kas ir aplenkuši pilsētu, lai izpildītu spriedumu savai nepakļāvīgajai tautai. (5. Mozus 28:45, 49, 50, 52.)

 5. Kāpēc cilvēki kāpj uz jumtiem?

⁵ Pievērsiet uzmanību, ka Jeruzalemes iedzīvotāji ”visi kāpj uz jumta”. Senatnē izraēliešu māju jumti bija plakani un ģimenes locekļi bieži vien pulcējās uz tiem. Jesaja nemin, kāpēc viņi to ir izdarījuši šoreiz, taču pravieša vārdos ir jūtams nosodījums. Visticamāk, izraēlieši ir uzkāpuši uz jumtiem, lai grieztos pie saviem viltus dieviem. Laikā pirms Jeruzalemes izpostīšanas, kas pienāk 607. gadā p.m.ē., viņi ir paraduši tā rīkoties. (Jeremijas 19:13; Cefanjas 1:5.)

 6. a) Kāda ir situācija Jeruzalemē? b) Kāpēc daži līksmo, bet kas ir gaidāms nākotnē?

⁶ Jesaja turpina: ”Tu trokšņainā, kustības dārdu, ļaužu nemiera pilnā, līksmā pilsēta, tavi nokautie taču nav nedz no zobena, nedz arī cīņā krituši.” (Jesajas 22:2, LB-65r.) Pilsētā ir daudz ļaužu, un tajā valda kņada. Cilvēki ielās ir trokšņaini, un viņus ir pārņēmušas bailes. Tomēr ir arī tādi, kas līksmo, — varbūt viņi jūtas drošībā vai uzskata, ka briesmas ir pārejošas.a Bet līksmot šādā situācijā ir muļķīgi. Liela daļa no tiem, kas atrodas pilsētā, mirs daudz briesmīgākā nāvē nekā no zobena asmens. Pilsētā, kas nokļuvusi aplenkumā, nav iespējams ievest pārtiku, un pārtikas krājumi pašā pilsētā rūk. Cilvēki cieš badu un dzīvo saspiestībā, tāpēc uzliesmo epidēmijas. Daudzi Jeruzalemē nomirs bada un slimību dēļ — tā notiek gan 607. gadā p.m.ē., gan 70. gadā m.ē.b (2. Ķēniņu 25:3; Raudu Dziesmas 4:9, 10.)

 7. Ko aplenkuma laikā dara Jeruzalemes valdnieki, un kas ar viņiem notiek?

⁷ Kādu priekšzīmi šajā kritiskajā situācijā rāda Jeruzalemes valdnieki? Jesaja atbild: ”Visi tavi kaŗa virsnieki bez izņēmuma ir aizbēguši, tie visi ļāvušies sagūstīt sevi, ienaidniekam nenoraidot uz viņiem no saviem stopiem nevienu bultu, visi tavi sapulcinātie kaŗa pulki ir pēc tam saņemti gūstā, kaut viņi jau agrāk bija aizbēguši.” (Jesajas 22:3.) Valdnieki un varenie bēg un tiek notverti! Netiek uzvilkts neviens pret viņiem vērsts loks, tomēr viņi tiek saņemti un aizvesti gūstā. Tas notiek 607. gadā p.m.ē. Kad ir ielauzti Jeruzalemes mūri, ķēniņš Cedekija kopā ar saviem karavīriem nakts aizsegā bēg. Ienaidnieki par to uzzina, metas vajāt bēgļus un panāk viņus Jērikas līdzenumā. Cedekijas karavīri izklīst, Cedekija tiek sagūstīts, viņam izdur acis, viņu iekaļ važās un aizved uz Babilonu. (2. Ķēniņu 25:2—7.) Ķēniņa neuzticībai ir briesmīgas sekas.

Bēdas par gaidāmo nelaimi

 8. a) Kā Jesaja reaģē uz pravietojumu par nelaimi, kas piemeklēs Jeruzalemi? b) Kas notiks Jeruzalemē?

⁸ Šis pravietojums ārkārtīgi uztrauc Jesaju. Viņš saka: ”Novērsieties no manis! Man gauži jāraud! Nepūlieties mani iepriecināt šai tik smagā manu tautiešu posta brīdī, kad tik daudzi no viņiem dabūjuši galu!” (Jesajas 22:4.) Jesaja sēroja par likteni, kāds tika pravietots Moābai un Babilonai. (Jesajas 16:11; 21:3.) Tagad, kad Jesaja pārdomā, kāds posts gaida viņa paša tautu, viņa bēdas un žēlabas ir vēl lielākas. Nekas viņu nespēj mierināt. Kāpēc? ”Jo satraukuma, nomāktības un apjukuma diena nāk no tā Kunga Cebaota parādību ielejā, diena, kas satriec mūŗus un liek atskanēt kalnā vaimanu saucieniem.” (Jesajas 22:5.) Jeruzalemē valdīs dziļš satraukums. Cilvēki, šausmu pārņemti, bezmērķīgi klīdīs apkārt. Kad ienaidnieki sāks lauzties cauri pilsētas mūriem, atskanēs ”kalnā vaimanu saucieni”. Vai tas nozīmē, ka pilsētas iedzīvotāji piesauks Dievu viņa svētajā templī Morija kalnā? Iespējams. Tomēr, ņemot vērā viņu neuzticību, šie vārdi, visticamāk, nozīmē tikai to, ka vaimanu saucieni atbalsosies apkārtējos kalnos.

 9. Pastāstiet par karaspēku, kas apdraud Jeruzalemi!

⁹ Kādi ienaidnieki apdraud Jeruzalemi? Jesaja raksta: ”Ēlāms, apjozis bultu maksti, nāk ar ratiem, vīriem un jātniekiem, un arī Kirs ir pacēlis vairogu.” (Jesajas 22:6.) Ienaidnieki ir pilnā apbruņojumā. Viņu rindās ir strēlnieki, kuru bultu maki ir pilni ar bultām. Karavīri gatavo kaujai savus vairogus. Ierindā ir kara rati un kaujai apmācīti zirgi. Armijā ir karavīri no Elamas, kas atrodas ziemeļos no tagadējā Persijas līča, un no Kiras, kas acīmredzot nav tālu no Elamas. Šo zemju pieminēšana liecina par to, ka iebrucēji ir nākuši no tālienes, kā arī par to, ka armijā, kas Jeruzalemei uzbruka Hiskijas laikā, varbūt bija elamiešu strēlnieki.

Mēģinājumi aizstāvēties

10. Kāds notikumu pavērsiens pilsētas aizstāvjiem nevēstī neko labu?

¹⁰ Jesaja apraksta notikumu attīstību: ”Tā pildījās tavas jaukās ielejas ar kaŗa ratiem, un jātnieki pulcējās vārtu priekšā. Tad viņš noraisīja pārklāto aizsegu no Jūdas acīm.” (Jesajas 22:7, 8a.) Klajumos pie Jeruzalemes ir ļoti daudz kaujas ratu un zirgu, kas izkārtojas tā, lai varētu uzbrukt pilsētas vārtiem. Kas ir ”pārklātais aizsegs”, kas tiek noraisīts no Jūdas acīm? Runa laikam ir par kādiem no pilsētas vārtiem, ko sagrābj uzbrucēji, un šāds notikumu pavērsiens pilsētas aizstāvjiem nevēstī neko labu.c Kad minētais ”aizsegs” ir noņemts, pilsēta paliek neaizsargāta uzbrucēju priekšā.

11., 12. Kādus aizsardzības pasākumus veic Jeruzalemes iedzīvotāji?

¹¹ Pēc tam Jesaja stāsta par cilvēku mēģinājumiem aizstāvēties. Viņu pirmā doma: jāķeras pie ieročiem! ”[Ļaužu acis] raudzījās tanī laikā pēc ieroču krājumiem meža namā, un jūs skatījāt Dāvida pilsētas mūŗos plaisas, to bija daudz, un jūs krājāt lejas dīķa ūdeni.” (Jesajas 22:8b, 9.) Ieroči tiek glabāti ieroču noliktavā meža namā. Šo noliktavu ir uzbūvējis Salamans, un tā ir celta no Libāna ciedriem, tāpēc tiek saukta par ”Libanona meža māju”. (1. Ķēniņu 7:2—5.) Tiek apskatītas plaisas pilsētas mūros. Tāpat tiek sakrāts ūdens, un tas ir ļoti svarīgs aizsardzības pasākums, jo ūdens ir nepieciešams, lai izdzīvotu, un bez tā pilsēta nevar noturēties. Bet pievērsiet uzmanību: nekas nav teikts par to, ka cilvēki grieztos pēc palīdzības pie Jehovas. Viņi paļaujas paši uz saviem spēkiem. Nekad nepieļausim šādu kļūdu! (Psalms 127:1.)

¹² Ko lai iesāk ar plaisām mūros? ”Jūs skaitījāt Jeruzālemes namus un noplēsāt ēkas, lai stiprinātu mūri.” (Jesajas 22:10.) Tiek apskatītas mājas, nosakot, kuras no tām varētu nojaukt, lai sagādātu materiālus plaisu labošanai. Tā Jeruzalemes iedzīvotāji mēģina panākt, lai ienaidnieks nesagrābtu pilsētas mūrus pilnībā savā varā.

Cilvēki bez ticības

13. Kā cilvēki mēģina sagādāt ūdens krājumus, bet ko viņi aizmirst?

¹³ ”Jūs izrakāt ūdens krātuvi starp abiem mūŗiem vecā dīķa ūdeņiem. Bet jūs neprasījāt, kas to tā izkārtojis, un nerūpējāties par to, kas to jau sen tā bija lēmis.” (Jesajas 22:11.) Centieni sakrāt ūdeni, kas aprakstīti gan šeit, gan 9. pantā, liek atcerēties to, kā rīkojās ķēniņš Hiskija, lai aizsargātu pilsētu pret zemē iebrukušajiem asīriešiem. (2. Laiku 32:2—5.) Taču pilsētniekiem, par kuriem runāts šajā Jesajas pravietojumā, nav pilnīgi nekādas ticības. Veidojot pilsētas aizsargsistēmu, viņi atšķirībā no Hiskijas it nemaz nedomā par Radītāju.

14. Kāda nesaprātīga attieksme ir cilvēkiem, kaut arī Jehova ir vērsies pie viņiem ar brīdinošu vēsti?

¹⁴ Jesaja turpina: ”Gan Dievs tas Kungs Cebaots jūs stingri aicināja tanī laikā raudāt un sērot, apcirpt matus un apvilkt sēru drēbes, bet redzi: valdīja prieks un līksmība, notika vēršu un avju kaušana, gaļas ēšana un vīna dzeršana: ”Ēdīsim un dzersim, jo rīt mums jāmirst!”” (Jesajas 22:12, 13.) Jeruzalemes iedzīvotāji nepavisam nenožēlo, ka ir sacēlušies pret Jehovu. Viņi neraud, neapgriež matus un nenēsā sēru drēbes, kas liecinātu par grēku nožēlu. Ja viņi tā rīkotos, Jehova droši vien neliktu viņiem pieredzēt gaidāmos šausmīgos notikumus. Taču cilvēki nododas jutekliskām baudām. Arī mūsdienās līdzīga attieksme ir daudziem, kas netic Dievam. Tā kā viņiem nav cerības — ne cerības uz augšāmcelšanu no mirušajiem, ne cerības nākotnē dzīvot paradīzē uz zemes —, viņi galveno uzmanību veltī savu iegribu apmierināšanai un saka: ”Ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirstam.” (1. Korintiešiem 15:32.) Cik tuvredzīgi viņi rīkojas! Ja šie cilvēki paļautos uz Jehovu, viņi iegūtu patiesu cerību. (Psalms 4:7—9; Salamana Pamācības 1:33.)

15. a) Kāds ir Jehovas tiesas spriedums Jeruzalemei, un kas to izpilda? b) Kāpēc kristīgo pasauli gaida tas pats, kas notika ar Jeruzalemi?

¹⁵ Aplenktās Jeruzalemes iedzīvotāji drošību neredzēs. Jesaja raksta: ”Tas Kungs Cebaots vairākkārt ir darījis zināmu manām ausīm: ”Tiešām, šis noziegums jums netiks piedots, kamēr jūs mirsit!” To sacījis Dievs tas Kungs Cebaots.” (Jesajas 22:14.) Tā kā cilvēki ir nocietinājuši savu sirdi, piedošanas nebūs. Viņiem būs jāmirst — tas ir pilnīgi skaidrs, jo tā ir teicis Dievs tas Kungs Cebaots. Piepildoties Jesajas pravietiskajiem vārdiem, neuzticīgo Jeruzalemi divreiz piemeklē nelaime. Pirmo reizi to izposta babiloniešu, bet otro reizi — romiešu karaspēks. Līdzīga nelaime gaida arī neuzticīgo kristīgo pasauli, kuras locekļi apgalvo, ka pielūdz Dievu, bet darbos to noliedz. (Titam 1:16.) Grēki, kuros vainojama kristīgā pasaule, kā arī citas reliģijas, kuru locekļi neliekas ne zinis par Dieva taisnīgajiem ceļiem, ”sniedzas līdz debesīm”. Tāpat kā tas bija ar atkritējiem Jeruzalemē, viņu pārkāpumi ir pārāk smagi, lai tos varētu izlīdzināt. (Atklāsmes 18:5, 8, 21.)

Savtīgais pārvaldnieks

16., 17. a) Kas saņem brīdinošu vēsti no Jehovas, un kāpēc viņš to saņem? b) Kas notiks ar Sebnu viņa godkārīgo plānu dēļ?

¹⁶ Beidzis runāt par neuzticīgu tautu, pravietis pievēršas neuzticīgam cilvēkam. Jesaja raksta: ”Tā sacīja Dievs tas Kungs Cebaots: ”Ej pie šī pārvaldnieka, pie Sebnas, kas iecelts par pils priekšnieku, un saki tam: ”Kas tevi šeit saista, ka tu esi sev izveidojis šeit kapa vietu un izcirtis kapu klintī, augšā sev izgrebdams miera mājokli?””” (Jesajas 22:15, 16.)

¹⁷ Sebna ir ”pārvaldnieks.., kas iecelts par pils priekšnieku”, acīmredzot ķēniņa Hiskijas namā. Tātad viņš ieņem ļoti ietekmīgu stāvokli, būdams zemāks tikai par pašu ķēniņu. No viņa daudz tiek prasīts. (1. Korintiešiem 4:2.) Tomēr Sebna, kam pirmām kārtām būtu jādomā par valsts lietām, cenšas iegūt godu sev. Viņš ir licis augstu klintī izcirst sev greznu apbedījuma vietu, līdzīgu ķēniņa kapavietai. Jehova to redz, un Jesaja, viņa iedvesmots, brīdina neuzticamo pārvaldnieku: ”Zini: tas Kungs tevi ar sparu aizsviedīs tālu projām, Viņš tevi, tu varoni, sagrābs ar varu. Viņš tevi satīs kamolā un aizritinās kā rituli lielā plašā zemē, tur tu nomirsi, un tur paliks tavi godības rati, — tu, negods sava kunga namam! Es tevi padzīšu no tavas vietas, un viņš tevi atcels no tava amata!” (Jesajas 22:17—19.) Sebnas savtīguma dēļ viņam nebūs pat parastas kapavietas Jeruzalemē — viņš tiks aizsviests prom kā kamols un nomirs tālā zemē. Tas ir brīdinājums visiem, kam piešķirta vara Dieva tautā. Ja viņi izmantos šo varu nepareizi, viņi to nesaglabās un, iespējams, zaudēs arī savu vietu Dieva tautā.

18. Kas tiks iecelts Sebnas vietā, un ko nozīmē tas, ka viņš saņems Sebnas amata tērpu un Dāvida nama atslēgu?

¹⁸ Bet kā Sebna tiks atcelts no amata? Ar Jesajas starpniecību Jehova paskaidro: ”Tad notiks tanī dienā, ka Es aicināšu savu kalpu Ēljakīmu, Hilkijas dēlu. Es viņu apģērbšu ar tavu amata tērpu un apjozīšu ar tavu jostu un nodošu tavu amatu viņa rokā, lai viņš top par tēvu Jeruzālemes iedzīvotājiem un Jūdas namam. Un Es likšu Dāvida nama atslēgu uz viņa pleciem, ka viņš atvērs, un neviens neaizvērs, un ka viņš aizslēgs, un neviens neatslēgs.” (Jesajas 22:20—22.) Ēljakīms, kas tiks iecelts Sebnas vietā, saņems pārvaldnieka amata tērpu kopā ar Dāvida nama atslēgu. Bībelē atslēga var simbolizēt varu vai valdību. (Salīdzināt Mateja 16:19.) Senatnē karaļa padomdevējs, kam bija uzticētas atslēgas, dažkārt pārraudzīja arī visas karaļnama telpas un pat izlēma, ko pieņemt karaļa dienestā. (Salīdzināt Atklāsmes 3:7, 8.) Tātad pārvaldnieka amats ir ļoti atbildīgs, un no cilvēka, kas to ieņem, daudz prasa. (Lūkas 12:48.) Sebna varbūt ir spējīgs, taču viņš nav uzticams, tāpēc Jehova viņa vietā iecels citu.

Divi simboliskie vadži

19., 20. a) Kādā ziņā Ēljakīms kļūs par svētību tautai? b) Kas notiks ar tiem, kuri joprojām paļaujas uz Sebnu?

¹⁹ Jehova simboliskā valodā apraksta varas pāreju no Sebnas pie Ēljakīma. Viņš paziņo: ”Es iedzīšu viņu [Ēljakīmu] kā vadzi stiprā vietā, un viņš būs par goda krēslu savam tēva namam. Bet kad uz viņu balstīsies visa viņa dzimtas godība, dzimtas jaunās atvases un dzinumi, visi sīkie trauki, bļodas un krūzes, — ”Tanī dienā”, — saka tas Kungs Cebaots, — ”tas vadzis [Sebna], kas bija iesists stiprā vietā, lūzīs un kritīs, un kas uz tā balstījās, aizies bojā,” — jo tā teica tas Kungs.” (Jesajas 22:23—25.)

²⁰ Šajos pantos pirmais vadzis ir Ēljakīms. Viņš kļūs par ”goda krēslu” sava tēva, Hilkijas, namam. Atšķirībā no Sebnas Ēljakīms neapkaunos sava tēva namu un reputāciju. Ēljakīms būs paliekošs atbalsts nama ”traukiem” — citiem, kas arī kalpo ķēniņam. (2. Timotejam 2:20, 21.) Savukārt ar otro vadzi ir attēlots Sebna. Kaut gan viņa stāvoklis šķiet drošs, tomēr viņš to zaudēs, un visi, kas joprojām paļausies uz viņu, kritīs.

21. Kas mūsdienās tika atmests tāpat kā Sebna, kāpēc tas notika, un kas to izdarīja?

²¹ Notikumi ar Sebnu mums atgādina, ka Dieva kalpiem, kam ir priekšrocības kalpošanā, tās jāizmanto, lai kalpotu citiem un cildinātu Jehovu. Šie cilvēki nedrīkst izmantot savu stāvokli materiāla labuma vai ievērības gūšanai. Piemēram, kristīgā pasaule jau ilgu laiku uzdodas par ieceltu pārvaldnieku, Jēzus Kristus pārstāvi uz zemes. Bet, tāpat kā Sebna sagādāja negodu savam tēvam, dzīdamies pats pēc sava goda, kristīgās pasaules vadītāji ir sagādājuši negodu Radītājam, rausdami bagātību un tiekdamies pēc varas. Tāpēc 1918. gadā, kad pienāca laiks sodam ”sākties pie Dieva nama”, Jehova atmeta kristīgo pasauli. Tika izraudzīts cits pārvaldnieks — ”uzticamais un sapratīgais nama turētājs”, kas tika iecelts pār Jēzus saimi uz zemes. (1. Pētera 4:17; Lūkas 12:42—44.) Šī cilvēku grupa ir apliecinājusi, ka ir cienīga nēsāt karalisko Dāvida nama ”atslēgu”. Kā stingrs ”vadzis” tā ir bijusi uzticams atbalsts visiem dažādajiem ”traukiem” — svaidītajiem kristiešiem, kam ir atšķirīgi pienākumi un kas cer saņemt no šīs grupas garīgu stiprinājumu. Arī ”citas avis”, kas līdzinās ”svešiniekam [senās Jeruzalemes] vārtos”, balstās uz šo ”vadzi” — mūsdienu Ēljakīmu. (Jāņa 10:16; 5. Mozus 5:14.)

22. a) Kāpēc var teikt, ka Sebnas aizstāšana ar citu pārvaldnieku notika īstajā laikā? b) Kāpēc var teikt, ka arī mūsdienās ”uzticamais un sapratīgais nama turētājs” tika iecelts īstajā laikā?

²² Ēljakīms stājās Sebnas vietā, kad Sanheribs ar saviem karapulkiem grasījās uzbrukt Jeruzalemei. Savukārt ”uzticamais un sapratīgais nama turētājs” ir iecelts kalpošanai beigu laikā, kas noslēgsies ar Sātana un viņa spēku pēdējo uzbrukumu ”Dieva Israēlam” un tā līdzgaitniekiem — citām avīm. (Galatiešiem 6:16.) Tāpat kā Hiskijas laikā, uzbrukums beigsies ar taisnīguma ienaidnieku bojāeju. Tie, kas paļaujas uz ”vadzi stiprā vietā”, uz uzticamo pārvaldnieku, paliks dzīvi, tāpat kā Dievam uzticīgie Jeruzalemes iedzīvotāji palika dzīvi, kad Jūdejā bija iebrukuši asīrieši. Tāpēc ir prātīgi nesaistīt savas cerības ar ”vadzi”, kura reputācija ir sabojāta, — ar kristīgo pasauli.

23. Kas beigu beigās notiek ar Sebnu, un ko no tā var mācīties?

²³ Bet kas notiek ar Sebnu? Mēs nezinām, kā piepildījās Jesajas grāmatas 22. nodaļas 18. pantā lasāmais pravietojums par viņu. Kad Sebna paaugstina sevi un piedzīvo negodu, viņš līdzinās kristīgajai pasaulei, tomēr ir iespējams, ka viņš kaut ko iemācījās no saņemtā soda. Šajā ziņā viņš ļoti atšķiras no kristīgās pasaules. Kad asīrietis Rabsaks pieprasa Jeruzalemes kapitulāciju, ar viņu runāt dodas grupa, ko vada Hiskijas jaunais pārvaldnieks Ēljakīms. Bet blakus Ēljakīmam ir Sebna, kas tagad ir ķēniņa rakstvedis. Kā redzams, Sebna joprojām ir ķēniņa dienestā. (Jesajas 36:2, 22.) No šī gadījuma būtu jāmācās visiem, kas zaudē kādu kalpošanas privilēģiju Dieva organizācijā. Šādi cilvēki rīkojas gudri, ja neļauj sevi pārņemt rūgtumam un aizvainojumam, bet turpina kalpot Jehovam jebkādā veidā, kādu viņš pieļauj. (Ebrejiem 12:6.) Tā rīkojoties, var izvairīties no nelaimes, kas piemeklēs kristīgo pasauli, iegūt Dieva labvēlību un mūžīgi izjust viņa svētības.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 231. lpp.]

Cedekija bēg, taču viņu sagūsta un izdur viņam acis

[Attēls 232., 233. lpp.]

Ebrejus, kas atrodas Jeruzalemē, negaida nekas labs

[Attēls 239. lpp.]

Hiskija padara Ēljakīmu par ”vadzi stiprā vietā”

[Attēls 241. lpp.]

Tāpat kā Sebna, daudzi kristīgās pasaules vadītāji ir sagādājuši negodu Radītājam, rausdami bagātību

[Attēli 242. lpp.]

Mūsdienās pār Jēzus namu ir iecelta uzticama pārvaldnieka grupa