Divdesmit trešā nodaļa
Paļaujieties uz Jehovu
1., 2. a) Kas ietverts Jesajas grāmatas 30. nodaļā? b) Kādus jautājumus mēs apskatīsim?
JESAJAS grāmatas 30. nodaļā atkal ir lasāmi Dieva paziņojumi par ļaunajiem cilvēkiem. Vienlaikus šajā Jesajas pravietojumu daļā ir izceltas dažas no Jehovas brīnišķīgajām īpašībām. Jehovas īpašības ir aprakstītas tik spilgti, ka mēs varam it kā redzēt viņu savā tuvumā un gūt mierinājumu, dzirdēt viņa norādījumus un sajust viņa dziedinošo pieskārienu. (Jesajas 30:20, 21, 26.)
2 Bet Jesajas tautieši, par atkritējiem kļuvušie Jūdejas iedzīvotāji, negrib atgriezties pie Jehovas. Viņi labprātāk paļaujas uz cilvēkiem. Ko Jehova par to domā? Un kā šī Jesajas pravietojumu daļa palīdz kristiešiem mūsdienās paļauties uz Jehovu? (Jesajas 30:18.) Mēģināsim noskaidrot atbildes uz šiem jautājumiem.
Neprātīga rīcība izraisa postu
3. Kādu plānu Jehova atmasko?
3 Jau kādu laiku Jūdejas vadoņi slepenībā ir kaluši plānus, kā izvairīties no nonākšanas Asīrijas jūgā. Bet Jehova labi zina viņu domas, un tagad viņš atmasko šo vadoņu plānu: ””Lāsts bērniem, kas atkritēji,” — saka tas Kungs, — ”tie izpilda nodomu, kas nenāk no Manis; tie slēdz derību bez manas piekrišanas un tā krāj grēku uz grēka! Viņi taisās doties uz Ēģipti.”” (Jesajas 30:1, 2a.)
4. Kādā ziņā Dieva dumpīgajai tautai Ēģipte ir Dieva vietā?
4 Kāds tas ir trieciens viltīgajiem vadoņiem — dzirdēt, ka viņu plāns ir nācis gaismā! Doties uz Ēģipti, lai slēgtu ar to savienību, nozīmē ne tikai naidīgi izturēties pret Asīriju, bet arī sacelties pret Dievu Jehovu. Ķēniņa Dāvida laikā tauta par savu patvērumu uzskatīja Jehovu un glābās viņa ”spārnu pavēnī”. (Psalms 27:1; 36:8.) Tagad ļaudis dara visu, lai ”meklētu patvērumu faraona aizsardzībā” un ”atrastu mieru Ēģiptes ēnā”. (Jesajas 30:2b.) Ēģipte viņiem ir Dieva vietā. Kāda nodevība! (Izlasiet Jesajas 30:3—5.)
5., 6. a) Kāpēc savienības noslēgšana ar Ēģipti ir liktenīga kļūda? b) Kāds ceļojums, ko Dieva tauta ir veikusi agrāk, izceļ to, cik nesaprātīgs ir šis ceļojums uz Ēģipti?
5 It kā atbildēdams uz iespējamo iebildumu, ka Ēģiptes apmeklējums ir parasta ciemošanās, Jesaja to raksturo sīkāk. ”Vārds par dienvidzemes Behemotu [”zvēru”, LB-65r]: bēdu un moku zemē — kur dzīvo lauvas un indīgas spārnainas čūskas, viņi nes savu mantu ar ēzeļiem un savu bagātību uz kamieļu mugurām.” (Jesajas 30:6a.) Nav šaubu, ka ceļojums ir rūpīgi izplānots. Sūtņi izveido kamieļu un ēzeļu karavānu, apkrauj dzīvniekus ar dārgām precēm un ved tos uz Ēģipti pa kailu tuksnesi, kas pilns ar rūcošiem lauvām un indīgām čūskām. Beidzot sūtņi sasniedz sava ceļojuma galamērķi un nodod bagātības ēģiptiešiem. Viņi ir nopirkuši sev aizsardzību — vismaz tā viņi domā. Taču Jehova paziņo, ka dāvanas ir iedotas ”tautai, kas viņiem neko nevar palīdzēt. Ēģipte nav nekas un nevar nekā palīdzēt; tādēļ Es nosaucu šo tautu par lielmuti [”Rakabu”, LB-1825], kas tomēr sēd klusi.” (Jesajas 30:6b, 7.) Ar ”Rahabu” jeb ”jūŗas pūķi” simboliski tika apzīmēta Ēģipte. (Jesajas 51:9, 10.) Tā daudz sola, bet neko nedara. Noslēdzot savienību ar šo valsti, Jūdeja ir pieļāvusi liktenīgu kļūdu.
6 Kad Jesaja stāsta par sūtņu ceļojumu, viņa klausītājiem varbūt nāk prātā līdzīgs ceļojums, kas notika Mozus laikā. Toreiz viņu senči gāja cauri šim pašam ”briesmīgajam tuksnesim”. (5. Mozus 8:14—16.) Bet Mozus laikā izraēlieši devās projām no Ēģiptes, projām no spaidiem. Šoreiz sūtņi dodas uz Ēģipti, līdz ar to faktiski paši pēc savas gribas nonākdami atkarībā. Cik neprātīgi viņi rīkojas! Nekad nepieņemsim tik aplamus lēmumus un nemainīsim savu garīgo brīvību pret kalpību! (Salīdzināt Galatiešiem 5:1.)
Pretestība pravieša sludinātajai vēstij
7. Kāpēc Jehova liek Jesajam pierakstīt brīdinājumu, kas tiek izteikts Jūdejai?
7 Jehova dod Jesajam norādījumu pierakstīt to, ko viņš tikko ir paziņojis, lai ”tas paliek par piemiņu nākamām dienām mūžīgi mūžam”. (Jesajas 30:8.) Jehovas noraidošā attieksme pret to, ka savienības ar cilvēkiem tiek uzskatītas par svarīgākām nekā paļāvība uz viņu, ir jāapliecina rakstiski, lai par to varētu lasīt nākamās paaudzes, arī mēs. (2. Pētera 3:1—4.) Bet pierakstīt vēsti prasa arī situācija, kas pastāv tajā laikā. ”Tā ir pretdarbīga tauta, melkuļi bērni, bērni, kas negrib klausīt tā Kunga baušļiem.” (Jesajas 30:9.) Cilvēki nav klausījuši Dieva padomam, tāpēc tas ir jāpieraksta, lai vēlāk viņi nevarētu noliegt, ka ir saņēmuši pienācīgu brīdinājumu. (Salamana Pamācības 28:9; Jesajas 8:1, 2.)
8., 9. a) Kā Jūdejas vadoņi cenšas novirzīt no ceļa Jehovas praviešus? b) Kā Jesaja apliecina, ka viņš neļaus sevi iebiedēt?
8 Jesaja min cilvēku dumpīgās nostājas piemēru. Viņi ”gaišreģiem [”redzētājiem”, LB-65r] saka: ”Neskataities! Jums nebūs redzēt!” — un praviešiem: ”Nesludiniet mums patiesību, sludiniet mums patīkamas lietas, sludiniet viltu!”” (Jesajas 30:10.) Pavēlēdami Dievam uzticīgajiem praviešiem runāt nevis ”patiesību”, bet to, kas ir ”patīkams”, un ”viltu”, Jūdejas vadoņi apliecina, ka vēlas dzirdēt tikai to, kas viņiem tīk. Viņi grib, lai viņus slavē, nevis nosoda. Pēc šo vadoņu domām, visiem praviešiem, kas nav ar mieru pravietot viņiem pa prātam, var teikt: ”Novirzieties no pareizā ceļa, atstājiet pareizo taku!” (Jesajas 30:11a.) Praviešiem vai nu jārunā klausītājiem tīkami vārdi, vai vispār jāpārstāj sludināt!
9 Jesajas pretinieki pieprasa: ”Neapgrūtiniet mūs ar Israēla Svēto!” (Jesajas 30:11b.) Lai Jesaja pārstāj runāt Jehovas vārdā — ”Israēla Svētā” vārdā! Jau šis tituls vien viņus kaitina, jo Jehovas cildenie principi atklāj viņu nožēlojamo stāvokli. Kā reaģē Jesaja? Viņš paziņo: ”Israēla Svētais ir teicis.” (Jesajas 30:12a.) Jesaja bez minstināšanās izrunā tieši tos vārdus, kas viņa pretiniekiem tā nepatīk, viņš neļauj sevi iebiedēt. Jesajas rīcība ir brīnišķīgs piemērs mums. Kad runa ir par Dieva vēsts sludināšanu, kristieši nekad nedrīkst pieļaut kompromisu. (Apustuļu darbi 5:27—29.) Tāpat kā Jesaja, viņi nepārstāj sludināt: ”Tā ir teicis Jehova!”
Dumpīguma sekas
10., 11. Kādas būs Jūdejas iedzīvotāju dumpīgās rīcības sekas?
10 Jūdejas iedzīvotāji ir atmetuši Dieva vārdu, uzticējušies meliem un paļāvušies uz ”slepeniem ceļiem”. (Jesajas 30:12b.) Kādas būs viņu rīcības sekas? Jehova nevis pārtrauks interesēties par tautu, kā cilvēki to vēlas, bet izdarīs tā, ka valsts beigs pastāvēt! Tas notiks pēkšņi, un iznīcība būs pilnīga, kā Jesaja paskaidro ar ilustrācijas palīdzību. Tautas dumpīgums ir kā ”plaisa šķībā mūŗa sienā; tā piepeši acumirklī sagŗauj sienu, liek tai sabrukt un sašķīst”. (Jesajas 30:13.) Ja augsta mūra siena ir sākusi šķiebties, tā beigu beigās sabruks, un tāpat Jesajas laikabiedru dumpīgums, kas kļūst arvien lielāks, kļūs par iemeslu valsts bojāejai.
11 Ar citu ilustrāciju Jesaja parāda, cik pamatīga būs gaidāmā iznīcināšana: ”Kā sašķaida māla krūzi bez žēlastības, ka nepaliek ne lauskas, ar ko varētu paņemt uguni no ugunskura vai pasmelt ūdeni no akas.” (Jesajas 30:14.) Jūdeju izpostīs tik pamatīgi, ka pāri nepaliks nekas vērtīgs — pat ne lauska, kas būtu pietiekami liela, lai ar to izgrābtu karstus pelnus no ugunskura vai pasmeltu ūdeni no akas. Cik kaunpilns gals! Arī tos, kas mūsdienās saceļas pret patieso pielūgsmi, drīzumā gaida tikpat pēkšņa un pamatīga iznīcināšana. (Ebrejiem 6:4—8; 2. Pētera 2:1.)
Tiek noraidīts Jehovas piedāvājums
12. Kā Jūdejas iedzīvotāji var paglābties no iznīcināšanas?
12 Taču Jesajas klausītāji vēl var paglābties no iznīcināšanas, izeja vēl ir. Pravietis paskaidro: ”Tā saka Dievs tas Kungs, Israēla Svētais: ”Atgriežoties un paliekot mierā, jūs taptu izglābti, mierā un paļāvībā jūs atrastu spēku.”” (Jesajas 30:15a.) Jehova ir gatavs glābt savu tautu, ja vien cilvēki parādītu ticību, ”paliekot mierā”, tas ir, pārtraucot mēģinājumus glābties ar politisku savienību palīdzību, un dzīvojot ”mierā”, tas ir, paļaujoties uz Dieva spēju viņus aizsargāt un nepadodoties bailēm. ”Bet jūs negribat!” Jesaja paziņo ļaudīm. (Jesajas 30:15b.)
13. Uz ko Jūdejas vadoņi paļaujas, un vai šī paļāvība ir pamatota?
13 Pēc tam Jesaja raksturo situāciju sīkāk: ”Jūs sakāt: ”Nē! Mēs tad jau drīzāk dosimies projām ar zirgiem!” Nu tad skrieniet arī! — ”Ar ātriem zirgiem mēs jāsim!” Nu tad jūsu vajātāji arī lai būtu tādi ātrskrējēji!” (Jesajas 30:16.) Jūdejas iedzīvotāji domā, ka viņus izglābs ātrie zirgi, nevis Jehova. (5. Mozus 17:16; Salamana Pamācības 21:31.) Taču pravietis norāda, ka paļauties uz to ir veltīgi, jo ienaidnieki gūs virsroku, un Jūdejai nepalīdzēs pat lielais karotāju skaits. ”Tūkstotis jūsējo bēgs no viena vienīga vīra kaŗa sauciena, un no piecu vīru kaŗa sauciena jūs bēgsit visi.” (Jesajas 30:17a.) Jūdejas karaspēkā izcelsies panika, un karavīri metīsies bēgt jau pēc ienaidnieku saujiņas kara sauciena.a Pāri paliks tikai atlikums, pamests ”kā ceļa stabs kalna galā un kā karogs pakalnā”. (Jesajas 30:17b.) Šis pravietojums vēlāk piepildās: 607. gadā p.m.ē., kad tiek izpostīta Jeruzaleme, izdzīvo tikai cilvēku atlikums. (Jeremijas 25:8—11.)
Nosodījumu nomaina mierinājuma vārdi
14., 15. Kādu mierinājumu Jesajas grāmatas 30. nodaļas 18. pantā lasāmie vārdi sniedz senās Jūdejas iedzīvotājiem un patiesajiem kristiešiem mūsdienās?
14 Kamēr šie nesaudzīgie vārdi vēl skan Jesajas klausītāju ausīs, vēstījuma raksturs izmainās. Jesaja vairs nerunā par draudošo postu un pievērš uzmanību solījumam par svētībām. ”Tādēļ tas Kungs gaida, lai jums parādītu žēlastību, tādēļ Viņš pošas, lai jums būtu žēlīgs, jo tas Kungs ir taisnīgas tiesas Dievs; svētīgs, kas paļaujas uz Viņu!” (Jesajas 30:18.) Cik uzmundrinoši vārdi! Jehova ir līdzjūtīgs Tēvs, kas ilgojas palīdzēt saviem bērniem. Viņš ar prieku parāda cilvēkiem žēlastību. (Psalms 103:13; Jesajas 55:7.)
15 Šie mierinošie vārdi attiecas uz ebreju atlikumu, kam žēlsirdīgi tiek dota iespēja pārciest Jeruzalemes iznīcināšanu 607. gadā p.m.ē., kā arī uz tiem nedaudzajiem, kas 537. gadā p.m.ē. atgriežas Apsolītajā zemē. Taču pravieša teiktais sniedz mierinājumu arī kristiešiem mūsdienās. Mums tiek atgādināts, ka Jehova ”pošas” rīkoties mūsu labā un iznīcināt šo ļauno pasauli. Uzticīgie Dieva kalpi var būt pārliecināti, ka Jehova — ”taisnīgas tiesas Dievs” — neļaus Sātana pasaulei pastāvēt nevienu dienu ilgāk, kā to prasa taisnīgums. Tāpēc tiem, ”kas paļaujas uz Viņu”, ir papilnam iemeslu priecāties.
Jehova mierina savus kalpus, atbildēdams uz lūgšanām
16. Kā Jehova mierina nomāktos?
16 Tiesa, daži varbūt jūtas nomākti, jo nav sagaidījuši glābšanu tik ātri, kā bija cerējuši. (Salamana Pamācības 13:12; 2. Pētera 3:9.) Mierinājumu viņiem var sniegt Jesajas nākamie vārdi, kas izceļ kādu īpašu Jehovas personības iezīmi. ”Tu Ciānas tauta, kas dzīvo Jeruzālemē, tev nebūs vienmēr raudāt, Viņš tev būs žēlīgs, kad tu Viņu piesauksi. Kad Viņš dzirdēs tavu balsi, Viņš tev atbildēs.” (Jesajas 30:19.) Ar šiem vārdiem Jesaja pauž maigas jūtas, pāriedams no 18. pantā lietotās uzrunas ”jums” uz uzrunu ”tev” 19. pantā. Kad Jehova mierina bēdu māktos, viņš vēršas pie katra no tiem atsevišķi. Būdams Tēvs, viņš nomāktam dēlam nejautā: ”Kāpēc tu neesi tikpat stiprs kā tavs brālis?” (Galatiešiem 6:4.) Jehova uzmanīgi uzklausa katru. Tiklīdz ”Viņš dzirdēs tavu balsi, Viņš tev atbildēs”, un to ir ļoti mierinoši zināt. Nomākti cilvēki var saņemt daudz spēka, ja viņi lūgšanās griežas pie Jehovas. (Psalms 65:3.)
Uzklausiet Dieva norādījumus, lasot viņa vārdus
17., 18. Kādus norādījumus Jehova dod arī grūtos laikos?
17 Turpinājumā Jesaja atgādina saviem klausītājiem, ka ir gaidāmi bēdu laiki. Cilvēki saņems ”tikai bēdu maizi un ūdeni sēru nomāktai sirdij”. (Jesajas 30:20a.) Aplenkuma laikā bēdas un nomāktība būs kaut kas tikpat ikdienišķs kā maize un ūdens. Bet Jehova ir gatavs palīdzēt tiem, kuru sirds ir noskaņota pareizi. ”Tavi skolotāji [”Diženais Skolotājs”, NW]b vairs nebūs spiesti slēpties, un tavas acis redzēs tavus skolotājus, un tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: ”Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!” kaut jūs arī ietu pa labi vai novērstos pa kreisi.” (Jesajas 30:20b, 21.)
18 Jehova ir ”Diženais Skolotājs”, neviens nespēj līdzināties viņam kā skolotājam. Bet kā cilvēki var viņu ”redzēt” un ”dzirdēt”? Jehova daudz ko par sevi ir atklājis, izmantojot praviešus, kuru teiktais ir pierakstīts Bībelē. (Amosa 3:6, 7.) Mūsdienās, kad Dieva uzticamie kalpi lasa Bībeli, ir tā, it kā Dievs viņiem tēvišķīgā balsī teiktu, pa kādu ceļu jāiet, un mudinātu veikt nepieciešamās izmaiņas uzvedībā, lai viņi varētu iet pa šo ceļu. Katram kristietim uzmanīgi jāklausās, ko Jehova saka Bībeles lappusēs un uz Bībeli balstītajās publikācijās, kuras sagatavo ”uzticīgais un gudrais kalps”. (Mateja 24:45—47.) Ikvienam nopietni jāpievēršas Bībeles lasīšanai, jo tā ”ir [viņa] dzīvība”. (5. Mozus 32:46, 47; Jesajas 48:17.)
Domājiet par gaidāmajām svētībām
19., 20. Kādas svētības gaida tos, kas atsaucas uz Diženā Skolotāja balsi?
19 Tie, kas atsaucas uz Diženā Skolotāja balsi, atmetīs savus izgrieztos elka tēlus, uzskatīdami tos par kaut ko riebīgu. (Izlasiet Jesajas 30:22.) Šos atsaucīgos cilvēkus gaida brīnišķīgas svētības. Tās ir aprakstījis Jesaja, un Jesajas grāmatas 30. nodaļas 23.—26. pantā ir lasāms aizraujošs pravietojums par atjaunošanu, kurš pirmo reizi piepildījās, kad ebreju atlikums 537. gadā p.m.ē. atgriezās no trimdas. Mūsdienās šis pravietojums palīdz saskatīt lieliskās svētības, ko Mesija jau tagad ir sagādājis garīgajā paradīzē, un iztēloties, kā viņš nākotnē svētīs cilvēkus paradīzē uz zemes.
20 ”Viņš dos lietu tavam sējumam tīrumā, maize no lauku ražas būs garšīga un sātīga un barības spēka pilna. Tavi ganāmie pulki ganīsies tanī laikā plašās ganībās. Vērši un ēzeļi, kas apstrādā druvu, ēdīs sālītu mistru, kas sajaukts un vētīts ar liešķeri un vētekli.” (Jesajas 30:23, 24.) Cilvēki katru dienu ēdīs ”garšīgu un sātīgu un barības spēka pilnu” maizi — augstvērtīgu pārtiku. Zeme nesīs tik bagātīgu ražu, ka ieguvēji būs pat dzīvnieki. Mājlopus baros ar ”sālītu mistru” — garšīgu lopbarību, ko dod tikai īpašos gadījumos. Šī barība būs pat ”vētīta”, kaut gan parasti vētī tikai labību, kas paredzēta cilvēku uzturam. Ir ļoti patīkami zināt šādus sīkumus, ar kuru palīdzību Jesaja paskaidro, cik bagātīgi Jehova svētīs uzticīgos cilvēkus.
21. Pastāstiet, cik pilnīgas būs gaidāmās svētības!
21 ”Uz visiem augstiem kalniem un visiem pakalniem būs tekoša ūdens strauti.” (Jesajas 30:25a.)c Ar precīzi izraudzītiem vārdiem Jesaja uzsver, cik pilnīgas būs Jehovas svētības. Nevienam netrūks ūdens — šīs vērtīgās vielas, kas plūdīs ne tikai zemienēs, bet arī visos kalnos, pat ”uz visiem augstiem kalniem un visiem pakalniem”. Neviens cilvēks vairs necietīs badu. (Psalms 72:16.) Pēc tam pravietis pievēršas kaut kam tādam, kas ir vēl augstāks par kalniem. ”Mēness gaisma būs kā saules gaisma, un saules gaisma būs septiņreiz gaišāka, nekā tā bija septiņas dienas tanī laikā, kad tas Kungs sasēja savas tautas vātis un dziedēja viņas brūces.” (Jesajas 30:26.) Jesajas brīnišķīgais pravietojums ir sasniedzis saviļņojošu kulmināciju. Dieva godība atspīdēs visā savā lieliskumā. Svētības, kas gaida Dieva uzticīgos kalpus, daudzkārt — septiņreiz — pārsniegs visu, ko viņi ir pieredzējuši pirms tam.
Sprieduma izpilde un prieks
22. Kādu nākotni, kas krasi atšķiras no tās, kura gaida Dievam uzticīgos cilvēkus, Jehova ir sagatavojis ļaunajiem?
22 Tad Jesajas vēstījuma raksturs atkal izmainās. ”Redzi,” viņš saka, it kā gribēdams piesaistīt savu klausītāju uzmanību, ”tas Kungs pats nāk šurpu no tālienes, Viņa dusmas kvēlo, liels ir Viņa saviļņojums, Viņa lūpas ir pilnas bardzības, un Viņa mēle kā postīga uguns.” (Jesajas 30:27.) Līdz šim Jehova nav iejaucies notikumu gaitā un ir ļāvis savas tautas ienaidniekiem darīt, ko tie vēlas. Bet tagad viņš tuvojas kā pērkona negaiss, lai izpildītu spriedumu. ”Viņa elpa ir kā plūstoša straume, kas sniedzas līdz kaklam, lai sijātu tautas nāves sietā un liktu tautām viltus iemauktus mutē, aiz kuŗiem Viņš tad tās trenkātu un dzenātu.” (Jesajas 30:28.) Dieva tautas ienaidniekus apņems ”plūstoša straume”, tos bez žēlastības ”sijās.. sietā”, un tiem uzliks ”iemauktus”. Šie ienaidnieki tiks iznīcināti.
23. Kāpēc kristieši mūsdienās no sirds priecājas?
23 Jesaja vēlreiz maina toni un pievēršas priekam, kādu izjutīs uzticīgie Dieva kalpi, kas reiz atgriezīsies savā zemē. ”Tad jūs dziedāsit kā svētku naktī un priecāsities kā svētceļnieki, kas ar mūzikas skaņām dodas uz tā Kunga kalnu, Israēla klinti.” (Jesajas 30:29.) Arī kristieši mūsdienās no sirds priecājas, domājot par spriedumu, ko ir saņēmusi Sātana pasaule, par to, ka viņus sargā Jehova, ”glābiņa un pestīšanas klints”, un par gaidāmajām svētībām, ko nodrošinās Valstība. (Psalms 95:1.)
24., 25. Kā Jesajas pravietojumā uzsvērts, cik reāls ir spriedums, kas tiks izpildīts Asīrijai?
24 Pieminējis šo prieku, Jesaja atgriežas pie sprieduma tēmas un norāda, pret ko ir vērstas Dieva dusmas. ”Atskanēs tā Kunga varenā pērkona balss, un Viņš pacels savu roku bargās dusmās ar iznīcinātāju uguni, lietus gāzi, negaisu un krusu. Un Asurs izbīsies no tā Kunga balss, kas viņu sitīs ar rīksti.” (Jesajas 30:30, 31.) Ar šo izteiksmīgo aprakstu Jesaja paskaidro, cik reāls ir Dieva spriedums Asīrijai. ”Asurs” (Asīrija) stāv Dieva priekšā un dreb, redzot sprieduma izpildei pacelto roku.
25 Pravietis turpina: ”Katru reizi, kad tas Kungs sitīs viņu ar pārmācības rīksti, tā ar labu trāpījumu viņu sāpīgi skars, iespiezdamās dziļi viņa miesā, un tas notiks ar bungām un kokles skaņām; ar paceltu roku Viņš visur ar viņu kaŗos. Jo sen jau ierīkota šausmu pilna sadedzināšanas vieta [”Tofeta”, NW], tā domāta arī ķēniņam; ir sakŗauts augsts un plats sārts, lielā daudzumā sagādāta malka un iekuri; tas Kungs to aizdedzinās ar savu dvašu līdzīgi kā ar sēra straumi.” (Jesajas 30:32, 33.) Tofeta, kas atradās Hinoma ielejā, šeit minēta kā simboliska vieta, kur deg uguns. Runādams par Asīrijas iznīcināšanu šajā vietā, Jesaja uzsver, ka šo valsti gaida pēkšņa un pilnīga bojāeja. (Salīdzināt 2. Ķēniņu 23:10, LB-26.)
26. a) Kāda nozīme pret Asīriju vērstajiem Jehovas paziņojumiem ir mūsdienās? b) Kā kristieši apliecina savu paļāvību uz Jehovu?
26 Kaut gan vēsts par spriedumu ir vērsta pret Asīriju, Jesajas pravietojumam ir arī dziļāka nozīme. (Romiešiem 15:4.) Jehova vēlreiz, tēlaini izsakoties, nāks no tālienes, lai cīnītos pret visiem, kas apspiež viņa tautu, — tos applūdinātu, sijātu un uzliktu tiem iemauktus. (Ecēhiēla 38:18—23; 2. Pētera 3:7; Atklāsmes 19:11—21.) Lai šī diena pienāk ātri! Bet pagaidām kristieši ļoti gaida savu atbrīvošanu. Spēkus viņiem dod pārdomas par spilgto aprakstu, kas atrodams Jesajas grāmatas 30. nodaļā. Tur lasāmie vārdi pamudina Dieva kalpus augstu vērtēt priekšrocību griezties pie Dieva lūgšanās, cītīgi studēt Bībeli un pārdomāt svētības, ko sniegs Valstība. (Psalms 42:2, 3; Salamana Pamācības 2:1—6; Romiešiem 12:12.) Jesajas vārdi mums visiem palīdz paļauties uz Jehovu.
[Zemsvītras piezīmes]
a Interesants fakts: ja Jūdejas iedzīvotāji būtu bijuši uzticīgi Dievam, notiktu tieši pretējais. (3. Mozus 26:7, 8.)
b Šī ir vienīgā vieta Bībelē, kur Jehova saukts par ”Diženo Skolotāju”.
c Jesajas grāmatas 30. nodaļas 25. panta otrajā daļā teikts: ”Lielās kaujas dienā, kad sagŗūs torņi.” Sākotnējā piepildījumā šie vārdi varbūt attiecās uz Babilonas krišanu, kas izraēliešiem ļāva saņemt svētības, par kurām runāts 30. nodaļas 18.—26. pantā. (Skat. 19. rindkopu.) Tie var attiekties arī uz iznīcināšanu Harmagedonā, kas darīs iespējamu pravietojuma lielāko piepildījumu — svētības jaunajā pasaulē.
[Attēli 305. lpp.]
Mozus laikā izraēlieši izgāja no Ēģiptes. Jesajas laikā Jūdejas iedzīvotāji dodas uz Ēģipti pēc palīdzības
[Attēls 311. lpp.]
Uz ”visiem pakalniem būs tekoša ūdens strauti”
[Attēls 312. lpp.]
Jehova nāks ar negaisa mākoņiem, ”Viņa dusmas kvēlo, liels ir Viņa saviļņojums”