6. Kāpēc Jehova vairs nesvētī zemi?

⁶ Lai nebūtu nekādu pārpratumu, Jesaja apraksta gaidāmās nelaimes mērogus un paskaidro tās iemeslu: ”Zeme sēro, un viss tajā novīst, zemes vaigs iztvīkst un izkalst; arī zemes augstie ir panīkuši un paguruši. Zeme ir iedzīvotāju negodā likta, jo tie pārkāpuši bauslību, pārgrozījuši likumus un lauzuši kopš mūžīgiem laikiem noslēgto [”mūžīgo”, LB-26] derību. Tādēļ lāsts grauž un māc zemi, un tās iedzīvotājiem jācieš par saviem grēkiem; tādēļ iznīkst zemes iedzīvotāji, tik maz to ir atlicis.” (Jesajas 24:4—6.) Kad izraēliešiem tika piešķirta Kanaāna zeme, viņi redzēja, ka tā ir ”zeme, kur piens un medus tek”. (5. Mozus 27:3.) Tomēr viņi joprojām bija atkarīgi no Jehovas svētības. Ja izraēlieši uzticīgi ievērotu Jehovas likumus un pavēles, viņi varēja gaidīt, ka zeme ”izdos savu ražu”, turpretī tad, ja viņi šos likumus un pavēles pārkāptu, viņiem bija jāzina, ka viņi ”velti šķiedīs” spēkus, apstrādājot zemi, kas ”neizdos savu ražu”. (3. Mozus 26:3—5, 14, 15, 20.) Tādā gadījumā Jehovas lāsts ”grauztu un māktu zemi”. (5. Mozus 28:15—20, 38—42, 62, 63.) Tagad Jūdejas iedzīvotājiem atliek gaidīt šī lāsta piepildīšanos.

 8. a) Kā cilvēki ir ”pārkāpuši bauslību” un ”pārgrozījuši likumus”? b) Kādā ziņā ”augstie” ir pirmie, kas ”panīkst un pagurst”?

⁸ Taču cilvēki ir ”lauzuši mūžīgo derību”. Viņi ir ”pārkāpuši bauslību”, ko ir devis Dievs, neņemdami to vērā. Viņi ir ”pārgrozījuši likumus”, rīkodamies pretēji Jehovas norādījumiem. (2. Mozus 22:24; Ecēhiēla 22:12.) Tāpēc tautai būs jāaiziet no šīs zemes. Sprieduma izpilde tuvojas, un nekādas žēlastības nebūs. Vieni no pirmajiem, kas ”panīks un pagurs” bez Jehovas aizsardzības un labvēlības, būs ”augstie” jeb dižciltīgie cilvēki. Tā arī notiek: kad tuvojas Jeruzalemes iznīcināšana, Jūdejas ķēniņi nonāk vispirms ēģiptiešu, bet pēc tam babiloniešu pakļautībā. Vēlāk ķēniņš Jojahīns un ķēniņa ģimenes locekļi vieni no pirmajiem tiek aizvesti gūstā uz Babilonu. (2. Laiku 36:4, 9, 10.)