Otrā nodaļa

Daniēla grāmata tiek apsūdzēta

1., 2. Kādas apsūdzības tiek vērstas pret Daniēla grāmatu, un kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi uzklausīt aizstāvības argumentus?

IEDOMĀSIMIES šādu situāciju: jūs atrodaties tiesas zālē, kur notiek svarīga prāva. Kāds cilvēks ir apsūdzēts krāpšanā. Prokurors pieprasa atzīt viņu par vainīgu, taču apsūdzētajam jau ilgu laiku ir godīga cilvēka reputācija. Vai jūs negribētu uzklausīt aizstāvības argumentus?

² Kaut ko līdzīgu var teikt par Daniēla grāmatu — vienu no Bībeles daļām. Tās sarakstītājs bija cilvēks, kas pazīstams ar savu godīgumu. Grāmata, kas nosaukta viņa vārdā, ir turēta cieņā tūkstošiem gadu. Pati grāmata liek domāt, ka tā ir autentisks vēsturisks stāstījums, ko uzrakstījis Daniēls — senebreju pravietis, kurš dzīvoja septītajā un sestajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Uz Bībeli balstīti precīzi hronoloģiski aprēķini ļauj noteikt, ka grāmatā aptverts laikposms aptuveni no 618. līdz 536. gadam pirms mūsu ēras un ka tā pabeigta līdz pēdējam no šiem gadiem. Taču pret Daniēla grāmatu tiek vērstas apsūdzības. Daudzās enciklopēdijās un citos uzziņu krājumos tieši vai netieši norādīts, ka tā ir viltojums.

 3. Kas enciklopēdijā The New Encyclopædia Britannica teikts par Daniēla grāmatas autentiskumu?

³ Piemēram, enciklopēdijā The New Encyclopædia Britannica atzīts, ka savā laikā ”vispārpieņemts bija uzskats par [Daniēla grāmatas] vēsturisko precizitāti un tās pravietojumu patiesumu”. Tomēr enciklopēdijā pausts viedoklis, ka īstenībā Daniēla grāmata ”ir uzrakstīta vēlāk — nacionālās krīzes laikā, kad pie varas bija [Sīrijas valdnieks] Antiohs IV Epifans un kad ebreji tika nežēlīgi vajāti”. Minētajā enciklopēdijā Daniēla grāmata datēta ar 167.—164. gadu pirms mūsu ēras. Tajā pašā izdevumā apgalvots, ka Daniēla grāmatas sarakstītājs ir nevis pravietojis nākotni, bet vienkārši atstāstījis ”notikumus, kas viņa laikā jau bija pagātne, iztēlojot tos par nākotnes pravietojumiem”.

 4. Kad sākās Daniēla grāmatas kritizēšana, un kas izraisīja līdzīgu kritiku tuvākā pagātnē?

⁴ No kurienes ir radušies šādi uzskati? Daniēla grāmatas kritika nav nekas jauns. Tās aizsācējs bija filozofs Porfirijs, kas dzīvoja mūsu ēras trešajā gadsimtā. Viņam, tāpat kā daudziem citiem Romas impērijā, kristietības ietekme likās draudoša. Porfirijs sarakstīja 15 grāmatas, kurās centās diskreditēt šo ”jauno” reliģiju. Divpadsmitā grāmata bija vērsta tieši pret Daniēla grāmatu. Porfirijs paziņoja, ka Daniēla grāmata esot viltojums, ko sarakstījis kāds ebrejs otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Līdzīgi uzbrukumi atsākās 18. un 19. gadsimtā. Pēc Bībeles kritiķu un racionālistu domām, pravietošana — nākotnes notikumu paredzēšana — vispār nav iespējama. Daniēls kļuva par iecienītu uzbrukumu objektu. Varētu teikt, ka viņš un viņa sarakstītā grāmata nonāca apsūdzēto lomā savdabīgā ”tiesas procesā”. Kritiķi apgalvoja, ka viņu rīcībā esot pietiekami daudz pierādījumu, kas liecinot par to, ka grāmatu sarakstījis nevis Daniēls ebreju trimdas laikā Babilonā, bet gan pavisam cits cilvēks vairākus gadsimtus vēlāk.a Šādu uzbrukumu kļuva tik daudz, ka Daniēla grāmatas aizstāvībai pat tika uzrakstīts darbs ar nosaukumu Daniēls kritiķu bedrē (Daniel in the Critics’ Den).

 5. Kāpēc jautājums par Daniēla grāmatas autentiskumu ir ļoti svarīgs?

⁵ Vai apgalvojumus, ko skeptiķi izsaka ar tādu pārliecību, var pamatot ar faktiem? Vai arī pierādījumi runā par labu aizstāvības nostājai? No tā ir atkarīgs ļoti daudz. Jautājums ir saistīts ne tikai ar šīs senās grāmatas reputāciju, bet arī ar mūsu nākotni. Ja Daniēla grāmata ir viltojums, tad tajā lasāmie solījumi par cilvēces nākotni nav nekas vairāk kā tukši vārdi. Turpretī tad, ja grāmata satur patiesus pravietojumus, būtu ļoti interesanti uzzināt, ko tie nozīmē mums. Paturot prātā šo domu, papētīsim dažas pret Daniēla grāmatu vērstas apsūdzības.

 6. Kādi apgalvojumi reizēm tiek izteikti par Daniēla grāmatas vēsturiskumu?

⁶ Lūk, piemēram, kāds apgalvojums: Daniēla grāmatā ”daudzas vēsturiskas detaļas, kas attiecas uz agrīnajiem laikposmiem [tādiem kā Babilonas trimda], ir izkropļotas līdz nepazīšanai” (The Encyclopedia Americana). Vai tā tiešām ir? Pievērsīsim uzmanību pēc kārtas trim tā saucamajām kļūdām.

NEESOŠAIS MONARHS

 7. a) Kāpēc tas, ka Daniēls ir pieminējis Belsacaru, ilgu laiku priecēja Bībeles kritizētājus? b) Kā tika atspēkots viedoklis, ka Belsacars esot izdomāta persona?

⁷ Daniēls rakstīja, ka laikā, kad Babilona krita, tajā valdīja Belsacars, Nebukadnecara ”dēls”. (Daniēla 5:1, 11, 18, 22, 30a.) Ilgu laiku kritiķi apstrīdēja šo apgalvojumu, jo Belsacara vārds nebija atrodams nekur citur kā tikai Bībelē. Seno vēsturnieku darbos par pēdējo Babilonijas valdnieku dēvēts Nabonīds, Nebukadnecara pēctecis. Tāpēc 1850. gadā Ferdinands Hicigs rakstīja, ka Belsacars, bez šaubām, esot Daniēla grāmatas sarakstītāja iztēles auglis. Bet vai šāds viedoklis neliekas pārsteidzīgs? Vai tas vien, ka valdnieka vārds nav minēts vēsturiskos dokumentos, patiešām pierāda, ka viņš nekad nav dzīvojis? Turklāt jāņem vērā, ka vēsturnieku ziņojumi par attiecīgo laikposmu, pēc vispārēja atzinuma, ir visai trūcīgi. Lai būtu kā būdams, 1854. gadā senās Babilonijas pilsētas Ūras drupās tagadējās Irākas dienvidos tika atrasti nelieli māla cilindri. Šajos ķīļraksta dokumentos, ko bija sastādījis valdnieks Nabonīds, bija iekļauta lūgšana par ”Bel-sar-usuru, manu vecāko dēlu”. Pat kritiķiem bija jāpiekrīt: tas ir tas pats Belsacars, par ko rakstīts Daniēla grāmatā.

 8. Kas pierāda, ka Daniēls ir pamatoti aprakstījis Belsacaru kā valdnieku ar reālām pilnvarām?

⁸ Tomēr kritiķiem ar to nebija gana. ”Tas neko nepierāda,” rakstīja viens no šādiem kritiķiem, vārdā H. Talbots. Viņaprāt, uzrakstā minētais dēls varēja būt vēl bērns, turpretī Daniēls šo dēlu ir attēlojis kā valdnieku ar reālām pilnvarām. Bet kopš Talbota izteikumu publicēšanas bija pagājis tikai gads, kad tika atrastas citas ķīļraksta plāksnes, un uzraksti uz tām vēstīja, ka Belsacaram ir bijuši sekretāri un mājkalpotāji. Par bērnu to noteikti nevarētu teikt. Visbeidzot jauni atklājumi atrisināja jautājumu galīgi: tika atrastas plāksnes, uz kurām bija rakstīts, ka Nabonīds mēdza atstāt Babilonu uz vairākiem gadiem. Uz plāksnēm bija norādīts, ka savas prombūtnes laikā viņš ”uzticēja valdnieka varu” Babilonā savam vecākajam dēlam (Belsacaram). Šādās reizēs Belsacars būtībā bija valdnieks — sava tēva līdzvaldnieks.b

 9. a) Kādā nozīmē Daniēls, iespējams, sauca Belsacaru par Nebukadnecara dēlu? b) Kāpēc nav patiesi kritiķu apgalvojumi, ka Daniēls nedodot vispār nekādu mājienu par Nabonīda pastāvēšanu?

⁹ Daļa kritiķu, kam arī šie fakti neliekas pietiekami pārliecinoši, norāda uz to, ka Bībelē Belsacars ir saukts nevis par Nabonīda, bet gan par Nebukadnecara dēlu. Daži apgalvo, ka Daniēls nedod vispār nekādu mājienu par Nabonīda pastāvēšanu. Tomēr abi šie iebildumi, ja tos papēta tuvāk, izrādās nepamatoti. Nabonīds acīmredzot apprecēja Nebukadnecara meitu. Tādā gadījumā Belsacars bija Nebukadnecara mazdēls. Ne senebreju, ne aramiešu valodā nav vārdu ”vectēvs” un ”mazdēls”; ”dēls” var nozīmēt arī ”mazdēls” vai pat ”pēcnācējs”. (Salīdzināt Mateja 1:1.) Bībeles vēstījums neizslēdz iespēju, ka Belsacars bija Nabonīda dēls. Izbijies no nelaimi vēstījošā uzraksta uz sienas, izmisušais Belsacars piedāvāja trešo vietu valstī katram, kas spēs atšifrēt vārdus. (Daniēla 5:7.) Kāpēc trešo, bet nevis otro? Belsacara izteiktais piedāvājums liek domāt, ka pirmā un otrā vieta jau bija aizņemtas. Tā arī bija — pirmie divi valdnieki bija Nabonīds un viņa dēls Belsacars.

10. Kāpēc Daniēls stāsta par Babilonijas monarhiem sīkāk nekā citi senos laikos dzīvojušie vēsturnieki?

¹⁰ Tātad Belsacara pieminēšana nebūt nenozīmē, ka Daniēla sniegtās vēsturiskās ziņas ir ”izkropļotas līdz nepazīšanai”. Gluži otrādi — Daniēls, kaut arī nerakstīja Babilonas vēsturi, ir sniedzis sīkāku informāciju par Babilonijas monarhiem nekā senatnē dzīvojušie laicīgie vēsturnieki, piemēram, Hērodots, Ksenofonts un Bēross. Kā Daniēls varēja zināt faktus, ko šie vēsturnieki nav pieminējuši? Tas bija iespējams tāpēc, ka Daniēls pats atradās Babilonā. Viņa grāmata ir aculiecinieka darbs, to nav sarakstījis nekāds viltvārdis, kas dzīvojis vairākus gadsimtus vēlāk.

KAS BIJA MĒDIETIS DĀRIJS?

11. Ko Daniēls rakstīja par mēdieti Dāriju, bet kas vēl ir teikts par Dāriju?

¹¹ Daniēls raksta, ka pēc Babilonas krišanas sāka valdīt ”mēdietis Dārijs”. (Daniēla 5:30b.) Mēdieša Dārija vārds līdz šim nav atrasts laicīgos un arheoloģiskos avotos. Tāpēc izdevumā The New Encyclopædia Britannica apgalvots, ka šis Dārijs ir ”izdomāts tēls”.

12. a) Kāpēc Bībeles kritiķiem būtu jāvairās no kategoriskiem apgalvojumiem, ka mēdietis Dārijs nekad nav dzīvojis? b) Kas, iespējams, bija mēdietis Dārijs, un kādi fakti liek tā domāt?

¹² Ir zinātnieki, kas izsakās piesardzīgāk. Kritiķi taču arī Belsacaru kādreiz uzskatīja par ”izdomātu”. Nav šaubu, ka gadījumā ar Dāriju atrisinājums būs līdzīgs. Jau tagad ir atrastas ķīļraksta plāksnes, kas liecina, ka persietis Kīrs nepiešķīra sev titulu ”Babilonas valdnieks” uzreiz pēc Babilonas iekarošanas. Kāds speciālists raksta: ”Lai kam būtu piederējis ”Babilonas valdnieka” tituls, tas bija kāds Kīram pakļauts valdnieks, nevis pats Kīrs.” Iespējams, ”Dārijs” bija vārds jeb tituls, ko pieņēma kāda ietekmīga mēdiešu amatpersona, kurai bija uzticēta Babilonas pārraudzība. Ir izteikts pieņēmums, ka Dārijs varēja būt cilvēks, ko sauca par Gubaru. Kīrs iecēla Gubaru par pārvaldnieku Babilonā, un laicīgie avoti apstiprina, ka Gubaru piederēja visai liela vara. Uzrakstā uz kādas ķīļraksta plāksnes teikts, ka viņš iecēla zemāka ranga pārvaldniekus Babilonā. Interesanta detaļa: Daniēls raksta, ka Dārijs iecēla Babilonijas valstī 120 apgabalu pārvaldniekus. (Daniēla 6:1.)

13. Kā var loģiski izskaidrot faktu, ka mēdietis Dārijs ir pieminēts Daniēla grāmatā, bet nav pieminēts laicīgos avotos?

¹³ Ar laiku, iespējams, tiks atklāti fakti, ar kuru palīdzību būs iespējams vēl skaidrāk noteikt, kas īsti bija šis valdnieks. Bet jebkurā gadījumā tas, ka arheoloģija pagaidām nespēj atbildēt uz šo jautājumu, nedod nekādu pamatu saukt Dāriju par ”izdomātu” un vēl jo mazāk — nodēvēt visu Daniēla grāmatu par viltojumu. Daudz saprātīgāk ir uzskatīt Daniēla rakstīto par aculiecinieka stāstījumu, kurā sniegtas sīkākas ziņas nekā laicīgajos avotos, kas saglabājušies līdz mūsdienām.

JOJAKĪMA VALDĪŠANA

14. Kāpēc var teikt, ka Daniēla un Jeremijas sniegtās ziņas par ķēniņa Jojakīma valdīšanas gadiem nav pretrunīgas?

¹⁴ Daniēla grāmatas 1. nodaļas 1. pantā ir teikts: ”Jūdas ķēniņa Jojakīma trešajā valdīšanas gadā Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars devās kaŗa gājienā pret Jeruzālemi un aplenca to.” Kritiķi saskata šajā pantā neprecizitāti, jo tas ir šķietamā pretrunā ar Jeremijas apgalvojumu, ka Jojakīma valdīšanas ceturtais gads bija Nebukadnecara valdīšanas pirmais gads. (Jeremijas 25:1; 46:2.) Vai Daniēla sniegtās ziņas atšķīrās no tā, ko bija rakstījis Jeremija? Papildu informācija ļauj ieviest šajā jautājumā skaidrību. Kad 628. gadā pirms mūsu ēras faraons Neho iecēla Jojakīmu par ķēniņu, Jojakīms kļuva par šī Ēģiptes valdnieka marioneti. Tas notika apmēram trīs gadus pirms tam, kad Nebukadnecars 624. gadā pirms mūsu ēras mantoja no sava tēva Babilonijas troni. Pēc neilga laika (620. gadā pirms mūsu ēras) Nebukadnecars iebruka Jūdejā un padarīja Jojakīmu atkarīgu no Babilonijas. (2. Ķēniņu 23:34; 24:1.) Ebrejiem, kas dzīvoja Babilonā, Jojakīma ’trešais valdīšanas gads’ bija trešais gads, kopš šis valdnieks bija atkarīgs no Babilonijas. Daniēls rakstīja no šāda redzes viedokļa. Savukārt Jeremija rakstīja no to ebreju viedokļa, kuri dzīvoja Jeruzalemē. Tāpēc viņš par Jojakīma valdīšanas sākumu uzskatīja to brīdi, kad faraons Neho bija iecēlis Jojakīmu par ķēniņu.

15. Kāpēc Daniēla grāmatas 1. nodaļas 1. pantā minētās hronoloģijas apstrīdēšana ir vājš arguments?

¹⁵ Tātad šķietamā nesakritība patiesībā ir papildu pierādījums, ka Daniēls ir sarakstījis savu grāmatu Babilonā, būdams viens no izsūtītajiem ebrejiem. Minētajam argumentam pret Daniēla grāmatu ir vēl kāds nopietns trūkums. Atcerēsimies, ka Daniēla grāmatas sarakstītājam noteikti bija pieejama Jeremijas grāmata, viņš to pat citēja. (Daniēla 9:2.) Ja Daniēla grāmatu būtu sarakstījis veikls krāpnieks, kā apgalvo kritiķi, vai gan šis viltvārdis būtu riskējis sniegt ziņas, kas ir pretrunā ar tādu respektablu avotu kā Jeremijas grāmata, turklāt jau pašā pirmajā savas grāmatas pantā? Protams, viņš to nebūtu darījis!

IZTEIKSMĪGAS DETAĻAS

16., 17. Kā arheologu atklājumi apstiprina Daniēla stāstījumu a) par to, ka Nebukadnecars uzstādīja reliģiska rakstura tēlu, kas bija jāpielūdz visiem cilvēkiem; b) par Nebukadnecara lielīšanos ar saviem celtniecības projektiem Babilonā?

¹⁶ Tagad pārslēgsim uzmanību no negatīvā uz pozitīvo. Daniēla grāmatā ir arī citas detaļas, kas liecina, ka rakstītājs labi pazina laiku, par ko viņš rakstīja.

¹⁷ Daniēls pat sīkumos pārzināja dzīvi senajā Babilonā, un tas ir pārliecinošs pierādījums, ka viņa vēstījums ir autentisks. Piemēram, Daniēla grāmatas 3. nodaļas pirmajos sešos pantos stāstīts, ka Nebukadnecars uzstādīja milzīgu tēlu un lika visiem to pielūgt. Arheologi ir atklājuši arī citus pierādījumus, ka šis valdnieks centās pēc iespējas lielākā mērā iesaistīt tautu nacionālistiskos un reliģiskos pasākumos. Tāpat Daniēls ir aprakstījis Nebukadnecara lielīšanos ar saviem daudzajiem celtniecības projektiem. (Daniēla 4:27.) Tikai mūsu laikos arheologi ir apstiprinājuši, ka Nebukadnecars patiešām lielā mērā atbalstīja celtniecību Babilonā. Viņa lielību apliecina fakts, ka viņš pat uz ķieģeļiem bija pavēlējis uzspiest savu vārdu! Daniēla grāmatas kritizētāji nevar izskaidrot, kā viltvārdis, kas dzīvojis Makabeju laikos (167.—163. gadā pirms mūsu ēras), būtu varējis zināt par Nebukadnecara celtniecības projektiem apmēram četrus gadsimtus pēc to īstenošanas un ilgi pirms tam, kad arheologi atklāja liecības par šiem projektiem.

18. Kā izpaužas precizitāte Daniēla stāstījumā par atšķirīgajiem soda veidiem, ko lietoja babilonieši un persieši?

¹⁸ Daniēla grāmatā var redzēt arī dažas būtiskas atšķirības starp Babilonijas valsts un Mēdijas un Persijas valsts likumiem. Piemēram, trīs Daniēla biedri pēc Babilonijas likumiem tika iemesti nokaitētā ceplī, jo bija atteikušies paklausīt valdnieka pavēlei. Vairākus gadu desmitus vēlāk Daniēls tika iesviests lauvu bedrē, jo nebija pakļāvies Persijas likumam, kas bija pretrunā ar viņa sirdsapziņu. (Daniēla 3:6; 6:7—9.) Ir bijuši mēģinājumi apstrīdēt stāstu par nokaitēto cepli un pasludināt to par leģendu, taču arheologi ir atraduši senajā Babilonā rakstītu vēstuli, kurā īpaši pieminēts šāds soda veids. Savukārt mēdiešiem un persiešiem uguns bija svēta. Tāpēc viņi izmantoja citus briesmīgus soda veidus. Ņemot to vērā, iemešana lauvu bedrē nebija nekas pārsteidzošs.

19. Kāda atšķirība starp Babilonijas valsts un Mēdijas un Persijas valsts likumdošanas sistēmām skaidri parādīta Daniēla grāmatā?

¹⁹ Starp abu valstu likumiem bija vēl kāda atšķirība. No Daniēla teiktā izriet, ka Nebukadnecars varēja izdot un grozīt likumus pēc savas patikas. Turpretī Dārijs neko nevarēja darīt, lai grozītu ’mēdiešu un persiešu likumus’ — pat tos, ko viņš pats bija izdevis! (Daniēla 2:5, 6, 24, 46—49; 3:10, 11, 29; 6:12—16.) Vēsturnieks Džons Vitkombs raksta: ”Seno laiku vēsture apstiprina šo atšķirību starp Babiloniju, kur likumi bija pakļauti valdniekam, un Mēdiju un Persiju, kur valdnieks bija pakļauts likumiem.”

20. Kādas detaļas, kas minētas stāstījumā par Belsacara rīkotajām dzīrēm, liecina, ka Daniēls labi pārzināja babiloniešu paražas?

²⁰ Daniēla grāmatas 5. nodaļā lasāms aizraujošs un detalizēts stāstījums par Belsacara rīkotajām dzīrēm. Dzīres acīmredzot sākās ar bezrūpīgu ēšanu un bagātīgu dzērienu lietošanu, jo stāstījumā vairākkārt pieminēts vīns. (Daniēla 5:1, 2, 4.) Ciļņos, uz kuriem attēlotas tamlīdzīgas dzīres, var redzēt, ka tiek lietots tikai vīns. Tātad, pēc visa spriežot, šādās svinībās vīnam bija ārkārtīgi liela nozīme. Daniēls ir minējis arī to, ka viesībās piedalījās sievietes — valdnieka sievas un blakus sievas. (Daniēla 5:3, 23.) Arheoloģiskie atradumi apstiprina, ka tāda tiešām bija babiloniešu paraža. Makabeju laikā ebrejiem un grieķiem nebija pieņemama doma, ka sievas varētu kopā ar vīriem piedalīties dzīrēs. Varbūt tieši tāpēc grieķu valodas tulkojuma Septuagintas agrīnajos izdevumos Daniēla grāmatā šajos pantos sievietes nav pieminētas.c Bet iespējamais Daniēla grāmatas viltotājs būtu dzīvojis tajā pašā hellenizētajā (grieķiskajā) kultūrvidē, varbūt pat aptuveni tajā pašā laikposmā, kad tika radīta Septuaginta!

21. Kāds ir vissaprātīgākais izskaidrojums tam, ka Daniēls lieliski pazina Babilonas trimdas laika dzīvi un paražas?

²¹ Zinot šīs detaļas, šķiet gandrīz neticami lasīt enciklopēdijā Britannica, ka Daniēla grāmatas autoram esot bijušas tikai ”aptuvenas un neprecīzas” zināšanas par trimdas laiku. Kā gan viltvārdis, kas dzīvojis vairākus gadsimtus vēlāk, būtu varējis tik labi pārzināt seno babiloniešu un persiešu paražas? Turklāt jāatceras, ka otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras jau bija pagājis ilgs laiks kopš abu impēriju norieta. Arheologu toreiz nebija, un ebreji neuzskatīja par vajadzīgu iepazīt citu zemju kultūru un vēsturi. Vienīgi pravietis Daniēls, aprakstīto laiku un notikumu aculiecinieks, varēja uzrakstīt Bībeles grāmatu, kas nosaukta viņa vārdā.

VAI KĀDI CITI APSTĀKĻI PIERĀDA, KA DANIĒLA GRĀMATA IR VILTOJUMS?

22. Ko kritiķi apgalvo, ņemot vērā Daniēla grāmatas vietu Ebreju rakstu kanonā?

²² Viens no visbiežāk lietotajiem argumentiem pret Daniēla grāmatu ir saistīts ar tās vietu Ebreju rakstu kanonā. Seno laiku rabīni iedalīja Ebreju rakstu grāmatas trīs grupās: Likumā, Praviešu grāmatās un Rakstos. Daniēla grāmatu viņi pieskaitīja nevis pie Praviešu grāmatām, bet pie Rakstiem. Pēc kritiķu domām, tas nozīmē, ka grāmata vēl nav bijusi pazīstama tajā laikā, kad tika apkopoti pārējo praviešu darbi. Daniēla grāmata esot iekļauta Rakstos tāpēc, ka šī grupa tika apkopota vēlāk.

23. Kāda bija seno ebreju attieksme pret Daniēla grāmatu, un kā mēs to zinām?

²³ Tomēr ne visi Bībeles pētnieki uzskata, ka seno laiku rabīni iedalīja kanonu tik strikti un ka viņi neiekļāva Daniēla grāmatu Praviešu grāmatu grupā. Bet pat tad, ja rabīni tiešām pieskaitīja Daniēla grāmatu Rakstiem, vai tas pierāda, ka šī grāmata ir uzrakstīta vēlāk? Nē, nepierāda. Autoritatīvi zinātnieki ir minējuši vairākus iespējamus iemeslus, kāpēc rabīni varbūt neierindoja Daniēla grāmatu starp Praviešu grāmatām. Piemēram, šī grāmata viņiem varēja likties aizvainojoša. Varbūt viņi uzskatīja pašu Daniēlu par atšķirīgu no citiem praviešiem tāpēc, ka Daniēls ieņēma valsts amatu svešā zemē. Jebkurā gadījumā svarīgs ir kaut kas cits: senie ebreji izturējās pret Daniēla grāmatu ar dziļu cieņu un uzskatīja to par kanonisku. Turklāt fakti liecina, ka otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras jau bija pagājis labs laiks kopš Ebreju rakstu kanona pabeigšanas. Pēc tam tajā vairs neko nedrīkstēja iekļaut — tas attiecās arī uz vairākām grāmatām, kas tika sarakstītas otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras.

24. Kā apokrifiskā Sīraka gudrības grāmata ir izmantota, lai vērstos pret Daniēla grāmatu, un kā šos uzbrukumus var atspēkot?

²⁴ Lai cik tas būtu dīvaini, tieši viena no vēlāk sarakstītajām grāmatām ir izmantota, lai vērstos pret Daniēla grāmatu. Tā ir Jozuas Ben-Sira sarakstītā apokrifiskā Sīraka gudrības grāmata, kas acīmredzot sastādīta ap 180. gadu pirms mūsu ēras. Kritiķiem patīk norādīt, ka Daniēla vārds nav minēts garajā taisnīgo cilvēku uzskaitījumā, kas atrodams šajā grāmatā. Viņi secina, ka tajā laikā Daniēls nav bijis pazīstams. Šim argumentam piekrīt ļoti daudzi speciālisti. Taču padomāsim par šādu faktu: tajā pašā sarakstā nav pieminēti arī Ezra un Mordohajs (pēc atgriešanās no trimdas viņi abi bija izcili varoņi ebreju acīs), labais ķēniņš Jošafats un taisnīgais Ījabs, no visiem soģiem vārdā ir nosaukts vienīgi Samuēls.d Vai visi šie cilvēki būtu jāuzskata par izdomātiem tikai tāpēc, ka viņu vārdi nav iekļauti sarakstā, kas nepretendē uz pilnīgumu un ievietots nekanoniskā grāmatā? Jau šāda doma vien ir absurda.

DANIĒLA GRĀMATAI LABVĒLĪGAS LIECĪBAS

25. a) Kā Josefs Flāvijs ir apliecinājis Daniēla grāmatas autentiskumu? b) Kādā ziņā Josefa Flāvija stāstījums par Maķedonijas Aleksandru un Daniēla grāmatu saskan ar zināmajiem vēstures faktiem? (Skat. otro zemsvītras piezīmi.) c) Kā ar valodniecību saistītie fakti apstiprina Daniēla grāmatas autentiskumu? (Skat. 26. lpp.)

²⁵ Tagad atkal pievērsīsimies pozitīvajam. Ir izteikts viedoklis, ka no visām Ebreju rakstu grāmatām Daniēla grāmatas autentiskums ir apliecināts vislabāk. Piemēram, to ir apliecinājis slavenais jūdu vēsturnieks Josefs Flāvijs. Šis vēsturnieks raksta, ka ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras Maķedonijas Aleksandrs, kas tolaik karoja ar Persiju, ieradies Jeruzalemē, kur priesteri viņam parādījuši Daniēla grāmatas eksemplāru. Ieraudzījis Daniēla pravietojuma vārdus, Aleksandrs pats esot secinājis, ka tie attiecas uz viņa karagājienu pret Persiju.e Ja varam ticēt Josefam Flāvijam, šis notikums risinājās apmēram pusotru gadsimtu pirms Daniēla grāmatas ”viltošanas”, par ko runā kritiķi. Protams, kritiķi ir apstrīdējuši minēto Josefa Flāvija darba fragmentu. Tāpat viņi uzbrūk Josefam Flāvijam par izteikumu, ka ir piepildījušies daži Daniēla grāmatas pravietojumi. Tomēr, kā atzīmēja vēsturnieks Džozefs Vilsons, ”[Josefs Flāvijs] droši vien zināja par šo jautājumu vairāk nekā visi kritiķi pasaulē”.

26. Kā Nāves jūras rokraksti ir apstiprinājuši Daniēla grāmatas autentiskumu?

²⁶ Daniēla grāmatas autentiskums saņēma papildu apstiprinājumu, kad Kumrānas alās Izraēlā tika atrasti Nāves jūras rokraksti. Starp atradumiem, kas zinātnieku rokās nonāca 1952. gadā, ir pārsteidzoši daudz Daniēla grāmatas tīstokļu un to fragmentu. Vecāko no tiem datē ar otrā gadsimta nogali pirms mūsu ēras. Tātad jau tajā laikā Daniēla grāmata bija labi pazīstams un autoritatīvs darbs. Kādā avotā teikts: ”No Daniēla grāmatas datējuma ar Makabeju laiku tagad jāatsakās, kaut vai tāpēc, ka tādā gadījumā nepaliktu pietiekami liels intervāls starp grāmatas sastādīšanu un tās norakstu parādīšanos Makabeju laika reliģiskas sektas bibliotēkā.” (The Zondervan Pictorial Encyclopedia of the Bible.)

27. Kāda ir vissenākā liecība, ka Daniēls bija reāla persona, kas bija labi pazīstama Babilonas trimdas laikā?

²⁷ Taču pastāv daudz senāka un uzticamāka liecība par Daniēla grāmatas autentiskumu. Viens no Daniēla laikabiedriem bija pravietis Ecēhiēls. Arī viņš bija pravietis Babilonas trimdas laikā. Ecēhiēla grāmatā Daniēls vairākas reizes ir nosaukts vārdā. (Ecēhiēla 14:14, 20; 28:3.) No šīm atsaucēm izriet, ka jau savas dzīves laikā, sestajā gadsimtā pirms mūsu ēras, Daniēls bija labi pazīstams kā taisnīgs un gudrs vīrs, kas bija cienīgs, ka viņu piemin kopā ar dievbijīgajiem Nou un Ījabu.

VISIZCILĀKĀ LIECĪBA

28., 29. a) Kas vispārliecinošāk pierāda Daniēla grāmatas autentiskumu? b) Kāpēc mums būtu jātic Jēzus liecībai?

²⁸ Visbeidzot pievērsīsim uzmanību visizcilākajai liecībai, kas apstiprina Daniēla grāmatas autentiskumu. Šo liecību deva pats Jēzus Kristus. Runādams par pēdējām dienām, Jēzus minēja ’pravieti Daniēlu’ un vienu no Daniēla pravietojumiem. (Mateja 24:15; Daniēla 11:31; 12:11.)

²⁹ Tātad, ja kritiķu teorija par Daniēla grāmatas sarakstīšanu Makabeju laikā ir pareiza, tad patiesai jābūt vienai no divām iespējām: vai nu Jēzus bija noticējis apmānam, vai arī viņš nekad nav teicis Mateja pierakstītos vārdus. Neviena no abām iespējām nav ticama. Ja jau nevar paļauties uz to, kas rakstīts Mateja evaņģēlijā, tad kā lai paļaujas uz citām Bībeles daļām? Ja uzskatām par nepatiesiem šos teikumus, tad kuri būs nākamie vārdi, kas tiks izsvītroti no Svēto rakstu lappusēm? Apustulis Pāvils rakstīja: ”Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, ..labošanai.” (2. Timotejam 3:16, LB-65r, kursīvs mūsu.) Ja jau Daniēls bija krāpnieks, tad tāds pats krāpnieks bija arī Pāvils! Un vai būtu bijis iespējams piemānīt Jēzu? Noteikti nē. Kad tika sarakstīta Daniēla grāmata, Jēzus jau dzīvoja debesīs. Viņš pat teica: ”Pirms Ābrahāms tapa, esmu es.” (Jāņa 8:58.) No visiem cilvēkiem, kas jebkad ir dzīvojuši, tieši pie Jēzus būtu vissaprātīgāk griezties pēc informācijas par Daniēla grāmatas autentiskumu. Bet tas nemaz nav vajadzīgs. Kā jau redzējām, Jēzus dotā liecība nevarētu būt vēl skaidrāka.

30. Kādā veidā vēl Jēzus apstiprināja Daniēla grāmatas patiesumu?

³⁰ Jēzus apstiprināja Daniēla grāmatas patiesumu arī savas kristīšanas laikā. Tad viņš kļuva par Mesiju, piepildot Daniēla grāmatas pravietojumu par 69 gadu nedēļām. (Daniēla 9:25, 26; skat. šīs grāmatas 11. nodaļu.) Pat tajā gadījumā, ja teorija par Daniēla grāmatas vēlāku sastādīšanu būtu pareiza, tās sarakstītājs tik un tā būtu zinājis nākotni apmēram 200 gadus uz priekšu. Protams, Dievs nebūtu iedvesmojis krāpnieku un nebūtu ļāvis tam izteikt patiesus pravietojumus ar svešu vārdu. Dievam uzticīgi cilvēki pilnībā paļaujas uz Jēzus doto liecību. Ja visi eksperti un visi kritiķi pasaulē vienbalsīgi sāktu apstrīdēt Daniēla grāmatas patiesumu, Jēzus liecība tomēr pierādītu, ka viņiem nav taisnība, jo Jēzus ir ”uzticīgais un patiesīgais liecinieks”. (Atklāsmes 3:14.)

31. Kāpēc daudzi Bībeles kritiķi tik un tā nav pārliecināti par to, ka Daniēla grāmata ir autentiska?

³¹ Bet pat šī liecība daudziem Bībeles kritiķiem nešķiet pietiekama. Pēc vispusīgas iepazīšanās ar faktiem par Daniēla grāmatu atliek jautāt, vai vispār ir kādi pierādījumi, kas viņus pārliecinātu. Kāds profesors no Oksfordas universitātes rakstīja: ”Vienkārša iebildumu atspēkošana neko nedod, ja paliek nemainīgs sākotnējais aizspriedums: ”Pārdabisku pravietojumu nemēdz būt.”” Šo cilvēku aizspriedumi viņus padara aklus. Bet tā ir viņu izvēle — un viņu nelaime.

32. Ko mums sola Daniēla grāmatas studēšana?

³² Bet kādas ir jūsu domas? Ja jūs piekrītat, ka nav nekādu nopietnu iemeslu apšaubīt Daniēla grāmatas autentiskumu, tad mēs varam doties aizraujošā ”ceļojumā”, kurā mūs gaida atklājumi. Kā redzēsim, Daniēla grāmatā ir aprakstīti saviļņojoši notikumi un atrodami intriģējoši pravietojumi. Vēl svarīgāk ir tas, ka ar katru nodaļu mēs jutīsim nostiprināmies savu ticību. Mums nebūs jānožēlo, ka esam pievērsuši nopietnu uzmanību Daniēla pravietojumiem!

[Zemsvītras piezīmes]

VAI JŪS PIEVĒRSĀT UZMANĪBU?

• Par ko Daniēla grāmata tiek apsūdzēta?

• Kāpēc kritiķu uzbrukumi Daniēla grāmatai nav pamatoti?

• Kādi fakti liecina par Daniēla grāmatas autentiskumu?

• Kas vispārliecinošāk pierāda Daniēla grāmatas autentiskumu?

[Papildmateriāls 26. lpp.]

Jautājums par valodu

DANIĒLA grāmata tika pabeigta apmēram 536. gadā pirms mūsu ēras. Tā ir sarakstīta senebreju un aramiešu valodā, lietojot nedaudzus grieķu un persiešu vārdus. Šāds valodu sajaukums ir diezgan neparasts, taču Bībelē tas nav izņēmums. Arī kāda cita Bībeles grāmata — Ezras grāmata — ir uzrakstīta senebreju un aramiešu valodā. Tomēr, pēc dažu kritiķu domām, veids, kādā Daniēls ir lietojis šīs valodas, pierāda, ka viņš ir rakstījis vēlāk nekā 536. gadā p.m.ē. Plaši pazīstams ir kāda kritiķa izteikums, ka grieķu valodas vārdu lietojums Daniēla grāmatā liek izdarīt secinājumu par vēlāku sarakstīšanas gadu. Viņš apgalvo, ka senebreju valodas lietojums apstiprina, bet aramiešu valodas lietojums vismaz pieļauj datējumu ar vēlāku laiku — pat ar otro gadsimtu p.m.ē.

Tomēr ne visi valodnieki piekrīt šim viedoklim. Ir speciālisti, kuri Daniēla lietoto senebreju valodu uzskata par līdzīgu tai, ko izmantoja Ecēhiēls un Ezra, bet atšķirīgu no tās, kādā uzrakstīti vēlāki apokrifiski sacerējumi, piemēram, Sīraka gudrības grāmata. Jautājumu par aramiešu valodas īpatnībām Daniēla grāmatā palīdz noskaidrot divi dokumenti, kas pieder pie Nāves jūras rokrakstiem. Tie abi ir uzrakstīti aramejiski un tiek datēti ar pirmo un otro gadsimtu p.m.ē. — šis laiks ir tikai mazliet vēlāks par to, kad esot viltota Daniēla grāmata. Zinātnieki ir konstatējuši, ka aramiešu valoda šajos dokumentos būtiski atšķiras no Daniēla grāmatā lietotās. Tāpēc daļa speciālistu domā, ka Daniēla grāmatai jābūt vairākus gadsimtus vecākai, nekā apgalvo kritiķi.

Bet ko var teikt par ”problemātiskajiem” grieķu valodas vārdiem Daniēla grāmatā? Kā tagad noskaidrojies, daži no tiem ir nevis grieķu, bet gan persiešu vārdi! Vienīgie vārdi, kas joprojām tiek uzskatīti par piederīgiem grieķu valodai, ir trīs mūzikas instrumentu nosaukumi. Vai šo trīs grieķu valodas vārdu lietojums patiešām liek secināt, ka Daniēla grāmata ir sarakstīta vēlākā laikposmā? Nē, tas tā nav. Arheologu atklājumi liecina, ka grieķu kultūrai bija liela ietekme jau vairākus gadsimtus pirms tam, kad Grieķija kļuva par pasaules mēroga lielvalsti. Turklāt, ja Daniēla grāmata būtu tapusi otrajā gadsimtā p.m.ē., kad grieķu kultūra un valoda bija iespiedušās visur, vai gan tajā būtu tikai trīs grieķu vārdi? Maz ticams. Droši vien šādu vārdu būtu daudz vairāk. Varam izdarīt secinājumu: ar valodniecību saistītie fakti patiesībā apstiprina Daniēla grāmatas autentiskumu.

[Attēls pa visu lapu 12. lpp.]

[Attēli 20. lpp.]

(Apakšā) Uz Babilonas tempļa māla cilindra ir minēts valdnieks Nabonīds un viņa dēls Belsacars

(Augšā) Šajā uzrakstā Nebukadnecars lielās ar saviem celtniecības projektiem

[Attēls 21. lpp.]

Kā vēstī Nabonīda hronika, Kīra karaspēks iegāja Babilonā bez cīņas

[Attēli 22. lpp.]

(Pa labi) ”Nabonīda vēstījumā pantos” teikts, ka Nabonīds nodeva varu savam pirmdzimušajam dēlam

(Pa kreisi) Babiloniešu ziņojums par Nebukadnecara iebrukumu Jūdejā