Uzbrukums no ziemeļiem

 1. Kādu Bībeles pētīšanas metodi izmantoja brālis Rasels un viņa biedri, un kāpēc tā bija laba metode?

VAIRĀK nekā pirms simt gadiem brālis Čārlzs Teizs Rasels un viņa domubiedri sāka regulāri pulcēties kopā, lai iedziļinātos Dieva Rakstos. Šī nelielā Bībeles pētnieku grupiņa vēlējās saprast, vai viņi varēs uzzināt, ko īsti Bībele māca par Dievu Jehovu, Jēzu Kristu, mirušo stāvokli un izpirkumu. Šie kristieši izmantoja vienkāršu metodi. Kāds no viņiem izvirzīja jautājumu, un tad viņi apskatīja visus ar to saistītos Bībeles pantus. Pēc tam viņi pierakstīja to, ko bija sapratuši. Ar Jehovas svētību šie kristieši atklāja daudzas būtiskas Bībeles mācības, kuras mēs augstu vērtējam līdz pat šai dienai.

 2. Kāpēc, cenšoties saprast kādu Bībeles pravietojumu, mēs varētu izdarīt nepareizus secinājumus?

² Drīz vien Bībeles pētnieki atskārta, ka viens ir noskaidrot, kas Bībelē teikts par kādu mācību jautājumu, bet pavisam kas cits — pareizi saprast Bībeles pravietojumus. Kāpēc tā ir? Bieži vien Bībeles pravietojumus vislabāk var saprast tikai tad, kad tie piepildās vai ir jau piepildījušies. Bet ir vēl kāds iemesls. Lai pareizi saprastu kādu pravietojumu, parasti ir jāņem vērā tā konteksts. Ja galvenā uzmanība tiek pievērsta tikai vienam pravietojuma aspektam, bet netiek ņemti vērā citi, var tikt izdarīts nepareizs secinājums. Pēc visa spriežot, tā bija noticis ar pravietojumu, kas lasāms Joēla grāmatā. Apskatīsim, kāpēc šī pravietojuma skaidrojumam bija nepieciešams labojums.

3., 4. Kā līdz šim ir ticis skaidrots pravietojums, kas lasāms Joēla 2:7—9?

³ Nolasīt Joēla 2:7—9. Joēls paredzēja, ka Izraēla zemi izpostīs siseņi. Šo pravietojumā minēto kukaiņu zobi un žokļi ir tādi kā lauvām, un tie aprij visu, kas gadās to ceļā. (Joēla 1:4, 6.) Daudzus gadus tika uzskatīts, ka šis pravietojums simboliski norāda uz to, kā Jehovas kalpi, līdzīgi neapturamam siseņu baram, sludina labo vēsti. Mēs domājām, ka, saskaņā ar šo pravietojumu, Jehovas kalpu darbība ”postoši” ietekmē zemi jeb cilvēkus, kas atrodas viltus reliģiju varā.b

⁴ Ja ņem vērā tikai Joēla 2:7—9, iepriekš minētais skaidrojums varētu šķist pareizs. Taču, apskatot šī pravietojuma kontekstu, var secināt, ka tas ir jāsaprot citādi. Pievērsīsim uzmanību četriem iemesliem, kāpēc tā ir.

5., 6. Kāds jautājums rodas, ņemot vērā to, kas rakstīts a) Joēla 2:20, b) Joēla 2:25?

⁵ Vispirms pievērsīsim uzmanību tam, ko Jehova solīja par siseņu uzbrukumu: ”Jūsu ienaidnieku, to no ziemeļiem, [siseņus] Es aizdzīšu tālu no jums projām.” (Joēla 2:20.) Ja ar siseņiem tiek attēloti Jehovas liecinieki, kas klausa Jēzus pavēlei sludināt un gatavot mācekļus, kāpēc Jehova sola tos aizdzīt projām? (Ecēh. 33:7—9; Mat. 28:19, 20.) Ir skaidrs, ka Jehova ”aizdzen” nevis savus uzticīgos kalpus, bet kaut ko tādu, kas izturas naidīgi pret viņa tautu.

⁶ Lai saprastu otro iemeslu, apskatīsim, kas ir rakstīts Joēla 2:25. Tur ir lasāms Jehovas solījums: ”Es jums griezīšu par labu visus tos gadus, kuros jūsu ražu postīja siseņi.., Mans lielais karaspēks, ko Es pret jums sūtīju.” Pievērsiet uzmanību, ka Jehova solīja ”griezt par labu” postu, ko būs nodarījuši siseņi. Ja siseņi simbolizētu valstības sludinātājus, tas nozīmētu, ka viņu sludinātā vēsts citiem kaitē. Taču patiesībā tā ir dzīvību glābjoša vēsts, kas daudzus, kuri dzīvo bezdievīgi, var pamudināt nožēlot savu rīcību. (Ecēh. 33:8, 19.) Tas, bez šaubām, viņiem nāktu tikai par labu!

 7. Ko palīdz saprast Joēla 3:1, 2 lasāmie vārdi ”un tad notiks”?

⁷ Nolasīt Joēla 3:1, 2. Pievērsīsim uzmanību trešajam iemeslam — pravietojumā minēto notikumu secībai. Vai jūs pamanījāt, ka Jehova teica: ”Un tad notiks, ka Es izliešu Savu Garu,” — proti, ka tas notiks pēc tam, kad siseņi būs pabeiguši savu uzdevumu? Ja ar siseņiem būtu domāti labās vēsts sludinātāji, kāpēc Jehova izlietu savu garu pār viņiem tikai pēc tam, kad sludināšanas darbs būtu pabeigts? Patiesībā bez Dieva varenā svētā gara viņi nespētu gadu desmitiem sludināt, par spīti pretestībai un viņu darbības aizliegumam.

 8. Ko simbolizē Atklāsmes 9:1—11 minētie siseņi? (Sk. vāka attēlu.)

⁸ Nolasīt Atklāsmes 9:1—11. Tagad aplūkosim ceturto iemeslu. Joēla grāmatā aprakstītais siseņu uzbrukums agrāk tika saistīts ar sludināšanas darbu, jo līdzīgs pravietojums ir atrodams Atklāsmes grāmatā. Šajā pravietojumā ir minēti siseņi, kuru sejas ir kā cilvēku sejas un kuriem uz galvām ir ”kaut kas līdzīgs zelta kroņiem”. (Atkl. 9:7.) Siseņi moka ”tos cilvēkus [Dieva ienaidniekus], kam uz pieres nav Dieva zīmoga”, piecus mēnešus — tāds ir vidējais siseņu dzīves ilgums. (Atkl. 9:4, 5.) Šis pravietojums tiešām norāda uz Jehovas svaidītajiem kalpiem. Viņi drosmīgi paziņo par gaidāmo Dieva spriedumu izpildi šai ļaunajai iekārtai, un tās atbalstītājiem nav patīkami to dzirdēt.

 9. Kādas būtiskas atšķirības ir starp siseņiem, kurus redzēja Joēls, un siseņiem, par kuriem rakstīja Jānis?

⁹ Kaut arī starp minētajiem Atklāsmes un Joēla grāmatas pravietojumiem pastāv zināma līdzība, tajos ir būtiskas atšķirības. Padomāsim: Joēla pravietojumā siseņi iznīcina augus. (Joēla 1:4, 6, 7.) Savukārt Jānim dotajā redzējumā siseņiem tiek pavēlēts, lai tie ”neaiztiek zemes zāli, nevienu zaļo augu un nevienu koku”. (Atkl. 9:4.) Joēla pravietojumā siseņi nāk no ziemeļiem. (Joēla 2:20.) Turpretī siseņi, ko redzēja Jānis, nāk no bezdibeņa. (Atkl. 9:2, 3.) Siseņi, par kuriem runāja Joēls, tiek aizdzīti projām. Bet Atklāsmes grāmatā minētie siseņi netiek aizdzīti. Tiem ir atļauts pabeigt savu darbu, un nekas no Bībelē rakstītā neliecina, ka Jehova ar tiem būtu neapmierināts. (Sk. ”Pravietojumi par siseņiem — būtiskas atšķirības.”)

10. Miniet piemēru no Bībeles, kas parāda, ka siseņi, par kuriem runāja Joēls, un siseņi, par kuriem runāja Jānis, var nenozīmēt vienu un to pašu!

¹⁰ Būtiskās atšķirības šajos pravietojumos liek secināt, ka tie nav savā starpā saistīti. Tas nozīmē, ka siseņi, par kuriem rakstīja Joēls, nav tie paši, par kuriem var lasīt Atklāsmes grāmatā. Bībelē nereti vienam un tam pašam simbolam dažādos kontekstos ir atšķirīga nozīme. Piemēram, Atklāsmes 5:5 Jēzus ir nosaukts par ”Lauvu no Jūdas cilts”, bet 1. Pētera 5:8 Sātans ir salīdzināts ar ”rēcošu lauvu”. Ņemot vērā jautājumus, kas apskatīti iepriekšējās rindkopās, kļūst redzams, ka Joēla grāmatas pravietojuma skaidrojums bija jāmaina.

11. Kā Joēla 1:6 un 2:1, 8, 11 palīdz saprast, kas ir siseņi, par kuriem runāts pravietojumā?

¹¹ Izpētot sīkāk Joēla pravietojuma kontekstu, kļūst skaidrs, ka pravietis runāja par militāru uzbrukumu. (Joēla 1:6; 2:1, 8, 11.) Jehova teica, ka viņš izmantos savu ”lielo karaspēku” (babiloniešu kareivjus), lai sodītu nepaklausīgos izraēliešus. (Joēla 2:25.) Par iebrucējiem pamatoti tika teikts, ka tie ir ”no ziemeļiem”, jo Babilonijas karaspēks Izraēlai uzbruka no ziemeļiem. (Joēla 2:20.) Šī armija ir salīdzināta ar labi organizētu siseņu baru. Joēls par viņiem teica: ”Ikviens [kareivis] ietur savu vietu.. Pilsētai uzbrūkot, viņi uzrāpjas mūros, ielaužas namos un iekāpj pa logiem kā zagļi.” (Joēla 2:8, 9.) Vai varat iztēloties šo ainu? Kareivji ir it visur. No tiem nav iespējams paslēpties. Neviens nevar paglābties no babiloniešu zobena.

12. Kā piepildījās Joēla pravietojums par siseņiem?

¹² Gluži kā siseņi, ”kaldeji” jeb babilonieši 607. gadā pirms mūsu ēras iebruka Jeruzālemē. Bībelē ir rakstīts: ”Kaldeju ķēniņš.. ar zobenu nogalināja viņu jaunekļus.. viņš neapžēlojās nedz par jaunekļiem, nedz jaunavām, nedz par veciem, nedz sirmgalvjiem; visus tos Dievs nodeva viņa rokā. Un tie nodedzināja Dieva namu un sagrāva Jeruzālemes mūrus, kā arī visus tās pils nocietinājumus viņi sadedzināja ugunī, tā ka viss tās dārgums un skaistums aizgāja bojā.” (2. Laiku 36:17, 19.) Kad babilonieši bija iekarojuši un izpostījuši zemi, cilvēki varēja vien teikt, ka tā ir ”kaila un tukša, bez cilvēkiem un lopiem, un nodota kaldeju rokās”. (Jer. 32:43.)

13. Paskaidrojiet Jeremijas 16:16, 18 lasāmā pravietojuma nozīmi!

¹³ Kādus 200 gadus pēc tam, kad Joēls bija izteicis savu pravietojumu, Jehova ar pravieša Jeremijas starpniecību par minēto uzbrukumu paziņoja vēl kaut ko. Viņš teica, ka tie izraēlieši, kas ir vainojami bezdievīgā rīcībā, tiks uzmeklēti un sagūstīti. ”Es sūtīšu daudz zvejnieku, saka Tas Kungs, tie tos ķers kā zivis; tad Es sūtīšu daudz mednieku, un tie viņus gūstīs pa visiem kalniem, pa visiem pakalniem un klinšu aizām.. Es divkārtīgi tiem atmaksāšu par viņu noziegumu un grēku.” Ne jūras, ne meži nespēs paslēpt Dievam nepaklausīgos izraēliešus no babiloniešiem. (Jer. 16:16, 18.)

14. Kad piepildījās Joēla 3:1, 2 lasāmais pravietojums?

¹⁴ Joēlam bija jāpaziņo arī laba vēsts par atjaunošanu. Izpostītā zeme atkal kļūs auglīga. (Joēla 2:23—26.) Turklāt Jehova arī apsolīja, ka kādā brīdī nākotnē viņa kalpiem kļūs bagātīgi pieejams garīgais uzturs. ”Es izliešu Savu Garu pār visu miesu,” teica Jehova, ”un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamas lietas.. Arī pār kalpiem un kalponēm Es izliešu tais pašās dienās Savu Garu.” (Joēla 3:1, 2.) Šis pravietojums nepiepildījās uzreiz pēc tam, kad izraēlieši bija atgriezušies dzimtenē no Babilonijas gūsta. Tas notika vairākus gadsimtus vēlāk — mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkos. Kā mēs to zinām?

15. Ko Pēteris, citējot Joēla 3:1, 2 lasāmo pravietojumu, izmainīja tā tekstā, kā redzams no Apustuļu darbiem 2:16, 17, un uz ko tas norāda?

¹⁵ Dieva iedvesmots, apustulis Pēteris Joēla 3:1, 2 lasāmo pravietojumu attiecināja uz aizraujošajiem notikumiem, kas risinājās 33. gada Vasarsvētku dienā. Ap deviņiem rītā pār kādu cilvēku grupu brīnumainā veidā tika izliets svētais gars, un viņi šī gara ietekmē dažādās valodās sāka ”paust Dieva izcilos darbus”. (Ap. d. 2:11.) Svētā gara vadīts, Pēteris citēja Joēla pravietojumu, bet citiem vārdiem. (Nolasīt Apustuļu darbus 2:16, 17.) Pēteris iesāka, nevis sacīdams: ”Un tad notiks,” bet teica: ””Un pēdējās dienās [šajā kontekstā runa ir par jūdaisma iekārtas pēdējām dienām],” saka Dievs, ”es izliešu savu garu pār visdažādākajiem cilvēkiem.”” Tas norāda, ka Joēla 3:1, 2 lasāmais pravietojums piepildījās ilgu laiku pēc tam, kad izraēlieši bija atgriezušies dzimtenē.

16. Kā Dieva svētais gars ietekmēja sludināšanu pirmajā gadsimtā, un kā tas ietekmē šo darbu mūsdienās?

¹⁶ Pēc tam, kad pirmajā gadsimtā pār Kristus sekotājiem tika izliets Dieva svētais gars, sludināšana sāka ievērojami vērsties plašumā. Kad ap 61. gadu apustulis Pāvils rakstīja vēstuli kolosiešiem, viņš varēja teikt, ka labā vēsts ”ir sludināta visai radībai zem debesīm”. (Kol. 1:23.) Ar vārdiem ”visa radība” Pāvils domāja visu tolaik zināmo pasauli. Mūsdienās ar Jehovas varenā svētā gara palīdzību sludināšana ir sasniegusi vēl plašākus apmērus — labā vēsts tiek sludināta ”līdz pašai zemes malai”! (Ap. d. 13:47; sk. ”Es izliešu Savu Garu”.)

17. Kas ir mainījies tajā, kā mēs saprotam Joēla pravietojumu par siseņiem?

¹⁷ Kas ir mainījies? Tagad mums ir skaidrs, kā būtu jāsaprot pravietojums no Joēla 2:7—9. Vienkārši runājot, šie Bībeles panti norāda nevis uz mūsu dedzīgo sludināšanu, bet gan uz babiloniešu uzbrukumu Jeruzālemei 607. gadā pirms mūsu ēras.

18. Kas nav mainījies, ja ir runa par Jehovas kalpiem?

¹⁸ Kas nav mainījies? Jehovas kalpi turpina sludināt labo vēsti it visur, izmantojot visdažādākos paņēmienus. (Mat. 24:14.) Nekādi valdību noteikti aizliegumi nevar mūs atturēt no šī svarīgā uzdevuma veikšanas. Ar Jehovas svētību mēs esam aktīvāki nekā jebkad agrāk un drosmīgi sludinām labo vēsti par valstību. Mēs turpinām pazemīgi meklēt Jehovas vadību, lai labāk izprastu Bībeles pravietojumus, un esam pārliecināti, ka īstajā laikā viņš mums palīdzēs ”pilnībā izprast patiesību”. (Jāņa 16:13.)