Galam tuvojoties, paļausimies uz Jehovu
”Paļaujieties uz to Kungu vienmēr!” (Jes. 26:4.)
1. Kāda atšķirība pastāv starp Dieva kalpiem un cilvēkiem pasaulē?
MĒS dzīvojam pasaulē, kurā miljoniem cilvēku vairs nezina, uz ko paļauties, jo viņi pārāk bieži ir tikuši sāpināti un pievilti. Pavisam citādi ir ar Jehovas kalpiem. Tā kā viņi vadās pēc gudrības, kas nāk no Dieva, viņi saprot, ka uz šo pasauli un tās ”lielajiem kungiem” nevar paļauties. (Ps. 146:3.) Viņi savu dzīvi un nākotni ir nodevuši Jehovas rokās, zinādami, ka Jehova viņus mīl un ka viņš vienmēr īsteno savus solījumus. (Rom. 3:4; 8:38, 39.)
2. Ko Jozua teica par Dievu?
2 Jozua, kas dzīvoja senatnē, apliecināja, ka Dievs ir uzticams. Sava mūža nogalē viņš izraēliešiem teica: ”No visas savas sirds un no visas savas dvēseles atzīstiet, ka nav palicis nepiepildīts neviens pats no visiem tiem labajiem vārdiem, kādus tas Kungs jums ir teicis, un no tiem svētības pilnajiem solījumiem, kādus tas Kungs jums devis; nē, visi tie ir jums īstenojušies.” (Joz. 23:14.)
3. Ko par Dievu atklāj viņa vārds?
3 Jehova īsteno savus solījumus ne tikai aiz mīlestības pret saviem kalpiem, bet galvenokārt ”Sava lielā Vārda dēļ”. (1. Sam. 12:22, LB-65r; 2. Moz. 3:14.) Kāda Bībeles izdevuma ievadā par Dieva vārdu Jehova ir teikts, ka tas ”kļūst par visžēlsirdīgāko solījumu” un tajā ir atklāta ”Dieva spēja pielāgoties jebkādiem apstākļiem, jebkādām grūtībām un jebkādām vajadzībām, kādas vien varētu rasties”. Dieva vārds ir ”atklāsme, atgādinājums, galvojums. Dievs vienmēr būs uzticīgs šim Vārdam; par to Viņš nekad nekaunēsies.” (Rotherham’s Emphasized Bible.)
4. a) Uz ko mūs mudina vārdi no Jesajas 26:4? b) Kam mēs pievērsīsim uzmanību šajā rakstā?
4 Mums katram būtu jāpadomā: vai es pazīstu Jehovu pietiekami labi, lai nešaubīgi uzticētos viņam? Vai es raugos nākotnē ar paļāvību, zinot, ka Dievs pilnībā pārvalda situāciju? Jesajas grāmatas 26. nodaļas 4. pantā ir teikts: ”Paļaujieties uz to Kungu vienmēr, jo Dievs tas Kungs jums ir mūžīga klints!” Tiesa, tagad Dievs brīnumainā veidā neiejaucas cilvēku dzīvē, kā viņš to reizēm darīja Bībeles laikos. Tomēr viņš ir ”mūžīga klints” — uz viņu vienmēr var paļauties. Kā Dievs mūsdienās palīdz saviem uzticīgajiem kalpiem? Pievērsīsim uzmanību trim veidiem, kā viņš to dara. Viņš mūs stiprina, kad mums ir vajadzīga palīdzība, lai pretotos kārdinājumiem. Viņš mūs atbalsta, kad mēs saskaramies ar cilvēku vienaldzību un pretestību. Un viņš mūs uzmundrina, kad mūs nomāc raizes. Apskatot šo rakstu, centieties pamanīt, kā jūs varētu stiprināt savu paļāvību uz Jehovu.
Paļausimies uz Dievu, kad sastopamies ar kārdinājumiem
5. Kas var kļūt par nopietnu pārbaudījumu mūsu paļāvībai uz Dievu?
5 Mums droši vien nav grūti paļauties uz Jehovu, ja runa ir par to, ko mēs ilgojamies pieredzēt, — piemēram, par viņa solīto paradīzi vai cerību uz augšāmcelšanu. Taču pavisam kas cits ir paļauties uz Jehovu morāles jautājumos, proti, būt pilnīgi pārliecinātiem, ka pakļaušanās viņa normām ir pats pareizākais un ka tas mums vienmēr nāk par labu. Ķēniņš Salamans izteica šādu pamudinājumu: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (Sal. Pam. 3:5, 6.) Šajā pantā ir minēti ”ceļi” un ”tekas”. Tas norāda, ka paļāvībai uz Dievu ir jāatspoguļojas visā mūsu dzīvē, nevis tikai tajā, ka mēs ticam viņa solījumiem. Kā mēs varam apliecināt šādu paļāvību, kad sastopamies ar kārdinājumiem?
6. Kā ir iespējams stiprināt apņēmību pretoties nepareizām domām?
6 Cīņa pret to, kas ir slikts, sākas prātā. (Nolasīt Romiešiem 8:5; Efeziešiem 2:3.) Kā jūs varētu stiprināt savu apņēmību pretoties nepareizām domām? Pirmkārt, lūdziet palīdzību Dievam. (Mat. 6:9, 13.) Otrkārt, pārdomājiet, kas Bībelē stāstīts par tiem, kuri klausīja Jehovam, un tiem, kuri to nedarīja. Pievērsiet uzmanību, kāds viņu rīcībai bija iznākums.a (1. Kor. 10:8—11.) Treškārt, domājiet par to, kādas sāpes un pārdzīvojumus jūs grēkojot sagādātu sev un sev tuvajiem cilvēkiem. Ceturtkārt, centieties iztēloties, kā Dievs jūtas, kad kāds no viņa kalpiem izdara nopietnu grēku. (Nolasīt Psalmu 78:40, 41.) Piektkārt, iedomājieties, kāds prieks pilda Jehovas sirdi, kad viņš redz savus uzticīgos kalpus noraidām ļaunu un darām labu gan citu priekšā, gan vienatnē. (Ps. 15:1, 2; Sal. Pam. 27:11.) Arī jūs varat apliecināt savu paļāvību uz Jehovu, darot to, kas ir labs.
Paļausimies uz Dievu, kad pieredzam cilvēku vienaldzību un pretestību
7. Kādus pārbaudījumus Jeremija pieredzēja, un kā viņš palaikam jutās?
7 Daudzi mūsu ticības biedri kalpo vietās, kur ir vajadzīga liela izturība. Līdzīgā situācijā atradās pravietis Jeremija, kas kalpoja Jūdejā ļoti nemierīgā laikā — Jūdejas valsts pēdējās dienās. Paklausīgi sludinādams vēstis par Dieva spriedumu, viņš dienu no dienas sastapās ar ticības pārbaudījumiem. Kādā brīdī pat viņa uzticīgais sekretārs Baruhs sāka žēloties par nogurumu. (Jer. 45:2, 3.) Vai Jeremija padevās negatīvām emocijām? Nevar noliegt, ka palaikam viņš jutās nomākts. ”Nolādēta lai ir tā diena, kad es piedzimu!” viņš izsaucās. ”Kādēļ man bija jānāk no mātes miesām pasaulē, lai redzētu grūtumus un sirdēstus un pavadītu savas mūža dienas ar kaunu?” (Jer. 20:14, 15, 18.)
8., 9. Kas mums ir jādara, lai mēs nepārstātu nest labus augļus, kā ir redzams no Jeremijas 17:7, 8 un Psalma 1:1—3?
8 Tomēr Jeremija nepadevās. Viņš nepārstāja paļauties uz Jehovu. Tāpēc šis uzticīgais pravietis izjuta, kā piepildās Jehovas vārdi, kas lasāmi Jeremijas grāmatas 17. nodaļas 7. un 8. pantā: ”Svētīgs ir, kas paļaujas uz to Kungu un kura cerība ir tas Kungs! Tas ir kā koks, kas stādīts pie ūdens, un kas rieš savas saknes jo tuvu upei, tas nebīstas karstuma, tā lapas paliek zaļas. Arī sausā gadā tas nebīstas, tas nemitīgi nes savus augļus.”
9 Līdzīgi zaļojošam augļu kokam, kas ”stādīts pie ūdens” vai apūdeņotā dārzā, Jeremija ”nemitīgi nesa savus augļus”. Viņš nepieļāva, ka viņu ietekmētu ļauni izsmējēji. Viņš turējās pie dzīvības ūdens Avota un uzklausīja visu, ko Jehova viņam teica. (Nolasīt Psalmu 1:1—3; Jer. 20:9.) Jeremija ir rādījis lielisku paraugu mums visiem un jo īpaši tiem, kas kalpo Dievam vietās, kur sludināt nav viegli. Ja arī jūs kalpojat šādā teritorijā, nepārstājiet no sirds paļauties uz Jehovu, kurš jums piešķirs izturību, lai jūs spētu ”viņa vārdu slavēt”. (Ebr. 13:15.)
10. Kādu palīdzību Jehova mums ir sagādājis, un kāds jautājums mums būtu jāpārdomā?
10 Lai mēs šajās pēdējās dienās spētu tikt galā ar dzīves grūtībām, Jehova mums ir sniedzis vērtīgu palīdzību. Viņš mums ir sagādājis savus Rakstus, kurus precīzā tulkojumā var lasīt aizvien vairāk valodās. Ar uzticīgā un gudrā kalpa grupas starpniecību viņš mums bagātīgi dod garīgo uzturu savā laikā. Vēl mums ir iespēja sapulcēs un kongresos būt kopā ar ticības biedriem, kuru plašajā saimē mēs izjūtam mīlestību un atbalstu. Vai jūs pilnā mērā izmantojat šo palīdzību? Visi, kas to dara, ”gavilēs savā sirdspriekā”. Savukārt tie, kas Dievam neklausa, ”brēks sirdēstos un vaimanās izmisumā”. (Jes. 65:13, 14.)
Paļausimies uz Dievu, kad cīnāmies ar dzīves raizēm
11., 12. Kā būtu gudri rīkoties, ņemot vērā situāciju pasaulē?
11 Kā bija pravietots, cilvēce pieredz aizvien vairāk nelaimju un bēdu. (Mat. 24:6—8; Atkl. 12:12.) Kad sākas plūdi, cilvēki parasti bēg uz kādu augstāku vietu vai patveras uz ēku jumtiem. Pieaugot pasaules problēmām, miljoniem cilvēku cerību uz patvērumu saista ar šķietami stabilām finanšu, politiskajām un reliģiskajām institūcijām, kā arī ar zinātni un tehnoloģiju. Taču nekas no tā nevar sniegt patiesu drošību. (Jer. 17:5, 6.) Turpretī Jehovas kalpiem ir drošs patvērums — ”mūžīga klints”. (Jes. 26:4.) Psalmu sacerētājs par Dievu rakstīja: ”Viņš ir mans akmens kalns un mans palīgs, mans patvērums.” (Nolasīt Psalmu 62:7—10.) Kā mēs varam patverties pie Jehovas?
12 Mēs padarām Jehovu par savu patvērumu, kad ievērojam viņa Rakstu padomus, kuri bieži ir pretrunā ar cilvēku gudrību. (Ps. 73:23, 24.) Piemēram, cilvēki bieži mēdz teikt: ”Dzīve ir tikai viena, tāpēc ņem no tās visu, ko tā dod!”, ”Veido labu karjeru!”, ”Sapelni daudz naudas!”, ”Pērc šo, pērc to!”, ”Ceļo, apskati pasauli!”. Turpretī gudrība, kas nāk no Dieva, mudina, lai tie, ”kas šo pasauli lieto”, ir ”kā tādi, kas to nelieto [”neizmanto pilnībā”, NW], jo šīs pasaules kārtība paiet”. (1. Kor. 7:31, LB-65r.) Arī Jēzus aicināja vienmēr par galveno dzīvē uzskatīt Dieva Valstību un ”krāt sev mantas debesīs”, kur tās būs pilnīgā drošībā. (Mat. 6:19, 20.)
13. Kas mums būtu jāpārdomā, paturot prātā vārdus no 1. Jāņa 2:15—17?
13 Vai jūsu attieksmē pret pasauli un ”to, kas ir pasaulē,” atspoguļojas pilnīga paļāvība uz Dievu? (1. Jāņa 2:15—17.) Vai Jehovas piešķirtās svētības un iespējas, kas jums paveras kalpošanā, jums šķiet vērtīgākas nekā tas, ko piedāvā pasaule? (Filip. 3:8.) Vai jūs cenšaties saglabāt savu aci ”skaidru”? (Mat. 6:22.) Protams, Dievs nevēlas, lai jūs rīkotos neapdomīgi vai bezatbildīgi, jo īpaši, ja jums ir ģimene, par ko jāgādā. (1. Tim. 5:8.) Bet viņš gaida, ka viņa kalpi pilnībā paļausies uz viņu, nevis uz Sātana grūstošo pasauli. (Ebr. 13:5.)
14.—16. Ko ir ieguvuši kristieši, kas cenšas saglabāt savu aci ”skaidru” un Dieva Valstībai ierādīt galveno vietu dzīvē?
14 Ričards un Rūta ir kristieši, kuriem ir trīs mazi bērni. ”Savā sirdī es jutu, ka es kalpošanā Jehovam varētu darīt vairāk,” stāsta Ričards. ”Man bija ērta dzīve, bet man likās, ka es Dievam dodu vien to, kas man paliek pāri. Mēs ar sievu lūdzām Jehovu un, visu labi apsvēruši, izlēmām, ka es prasīšu savam priekšniekam atļauju strādāt tikai četras dienas nedēļā, kaut arī valstī valdīja ekonomiskā krīze. Mans lūgums tika apmierināts, un jau nākamajā mēnesī es sāku strādāt pēc jaunā grafika.” Ko Ričards par savu lēmumu domā tagad?
15 ”Es saņemu par 20 procentiem mazāku algu, toties esmu ieguvis 50 dienas gadā, kuras es varu veltīt ģimenei un bērnu audzināšanai,” viņš saka. ”Tagad es sludināšanā pavadu divreiz vairāk laika nekā agrāk, man ir trīsreiz vairāk Bībeles nodarbību, un es varu dot lielāku ieguldījumu draudzes darbībā. Un, tā kā es biežāk varu pieskatīt bērnus, Rūta laiku pa laikam kalpo par palīgpionieri. Es esmu apņēmies turēties pie šāda grafika tik ilgi, cik būs iespējams.”
16 Rojs un Petīna, kas ir izaudzinājuši divus bērnus, no kuriem viens vēl dzīvo pie viņiem, nolēma maizes darbam veltīt mazāk laika, lai varētu sludināt pilnu slodzi. ”Šobrīd es strādāju trīs dienas nedēļā,” saka Rojs, ”bet Petīna — divas dienas. Mēs esam pārcēlušies no privātmājas uz dzīvokli, jo par to ir daudz vieglāk rūpēties. Pirms mums piedzima bērni — dēls un meita —, mēs kalpojām par pionieriem, un gadu gaitā mūsu vēlēšanās sludināt pilnu slodzi nemazinājās. Tāpēc, kad mūsu bērni pieauga, mēs atsākām kalpot par pionieriem. Svētības, ko mēs esam saņēmuši, nevar nopirkt ne par kādu naudu.”
Lai ”Dieva miers” pasargā jūsu sirdi
17. Kādu mierinājumu, domājot par dzīves nenoteiktību, jūs esat smēlušies Bībelē?
17 Neviens no mums nezina, ko nākamā diena nesīs, jo daudz kas mūsu dzīvē ”ir atkarīgs no laika un apstākļiem”. (Sal. Māc. 9:11.) Tomēr neziņai par rītdienu nevajadzētu laupīt mums sirdsmieru, kā tas bieži notiek ar cilvēkiem, kuriem ir sveša drošība, ko dod tuvas attiecības ar Dievu. (Mat. 6:34.) Apustulis Pāvils rakstīja: ”Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas.” (Filip. 4:6, 7.)
18., 19. Kā Dievs mūs mierina? Miniet kādu piemēru.
18 Daudzi brāļi un māsas smagos pārbaudījumos ir izjutuši dziļu iekšēju mieru, ko dod Jehova. Kāda māsa, kas bija nonākusi slimnīcā, stāsta: ”Ķirurgs atkal un atkal centās mani iebiedēt, lai es piekristu asins pārliešanai. ”Kas tās par muļķībām — ”nekādas asinis”!” bija vieni no viņa pirmajiem vārdiem. Gan tad, gan citos brīžos es pie sevis lūdzu Jehovu, un viņš man deva savu mieru. Es jutos nesatricināma kā klints. Par spīti vājumam, ko radīja zemais hemoglobīna līmenis, es spēju ar Bībeles palīdzību skaidri pamatot savu nostāju.”
19 Nepieciešamo atbalstu Dievs saviem kalpiem var sniegt ar līdzjūtīgu ticības biedru un savlaicīga garīgā uztura starpniecību. Jūs noteikti esat dzirdējuši brāļus un māsas sakām: ”Šis raksts bija tieši tas, kas man bija vajadzīgs. Tas ir domāts tieši man!” Lai kādi būtu mūsu apstākļi un vajadzības, Jehova mums apliecinās savu mīlestību, ja vien mēs paļausimies uz viņu. Mēs taču esam viņa ”ganības avis”, un viņš mūs ir nosaucis savā vārdā. (Ps. 100:3; Jāņa 10:16; Ap. d. 15:14, 17.)
20. Kāpēc Jehovas kalpi būs drošībā, kad Sātana pasaulei pienāks gals?
20 ”Tā Kunga dusmības dienā”, kas strauji tuvojas, sagrūs viss, uz ko paļaujas Sātana pasaule. Zelts, sudrabs un manta nespēs sniegt nekādu drošību. (Sal. Pam. 11:4; Cef. 1:18.) Vienīgais patvērums būs mūsu ”mūžīgā klints”. (Jes. 26:4.) Tāpēc pilnībā paļausimies uz Jehovu — paklausīgi staigāsim viņa taisnīgajos ceļos, sludināsim vēsti par viņa Valstību, pat ja pieredzam vienaldzību un pretestību, un visas savas raizes metīsim uz viņu. Tā rīkodamies, mēs ”paliksim droši un neapdraudēti” un ”nebīsimies nekādas nelaimes”. (Sal. Pam. 1:33.)
[Zemsvītras piezīme]
Vai varat paskaidrot?
Kā mēs varam apliecināt paļāvību uz Dievu šādās situācijās:
• kad sastopamies ar kārdinājumiem,
• kad pieredzam cilvēku vienaldzību un pretestību,
• kad cīnāmies ar dzīves raizēm?
[Attēls 13. lpp.]
Pakļaušanās Dieva normām mums nāk par labu
[Attēls 15. lpp.]
Jehova ir ”mūžīga klints”