Dieva vārdi paliek mūžīgi
”Mūsu Dieva vārds paliek mūžīgi!” (JESAJAS 40:8)
1. a) Ko šajā kontekstā nozīmē izteiciens ”mūsu Dieva vārds”? b) Kādi ir cilvēku solījumi salīdzinājumā ar Dieva vārdiem?
CILVĒKIEM piemīt tieksme paļauties uz citu, ietekmīgu cilvēku solījumiem. Bet, lai cik pievilcīgi viņu solījumi varbūt šķiet tiem, kas ilgojas pēc labākas dzīves, tomēr salīdzinājumā ar mūsu Dieva vārdiem šādi solījumi ir kā vīstoši ziedi. (Psalms 146:3, 4.) Vairāk nekā pirms 2700 gadiem Dievs Jehova iedvesmoja pravieti Jesaju uzrakstīt: ”Visa miesa ir zāle, un viss tās jaukums ir kā puķe laukā! [..] Zāle nokalst, puķe novīst, bet mūsu Dieva vārds paliek mūžīgi!” (Jesajas 40:6, 8.) Kas ir šis neiznīcīgais ”vārds”? Tas ir Dieva paziņojums par savu nodomu. Mūsdienās šis ”vārds” mums ir pieejams rakstveidā — tas ir atrodams Bībelē. (1. Pētera 1:24, 25.)
2. Kāda attieksme un rīcība neaizkavēja Jehovu piepildīt vārdus, ko viņš bija teicis par seno Izraēlu un Jūdu?
2 Cilvēki, kas dzīvoja senās Izraēlas laikā, pieredzēja, kā apstiprinājās Jesajas pierakstīto vārdu patiesums. Ar savu praviešu starpniecību Jehova paziņoja, ka vispirms desmit cilšu ķēniņvalsts Izraēlas iedzīvotāji un pēc tam arī divu cilšu ķēniņvalsts Jūdas ļaudis tiks aizvesti gūstā, jo tie viņam ir bijuši ārkārtīgi neuzticīgi. (Jeremijas 20:4; Amosa 5:2, 27.) Kaut gan cilvēki vajāja un pat nogalināja Jehovas praviešus, sadedzināja rakstu rituli, kur bija uzrakstīts Dieva brīdinājums, un griezās pie Ēģiptes pēc militāras palīdzības, lai nepieļautu, ka notiek tā, kā bija pravietots, Jehovas vārdi tomēr piepildījās. (Jeremijas 36:1, 2, 21—24; 37:5—10; Lūkas 13:34.) Ievērības cienīgā veidā piepildījās arī Dieva solījums atvest atlikušos jūdus, kas nožēlos savus pārkāpumus, atpakaļ uz viņu zemi. (Jesajas, 35. nodaļa.)
3. a) Kuri no Jesajas pierakstītajiem solījumiem mūs īpaši interesē? b) Kāpēc tu esi pārliecināts, ka šie pravietojumi tiešām piepildīsies?
3 Izmantodams Jesaju, Jehova pravietoja arī taisnīgu, ar Mesijas starpniecību īstenotu valdīšanu pār cilvēci, atbrīvošanu no grēka un nāves un zemes pārveidošanu par paradīzi. (Jesajas 9:5, 6; 11:1—9; 25:6—8; 35:5—7; 65:17—25.) Vai arī šie pravietojumi piepildīsies? Nav ne mazāko šaubu! ”Dievs.. nemelo.” Viņš ir licis pierakstīt savus pravietiskos vārdus, lai mēs no tiem varētu gūt labumu, un viņš ir parūpējies, lai tie tiktu saglabāti. (Titam 1:2; Romiešiem 15:4.)
4. Kāpēc var teikt, ka Dieva ”vārds” ir ”dzīvs”, kaut gan oriģinālie Bībeles manuskripti nav saglabājušies?
4 Jehova nav saglabājis oriģinālos manuskriptus, kuros cilvēki, ko viņš senatnē izmantoja, pierakstīja šos pravietojumus. Tomēr ir pierādījies, ka viņa ”vārds”, viņa paziņotais nodoms, ir ”dzīvs”. Šis nodoms neatvairāmi tuvojas piepildījumam, un notikumu gaitā atklājas to cilvēku dziļākās domas un pamudinājumi, kuru dzīvi šis nodoms skar. (Ebrejiem 4:12.) Turklāt vēsture liecina, ka Dieva iedvesmoto Rakstu saglabāšana un tulkošana ir norisinājusies Dieva vadībā.
Mēģinājumi apturēt Dieva vārdu izplatīšanu
5. a) Kā Sīrijas ķēniņš mēģināja iznīcināt Dieva iedvesmotos Ebreju rakstus? b) Kāpēc viņa nodoms neizdevās?
5 Ne vienu reizi vien valdnieki ir mēģinājuši iznīcināt Dieva iedvesmotos Rakstus. 168. gadā p.m.ē. Sīrijas ķēniņš Antiohs Epifans (attēlots 10. lappusē) uzcēla Jehovam veltītajā templī altāri Zevam. Turklāt viņš meklēja un dedzināja ”bauslības grāmatas” un paziņoja, ka ikviens, kam pieder šādi Raksti, tiks nogalināts. Bet neatkarīgi no tā, cik daudz rokrakstu viņš sadedzināja Jeruzalemē un visā Jūdejā, viņam neizdevās pilnīgi iznīcināt Rakstus. Tajā laikā jūdu kolonijas bija izkaisītas daudzās zemēs un katrai sinagogai bija savs rakstu rituļu krājums. (Salīdzināt Apustuļu darbi 13:14, 15.)
6. a) Kā pretinieki neatlaidīgi pūlējās iznīcināt agrīno kristiešu lietotos Rakstus? b) Kāds bija iznākums?
6 Mūsu ēras 303. gadā Romas imperators Diokletiāns izdeva līdzīgu rīkojumu, pavēlēdams, lai kristiešu sapulču vietas tiktu izdemolētas un viņu ”Raksti atdoti liesmām”. Šāda postīšana turpinājās desmit gadus. Taču, lai cik briesmīgas bija vajāšanas, Diokletiānam neizdevās izskaust kristietību, un Dievs nepieļāva, ka imperatora pārstāvji iznīcinātu visas kopijas kaut vai tikai vienai viņa iedvesmoto Rakstu daļai. Bet ar savu reakciju uz Dieva vārdu izplatīšanu un sludināšanu šie pretinieki atklāja, kas bija viņu sirdīs. Viņi paši parādīja, ka viņi ir cilvēki, ko Sātans ir padarījis aklus un kas pilda Sātana gribu. (Jāņa 8:44; 1. Jāņa 3:10—12.)
7. a) Kādi šķēršļi tika likti, lai apturētu Bībeles zināšanu izplatīšanos Rietumeiropā? b) Kādi panākumi tika gūti Bībeles tulkošanā un izdošanā?
7 Pūliņi apturēt Bībeles zināšanu izplatīšanos izpaudās arī citādi. Kad latīņu valoda ikdienā vairs netika lietota un bija kļuvusi par mirušu valodu, nevis pagānu valdnieki, bet gan cilvēki, kas dēvējās par kristiešiem, — pāvests Gregors VII (1073—1085) un pāvests Inocents III (1198—1216) — bija tie, kas aktīvi pretojās Bībeles tulkošanai vienkāršās tautas valodā. Lai satriektu mēģinājumus apšaubīt baznīcas autoritāti, 1229. gadā Romas katoļu sinode Tulūzā pieņēma lēmumu, ka lajiem nedrīkst piederēt Bībeles grāmatas tautas valodā. Lai nodrošinātu šī lēmuma izpildi, plaši tika izmantota inkvizīcija. Taču, kad inkvizīcija bija darbojusies 400 gadus, cilvēki, kas mīlēja Dieva vārdus, bija pārtulkojuši visu Bībeli aptuveni 20 valodās un nodarbojās ar tās iespiešanu un izplatīšanu; turklāt Bībele bija pārtulkota arī dažādos dialektos un apjomīgas daļas no šīs grāmatas — vēl 16 citās valodās.
8. Kādi ar Bībeles tulkošanu un izplatīšanu saistīti notikumi 19. gadsimtā risinājās Krievijā?
8 Romas katoļu baznīca nebija vienīgā, kas centās panākt, lai Bībele nebūtu pieejama vienkāršajiem cilvēkiem. 19. gadsimta sākumā G. Pavskis, Pēterburgas Teoloģijas akadēmijas profesors, no grieķu valodas pārtulkoja krieviski Mateja evaņģēliju. Arī citas Kristiešu grieķu rakstu grāmatas tika pārtulkotas krievu valodā, un Pavskis tās rediģēja. Šie darbi tika plaši izplatīti, līdz 1826. gadā baznīcas ietekmē cars izdeva rīkojumu, ka turpmāk Krievijas Bībeles biedrība būs pakļauta Krievijas pareizticīgo baznīcas ”Svētajai sinodei”, un sinodei pēc tam izdevās apturēt Bībeles biedrības darbību. Vēlāk Pavskis pārtulkoja Ebreju rakstus no senebreju valodas krievu valodā. Ap to pašu laiku pareizticīgo baznīcas arhimandrīts Makarijs arī pārtulkoja Ebreju rakstus no senebreju valodas krieviski. Viņi abi tika sodīti par to, ko bija paveikuši, un viņu tulkojumi tika noglabāti baznīcas arhīvos. Baznīca bija apņēmusies panākt, lai Bībele joprojām būtu pieejama tikai baznīcslāvu valodā, ko vienkāršie ļaudis nespēja nedz lasīt, nedz saprast. Tikai tad, kad cilvēku centienus iegūt Bībeles zināšanas vairs nevarēja apslāpēt, ”Svētā sinode” 1856. gadā ķērās pie sava, sinodālā tulkojuma, un šis darbs tika veikts saskaņā ar norādījumiem, kas ar lielu rūpību bija sastādīti tā, lai nodrošinātu tulkojumā lietoto izteicienu atbilstību baznīcas uzskatiem. Tā saistībā ar Dieva vārdu izplatīšanu skaidri parādījās atšķirība starp to, kas reliģiskie vadītāji bija ārēji, un viņu īsto būtību, kas atklājās viņu vārdos un darbos. (2. Tesaloniķiešiem 2:3, 4.)
Dieva vārdi tiek pasargāti no sagrozīšanas
9. Kā daži Bībeles tulkotāji pierādīja savu mīlestību pret Dieva vārdiem?
9 Svēto rakstu tulkotāju un pavairotāju vidū bija cilvēki, kas patiešām mīlēja Dieva vārdus un nežēloja pūles, lai tos padarītu katram pieejamus. Viljams Tindals gāja bojā mocekļa nāvē (1536. gadā) tā darba dēļ, ko viņš bija veicis, lai Bībeli varētu lasīt angliski. Fransisko de Ensinass nonāca katoļu inkvizīcijas cietumos (pēc 1544. gada) tāpēc, ka viņš bija pārtulkojis un publicējis Kristiešu grieķu rakstus spāņu valodā. Roberts Morisons, riskēdams ar savu dzīvību, iztulkoja Bībeli ķīniešu valodā (no 1807. līdz 1818. gadam).
10. Kādi piemēri liecina, ka bija arī tādi tulkotāji, kuru rīcību noteica nevis mīlestība pret Dieva vārdiem, bet citi pamudinājumi?
10 Tomēr reizēm pārrakstītāju un tulkotāju darbu ietekmēja nevis mīlestība pret Dieva vārdiem, bet citi apsvērumi. Aplūkosim četrus piemērus: 1) samarieši uzcēla templi Garicima kalnā, lai radītu konkurenci templim Jeruzalemē. Lai šādu rīcību attaisnotu, samariešu Pentateiha tekstā, 2. Mozus 20:17, tika izdarīts iestarpinājums. Šajā vietā tika ierakstīta pavēle — it kā daļa no desmit baušļiem — uzcelt akmens altāri Garicima kalnā un nest tur upurus. 2) Cilvēks, kas pirmais tulkoja Daniēla grāmatu grieķu valodā, lai to iekļautu Septuagintā, patvaļīgi pārveidoja tekstu. Viņš iesprauda izteicienus, kas, pēc viņa domām, padarīja skaidrāku vai uzlaboja to, kas sacīts senebreju tekstā. Viņš izlaida detaļas, kas, viņaprāt, lasītājiem varētu būt nepieņemamas. Tulkodams Daniēla 9:24—27 atrodamo pravietojumu par Mesijas parādīšanās laiku, šis tulkotājs viltoja norādīto laika posmu un pievienoja, sagrozīja un mainīja vietām vārdus, — cik var spriest, viņa nolūks bija radīt iespaidu, it kā šis pravietojums atbalstītu Makabeju cīņu. 3) Mūsu ēras ceturtajā gadsimtā kāds pārlieku dedzīgs trīsvienības mācības aizstāvis latīņu valodā sarakstītā traktātā acīmredzot iekļāva vārdus ”debesīs: Tēvs, Vārds un Svētais Gars, un šie trīs ir viens” tā, it kā tas būtu citāts no 1. Jāņa 5:7. Vēlāk šī frāze tika ierakstīta pašā Bībeles tekstā kādā Bībeles manuskriptā latīņu valodā. 4) Francijā Ludviķis XIII (1610—1643) pilnvaroja Žaku Korbēnu pārtulkot Bībeli franciski, lai dotu pretsparu protestantu darbībai. Tiekdamies pēc šī mērķa, Korbēns iekļāva tekstā dažus iestarpinājumus, piemēram, norādi uz ”svēto mises upuri” Apustuļu darbos 13:2.
11. a) Kā Dieva vārdi palika nemainīgi, lai gan daži tulkotāji bija negodīgi? b) Cik liels daudzums senu manuskriptu, pēc kuriem var pārbaudīt, kas Bībelē sākotnēji ir bijis teikts, ir pieejams mūsdienās? (Skatīt ielogojumu.)
11 Jehova neaizkavēja šādu viņa vārdu sagrozīšanu, bet tā nemainīja viņa nodomu. Kādas sekas bija šiem sagrozījumiem? Tas, ka tekstam tika pievienotas norādes uz Garicima kalnu, nepadarīja samariešu reliģiju par Dieva līdzekli cilvēces svētīšanai. Gluži otrādi: tas pierādīja, ka, lai gan samariešu reliģijas piekritēji vārdos apliecināja ticību Pentateiham, uz šo reliģiju nevarēja paļauties, jo tā nemācīja patiesību. (Jāņa 4:20—24.) Sagrozītais teksts Septuagintā neaizkavēja Mesiju atnākt tajā laikā, kas bija norādīts ar pravieša Daniēla starpniecību. Turklāt, kaut arī pirmajā gadsimtā tika lietota Septuaginta, jūdi acīmredzot bija paraduši klausīties savās sinagogās Svēto rakstu lasījumus ebreju valodā. Tāpēc ļaudis bija ”gaidās”, kad tuvojās pravietojuma piepildīšanās laiks. (Lūkas 3:15.) Tāpat arī tādi iestarpinājumi kā vārdi, kas pievienoti 1. Jāņa vēstules 5. nodaļas 7. pantam, lai atbalstītu trīsvienības mācību, un Apustuļu darbu 13. nodaļas 2. pantam, lai pamatotu mācību par misi, nekādā ziņā nemainīja patiesību. Un ar laiku šie viltojumi tika pilnīgi atmaskoti. Daudzie Bībeles manuskripti oriģinālvalodās dod iespēju pārbaudīt jebkura tulkojuma precizitāti.
12. a) Kādas lielas izmaiņas ieviesa daži Bībeles tulkotāji? b) Cik plašas bija šīs izmaiņas?
12 Citi mēģinājumi pārveidot Svētos rakstus neaprobežojās tikai ar dažu pantu sagrozīšanu. Tas bija uzbrukums ar mērķi mainīt to, kas Rakstos teikts par pašu patieso Dievu. Ieviesto izmaiņu būtība un apjoms skaidri liecina par ietekmi, kas nāk no daudz spēcīgāka avota nekā kāds cilvēks vai cilvēku organizācija, — jā, tas liecina par Jehovas niknākā ienaidnieka, Sātana Velna, iespaidu. Pakļaujoties šai ietekmei, tulkotāji un pārrakstītāji — daži labprāt, citi svārstīdamies — sāka izlaist Dieva personvārdu Jehova tūkstošiem vietās, kur šis vārds parādās viņa iedvesmotajos Rakstos. Jau tālā pagātnē dažos tulkojumos no senebreju valodas grieķu, latīņu, vācu, angļu, itāliešu, nīderlandiešu, kā arī citās valodās Dieva personvārds vai nu vispār nebija lietots, vai arī bija atstāts tikai dažās vietās. Tas tika izlaists, arī tulkojot un pavairojot Kristiešu grieķu rakstus.
13. Kāpēc neatlaidīgie pūliņi sagrozīt Bībeles tekstu nepanāca, ka Dieva personvārds tiktu izdzēsts no ļaužu atmiņas?
13 Tomēr šis izcilais vārds netika izdzēsts no ļaužu atmiņas. Ebreju rakstu tulkojumos spāņu, portugāļu, vācu, angļu, franču un daudzās citās valodās tulkotāji godprātīgi iekļāva Dieva personvārdu. Turklāt 16. gadsimtā Dieva personvārds no jauna sāka parādīties dažādos Kristiešu grieķu rakstu tulkojumos ebreju valodā, 18. gadsimtā — šo Rakstu tulkojumos vācu valodā, bet 19. gadsimtā — horvātu un angļu valodā. Lai kā cilvēki mēģinātu nostumt pie malas Dieva vārdu, kad pienāks ”tā Kunga [”Jehovas”, NW] diena”, tad, kā Dievs ir paziņojis, ’tautām būs jāatzīst, ka viņš ir tas Kungs [”Jehova”, NW]’. Šis Dieva paziņotais nodoms katrā ziņā piepildīsies. (2. Pētera 3:10; Ecēhiēla 38:23; Jesajas 11:9; 55:11.)
Vēsts izplatās pa visu zemeslodi
14. a) Cik daudzās Eiropas valodās Bībele bija iespiesta līdz 20. gadsimta sākumam, un kas ar to tika panākts? b) Cik daudzās afrikāņu valodās Bībele bija kļuvusi pieejama līdz 1914. gada beigām?
14 Līdz 20. gadsimta sākumam Bībele bija iespiesta jau 94 Eiropas valodās. Tā pievērsa šajā pasaules daļā dzīvojošo Bībeles pētnieku uzmanību faktam, ka, beidzoties tautu laikiem, 1914. gadā norisināsies ārkārtēji notikumi, un tā patiešām notika! (Lūkas 21:24.) Pirms bija aizritējis vēsturiskais 1914. gads, papildus Āfrikā plaši lietotajiem tulkojumiem angļu, franču un portugāļu valodā Bībele (pilnā apjomā vai arī atsevišķas tās grāmatas) bija izdota arī 157 Āfrikas tautu valodās. Tā tika ielikts pamats, lai pazemīgiem cilvēkiem no daudzajām ciltīm un etniskajām grupām, kas mīt šajā pasaules daļā, mācītu Bībeles patiesību, kas sniedz garīgu brīvību.
15. Cik plaši Bībele bija pieejama Amerikas iedzīvotāju valodās, kad sākās pēdējās dienas?
15 Kad pasaulē iestājās pravietotās pēdējās dienas, Bībele bija kļuvusi brīvi pieejama arī Amerikā. Imigranti no Eiropas bija atveduši sev līdzi Bībeli visās savās dažādajās valodās. Bija uzsākta plaša bībeliskās izglītības programma — tika lasītas publiskas lekcijas un cītīgi izplatīta Bībeles literatūra, ko izdeva starptautiskie Bībeles pētnieki, kā tolaik sauca Jehovas lieciniekus. Turklāt Bībeles biedrības nodarbojās ar Bībeles iespiešanu vēl 57 valodās, lai parūpētos par ziemeļu puslodes pamatiedzīvotāju vajadzībām.
16., 17. a) Cik plaši pieejama Bībele bija kļuvusi, kad pienāca laiks pasaules mēroga sludināšanai? b) Kā ir pierādījies, ka Bībele patiešām ir paliekoša un ārkārtīgi iedarbīga grāmata?
16 Kad pienāca laiks labās vēsts pasaules mēroga sludināšanai, kas jāveic, pirms ”nāks gals”, Bībele vairs nebija nekāds jaunatklājums arī Āzijā un Klusā okeāna salās. (Mateja 24:14.) Tā jau bija izdota 232 šīs zemeslodes daļas iedzīvotāju valodās. Daļa no šiem izdevumiem bija Bībele pilnā apjomā, daudzās valodās bija izdoti Kristiešu grieķu raksti, un viena daļa bija kādas atsevišķas Svēto rakstu grāmatas tulkojumi.
17 Nav šaubu: Bībele bija saglabājusies nepavisam ne kā muzeja eksponāts. Tā bija visvairāk tulkotā un visplašāk izplatītā no visām pastāvošajām grāmatām. Šie fakti liecināja par Dieva labvēlību, un šajā grāmatā rakstītajiem vārdiem bija jāpiepildās. Turklāt Bībeles mācības un gars, kas to bija iedvesmojis, dziļi ietekmēja cilvēku dzīvi daudzās zemēs. (1. Pētera 1:24, 25.) Bet priekšā bija kaut kas vēl nozīmīgāks — daudz nozīmīgāks.
Vai tu atceries?
◻ Kas ir ”mūsu Dieva vārds”, kurš paliek mūžīgi?
◻ Kā pretinieki ir mēģinājuši apturēt Bībeles izplatīšanu un ar kādiem panākumiem?
◻ Kā Bībeles teksts ir pasargāts no sagrozījumiem?
◻ Kā ir pierādījies, ka Dieva paziņojums par savu nodomu ir ’dzīvs vārds’?
[Papildmateriāls 12. lpp.]
Vai mēs patiešām zinām, kas Bībelē sākotnēji ir bijis rakstīts?
Pastāv aptuveni 6000 ebreju manuskriptu, kas apstiprina Ebreju rakstu satura autentiskumu. Daži no tiem ir attiecināmi uz laika posmu pirms kristīgā laikmeta sākuma. Saglabājušies vismaz 19 pilni Ebreju rakstu manuskripti, kas attiecināmi uz periodu, pirms tika ieviesta grāmatu iespiešana ar salikuma burtiem. Turklāt no tā paša laika posma ir saglabājušies tulkojumi 28 valodās.
Ir reģistrēti ap 5000 Kristiešu grieķu rakstu manuskriptu grieķu valodā. Viens no tiem tiek datēts ar laiku pirms 125. gada m.ē. — tātad tas radies tikai nedaudzus gadus pēc tam, kad tika uzrakstīts oriģināls. Un par dažiem fragmentiem tiek uzskatīts, ka tie ir tapuši vēl senāk. No 27 iedvesmotajām grāmatām divdesmit divām ir saglabājušies no 10 līdz 19 pilni manuskripti unciāļu rakstā. No visām šīs Bībeles daļas grāmatām vismazākais skaits pilna apjoma manuskriptu unciāļu rakstā ir Atklāsmes grāmatai — tai ir saglabājušies trīs šādi manuskripti. Viens pilns Kristiešu grieķu rakstu manuskripts tiek datēts ar ceturto gadsimtu m.ē.
Neviena cita rakstu pieminekļa precizitāti nevar apstiprināt ar tādu daudzumu senu rakstveida liecību.