Jehovas vārdi ir dzīvi

Ecēhiēla grāmata (otrā daļa)

IR 609. gada decembris pirms mūsu ēras. Babilonijas valdnieks ir uzsācis pēdējo Jeruzalemes aplenkumu. Līdz šim Ecēhiēls trimdā izsūtītajiem izraēliešiem lielākoties bija sludinājis par viņu mīļotās pilsētas, Jeruzalemes, iekarošanu un nopostīšanu, bet tagad pravietim ir jāpavēstī spriedums pagānu tautām, kas līksmos par Dieva tautas nelaimi. Kad pēc pusotra gada Jeruzaleme patiešām krīt, par Ecēhiēla pravietojumu galveno tēmu kļūst Jehovas pielūgsmes atjaunošana.

Ecēhiēla grāmatas 25. līdz 48. nodaļā var lasīt pravietojumus par sodu, kāds gaida izraēliešu kaimiņtautas, un par Dieva tautas atbrīvošanu.a Pravietojumi un redzējumi Ecēhiēla grāmatā ir sakārtoti kā tematiski, tā arī hronoloģiski. Vienīgais izņēmums ir Ecēhiēla grāmatas 29. nodaļas 17. līdz 20. pants — tajos ietvertais pravietojums šajā Ecēhiēla grāmatas vietā iederas vienīgi tematiski. Ecēhiēla grāmata ir daļa no Dieva iedvesmotajiem Rakstiem, un tās vēsts ir dzīva un spēcīga. (Ebrejiem 4:12.)

”ŠĪ ZEME [KĻŪS] KĀ ĒDENES DĀRZS”

(Ecēhiēla 25:1—39:29)

Paredzēdams, kāda būs amoniešu, moābiešu, ēdomiešu, filistiešu, tiriešu un sidoniešu reakcija uz Jeruzalemes iekarošanu, Jehova liek Ecēhiēlam izteikt ļaunu vēstošus pravietojumus par šīm tautām. Arī Ēģipte neizbēgs no soda — tā tiks izlaupīta. ”Faraons, Ēģiptes ķēniņš, un viņa ļaudis” tiek salīdzināti ar ciedru, ko nocirtīs ”Bābeles ķēniņa zobens”. (Ecēhiēla 31:2, 3, 12; 32:11, 12.)

Apmēram pusgadu pēc tam, kad 607. gadā pirms mūsu ēras Jeruzaleme krīt babiloniešu rokās, pie Ecēhiēla no šīs pilsētas ierodas kāds bēglis un pavēstī: ”Pilsēta ir ieņemta!” Nu pravietis ”nav vairs mēms”. (Ecēhiēla 33:21, 22.) Viņš gūstā aizvestajiem ebrejiem paziņo pravietojumus par Jehovas pielūgsmes atjaunošanu. Salīdzinādams savu tautu ar avīm, Jehova apsola ”tām iecelt vienu vienīgu ganu, kas tās ganīs, savu kalpu Dāvidu”. (Ecēhiēla 34:23.) Ēdomu gaida iznīcība, bet Jūdejai ir jākļūst kā ”Ēdenes dārzam”. (Ecēhiēla 36:35.) Jehova apsola aizsargāt savus uzticīgos kalpus no Goga uzbrukuma. (Ecēhiēla 38:2.)

Bībeles pantu skaidrojums.

29:8—12. Kad Ēģipte 40 gadus palika neapdzīvota? Pēc Jeruzalemes izpostīšanas 607. gadā pirms mūsu ēras atlikušie Jūdejas iedzīvotāji bēga uz Ēģipti, lai gan pravietis Jeremija bija brīdinājis to nedarīt. (Jeremijas 24:1, 8—10; 42:7—22.) Ēģipte nekļuva viņiem par patvērumu, jo Nebukadnecars devās karā pret Ēģipti un to uzvarēja. Tad arī, iespējams, sākās 40 gadu ilgais Ēģiptes pamestības laiks. Kaut arī nav atrastas vēsturiskas liecības, kas to apstiprinātu, mēs varam būt droši, ka šāds periods bija, jo Jehova savus pravietojumus vienmēr piepilda. (Jesajas 55:11.)

29:18. Kāpēc babiloniešu karavīru ”galvas kļuva plikas un pleci noberzti”? Tiras cietzemes daļas aplenkums bija tik intensīvs un nogurdinošs, ka Nebukadnecara karavīru galvas kļuva kailas no bruņucepuru trīšanās un pleci tika noberzti, nesot aplenkuma torņiem un vaļņiem vajadzīgos materiālus. (Ecēhiēla 26:7—12.)

Ko mēs varam mācīties.

29:19, 20. Tā kā Tiras iedzīvotāji patvērās uz salas esošajā pilsētas daļā, paņemdami līdzi lielu daļu savas bagātības, ķēniņš Nebukadnecars ieguva visai niecīgu laupījumu. Kaut arī Nebukadnecars bija lepns un patmīlīgs pagānu tautas ķēniņš, Jehova atlīdzināja viņam par grūto darbu un atdeva viņam Ēģipti par ”karaspēka algu”. Mums būtu jāseko Dieva priekšzīmei un jāmaksā valstij nodokļi, atlīdzinot par tās sniegtajiem pakalpojumiem. Šis pienākums mums ir jāpilda neatkarīgi no tā, kā varas pārstāvji rīkojas un kā nodokļi tiek izmantoti. (Romiešiem 13:4—7.)

33:7—9. Ar garu svaidīto kristiešu atlikums, kas mūsdienās veido sarga grupu, un tie, kas uzticīgi atbalsta svaidīto atlikumu, vienmēr ir gatavi sludināt labo vēsti par Valstību un brīdināt cilvēkus par gaidāmajām ”lielajām bēdām”. (Mateja 24:21.)

33:10—20. Lai izglābtos, cilvēkam ir jāatgriežas no saviem ļaunajiem ceļiem un jādara tas, ko Dievs prasa. Nav šaubu, ka Jehovas ceļš ir pareizs.

36:20, 21. Izraēlieši nedzīvoja tā, kā pienācās Jehovas tautai, tāpēc viņi lika negodā Dieva svēto vārdu. Mēs nekad nedrīkstam būt Jehovas kalpi tikai vārda pēc.

38:1—23. Cik mierinoši ir zināt, ka Jehova paglābs savu tautu, kad tai uzbruks Gogs no Magoga zemes! Par Gogu ”šīs pasaules valdnieks”, Sātans Velns, tika nosaukts pēc viņa padzīšanas no debesīm. Ar vārdiem ”Magoga zeme” ir apzīmēta zemes apkārtne, kas ir kļuvusi par vienīgo Sātana un viņa dēmonu darbības lauku. (Jāņa 12:31; Atklāsmes 12:7—12.)

”LIEC VĒRĀ VISU, KO ES TEV RĀDĪŠU”

(Ecēhiēla 40:1—48:35)

Rit četrpadsmitais gads kopš Jeruzalemes ieņemšanas. (Ecēhiēla 40:1.) Ebrejiem izsūtījumā vēl ir jāpavada 56 gadi. (Jeremijas 29:10.) Šajā laikā, kad Ecēhiēls pats ir apmēram 50 gadu vecs, viņš parādībā tiek aizvests uz Izraēla zemi un saņem šādu norādījumu: ”Cilvēka bērns, skaties vērīgi ar savām acīm un klausies uzmanīgi ar savām ausīm un liec vērā visu, ko es tev rādīšu.” (Ecēhiēla 40:2—4.) Ecēhiēls noteikti jūtas ļoti saviļņots, parādībā skatīdams jaunu templi.

Šim krāšņajam templim, kas Ecēhiēlam tiek parādīts, ir seši vārti, trīsdesmit istabas, svētnīca ar svēto un vissvētāko vietu, altāris, kas darināts no koka, kā arī altāris, uz kura nest dedzināmos upurus. No tempļa izplūst ūdens straumīte, kas pakāpeniski kļūst par varenu upi. (Ecēhiēla 47:1.) Ecēhiēls arī saņem redzējumu par zemi, kas Izraēla cilšu starpā ir sadalīta gabalos, kuri garumā stiepjas no austrumiem uz rietumiem. Starp Jūdas un Benjamīna cilts zemes gabaliem ir paredzēts ”svētais iecirknis”. Uz tā atrodas ”tā Kunga svētnīca” un pilsēta ar nosaukumu ”Šeit ir tas Kungs”. (Ecēhiēla 48:9, 10, 15, 35.)

Bībeles pantu skaidrojums.

40:3—47:12. Ko simbolizē templis, ko parādībā redzēja Ecēhiēls? Šis milzīgais templis patiesībā nekad netika uzbūvēts. Tas simbolizēja Dieva garīgo templi — viņa tīrās pielūgsmes iekārtojumu, kas pastāv mūsdienās. (Ecēhiēla 40:2; Mihas 4:1; Ebrejiem 8:2; 9:23, 24.) Tempļa redzējums piepildās pēdējās dienās, kad tiek attīrīta priesteru grupa. (2. Timotejam 3:1; Ecēhiēla 44:10—16; Maleahija 3:1—3.) Taču pilnībā tas piepildīsies paradīzē. Parādībā attēlotais templis izsūtītajos ebrejos viesa pārliecību, ka Jehovas tīrā pielūgsme tiks atjaunota un ka ikviena ģimene saņems savu mantojuma daļu.

40:3—43:17. Uz ko norāda tempļa mērīšana? Tempļa mērīšana norāda uz to, ka Jehovas nodoms par tīrās pielūgsmes atjaunošanu noteikti piepildīsies.

43:2—4, 7, 9. Kas bija domāts ar ”ķēniņu mirušām miesām”, kas bija jāizvāc no tempļa? Ar vārdiem ”ķēniņu mirušās miesas” acīmredzot tika apzīmēti elki. Jeruzalemes valdnieki un viņu pavalstnieki bija apgānījuši Dieva templi ar elkiem, faktiski padarīdami tos par saviem ķēniņiem.

43:13—20. Ko attēlo altāris Ecēhiēla redzētajā parādībā? Ar šo simbolisko altāri tiek attēlota Dieva griba saistībā ar Jēzus Kristus izpirkuma upuri. Uz šī upura pamata ar garu svaidītie kristieši tiek taisnoti, bet ”lielais pulks” iegūst tīru stāvokli Dieva priekšā. (Atklāsmes 7:9—14; Romiešiem 5:1, 2.) Iespējams, tāpēc parādībā attēlotajā templī nav ”no vara lietās jūras” — lielās ūdenstvertnes, kurā mazgājās priesteri Salamana celtajā templī. (1. Ķēniņu 7:23—26.)

44:10—16. Ko simbolizē priesteri? Priesteri simbolizē ar garu svaidīto kristiešu kopumu, kas mūsdienās darbojas uz zemes. Viņu attīrīšana notika 1918. gadā, kad Jehova viņus ”kausēja un dzidrināja” savā garīgajā templī. (Maleahija 3:1—5.) Tiem, kas bija garīgi tīri, un tiem, kas parādīja patiesu nožēlu, Jehova ļāva kalpot viņam arī turpmāk. Pēc tam svaidītajiem kristiešiem bija jācenšas ”sevi no pasaules pasargāt neapgānītus” un būt par priekšzīmi ”lielajam pulkam”, ko attēloja tās izraēliešu ciltis, kuru locekļi nebija priesteri. (Jēkaba 1:27; Atklāsmes 7:9, 10.)

45:1; 47:13—48:29. Ko attēlo zeme un tās dalīšana? Zeme attēlo Dieva tautas darbības lauku. Lai kur nonāktu Jehovas kalps, kamēr vien viņš atbalsta tīro pielūgsmi, viņš vienmēr atrodas šajā atjaunotajā zemē. Redzējumam par zemes sadalīšanu pēdējais piepildījums būs jaunajā pasaulē. Tad visiem, kas uzticīgi kalpo Dievam, tiks piešķirta paradīzē sava vieta, savs mantojums. (Jesajas 65:17, 21.)

45:7, 16. Uz ko ir norādīts ar upuri, kas tautai bija jādod priesteriem un valdniekam? Garīgajā templī tas galvenokārt attiecas uz garīgu atbalstu — palīdzību un gatavību sadarboties.

47:1—5. Ko simbolizē ūdens, kas plūst parādībā redzamajā upē? Ar ūdeni ir attēlots tas, ko Dievs Jehova dod cilvēkiem, lai viņi varētu dzīvot, piemēram, Jēzus Kristus izpirkuma upuris un Bībelē atklātās zināšanas par Dievu. (Jeremijas 2:13; Jāņa 4:7—26; Efeziešiem 5:25—27.) Upe pakāpeniski kļūst aizvien dziļāka, lai tās ūdeņu pietiktu visiem, kas straumēm pievienojas patiesajai pielūgsmei. (Jesajas 60:22.) Tūkstošgades laikā šajā upē plūdīs dzīvības ūdens, kam piemitīs vēl nebijis spēks. Šis simboliskais ūdens ietvers sevī arī sapratni, kas nāks no ”grāmatām”, kuras tajā laikā tiks atvērtas. (Atklāsmes 20:12; 22:1, 2.)

47:12. Kas ir attēlots ar augļu kokiem? Šie simboliskie koki attēlo visu, ko Dievs ir sagādājis, lai cilvēki varētu atgūt pilnību.

48:15—19, 30—35. Ko simbolizē pilsēta? Tā kā šī pilsēta atrodas uz ”vienkāršās” zemes, tā, pēc visa spriežot, simbolizē kaut ko tādu, kas atrodas uz zemes. Pilsēta acīmredzot attēlo vadību, kas nāk par labu tiem, kuri piederēs pie taisnīgās ”jaunās zemes”. (2. Pētera 3:13.) Pilsētai visapkārt ir vārti, kas liecina, ka tā ir atvērta visiem. Kristiešiem, kam Dieva tautā ir uzticēti pārraugu pienākumi, jābūt atvērtiem un viegli pieejamiem.

Ko mēs varam mācīties.

40:14, 16, 22, 26. Ar palmām, kas rotāja tempļa ieeju sienas, tika norādīts, ka templī drīkst ienākt tikai tie, kas ir taisnīgi un morāli tīri. (Psalms 92:13.) Šādi mums tiek atgādināts, ka Jehovam mūsu kalpošana būs pieņemama vienīgi tad, ja mēs rīkosimies taisnīgi.

44:23. Vai mēs augstu vērtējam lielo darbu, ko veic svaidīto priesteru grupa, kas mūsdienās darbojas uz zemes? ”Uzticīgais un gudrais kalps” gādā mums garīgo uzturu īstajā laikā, palīdzot atšķirt, kas Jehovas acīs ir šķīsts un kas — ne. (Mateja 24:45.)

47:9, 11. Simboliskais ūdens, kas sevī ietver zināšanas, mūsdienās ir izdziedinājis ļoti daudzus. Visi, kas no tā dzer, garīgā ziņā atdzīvojas. (Jāņa 17:3.) Savukārt tie, kas nevēlas uzņemt dzīvinošo ūdeni, ”būs priekš sāls” (LB-26), tas ir, tiks iznīcināti uz mūžīgiem laikiem. Cik gan svarīgi ir ”pareizi mācīt patiesības vārdu”! (2. Timotejam 2:15.)

”Es celšu savu lielo vārdu atkal godā”

Kad pēdējais Dāvida dzimtas ķēniņš no troņa bija gāzts, patiesais Dievs ļāva paiet ilgam laikam, līdz nāktu tas, kam uz šo troni ”ir tiesība”. Taču Dievs nebija atteicies no derības, ko viņš bija slēdzis ar Dāvidu. (Ecēhiēla 21:32; 2. Samuēla 7:11—16.) Kādā no Ecēhiēla pravietojumiem Dievs runā par ”savu kalpu Dāvidu”, kas kļūs par ”ganu” un ”ķēniņu”. (Ecēhiēla 34:23, 24; 37:22, 24, 25.) Šie vārdi attiecas uz Jēzu Kristu, kam bija jākļūst par Valstības Ķēniņu. (Atklāsmes 11:15.) Ar mesiāniskās Valstības starpniecību Jehova ”cels savu lielo vārdu atkal godā”. (Ecēhiēla 36:23.)

Pavisam drīz visi Dieva svētā vārda zaimotāji tiks iznīcināti. Bet tie, kas svētī Jehovas vārdu, pielūgdami viņu tā, kā viņš to vēlas, iemantos mūžīgu dzīvi. Tāpēc izmantosim pilnā mērā dzīvības ūdeni, kas mūsdienās ir pieejams tik bagātīgi, un padarīsim kalpošanu Jehovam par galveno mūsu dzīvē!

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 9. lpp.]

Krāšņais templis, ko Ecēhiēls vēroja parādībā

[Attēls 10. lpp.]

Ko simbolizē dzīvības ūdens upe?

[Norāde par autortiesībām]

Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.