Esiet modri kā Jeremija!
”Es esmu nomodā par savu vārdu, lai tas piepildītos!” (Jer. 1:12.)
1., 2. Ko attēloja mandeļkoks, kuru parādībā redzēja Jeremija?
VIENS no pirmajiem kokiem, kas uzzied Libānas un Izraēlas kalnos, ir mandeļkoks. Tā baltie vai maigi sārtie ziedi reizēm saplaukst jau janvāra beigās vai februāra sākumā. Senebreju valodā šī koka nosaukums nozīmē ”tas, kurš mostas”.
2 Kad Jehova iecēla Jeremiju par pravieti, viņš atsaucās uz šo mandeļkoka īpašību, lai paskaidrotu kādu svarīgu patiesību. Savas kalpošanas sākumā pravietis Jeremija parādībā redzēja mandeļkoka zaru. Ko tas attēloja? Jehova paskaidroja: ”Es esmu nomodā par savu vārdu, lai tas piepildītos!” (Jer. 1:11, 12.) Tāpat kā mandeļkoks atplaukst pašā gada sākumā, Jehova jau laicīgi paziņo cilvēkiem, ko viņš paveiks nākotnē. Viņš sūtīja praviešus, lai brīdinātu savu tautu par nepaklausības sekām. (Jer. 7:25.) Turklāt Jehova pastāvīgi ”bija nomodā” — viņš nemitējās izteikt brīdinājumus, līdz viņa pravietiskie vārdi īstenojās. Jehovas noliktajā laikā, 607. gadā pirms mūsu ēras, viņa spriedums atkritušajai Jūdejai tika izpildīts.
3. Ko mēs droši zinām par Jehovu?
3 Arī mūsdienās Jehova uzmanīgi seko tam, kā piepildās viņa griba. Nav iespējams, ka viņš neīstenotu savus vārdus. Kā Jehovas nostāja ietekmē jūs? Vai jūs ticat, ka arī tagad, 2011. gadā, Jehova ”ir nomodā”, lai piepildītu savus solījumus? Šis ir laiks, kad ikvienam, kam ir kādas šaubas par Jehovas uzticamajiem solījumiem, būtu jāmostas no garīgas snaudas. (Rom. 13:11.) Jehovas pravietis Jeremija palika nomodā. Pievērsīsim uzmanību tam, kā un kāpēc Jeremija saglabāja modrību, pildīdams Dieva doto uzdevumu, un padomāsim, kā viņa piemērs var palīdzēt mums uzticīgi veikt darbu, ko mums ir uzdevis Dievs.
Steidzama vēsts
4. Kāpēc Jeremijam nebija viegli paziņot vēsti, ko viņš saņēma no Jehovas, un kāpēc šī vēsts bija jādara zināma bez kavēšanās?
4 Iespējams, Jeremijam bija kādi 25 gadi, kad viņš saņēma no Jehovas uzdevumu būt par sargu tautai. (Jer. 1:1, 2.) Taču viņš jutās pārāk jauns un pavisam nepiemērots, lai runātu ar tautas vecajiem, kas bija vīri gados un ieņēma augstus amatus. (Jer. 1:6.) Viņam bija jāpasludina nesaudzīgs nosodījums un bargs spriedums, kas īpaši attiecās uz priesteriem, viltus praviešiem, valdniekiem un arī citiem, kuri bija atkāpušies no uzticības Dievam. (Jer. 6:13; 8:5, 6.) Ķēniņa Salamana uzbūvēto iespaidīgo templi, kas gandrīz četrus gadsimtus bija bijis patiesās pielūgsmes centrs, gaidīja izpostīšana. Jeruzalemei un Jūdejai bija jāpaliek pamestai, un to iedzīvotājiem bija jātiek aizvestiem gūstā. Vēsts, kas bija uzticēta Jeremijam, neapšaubāmi bija jāpaziņo bez kavēšanās.
5., 6. a) Kādu darbu Jehova mūsdienās ir uzdevis svaidītajiem kristiešiem? b) Kam būs pievērsta uzmanība šajā rakstā?
5 Mūsdienās Jehova ar mīlestību ir parūpējies, lai svaidītie kristieši gluži kā sargs paziņotu cilvēcei spriedumu, kas tiks izpildīts ļaunajai pasaulei. Jau gadu desmitiem svaidītie veic līdzīgu darbu kā Jeremija, mudinot cilvēkus aizdomāties par to, kādā laikā mēs dzīvojam. (Jer. 6:17.) Bībelē ir norādīts, ka Jehova ir Dievs, kas visam nosaka savu laiku, un viņš nekad nekavējas. Viņa diena pienāks īstajā laikā, un tas notiks tādā brīdī, kad cilvēki to negaidīs. (Cef. 3:8; Marka 13:33; 2. Pēt. 3:9, 10.)
6 Mēs zinām, ka Jehova ”ir nomodā” un viņš nodibinās jauno pasauli tieši laikā. Šī apziņa gan svaidītos kristiešus, gan viņu biedrus no citu avju pulka mudina saglabāt modrību un neilgajā laikā, kas vēl ir atlicis, bez kavēšanās sludināt viņiem uzticēto vēsti. Kāda ir jūsu attieksme pret labās vēsts sludināšanu? Jēzus uzsvēra, ka ikvienam ir jānostājas Dieva Valstības pusē. Aplūkosim, kādas trīs īpašības palīdzēja Jeremijam palikt nomodā un pildīt savu uzdevumu un kā tās var palīdzēt mums.
Mīlestība pret cilvēkiem
7. Pastāstiet, kā mīlestība palīdzēja Jeremijam sludināt par spīti grūtībām!
7 Kas rosināja Jeremiju sludināt, kaut arī viņš pieredzēja daudz grūtību? Tā bija mīlestība pret cilvēkiem. Jeremija zināja, ka tautas nelaimēs lielā mērā bija vainojami tās viltus gani. (Jer. 23:1, 2.) To saprotot, Jeremija pildīja savu uzdevumu ar mīlestību un līdzjūtību. Viņš vēlējās, lai viņa tautieši uzklausītu Dieva vēsti un dzīvotu. Viņš bija tik ļoti norūpējies, ka raudāja par postu, kādam bija jānāk pār tautu. (Nolasīt Jeremijas 8:21, 23.) Raudu Dziesmās spilgti atspoguļojas Jeremijas dziļā mīlestība pret Jehovas vārdu un viņa tautu. (Raudu Dz. 4:6, 9.) Kad jūs redzat cilvēkus, kas ir ”novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana”, vai jūs neizjūtat vēlēšanos darīt viņiem zināmu mierinošo vēsti par Dieva Valstību? (Mat. 9:36.)
8. Kas liecina, ka ciešanu dēļ Jeremija nekļuva pilns rūgtuma?
8 Jeremija cieta pārestības no tiem pašiem cilvēkiem, kuriem viņš vēlējās palīdzēt, tomēr viņš tiem neatdarīja ar ļaunu un nekļuva pilns rūgtuma. Viņš bija pacietīgs un laipns pat pret ļauno ķēniņu Cedekiju. Kaut arī Cedekija bija nodevis Jeremiju to rokā, kuri gribēja sodīt pravieti ar nāvi, Jeremija vēlāk pacietīgi mudināja ķēniņu klausīt Jehovas balsij. (Jer. 38:4, 5, 19, 20.) Vai mums ir tikpat stipra mīlestība pret cilvēkiem, kāda bija Jeremijam?
Drosme, kas nāk no Dieva
9. Kā mēs zinām, ka Jeremijam drosmi deva Dievs?
9 Kad Jehova pirmoreiz pateica Jeremijam par viņa uzdevumu, jauneklis centās atrunāties. Tas ļauj secināt, ka drosme un nelokāmība, kādu Jeremija vēlāk parādīja, nebija viņam iedzimta. Neparastā izturība, ar kādu Jeremija kalpoja par pravieti, viņam bija tāpēc, ka viņš pilnībā paļāvās uz Dievu. Jehova tiešām Jeremijam bija ”stiprs un varens” palīgs — viņš deva pravietim spēku, lai tas izpildītu savu uzdevumu. (Jer. 20:11.) Jeremija kļuva pazīstams ar savu drosmi, tāpēc laikā, kad Jēzus kalpoja uz zemes, daži uzskatīja viņu par Jeremiju, kas piecelts no nāves. (Mat. 16:13, 14.)
10. Kādā ziņā svaidīto kristiešu atlikums ir ”iecelts pār tautām un pār ķēniņu valstīm”?
10 Būdams ”tautu ķēniņš”, Jehova lika Jeremijam pasludināt viņa spriedumus tautām un valstīm. (Jer. 10:6, 7.) Bet kādā ziņā svaidīto kristiešu atlikums ir ”iecelts pār tautām un pār ķēniņu valstīm”? (Jer. 1:10.) Tāpat kā savulaik pravietis Jeremija, arī svaidītie ir saņēmuši uzdevumu no Visuma Augstākā valdnieka. Tāpēc viņi ir pilnvaroti visā pasaulē sludināt to, kas gaida tautas un valstis. Visaugstākā Dieva uzdevumā svaidītie kristieši paziņo Dieva iedvesmoto Rakstu nepārprotamo vēsti, ka tautas un valstis, kas pastāv mūsdienās, Dieva noteiktā laikā un viņa izraudzītā veidā tiks iznīcinātas. (Jer. 18:7—10; Atkl. 11:18.) Svaidītie kristieši ir apņēmušies nemazināt savu aktivitāti Jehovas uzticētajā darbā — viņi turpinās sludināt Jehovas spriedumus pa visu zemi.
11. Kas mums palīdz nepārstāt sludināt, kad saskaramies ar grūtībām?
11 Nav nekas neparasts, ka, sastopoties ar pretestību, vienaldzību vai grūtībām, mums var nolaisties rokas. (2. Kor. 1:8.) Sekosim Jeremijas paraugam un nepadosimies! No sirds lūgsim Dievu, paļausimies uz viņu un ”smelsimies drosmi”, gaidot viņa palīdzību. (1. Tes. 2:2.) Mums kā patiesajiem Dieva kalpiem ir jābūt modriem un jāpilda savi pienākumi. Mums ar apņēmību jāturpina sludināt par gaidāmo kristīgās pasaules iznīcināšanu, uz kuru pravietiski norādīja neuzticīgās Jeruzalemes izpostīšana. Svaidītie kristieši arī turpmāk ne tikai ”pasludinās tā Kunga žēlastības gadu”, bet arī vēstīs par ”mūsu Dieva atmaksas dienu”. (Jes. 61:1, 2; 2. Kor. 6:2.)
Patiess prieks
12. Kā mēs zinām, ka Jeremija kalpošanā Dievam saglabāja prieku, un kā viņam tas izdevās?
12 Jeremija guva prieku no sava darba. Viņš Jehovam sacīja: ”Cik bieži man atskanēja tavs vārds, es to uzņēmu kā barību, un tas man bija par svētlaimību un sirds līksmību, jo es esmu nosaukts pēc tava vārda, Kungs Dievs!” (Jer. 15:16.) Jeremija uzskatīja par lielu godu pārstāvēt patieso Dievu un sludināt viņa vēsti. Interesanti, ka tad, kad Jeremija pievērsa galveno uzmanību ļaužu izsmieklam, viņa prieks gāja mazumā. Savukārt, kad viņš domāja par to, cik brīnišķīga un nozīmīga ir viņa sludinātā vēsts, viņš atguva prieku. (Jer. 20:8, 9.)
13. Kā prieks sludināšanā ir saistīts ar Bībeles pētīšanu?
13 Lai mēs sludināšanā saglabātu prieku, mums ir jāuzņem ”cieta barība” — dziļas domas no Dieva Rakstiem. (Ebr. 5:14.) Padziļināta Bībeles pētīšana stiprina ticību. (Kol. 2:6, 7.) Tā mums palīdz apzināties, cik ļoti mūsu rīcība ietekmē Jehovu. Ja mums ir grūti atrast laiku Bībeles lasīšanai un studēšanai, mums būtu jāizvērtē, kā mēs izmantojam savu laiku. Pat ja mēs Bībeles studēšanai un pārdomām katru dienu veltīsim tikai dažas minūtes, mēs tuvosimies Jehovam un varēsim iegūt ”svētlaimību un sirds līksmību”, kādu izjuta Jeremija.
14., 15. a) Kādus augļus nesa Jeremijas uzticīgā kalpošana? b) Ko mūsdienās apzinās Dieva kalpi?
14 Jeremija bez mitēšanās sludināja Jehovas brīdinājumus un spriedumus, tomēr viņš no visas sirds pildīja arī uzdevumu ”uzcelt un dēstīt”. (Jer. 1:10.) Viņa darbs nesa augļus — bija ebreji un cittautieši, kas pārdzīvoja Jeruzalemes izpostīšanu 607. gadā pirms mūsu ēras. Ir zināms, ka starp tiem bija rehabieši, Ebedmelehs un Baruhs. (Jer. 35:18, 19; 39:15—18; 43:5—7.) Šie uzticīgie un dievbijīgie Jeremijas biedri labi attēlo cilvēkus, kas mūsdienās atbalsta svaidītos kristiešus. Svaidītie gūst lielu prieku, garīgi celdami un stiprinādami šo ”lielo pulku”. (Atkl. 7:9.) Savukārt svaidīto kristiešu uzticīgajiem biedriem dziļu gandarījumu sagādā iespēja palīdzēt godprātīgiem cilvēkiem iepazīt patiesību.
15 Dieva kalpi saprot, ka labās vēsts sludināšana ir ne tikai kalpošana cilvēkiem, kuri šo vēsti uzklausa, bet arī daļa no Jehovas pielūgsmes. Neatkarīgi no tā, vai cilvēki mūsos klausās vai ne, sludināšana mums sagādā patiesu prieku. (Ps. 71:23; nolasīt Romiešiem 1:9.)
Modri pildīsim savu uzdevumu
16., 17. Kā Atklāsmes 17:10 un Habakuka 2:3 parāda, cik svarīgā laikā mēs dzīvojam?
16 To, cik svarīgā laikā mēs dzīvojam, ļauj saprast pārdomas par Dieva iedvesmoto pravietojumu, kas lasāms Atklāsmes grāmatā, 17. nodaļas 10. pantā. Septītais ķēniņš — angļu un amerikāņu lielvara — ir jau parādījies. Par šo septīto ķēniņu jeb lielvaru ir teikts: ”Kad tas nāks, tam būs palikt tikai īsu brīdi.” Tagad šis ”īsais brīdis” acīmredzot tuvojas noslēgumam. Domājot par ļaunās pasaules galu, mūs stiprina pravieša Habakuka vārdi: ”Šis pravietiskais skatījums īstenosies noteiktā laikā, un.. stipri būs uz to cerēt un paļauties, jo tas viss nāktin nāks un nekur nepaliks.” (Hab. 2:3.)
17 Padomājiet: vai mana dzīve tiešām liecina, ka es apzinos, kādā laikā dzīvoju? Vai mans dzīvesveids atspoguļo pārliecību, ka gals būs pavisam drīz? Vai arī mani lēmumi un prioritātes ļauj secināt, ka, pēc manām domām, gals vēl ir tālu un varbūt nemaz nepienāks?
18., 19. Kāpēc tagad nav laiks, kad mazināt aktivitāti kalpošanā?
18 Sarga grupas darbs vēl nav galā. (Nolasīt Jeremijas 1:17—19.) Cik gan mēs esam priecīgi, ka svaidīto atlikums stāv kā ”dzelzs balsts” un ”stipra pils”! Viņi ir ”savus gurnus apjozuši ar patiesību” — viņi smeļas spēku no Dieva Rakstiem, lai pabeigtu viņiem uzticēto darbu. (Efez. 6:14.) Līdzīga apņēmība ir arī lielajam pulkam, kas aktīvi atbalsta svaidītos kristiešus un palīdz tiem pildīt Dieva piešķirto uzdevumu.
19 Šis nav laiks, kad mazināt aktivitāti kalpošanā Jehovam. Mums ir jāņem vērā vārdi no Jeremijas grāmatas 12. nodaļas 5. panta. (Nolasīt.) Mums visiem ir dažādi pārbaudījumi, kas mums jāpanes. Šos ticības pārbaudījumus var salīdzināt ar ”kājniekiem”, ar kuriem mēs it kā sacenšamies skriešanā. Taču, tuvojoties ”lielajām bēdām”, mēs varam gaidīt, ka grūtības tikai pieaugs. (Mat. 24:21.) Tikt galā ar problēmām, kas mums ir priekšā, varētu būt tikpat grūti kā ”sacensties ar zirgiem”. Ja kāds mēģinātu noturēties līdzi auļojošiem zirgiem, viņam būtu vajadzīga ļoti liela izturība. Ja mēs izturam pārbaudījumus, ar kuriem sastopamies tagad, tie mūs sagatavo grūtībām, kas ir gaidāmas nākotnē.
20. Kas mums būtu jāapņemas?
20 Ikviens no mums var līdzināties Jeremijam un sekmīgi veikt mums uzdoto sludināšanas darbu. Mīlestība, drosme un prieks Jeremijam palīdzēja uzticīgi pildīt savu uzdevumu 67 gadus. Skaistie mandeļkoka ziedi mums atgādina, ka Jehova ”ir nomodā par savu vārdu, lai tas piepildītos”. Arī mums ir visi iemesli palikt nomodā. Jeremija saglabāja modrību, un arī mēs to varam!
Vai jūs atceraties?
• Kā mīlestība palīdzēja Jeremijam uzticīgi pildīt savu uzdevumu?
• Kāpēc mums ir nepieciešama drosme, kas nāk no Dieva?
• Kā Jeremija spēja saglabāt prieku?
• Kāpēc jūs vēlaties palikt garīgā nomodā?
[Attēli 31. lpp.]
Vai jūs turpināsiet sludināt par spīti pretestībai?