Priecīgi tagad un mūžam
”Priecājieties un līksmojiet vienmēr par to, ko Es radu, jo redzi, Es pārradīšu Jeruzālemi priekam un tās tautu līksmībai.” (JESAJAS 65:18)
1. Kā patiesā pielūgsme gadsimtu gaitā ir ietekmējusi cilvēkus?
GADSIMTU gaitā neskaitāmi cilvēki ir raduši lielu prieku kalpošanā patiesajam Dievam, Jehovam. Dāvids bija tikai viens no tiem, kam patiesā pielūgsme sagādāja prieku. Bībelē stāstīts, ka tad, kad derības šķirsts tika nests uz Jeruzalemi, ”Dāvids un viss Israēla nams pārveda kalnup tā Kunga šķirstu ar gavilēm”. (2. Samuēla 6:15.) Šāds prieks kalpošanā Jehovam nav aizgājis pagātnē. Tāds var būt arī tev. Un tev ir iespēja drīz priecāties vēl nebijušā mērā!
2. Kas mūsdienās ir iesaistīts Jesajas grāmatas 35. nodaļas tālākajā piepildījumā, pēc tam kad pirmoreiz tā piepildījās attiecībā uz dzimtenē pārnākušajiem jūdiem?
2 Iepriekšējā rakstā mēs apspriedām, kā pirmoreiz piepildījās iedvesmojošais pravietojums no Jesajas grāmatas 35. nodaļas. Mēs pamatoti varam teikt, ka tas bija pravietojums par atjaunošanu, jo tāds tas izrādījās seno laiku jūdiem. Līdzīgi šis pravietojums piepildās mūsdienās. Kā? Jau sākot ar mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem, Jehova uztur attiecības ar garīgajiem izraēliešiem, no kuriem pirmie bija Jēzus apustuļi un citi šajos svētkos. Garīgie izraēlieši ir cilvēki, kas ir svaidīti ar Dieva svēto garu un kas pievienojas grupai, kuru apustulis Pāvils nosauca par ”Dieva Israēlu”. (Galatiešiem 6:16; Romiešiem 8:15—17.) Atceries arī to, ka 1. Pētera 2:9 šie kristieši ir dēvēti par ’izredzētu cilti, ķēnišķīgiem priesteriem, svētu tautu, Dieva īpašumu’. Pēc tam Pēteris norādīja uz garīgajiem izraēliešiem doto uzdevumu: ”Lai jūs paustu tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā.”
Piepildījums mūsdienās
3., 4. Kāds bija stāvoklis, kad Jesajas grāmatas 34. nodaļa sāka piepildīties mūsdienās?
3 Mūsu gadsimta sākumā bija laiks, kad uz Zemes atlikušie garīgie izraēlieši nebija nelokāmi un aktīvi šīs vēsts paudēji. Viņi pilnībā nepriecājās Dieva brīnišķīgajā gaismā. Patiesībā viņi atradās diezgan dziļā tumsā. Kad tas bija? Un ko tāpēc darīja Dievs Jehova?
4 Tas bija 1. pasaules kara laikā, neilgi pēc tam, kad 1914. gadā debesīs bija nodibināta Dieva mesiāniskā Ķēniņvalsts. Tautas, ko atbalstīja garīdznieki no dažādu zemju baznīcām, bija iedegušās savstarpējās dusmās. (Atklāsmes 11:17, 18.) Dievs, protams, bija noskaņots pret atkritušo kristīgo pasauli un tās garīdznieku kārtu, kas ieņēma augstu stāvokli, gluži tāpat kā viņš agrāk bija noskaņots pret augstprātīgo ēdomiešu tautu. Tāpēc kristīgajai pasaulei, kuras pirmtēls bija senā Ēdoma, būs jāizjūt, kā mūsdienās piepildās Jesajas grāmatas 34. nodaļa. Šis pravietojuma piepildījums — iznīcināšana uz visiem laikiem — ir tikpat neapšaubāms kā pirmais piepildījums, ko izjuta senā Ēdoma. (Atklāsmes 18:4—8, 19—21.)
5. Kā Jesajas grāmatas 35. nodaļa ir piepildījusies mūsu laikos?
5 Bet ko var teikt par pravietojumu, kurš lasāms Jesajas grāmatas 35. nodaļā un kurā izcelts prieks? Arī tas ir piepildījies mūsdienās. Kādā veidā? Šis pravietojums piepildījās, kad garīgie izraēlieši tika atbrīvoti no sava veida gūsta. Apskatīsim nesenās teokrātiskās vēstures notikumus, ko ir pieredzējuši daudzi joprojām dzīvojoši cilvēki.
6. Kāpēc var teikt, ka garīgā Izraēla atlikums bija nokļuvis gūstā?
6 Relatīvi īsu laika sprīdi 1. pasaules kara gaitā garīgā Izraēla atlikums nebija saglabājis pilnīgu tīrību un nebija rīkojies saskaņā ar Dieva gribu. Daži no garīgajiem izraēliešiem bija aptraipījušies ar kļūdām mācību jautājumos un pieļāvuši kompromisu, skaidri nenostājoties Jehovas pusē, kad tika spiesti atbalstīt karojošās tautas. Kara gados viņi piedzīvoja visdažādākās vajāšanas, un daudzviet viņu uz Bībeli balstītā literatūra pat tika aizliegta. Visbeidzot daži ievērojamākie brāļi uz nepatiesu apsūdzību pamata tika notiesāti un ieslodzīti cietumā. Atskatoties pagātnē, nav grūti ieraudzīt, ka Dieva tautas cilvēki nevis atradās brīvībā, bet kaut kādā mērā bija gūstā. (Salīdzināt Jāņa 8:31, 32.) Viņiem jūtami trūka garīgās redzes. (Efeziešiem 1:16—18.) Ja runā par Dieva cildināšanu, viņi bija nosacīti mēmi un tāpēc garīgi neauglīgi. (Jesajas 32:3, 4; Romiešiem 14:11; Filipiešiem 2:11.) Vai tu redzi, kā tas atgādina situāciju, kādā atradās Babilonijas gūstā nonākušie senie jūdi?
7., 8. Kādu atjaunošanu atlikums pieredzēja mūsdienās?
7 Bet vai mūsdienās Dievs atstāja savus kalpus šādā stāvoklī? Nē, viņš bija nolēmis tos atbrīvot, gluži kā bija pravietojis Jesaja. Tātad šim pašam 35. nodaļas pravietojumam ir īpašs piepildījums mūsu laikos: garīgā Izraēla atlikums tika atbrīvots un atguva labklājību un veselību garīgā paradīzē. Vēstulē ebrejiem 12:12 Pāvils izmantoja Jesajas 35:3 pārnestā nozīmē, apstiprinādams, ka mēs pamatoti runājam par šī Jesajas pravietojuma piepildīšanos garīgā ziņā.
8 Atlikušie svaidītie garīgā Izraēla locekļi pēckara posmā, tēlaini runājot, pārnāca no gūsta. Dievs Jehova viņus atbrīvoja ar Jēzus Kristus, lielākā Kīra, starpniecību. Tāpēc atlikums varēja veikt atjaunošanu, kas salīdzināma ar darbu, kādu pēc atgriešanās savā zemē veica seno jūdu atlikums, no jauna uzbūvējot templi Jeruzalemē. Turklāt garīgie izraēlieši mūsdienās varēja uzsākt zaļojošas garīgas paradīzes — simboliska Ēdenes dārza — iekopšanu un kultivēšanu.
9. Kā mūsdienās ir noticis kaut kas līdzīgs tam, kas aprakstīts Jesajas 35:1, 2, 5—7?
9 Paturot prātā iepriekšminēto, vēlreiz apspriedīsim Jesajas grāmatas 35. nodaļu, un vispirms pievērsīsim uzmanību 1. un 2. pantam. Šķietami izkaltusī zeme tiešām sāka ziedēt un dot ražu kā senie Saronas līdzenumi. Tagad izlasīsim no 5. līdz 7. pantam. Cilvēkiem, kas piederēja pie atlikuma, — daudzi no viņiem vēl arvien ir dzīvi un rosīgi kalpo Jehovam — atvērās sapratnes acis. Viņi labāk izprata to, kas bija noticis 1914. gadā un pēc tam. Tas ir ietekmējis arī daudzus no mums, ’lielā pulka’, kas tagad kalpo plecu pie pleca ar atlikumu. (Atklāsmes 7:9.)
Vai piepildījums attiecas uz tevi?
10., 11. a) Kā tu esi iesaistīts Jesajas 35:5—7 piepildījumā? b) Ko tu pats domā par šīm izmaiņām?
10 Padomā pats par sevi. Vai tu regulāri lasīji Bībeli, pirms sastapies ar Jehovas lieciniekiem? Ja lasīji, cik lielā mērā tu to saprati? Tagad tu zini patiesību, piemēram, par mirušo stāvokli. Kādam, kas interesējas par šo jautājumu, tu, jādomā, vari norādīt attiecīgus pantus 1. Mozus grāmatas 2. nodaļā, Salamana Mācītāja grāmatas 9. nodaļā un Ecēhiēla grāmatas 18. nodaļā, kā arī minēt daudzus citus pantus. Jā, tu droši vien saproti, ko Bībele māca par daudziem jautājumiem un tematiem. Vienkārši sakot, tu uztver Bībeles jēgu un daudz ko no tās vari paskaidrot citiem, un tu, bez šaubām, to arī dari.
11 Tomēr būtu labi, ja katrs no mums sev pajautātu: kā es esmu iemācījies visu, ko zinu par Bībeles patiesību? Vai pirms studijām kopā ar Jehovas tautu es biju atradis visus tikko minētos Bībeles pantus? Vai es sapratu to nozīmi un izdarīju pareizus secinājumus par to svarīgumu? Vaļsirdīga atbilde uz šiem jautājumiem droši vien ir ”nē”. Nebūtu jāapvainojas par šādu izteikumu, bet var sacīt, ka būtībā tu biji neredzīgs, ja runa ir par šiem pantiem un to nozīmi. Vai tā nav? Šie vārdi bija Bībelē, taču tu nevarēji tos saskatīt vai aptvert to jēgu. Kā tavas acis garīgi atvērās? To paveica Jehova, piepildīdams Jesajas 35:5 attiecībā uz svaidīto atlikumu. Tad savukārt atdarījās arī tavas acis. Tu vairs neesi garīgā tumsā. Tu redzi. (Salīdzināt Atklāsmes 3:17, 18.)
12. a) Kāpēc mēs varam teikt, ka šis nav laiks, kad notiek brīnumaina fiziska dziedināšana? b) Kā brāļa F. Frenca dzīve liecina par Jesajas 35:5 piepildīšanos mūsdienās?
12 Cilvēki, kas vērīgi studē Bībeli un pēta, kā Dievs ir rīkojies gadsimtu gaitā, zina: šis nav vēstures posms, kad notiek brīnumaina fiziska dziedināšana. (1. Korintiešiem 13:8—10.) Tāpēc mēs negaidām, ka Jēzus Kristus atvērs neredzīgo acis, lai apliecinātu, ka viņš ir Mesija, Dieva pravietis. (Jāņa 9:1—7, 30—33.) Tāpat Jēzus neatjauno dzirdi nedzirdīgajiem. Kad Frederiks Frencs, viens no svaidītajiem, kas savā laikā bija Sargtorņa biedrības prezidents, bija nepilnus 100 gadus vecs, viņš bija kļuvis gandrīz neredzīgs un viņam bija jālieto arī dzirdes aparāts. Vairākus gadus viņš vairs nevarēja lasīt vājās redzes dēļ, taču kurš gan domātu, ka viņš bija neredzīgs vai nedzirdīgs tajā nozīmē, kas lietota Jesajas 35:5? Viņa asā garīgā redze bija svētība Dieva tautai visā pasaulē.
13. Kādas pārmaiņas un atjaunošanu mūsdienās piedzīvoja Dieva tauta?
13 Un ko var teikt par tavu mēli? Garīgā gūsta laikā Dieva svaidītie, iespējams, bija apklusuši. Bet tad, kad Dievs pilnīgi izmainīja šo stāvokli, viņu mēle sāka gavilēt priekā, jo nu viņi zināja par nodibināto Ķēniņvalsti un Dieva solījumiem, kas piepildīsies nākotnē. Varbūt viņi ir palīdzējuši atraisīties arī tavai mēlei. Cik bieži tu agrāk stāstīji citiem par Bībeles patiesību? Iespējams, bija brīdis, kad tu domāji: man patīk studēt, bet es nekad neiešu runāt ar svešiem cilvēkiem. Tomēr ”mēmo mēle” nu ’gavilē’ priekā, vai tā nav? (Jesajas 35:6.)
14., 15. Kā mūsu laikos daudzi ir uzsākuši iet ”svēto ceļu”?
14 Pēc atbrīvošanas no Babilonijas senajiem jūdiem bija veicams garš mājupceļš. Kas tam atbilst mūsdienās? Skatīsimies Jesajas 35:8: ”Tur būs līdzens ceļš, — ceļš, ko sauks par svēto ceļu. Nešķīstie tur nespers savu kāju.”
15 Kopš atbrīvošanas no garīgās nebrīves svaidītais atlikums, kam tagad ir pievienojies miljoniem citu avju, ir izgājis no lielās Bābeles uz simboliska lielceļa, uz tīra un svēta ceļa, kurš ved uz garīgu paradīzi. Mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai drīkstētu atrasties uz šī svētā ceļa un paliktu uz tā. Padomā par sevi. Vai gan tava morāle un principi, pēc kuriem tu vadies, tagad nav daudz augstāki kā toreiz, kad tu biji pasaulē? Vai tu nepūlies vairāk, lai tavas domas un uzvedība saskanētu ar Dieva domām un rīcību? (Romiešiem 8:12, 13; Efeziešiem 4:22—24.)
16. Kādi apstākļi mūs priecē, kad mēs ejam svēto ceļu?
16 Turpinot iet pa svēto ceļu, tev gandrīz nemaz nav jāraizējas par cilvēkiem, kas līdzinās zvēriem. Protams, pasaulē tev jāuzmanās, lai alkatīgi un naidīgi cilvēki tevi pārnestā nozīmē neapēstu dzīvu. Ārkārtīgi daudz ir tādu, kas plēsonīgi apietas ar citiem. Cik atšķirīgi viss ir Dieva tautā! Tajā tu esi pasargāts. Bez šaubām, citi kristieši nav pilnīgi, reizēm kāds kļūdās vai tevi aizvaino. Taču tu zini, ka brāļi necenšas tīšām tevi ievainot vai ’aprīt’. (Psalms 57:5; Ecēhiēla 22:25; Lūkas 20:45—47; Apustuļu darbi 20:29; 2. Korintiešiem 11:19, 20; Galatiešiem 5:15.) Gluži otrādi, viņi interesējas par tevi, viņi tev palīdz, un viņi vēlas kalpot kopā ar tevi.
17., 18. Kādā nozīmē tagad pastāv paradīze, un kā tā mūs ietekmē?
17 Tātad mēs varam lasīt Jesajas grāmatas 35. nodaļu, domājot par to, kā 1.—8. pants piepildās patlaban. Vai nav skaidrs, ka mēs esam atraduši kaut ko tādu, kas pamatoti tiek saukts par garīgu paradīzi? Tā gan nav pilnīga — pagaidām nav. Bet tā tik tiešām ir paradīze, jo tajā mēs varam, kā teikts 2. pantā, ’redzēt tā Kunga godību, mūsu Dieva jaukumu’. Un kāds ir iznākums? 10. pantā ir rakstīts: ”Tā Kunga atsvabinātie.. atgriezīsies mājās un ar gavilēm pārnāks Ciānā; mūžīgs prieks staros pār viņu galvām; prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen.” Patiesi, tas, ka esam atstājuši viltus reliģiju, pareizi pielūdzam Dievu un gūstam viņa labvēlību, mūs pilda ar prieku.
18 Ar patieso pielūgsmi saistītais prieks joprojām aug, vai nav tiesa? Tu redzi jaunus interesentus, kas daudz ko maina savā dzīvē un apgūst Bībeles patiesības pamatus. Tu vēro jauniešus, kas uzaug un gūst garīgus panākumus draudzē. Kristīšanas reizēs tu redzi, ka tiek kristīti tev pazīstami cilvēki. Vai tie nav iemesli priekam, bagātīgam priekam mūsdienās? Patiešām, kāds prieks, ka arī citi iegūst garīgu brīvību un nokļūst paradīzes apstākļos!
Piepildījums, kas vēl ir nākotnē!
19. Kādas gaidas mūs piepilda, kad lasām Jesajas grāmatas 35. nodaļu?
19 Līdz šim mēs apspriedām to, kā Jesajas grāmatas 35. nodaļa piepildījās pirmoreiz, kad jūdi atgriezās dzimtenē, un to, kā tā garīgi piepildās pašreiz. Taču tas vēl nav viss. Ir gaidāms daudz kas vairāk. Tālākais piepildījums ir saistīts ar Bībeles apliecinājumu, ka drīzumā uz Zemes tiks atjaunoti paradīzes apstākļi tiešā nozīmē. (Psalms 37:10, 11; Atklāsmes 21:4, 5.)
20., 21. Kāpēc ir loģiski un saskaņā ar Svētajiem rakstiem domāt, ka Jesajas grāmatas 35. nodaļai ir gaidāms vēl viens piepildījums?
20 Nebūtu loģiski, ja Jehova būtu izteiksmīgi aprakstījis paradīzi, bet pēc tam piepildītu pravietojumu tikai garīgi. Protams, tas nenozīmē, ka garīgais piepildījums nebūtu nozīmīgs. Pat īstas paradīzes izveidošana mūs neapmierinātu, ja būtu iespējams skatīt jaukas ainavas un atrasties starp miermīlīgiem dzīvniekiem, bet visapkārt dzīvotu izvirtuši cilvēki, kas rīkotos kā mežonīgi zvēri. (Salīdzināt Titam 1:12.) Jā, garīgajam jābūt vispirms, jo tas ir svarīgākais.
21 Tomēr tuvojošos paradīzi raksturos ne tikai garīgie apstākļi, par kuriem mēs priecājamies tagad un vēl vairāk priecāsimies nākotnē, bet arī kaut kas cits. Mums ir pamatots iemesls gaidīt, ka tādi pravietojumi kā Jesajas grāmatas 35. nodaļā lasāmais piepildīsies tiešā nozīmē. Kāpēc? Savas grāmatas 65. nodaļā Jesaja paredzēja ”jaunas debesis un jaunu zemi”. Šo Rakstu vietu izmantoja apustulis Pēteris, aprakstīdams Jehovas dienai sekojošos notikumus. (Jesajas 65:17, 18; 2. Pētera 3:10—13.) Pēteris norādīja, ka Jesajas aprakstītie apstākļi patiešām pastāvēs, kad ’jaunā zeme’ būs kļuvusi par īstenību. Tu, iespējams, zini daudz ko no šī apraksta: cilvēki cels namus un tajos dzīvos, stādīs vīna dārzus un ēdīs to augļus, ilgi izmantos to, ko viņu rokas veikušas; vilki un jēri dzīvos kopā, un visā zemē netiks darīts nekāds ļaunums. Citiem vārdiem, cilvēkiem būs ilgs mūžs, drošas mājas un uztura pārpilnība, darbs sniegs gandarījumu, pastāvēs miers dzīvnieku starpā, kā arī starp dzīvniekiem un cilvēkiem.
22., 23. Kāds pamats priekam būs tad, kad Jesajas grāmatas 35. nodaļa piepildīsies nākotnē?
22 Vai tevi nepārņem prieks, domājot par šādu perspektīvu? Tā būtu jābūt, jo Dievs mūs radīja, lai mēs dzīvotu tieši tā. (1. Mozus 2:7—9.) Un ko tas nozīmē, ja runājam par apspriežamo pravietojumu Jesajas grāmatas 35. nodaļā? Tas nozīmē, ka mums ir vēl viens iemesls gavilēt no prieka. Mēs priecāsimies par to, ka zaļos tuksneši un izkaltusī zeme. Tad cilvēki, kam ir zilas acis, brūnas acis vai kādas citas brīnišķīgas nokrāsas acis, bet kas tagad ir neredzīgi varēs redzēt. Mūsu brāļi kristieši, kas ir nedzirdīgi vai kas dzird ar grūtībām, varēs dzirdēt skaidri. Kāds prieks būs izmantot šo spēju, lai klausītos Dieva Svētos rakstus un to izskaidrojumu, tāpat arī vēja šalkas koku lapotnēs, bērnu smieklus un putnu dziesmas!
23 Turklāt tas nozīmē, ka sakropļoti cilvēki, arī tie, kas pašreiz slimo ar artrītu, varēs pārvietoties bez sāpēm. Kāds tas būs atvieglojums! Tad patiešām ūdens straumes plūdīs tuksnesī. Mēs redzēsim, kā šļācas ūdens, un dzirdēsim tā urdzēšanu. Mēs varēsim tur pastaigāties un pieskarties zaļajai zālei un niedrēm. Tā patiesi būs atjaunota paradīze. Un kā tev patīk iespēja bez bailēm uzturēties lauvas vai cita līdzīga dzīvnieka tuvumā? Nav jāsāk aprakstīt, kā tas būs, jo mēs visi jau spilgti iztēlojamies šo ainu.
24. Kāpēc tu piekrīti tam, kas sacīts Jesajas 35:10?
24 Jesaja apliecina: ”Tā Kunga atsvabinātie.. atgriezīsies mājās un ar gavilēm pārnāks Ciānā; mūžīgs prieks staros pār viņu galvām.” Tāpēc mēs varam piekrist, ka mums ir iemesls gavilēt no prieka. Tas ir prieks par to, ko Jehova jau tagad dara savas tautas labā garīgajā paradīzē, un par to, ko mēs varam gaidīt, kad pavisam drīz tiks izveidota paradīze tiešā nozīmē. Par priecīgiem cilvēkiem — par mums — Jesaja raksta: ”Prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen.” (Jesajas 35:10.)
Vai tu ievēroji?
◻ Kā otro reizi piepildījās Jesajas grāmatas 35. nodaļa?
◻ Kas garīgā ziņā atbilst brīnumainajām pārvērtībām, kādas paredzēja Jesaja?
◻ Kā tu esi iesaistīts šī pravietojuma piepildījumā?
◻ Kāpēc var teikt, ka Jesajas grāmatas 35. nodaļa mūs pilda ar cerībām uz nākotni?
[Attēls 15. lpp.]
Reimondstrītas cietums Bruklinā (Ņujorka), kur 1918. gada jūnijā tika turēti ieslodzījumā septiņi ievērojami brāļi
[Attēls 16. lpp.]
Kaut gan brālis Frencs mūža nogalē bija gandrīz neredzīgs, viņš saglabāja asu garīgo redzi
[Attēli 17. lpp.]
Garīgā izaugsme un panākumi ir iemesli priekam